čačis1
čačis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čačis | čači |
| Ģen. | čača | čaču |
| Dat. | čačim | čačiem |
| Akuz. | čači | čačus |
| Lok. | čačī | čačos |
1.Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai.
2.No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
3.Sekumi.
Avoti: KV, VV, EH