āksts
āksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āksts | āksti |
| Ģen. | āksta | ākstu |
| Dat. | ākstam | ākstiem |
| Akuz. | ākstu | ākstus |
| Lok. | ākstā | ākstos |
1.vēsturisks Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
2.Cilvēks, kas ākstās (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan – āksts jau vien esmu šo lauku veču acīs.
- Nezin kādēļ gan Velaskēzs gleznoja Spānijas karaļa Filipa IV galma ākstus?
- Vajadzēja iespert šim ākstam pa pakaļu, kad bija tāda izdevība.
- Nu, tieši ar tiem ākstiem patiešām arī nevajadzētu lielajā politikā iet.
- Studentu āksts oponē meliem, naudas kultam, dvēseles degradācijai un tukšumam.