kaitēt2
kaitēt [kaĩtēt] 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; kopā ar: "kaut kas" vai "kas", vai "nekas"; tikai formā: trešā persona
Locīšana
kaitēt [kaĩtēt] 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; kopā ar: "kaut kas" vai "kas", vai "nekas"; tikai formā: trešā persona
Locīšana
Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
Stabili vārdu savienojumiKas (ne)kait (arī (ne) kaiš). Kas kait (arī kaiš).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri