āžrags
āžrags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āžrags | āžragi |
| Ģen. | āžraga | āžragu |
| Dat. | āžragam | āžragiem |
| Akuz. | āžragu | āžragus |
| Lok. | āžragā | āžragos |
Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga.
Avoti: LLVV, Sen
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gatavoja arī citus mūzikas instrumentus — vijoles, dūdas, taures, āžragus, ko arī mācēja spēlēt.
- Angļu pētnieks un naturālists Džozefs Benkss ( " Joseph Banks") 1770. gadā dzirdēto pūtātaras skaņu salīdzināja ar āžragu.
- Pēteris Korāts ( dzimis 1871. gada 20. decembrī, Alšvangā, Kurzemes guberņā, miris 1957. gada 15. septembrī Durbē, Latvijas PSR) bija suitu tautas muzikants ( koklētājs, dūdinieks, taures un āžraga pūtējs), kokļu meistars, kā arī tautas paražu un tautasdziesmu teicējs.
- Tautas instrumentu gatavošanu un kokļu, dūdu un āžraga spēlēšanu apguvis no vectēva, bet dienēdams Krievijas Impērijas armijā iemācījies spēlēt arī vijoli un klarneti.
- Tādējādi praksē ieviesti vairāki instrumenti: Kurzemes un Latgales kokles, dūdas, ģīga, niedru stabule, ganurags, koka taure, āžrags, vargāns, tāss.