āveklis
āveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āveklis | āvekļi |
| Ģen. | āvekļa | āvekļu |
| Dat. | āveklim | āvekļiem |
| Akuz. | āvekli | āvekļus |
| Lok. | āveklī | āvekļos |
āvakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āvakls | āvakli |
| Ģen. | āvakla | āvaklu |
| Dat. | āvaklam | āvakliem |
| Akuz. | āvaklu | āvaklus |
| Lok. | āvaklā | āvaklos |
Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
Avoti: KV