āķēt1
āķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | āķēju | āķējam | āķēju | āķējām | āķēšu | āķēsim |
| 2. pers. | āķē | āķējat | āķēji | āķējāt | āķēsi | āķēsiet, āķēsit |
| 3. pers. | āķē | āķēja | āķēs | |||
Pavēles izteiksme: āķē (vsk. 2. pers.), āķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: āķējot (tag.), āķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: āķētu
Vajadzības izteiksme: jāāķē
1.kopā ar: "klāt" vai "kopā", vai "ciet" Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
2.kopā ar: "nost" vai "vaļā" Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir pieejams dīķis, kurā var arī sportot – zivis āķēt nost un laist arī atpakaļ.
- Viņi virināja skapju durvis, āķēja no sienām nost gleznas un mēģināja ar lauzni dabūt vaļā seifa durvis.
- Brīdī kad priekšnieks sāk āķēt nost bezīpašnieka rozā velosipēdu, pasažieris apakškreklā ( kolbasņiks) sāk protestēt.
- Kājas labāk turēt taisni un pārliecinoši , neāķējot aiz krēsla
- Pie sienas ir pakaramais , kur parasti stāv mazi dvielīši , kurus Juliata labprāt āķē nost un met zemē