čoms
čoms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čoms | čomi |
| Ģen. | čoma | čomu |
| Dat. | čomam | čomiem |
| Akuz. | čomu | čomus |
| Lok. | čomā | čomos |
Draugs, pazīstams vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiSavs čoms.
- Savs čoms kolokācija — tuvs draugs; draugs, ar kuru ir īpaši familiāras attiecības
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drēbes viņam neder un izskatās viņš līdzīgi mana čoma mammai.”
- Sasaucu čomus, iedzeram un apspriežam visu, kas ienāk prātā.
- Nu vēja ātrumā jāglābj čoma trūcīgais, bet mākslinieciski nozīmīgais īpašums.
- — Tu esi tas Laura čoms, kas uz ielas spēlē?
- Laikam čoms ir uzķēris, jo viņa ir iestrēgusi.”