badīklis2
badīklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
1.1.Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
Saistītās nozīmesbīšķis, čučakoks, bigulis, bīšķarags, biksteklis.
2.Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
3.Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
Avoti: LivP