klaidot
Lietojuma biežums :
klaidot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klaidoju | klaidojam | klaidoju | klaidojām | klaidošu | klaidosim |
| 2. pers. | klaido | klaidojat | klaidoji | klaidojāt | klaidosi | klaidosiet, klaidosit |
| 3. pers. | klaido | klaidoja | klaidos | |||
Pavēles izteiksme: klaido (vsk. 2. pers.), klaidojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klaidojot (tag.), klaidošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klaidotu
Vajadzības izteiksme: jāklaido
1.Klaiņot1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nebija tikai zīmējuma pārdrošā vienkāršība, kur izpaudās tik spilgta un savdabīga personība; tās nebija tikai krāsas, lai arī miesa uzgleznota ar kvēlu izjūtu un apbrīnojami dzīva; tā nebija tikai viengabalainība, kas skatītājam lika sajust gandrīz vai gleznotā ķermeņa svaru; tur bija arī satraucoša un neparasta apgarotība, kas iztēli vadāja pa jaunām, nestaigātām takām un vilināja miglainās, tukšās tālēs, kur vienīgi mūžīgās zvaigznes mirguļoja, kur dvēsele, pilnīgi kaila, bailēs klaidoja, jaunus noslēpumus meklēdama.
- Karaliskais rēgs klaidoja aizvien tālāk un tālāk, lauzīdams savas spocīgās rokas.
- Es mēdzu klaidot starp senlaicīgajiem namiņiem, tērpusies džinsu biksēs un bezveidīgā džemperī, vairāk atgādinādama zēnu nekā jaunu meiteni.
- Tā es klaidoju pa bruģi, blenzdama jumtu dzegās, un Lielais Gadījums gribēja, lai es tur satieku vienu cilvēku, kam...
- Lībiete Julle labāk jutās tajā nomaļajā zemesragā, kur bija dzimusi — taču tagad tur viss bija kā izmiris, auga tikai kadiķi un klaidoja viņas brīvie, sen taisaulē aizgājušie senči.