ārtava
ārtava apvidvārds
Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa.
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā zviedru karalis Albrehts no Mēklenburgas ( valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā.
- Sava ārtava māņticībai, kura mūslaikos nav zaudējusi ietekmi.
- Starp citu, dīvaini, ka arī valsts kontrolēts uzņēmums ar savu TV programmu piedāvājumu dod tur savu ārtavu.
- Neražas gadījumā zemgaļi varēja savu arkla tiesu nolīdzināt naudā, dodot par 1 Rīgas pūru 2 sudraba ārtavas, vai ari zvērādās - ar divām caunām vai 8 vāverēm.
- Tā kā sudraba mārkā bij 24 ārtavas, tad iznāk, ka zemgaļi savu arkla tiesu zemes kungam varēja nomaksāt ar 1/6 mārkas; apmēram tikpat liels bij kuršu zemes nodoklis, ja to pārrēķina naudā.