čibuks
čibuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čibuks | čibuki |
| Ģen. | čibuka | čibuku |
| Dat. | čibukam | čibukiem |
| Akuz. | čibuku | čibukus |
| Lok. | čibukā | čibukos |
1.Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
2.pārnestā nozīmē, latgalisko izlokšņu grupa Nenopietns vīrietis.
Avoti: LLVV, Let
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Kur mans čibuks, - viņa vienmēr tramdīja bērnus, domādama pīpes galviņu.
- Rembates pagasts, " Čibuki"
- 1 85 čibuks Apr 11 , 2005 17 17 42
- čibuks
- Lai rok grāvjus, lasa čibukus, šķiro taru getliņos, lauku omām malku no meža nest utt. darba pietiek ko atrast.