Paplašinātā meklēšana
Meklējam miris.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (79):
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- bezdvēselis Bez dzīvības, miris.
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
- nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
- bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
- nomirušs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
- diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
- atraitnība ģimenes stāvoklis personai, kurai ir miris laulības partneris un kura nav noslēgusi atkārtotu laulību.
- Atila Huņņu vadonis (no 434. g.), valdīja teritorijā no Kaspijas jūras līdz Reinai, miris 453. g.
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis).
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
- pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu.
- protohipuss Izmiris trīspirkstu zirgs.
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- miruža Kāds, kas izliekas miris.
- le roi est mort; vive le roi karalis ir miris - lai dzīvo karalis!
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
- nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nosta Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nostan Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nostanas Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- meritērijs Ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- mirušais miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
- gatavs Nomiris; beigts.
- Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija).
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
- nekromimēze Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir miris.
- nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis.
- raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- dievs pieņēma saka, kad kāds ir nomiris.
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- nāves miegs stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- nedzīvs Tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); miris.
- nelaiķis Tāds, kas ir nomiris.
- nomirušais Tāds, kas ir nomiris.
- intestāts Tāds, kas nomiris bez testamenta un nav atstājis savus mantiniekus.
- Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
- nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars.
- mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- dinotērijs Zilonim līdzīgs, līdz 4 m garš izmiris zīdītājs.
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa miris.