āzītis1
āzītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āzītis | āzīši |
| Ģen. | āzīša | āzīšu |
| Dat. | āzītim | āzīšiem |
| Akuz. | āzīti | āzīšus |
| Lok. | āzītī | āzīšos |
1.Dem. → āzis.
2.Kļavas auglis.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 8. Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
- ,” Kur tad tu nu biji āzīti manu?”
- Šitais joks tev draud ar cietumu, āzīti manu-ū.
- Diemžēl no viņiem palicis tikai viens, kuru mēs mīļi esam iesaukuši par Āzīti.
- Šogad tam pievienojas jūras laiva “ Āzītis”.