čūska
čūska sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čūska | čūskas |
| Ģen. | čūskas | čūsku |
| Dat. | čūskai | čūskām |
| Akuz. | čūsku | čūskas |
| Lok. | čūskā | čūskās |
1.formā: daudzskaitlis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, ~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
Stabili vārdu savienojumiBriļļu čūska. Čūsku dīdītājs. Gludenā čūska.
- Briļļu čūska idioma — kobra
- Čūsku dīdītājs — triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu
- Gludenā čūska taksons — zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
2.Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
Stabili vārdu savienojumiČūsku ķēniņš. Vara čūska.
- Čūsku ķēniņš — pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus
- Vara čūska — ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu
Stabili vārdu savienojumiAudzēt čūsku azotē; audzēt odzi azotē. Čūskas gads. Čūsku dzimums. Čūsku lapas.
- Audzēt čūsku azotē; audzēt odzi azotē sarunvaloda, idioma — gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- Čūskas gads joma: mitoloģija — pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.)
- Čūsku dzimums sarunvaloda — ļauni cilvēki
- Čūsku lapas taksons — māllēpes
- Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) sarunvaloda — bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
- Čūsku puķes apvidvārds, taksons — dzegužpuķes
- Liesmu mēles; liesmu čūskas; uguns mēles; uguns mēle; liesmu mēle frazēma — plakanas, garenas liesmas; ugunsmēle
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz kāda saimniece atvērusi cepeškrāsni, bet tur saritinājusies gulējusi čūska.
- Cilvēki domā, ka čūska iekož tikai vienu reizi kā bite.
- Tas ir mīts, ka čūskas turas pa gabalu no cilvēkiem.
- 10. Milicis nošāvis sētnieku, domājot, ka viņš ir čūska.
- Varu parādīt savu čūskas dabu, būt tieša un skarba.”