čūlāt
čūlāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čūlāju | čūlājam | čūlāju | čūlājām | čūlāšu | čūlāsim |
| 2. pers. | čūlā | čūlājat | čūlāji | čūlājāt | čūlāsi | čūlāsiet, čūlāsit |
| 3. pers. | čūlā | čūlāja | čūlās | |||
Pavēles izteiksme: čūlā (vsk. 2. pers.), čūlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čūlājot (tag.), čūlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čūlātu
Vajadzības izteiksme: jāčūlā
1.Čūlot1.
2.Čūlot2.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kāpēc vēl čūlā acis no septembra maigās gaismas?
- Tinām lupatās, papīros, koku mizās un zvēru ādās, un tomēr tās pietūka, čūlāja, asiņoja.
- Locītavas bija resni, spīdīgi bumbuļi, tur āda par mazu, uz diviem bumbuļiem pat pārplīsusi un čūlāja.
- Audu biopsiju var izmantot, lai apstiprinātu HPV infekciju, ja diagnoze nav skaidra, jo īpaši, ja kārpas ir nesamērīgi pigmentētas, čūlājošas vai indurētas.
- Mīlulīt, mīlulīt, kaut tikai šī nogurusī vēstulīte arī Tevi nenogurdinātu, ak, kaut taču šīs sīkās, čūlājošās sāpes atstātos no mums, lai mēs atkal tiktu pie lielā prieka.