čapata
čapata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | čapata | čapatas |
Ģen. | čapatas | čapatu |
Dat. | čapatai | čapatām |
Akuz. | čapatu | čapatas |
Lok. | čapatā | čapatās |
Melša, niekablis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melanholisks indietis mīcīja mīklu maizei jeb čapatai un vārīja tēju neizsakāmi ilgi, gluži kā gatavodams ārkārtīgi sarežģītu delikatešu ēdienu, tāpēc nekas cits man neatlika — pievirzījos tuvāk pie svelpjošā parafīna luktura un sāku lasīt.