āķītis
Lietojuma biežums :
āķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Dem. → āķis.
2.Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
3.Sūnu ģints (“Hamatocaulis”), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums “Taurīšu ezers”.
Stabili vārdu savienojumiLapzemes āķītis. Spīdīgais āķītis.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri