čūkstēt
čūkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čūkstu | čūkstam | čūkstēju | čūkstējām | čūkstēšu | čūkstēsim |
| 2. pers. | čūksti | čūkstat | čūkstēji | čūkstējāt | čūkstēsi | čūkstēsiet, čūkstēsit |
| 3. pers. | čūkst | čūkstēja | čūkstēs | |||
Pavēles izteiksme: čūksti (vsk. 2. pers.), čūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čūkstot (tag.), čūkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čūkstētu
Vajadzības izteiksme: jāčūkst
1.Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
1.2.Par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
1.3.lieto: pareti Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tarkšķ šujmašīnas, čūkst gludekļi, smaržo ādas, skan skārds.
- Pirts akmeņi čūkst, un Atvars laiž lietā bērza slotu.
- Bērns mūždien slimo, vīrs īgni smēķē pie krāsns, malka slapja, čūkst...
- – Gulbis no karstā bleķa trumuļa ielēja ūdeni čūkstošā katlā, kas bija dziļāk ielaists riņķos.
- Lai pagales krāsnī nesāktu čūkstēt, bet kārtīgi degtu, tās visu cauru vasaru jāžāvē malkas grēdā.