Paplašinātā meklēšana
Meklējam milit..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (324):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības.
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā).
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
- dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris").
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- antimilitārists Cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu.
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- pusmilitārs Daļēji militārs.
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
- militārā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās militāros aspektus, demogrāfiskos faktorus militārajā jomā.
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- militarizēts Divd. --> militarizēt.
- bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini").
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus.
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā.
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- mūsējs Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju.
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
- kara operācijas karojošās puses vai pušu militāras darbības kara mērķu sasniegšanai.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- com! Komilitonis; studentu korporācijas biedra, kas saņēmis krāsas, uzruna rakstveidā.
- commilito Komilitonis.
- com!com! Komilitoņi; studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī).
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību.
- UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI.
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- džīps Maza, vaļēja militāra automašīna.
- klausos! militāra atbilde uz uzrunu.
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem).
- sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- iznīcinātāju bataljoni militāras vienības PSRS 20. gs. 40. gados, Latvijas teritorijā izveidoti 1944. g. 2. pusē, cīņai pret nacionālajiem partizāniem, izformēti 1950. gadu sākumā.
- robežsardze militāras vienības valsts robežas apsargāšanai.
- mil. Militārās zinātnes; militārā terminoloģija.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- 1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV).
- aizsardzība militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai
- konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči.
- militārists militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs.
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski.
- sjogunāts Militāro feodāļu (sjogunu) pārvaldes sistēma Japānā 1192.-1867. g., feodāļu diktatūras militārpolitiska forma.
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
- militārists militārpersona.
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
- 2. pasaules karš militāru konfliktu kopums 1939.-1945. g.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē.
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- internēšana Neitrālas valsts teritorijā iegājušu karojošas valsts militārpersonu aizturēšana un atbruņošana.
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- Satversmes Aizsardzības birojs nemilitāra valsts drošības institūcija, kas veic, organizē un koordinē visas izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, saņem, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju.
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
- nekareivisks Nemilitārs, pretkara.
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- munsturēt Noturēt militārās apmācības.
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā).
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību.
- stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta.
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas).
- vanags Persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību.
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību.
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Kara artikuls pirmais militārais kriminālkodekss Krievijā, kas bija spēkā 1715.-1835. g.; Kara ustavs.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību.
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- demilitarizācija Process, darbība --> demilitarizēt.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
- aizsargi Pusmilitāra masu organizācija Latvijā 1919 -1940.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
- disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību.
- antimilitāristisks Saistīts ar antimilitārismu.
- militāristisks Saistīts ar militārismu, tam raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
- taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
- tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- Khālsa Sākotnēji militāra sikhu kopiena, mūsdienās tā ir pilnībā uzticamu pieaugušo sikhu kopienas locekļu savienība.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris").
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā.
- atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni).
- simahija Senajā Grieķijā - atsevišķu valstu (polisu) militāra savienība.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- jaunarmietis Skolēnu militāro sporta spēļu "Kāvi" dalībnieks (PSRS).
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
- kara noslēpums slepena militāra informācija.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās.
- pronunsjamento Spānijā un Latīņamerikā - militārs valsts apvērsums, kā arī kūdīšana uz apvērsumu.
- kaudiljo Spāņu valodas valstīs - militārais vai politiskais vadonis.
- Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus.
- militārais automobilis speciālām militārām vajadzībām piemērots automobilis.
- kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai.
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- virssardzne Speciāli ierīkota aresta telpa militārpersonām.
- militārā pirotehnika speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums.
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem.
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- angārija starptautiskajās tiesībās - karojošas valsts tiesība sagrābt neitrālo valstu transportlīdzekļus (galvenokārt tirdzniecības kuģus), lai tos izmantotu militārām vajadzībām.
- ielenkums Stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2).
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- sarkankrūšu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella militaris").
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma.
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- poļetains Tāds, kam ir uzpleči, militāras zīmotnes.
- para- Tāds, kas atrodas klāt, blakus (piem., parabioze, paramilitārs).
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- nepievienojies Tāds, kas miera laikā nav pievienojies nevienam no militārajiem blokiem (par valsti).
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs.
- militārrūpniecisks Tāds, kas saistīts ar ražošanu militārajām vajadzībām.
- antimilitārs Tāds, kas vērsts pret militārismu un karu.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
- karalauks Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas; vieta, kur notiek karadarbība.
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem.
- militarizēties Tikt militarizētam.
- trencis Trenčkots - militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar uzplečiem, jostu (angļu "trenchcoat").
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā.
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
- kampaņa vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- aizsargu organizācija valstiska, vēlāk brīvprātīga militarizēta organizācija valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai 1919.-1940. g.
- Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika.
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
- sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai.
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
- iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā.
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- pozitīva neitralitāte valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- neitralitāte karā valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē.
- Tautas komisariāts valsts pārvaldes centrālā institūcija atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Aizsardzības ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku militārās aizsardzības jomā.
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valsti, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi.
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
- kšatriji Viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas.
- sunvari Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas.
- kirati Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms).
- kasi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
- tamagi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
- izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā.
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervencija; iejaukšanās.
- referencsistēma Vietas piesaistes un mērķnorādes sistēma militārajiem koordinātu tīkliem.
- kara komisariāts vietējā militārās pārvaldības institūcija PSRS, Krievijā u. c., kuras galvenā funkcija ir karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai.
- militārais atašejs virsnieks, kas atsevišķās vēstniecībās ārvalstīs kārto militāra rakstura jautājumus.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- globālā stratēģija visaptveroša politiskā, ekonomiskā un militārā stratēģija, kas raksturīga lielvalstīm.
- kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku.
- administrēšana Visu taktikā un stratēģijā neietilpstošo militāro jautājumu vadība un risināšana, gk. loģistikā un personāla vadībā.
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna.
- jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa milit..