čerkstoņa
čerkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čerkstoņa | čerkstoņas |
| Ģen. | čerkstoņas | čerkstoņu |
| Dat. | čerkstoņai | čerkstoņām |
| Akuz. | čerkstoņu | čerkstoņas |
| Lok. | čerkstoņā | čerkstoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → čerkstēt, čērkstēt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → čerkstēt, čērkstēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rotaļu mobilajā tūlīt atskanēja čerkstoņa, un mulsa balstiņa atbildēja:
- Klusā lēni ripojošo riteņu čerkstoņa veidoja vienīgos saraustītos šīs pēcpusdienas mūzikas fragmentus.
- Disks, ielikts aparatūrā, sāk darboties, un atskan čerkstoņa, kas saglabājusies no oriģinālās 78 apgriezienu skaņu plates.
- Kņada, pieklusināta, lūdzoša tēta balss – kā čerkstoņa lentē; kad tu ielidoji virtuvē, tev acīs ar ieskrējienu, ar atvēzienu ( tuvplāns!)
- Sema onkulis nedomāja par dziedāšanu – kā tu, dvēsele, padziedāsi, ja visapkārt iet vaļā tāda čerkstoņa un pļerkstoņa kā Ruilas kokzāģētavā, kad Artūronkulis baļķus zāģē dēļos.