ābeļnīca
ābeļnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ābeļnīca | ābeļnīcas |
| Ģen. | ābeļnīcas | ābeļnīcu |
| Dat. | ābeļnīcai | ābeļnīcām |
| Akuz. | ābeļnīcu | ābeļnīcas |
| Lok. | ābeļnīcā | ābeļnīcās |
1.Ābele.
2.Ābeļdārzs.
Avoti: ME, KW1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gleznošana ar katru diena kļūst grūtāka, Mērija labprātāk gribētu izskriet dārzā un iekrist uz mutes slapjajā zālē starp ābeļnīcas kritušajiem āboliem un justies kā viena no viņiem, kritusī, grēka ābolā kodusī Ieva, bet viņai nav tāda audzināšana, savas sajušanas ir jātur uz iekšu – tā viņi tur darbojas, Rozentāls ar plašu žestu velk lokus gaisā, Mērija velk uz iekšu, tur iekšā.
- Vēja lauzta ābeļnīca