Paplašinātā meklēšana

Meklējam mežs.

Atrasts vārdos (43):

Atrasts vārdu savienojumos (30):

Atrasts skaidrojumos (241):

forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
elkšņājs Alkšņu mežs.
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
apsenājs Apsājs, apšu mežs.
apsūla Apsājs, apšu mežs.
bērzains Ar bērziem bagātīgs (mežs).
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
purkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs.
purvkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs.
fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
augaļa Bērzu birzs; jauns mežs.
galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs.
brīkšņa Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem.
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
biezeklis Biezs mežs.
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs.
Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls.
šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
Formica execta dobgalvainā mežskudra.
mežnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji.
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta.
eglājs Egļu mežs; egļu audze.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs".
Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs.
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
tuneļmežs galeriju mežs.
dzire Gārša, mežs, sils.
dzira Gārša, mežs.
gobiens Gobu mežs, audze; gobājs.
gobājs Gobu mežs, audze.
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
teicis Izcirsts mežs.
degša Izdedzis mežs vai purvs, kas apaudzis ar zāli vai jaunu mežiņu.
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
jauktenis Jaukts mežs.
tīrelis Jaukts mežs.
smeldze jauns lapkoku mežs.
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
birzūklis Jauns mežs.
sargums Jauns mežs.
klaipēda Jauns ozolu mežs.
gārsa Jauns, biezs mežs.
ceinaklys jauns, labi kopts mežs.
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs.
Formica polyctena kailmuguras mežskudra.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
kļavaine Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
kļaviene Kļavu mežs, kļavām apaugusi vieta.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā, augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
Ķeizis Ķeizarmežs.
lapmežs Lapkoku mežs.
pīss Lapu koku mežs; lapkoku jaunaudze.
vēriene Lapu koku mežs.
vēriens Lapu koku mežs.
dižmežs liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs.
lielmežs Liels mežs, mūžamežs.
lānis Liels, biezs mežs.
vecums Liels, vecs, biezs, drūms egļu mežs, kurā pa starpām atrodas arī lapu koki.
liepājs Liepu audze, liepu mežs.
blieķis Liepu mežs.
blieķis Liepu mežs.
liepalājs Liepu mežs.
liepene Liepu mežs.
lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
lānājs Ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni.
smalcirksnis ļoti sīku koku (pārsvarā lapkoku) mežs izcirtumā.
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
nanomežs Mākslīgs nanoizmēra mežs.
virči Mazvērtīgs mežs; krūmājs.
mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz.
undžava Meža biezoknis, mūžamežs.
mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
sotnajs mežs ar purvainu, neaizsalstošu augsni.
Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
zaļā muiža mežs, ganības.
saudzējamais mežs mežs, kura apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzība un kokmateriālu ieguve.
purkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes.
purvkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes.
saimnieciskais mežs mežs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt kokmateriālu ražošanu.
zaļais zelts mežs; arī koksne.
cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā.
aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
mežsargmāja Mežsarga māja, mežsarga saimniecība.
samtainā mežskudra mežskudru suga ("Formica cinerea").
dobgalvainā mežskudra mežskudru suga ("Formica execta").
tumšā mežskudra mežskudru suga ("Formica fusca").
kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena").
sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea").
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
pīss Mitrs, liels mežs (priežu, egļu, apšu p).
selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
mežsalats Mūru mežsalāts ("Mycelis muralis").
mūrs Mūru mežsalāts ("Mycelis muralis").
Mycelis muralis mūru mežsalāts.
vecuksnis Mūžamežs, pirmmežs.
mūža mežs mūžamežs.
gails Mūžamežs.
mūžmežs Mūžamežs.
bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs.
driksnājs Nekopts mežs ar kritušiem kokiem un zariem uz zemes.
drīksnājs Nekopts mežs.
pūsts Nekopts, purvains mežs.
birzs Neliels bērzu mežs; bērzu audze.
skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
silava Neliels priežu, retāk egļu mežs; neliela priežu, retāk egļu audze.
ilgtspējīga mežsaimniecība nenoplicinoša mežsaimniecība.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks.
sauseklis Nokaltis mežs.
smalciena Pamežs.
smalciene Pamežs.
smalciens Pamežs.
mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
kokaudzētava Patstāvīgs mežsaimnieciskās ražošanas uzņēmums meža reproduktīvā materiāla izaudzēšanai apmežošanas un apzaļumošanas vajadzībām.
mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija pēc sastāva vai biezuma (slēguma) mežsaimnieciskajām, rekreācijas vai ainaviskajām prasībām neatbilstošu dabiski atjaunojušos mežaudžu pārveidošana.
Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector").
dole Piemājas mežs, kas izmantots arī ganībām.
dolene Piemājas mežs, kas izmantots arī ganībām.
Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
liepāja Plaša liepu audze, liepu mežs.
Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu.
priedieksnis Priedulājs, priežu mežs.
priediene Priedulājs, priežu mežs.
priedola Priedulājs, priežu mežs.
priedols Priedulājs, priežu mežs.
prieduls Priedulājs, priežu mežs.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
augstmežs Priežu mežs, sils.
priedulājs Priežu mežs; priežu audze; priedājs.
priedājs Priežu mežs; priežu audze.
silājs Priežu, retāk egļu mežs; priežu, retāk egļu audze; arī sils (1).
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs.
sūnākslis Purvains mežs.
sūneklis Purvains mežs.
vads Purvains un biezs mežs.
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs.
mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
apmežojums Rezultāts --> apmežot; sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji.
Formica rufa rūsganā mežskudra.
Clethrionomys glareolus rūsganā mežstrupaste.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
Ruskija Sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs.
Formica cinerea samtainā mežskudra.
mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
Formica sanguinea sarkanā mežskudra.
vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apdega Sen nolīsts mežs, kas nav uzarts (iekopts par aramzemi), bet gan apaudzis ar zāli.
skuta sīku koku mežs.
smalcis sīku lapkoku mežs.
skrajmežs Skrajš mežs.
mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra.
skujājs Skujkoku mežs.
skujiens Skujkoku mežs.
jaukts mežs skuju un lapu koku mežs; mistrots mežs.
sastāva kopšanas cirte starpcirte, ar kuru izveido mežsaimniecības mērķim vai palīgmērķim atbilstošu sugu sastāvu audzē.
pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai.
rečkains Tāds mežs, kur ir daudz slapju pļavu.
kokaudzes vecums taksācijas pazīme, ko izmanto meža fonda raksturošanai pa atsevišķām koku sugām, kā arī mežsaimniecisko un meža izmantošanas pasākumu plānošanai.
meža nozare tautsaimniecības nozare – mežsaimniecība un mežsaimniecības produkcijas pārstrāde.
Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži.
saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
mežniecība Teritoriāla vienība mežsaimniecību sastāvā (līdz 1957. gadam).
kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos.
Formica fusca tumšā mežskudra.
virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda.
mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu.
izvērējis mežs vecs mežs, kas vairs neiet uz priekšu.
vecoksnis Vecs mežs.
damakša Vecs, liels mežs, džungļi.
damākša Vecs, liels mežs, džungļi.
damakšņa Vecs, liels mežs, džungļi.
damaksnējs Vecs, liels mežs, džungļi.
damaksnis Vecs, liels mežs, džungļi.
damaukša Vecs, liels mežs, džungļi.
taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos); šāda veģetācijas tipa mežs.
mežot Veikt mežsaimniecības darbus.
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
audziene Vieta, kur jāiestāda jaunmežs.
izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
virsmežasargs Virsmežsargs.
hidromelioratīvais fonds visas meža zemju platības, kurās bez hidrotehniskās meliorācijas (gk. nosusināšanas) nav iespējama racionāla un augsti produktīva mežsaimniecība.
deglājs Zema vieta, kur mežs izdedzis.
aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.

mežs citās vārdnīcās:

MLVV

mežs

LLVV

mežs

MEV

mežs