čamdīt
čamdīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čamdu | čamdām | čamdīju | čamdījām | čamdīšu | čamdīsim |
| 2. pers. | čamdi | čamdāt | čamdīji | čamdījāt | čamdīsi | čamdīsiet, čamdīsit |
| 3. pers. | čamda | čamdīja | čamdīs | |||
Pavēles izteiksme: čamdi (vsk. 2. pers.), čamdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čamdot (tag.), čamdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čamdītu
Vajadzības izteiksme: jāčamda
Taustīt, grābstīt (parasti, ko meklējot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet čamdīt, pētīt, ošņāt, nogaršot te gribas absolūti visu.
- Kādēļ nebūtu labi tās nečamdīt un mērcēties rožu ziedlapiņu vannā?
- Ko dara čalis, kurš ar apaļu verķi čamda asfaltu?
- Pats vēmējs uztrausās nogāztajam virsū un visādi knaibīja un čamdīja.
- bet zināja tik mani krūmos un šķūņaugšās čamdīt.