aizmīt2
aizmīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmiju | aizmijam | aizmiju | aizmijām | aizmīšu | aizmīsim |
| 2. pers. | aizmij | aizmijat | aizmiji | aizmijāt | aizmīsi | aizmīsiet, aizmīsit |
| 3. pers. | aizmij | aizmija | aizmīs | |||
Pavēles izteiksme: aizmij (vsk. 2. pers.), aizmijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmijot (tag.), aizmīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmītu
Vajadzības izteiksme: jāaizmij
Mijot aizdot prom.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – sacīja Sirmais, kad bija atguvis Atkritēja aizmīto elpu.
- Aizminām līdz centrālajai stacijai, izmantojot svētdienas rīta tukšās ielas.
- Dacīte ar Jāni vēl aizmin ar Z. un dažiem citiem līdz kādam vietējam veikalam, kur viņi atrod spēkus.
- Tiek izlemts, ka bez pedāļa minam līdz Iztalsnai, kur S. tiek iedots vesels ritenis, ar kuru tiek aizmīts līdz auto, kamēr mēs gaidam.
- Un tā ieturējušies veclaicīga dizaina ēstuvē, kur sienas rotāja samovāri un pulkstenis, kurš griežas pretējā virzienā, bet rāda pareizu laiku mūsu uzdevums ir aizmīt līdz Kempingam.