āķītis
āķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āķītis | āķīši |
| Ģen. | āķīša | āķīšu |
| Dat. | āķītim | āķīšiem |
| Akuz. | āķīti | āķīšus |
| Lok. | āķītī | āķīšos |
1.Dem. → āķis.
2.Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
3.Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers".
Stabili vārdu savienojumiLapzemes āķītis. Spīdīgais āķītis.
- Lapzemes āķītis taksons — āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
- Spīdīgais āķītis taksons — āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai jums ir savs mākslinieka rokraksts, savi „ āķīši”?
- Tēviņiem ir vairāk attīstīti maņu orgāni un specializēti āķīši mātīšu satveršanai.
- Reizēm nekrozes apvidos var konstatēt āķīšus ( Lewin-Smith et al., 2015).
- Sudraba āķītis reizēm ir vērtīgāks par veselu pērļu virteni!”
- Sievas savukārt runāja, ka direktora kundzei pat kalpones neesot, toties āķītis aizdurvē, kur priekšautu uzkārt.