Paplašinātā meklēšana
Meklējam zvejn..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (111):
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
- zvejiecīte Dem. --> zvejniece.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- pautenieki Garie zvejnieku zābaki.
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- pops Grunduļu zvejnieks.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
- Urasima japāņu mitoloģijā — zvejnieks, kas ciemojies jūras valdnieka pilī.
- zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
- kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
- ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki.
- jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
- zivotājs Kaislīgs zvejnieks.
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
- ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
- bauga Klucītis pie zvejnieku vada.
- dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
- baklis Koks zvejnieku tīklu žāvēšanai.
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
- torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
- brakoņieris Maluzvejnieks.
- maliķis Maluzvejnieks.
- zebene Mednieka vai zvejnieka tarba.
- zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
- Amimitls Meksikāņu mitoloģijā - zvejniecības dievs.
- tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- bagare Neliels jūras zvejnieku tīkls.
- malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība; maluzvejniecība.
- maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē.
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Neringa pilsēta Lietuvā ("Neringa"), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā.
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
- ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam.
- kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā).
- kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis.
- kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai.
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
- grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
- Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
- SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB).
- zvejniekiemējs Tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku.
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
- duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
- duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
- tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
- upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus.
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē.
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
- lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai.
- mērķis zvejniecībā vietas iezīmēšana, zīme, parasti bojas izskatā.
- zvejnieksieva Zvejnieka sieva; arī zvejniece.
- jūras arājs zvejnieks.
- zveju draudze zvejnieku draudze.
- zvejniekmeita Zvejnieku meita; arī jauna zvejniece.
- pūna zvejnieku tīklu novietne.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zvejn..