narvītis
narvītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | narvītis | narvīši |
| Ģen. | narvīša | narvīšu |
| Dat. | narvītim | narvīšiem |
| Akuz. | narvīti | narvīšus |
| Lok. | narvītī | narvīšos |
Kiosks Narvesen.
PiemēriJā, jā, hesītī vai narvītī ir jāiet maksāt par bendžu.
- Jā, jā, hesītī vai narvītī ir jāiet maksāt par bendžu.
- Izrādījās, ka satraucies es biju vienīgais, jo viņa pirms braukšanas vēl bija narvītī paņēmusi karstās šokolādes dzērienu un nesaprata, par ko tāds stress.
- Trakums, mājās paēd brokastis labi, taču trakums, ka darbā ir narvītis, tās bulciņas tā smaržo gaitenī.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit