piedraņķot
Lietojuma biežums :
piedraņķot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedraņķoju | piedraņķojam | piedraņķoju | piedraņķojām | piedraņķošu | piedraņķosim |
| 2. pers. | piedraņķo | piedraņķojat | piedraņķoji | piedraņķojāt | piedraņķosi | piedraņķosiet, piedraņķosit |
| 3. pers. | piedraņķo | piedraņķoja | piedraņķos | |||
Pavēles izteiksme: piedraņķo (vsk. 2. pers.), piedraņķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedraņķojot (tag.), piedraņķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedraņķotu
Vajadzības izteiksme: jāpiedraņķo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galīgi izsalcis, es varonīgi laužos iekšā piedraņķotās ēdnīcās un žēli smilkstu.
- Tas nebūt nav miegs, kas Andrievam uzkrīt netīrajā, salmiem un cilvēku mēsliem piedraņķotajā istabā, bet smacējošs maiss.
- Iznācis no tās, dalailama meteora ātrumā vēl iedrāžas nevis lamas Vaņģala izrotātajā cellē, kā bija plānots, bet gan piedraņķotajā virtuvē, kur Viņa Svētību patiesi neviens nebija gaidījis.
- Viņš vēlreiz atsauca atmiņā Mērķi, pareizāk gan — to nekad nebija aizmirsis, tikai visu laiku cerējis sakopties vispirms savā dvēselē, ko briesmīgi piedraņķojušas neveiksmes, kurām par cēloni bijusi kļūda vai vairākas kļūdas, izdarītas sen vai nesen, bet pašlaik, redzēdams, ka tik stipri gaidītā dvēseles harmonija nav un nav sasniedzama — aizvien tā būs rītu, aizvien tā pie laiku apvāršņa!
- Bet, kad, uznākot mijkrēslim, izklīdāt pa mājām un debesīs ieraudzījāt metam lokus vanagus vai karājamies pūķus, jūs vispār aizmirsāt, kādā laikā dzīvojat, šie bija tie paši jūsu bērnības vanagi, tie paši pūķi, un jūs noticējāt, ka pārnākuši uziesiet siltas, omulīgas un gaišas mājas, patīkami noskaņotas sievas, sārtvaidžus bērnus — tādus, kādi jūs paši kādreiz esat bijuši, nevis šīs piedraņķotās, piekvēpušās un pieputējušās būdas, kuras pilnas izbadējušiem bandubērniem ar uzpūstu vēderu, mūždien saskābušo sievu un visu laiku mērdējošiem večiem.