Grēgorija
Grēgorija novecojis
Gregora.
Avoti: SV33
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunā laika skaitīšana tika nosaukta pāvesta Grēgorija XIII vārdā, kurš izdeva rīkojumu mainīt kalendāru.
- Vēlākajos hēsihastu darbos, piemēram, Grēgorija Palamas „ Triādēs” sastopamas atsauces uz daudzu baznīcas tēvu tajā skaitā Basileija Lielā, Grēgorija no Nazianzas, Grēgorija no Nisas, Ioanna Hrīsostoma u.c. darbiem.
- Aplūkojot un salīdzinot kristietības teoloģijas klasiskā perioda idejas, t.sk. Grēgorija Teologa, Dionīsija Areopagīta un vēlākās hēsihastu idejas, iespējams veidot leģitīmu ( Krievijas reliģijas filozofu atbalstītu) pētniecisku pieeju, kura pareizticības un hēsihasma idejas skata komplicēti un vienas no otrām neatrauti.
- Šī pētījuma satura robežās, 14. gadsimta sākumā ļoti identiska šķiet hēsihastu strīdu diskusija [Palama, ( 1995)], starp Grēgoriju Palamu ( 1296.-1359.), un viņa oponentu, toreiz vēl pareizticīgo mūku un filozofu Barlamu, kurš savās „ Vēstulēs Palamam” [Barlaam, 1954] uzsver, ka „ filozofija ir Dieva dāvana”, „ bezkaislība neatbrīvo dvēseli no nejaušas nezināšanas”, un, ka „ Nevis vienkārši aiz ziņkārības mēs pētām dabas noslēpumus, mēram debess sfēru, izzinām debess ķermeņu kustības kārtību, to līdzības, atšķirības un augšupeju, aptveram no tā izrietošās konsekvences un ar to lepojamies, nē, bet par cik esošā likumi ietverti dievišķajā, pirmajā un radošajā prātā, to tēli ir arī mūsu dvēselē, mēs tiecamies sasniegt to zināšanu, lai ar izšķiršanas, slēdzienu un sadalīšanas paņēmienu palīdzību atbrīvotos no muļķības zīmoga un tādā veidā gan dzīves laikā, gan pēc nāves saglabātu sevī līdzību Radītājam”[Palama, 1995 6].
- Atgriezies Sicīlijā, Antonello pabeidza sv. Grēgorija poliptihu.