A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 13 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 zalšāda

zalšāda (1) s. f. §all§ch=ahdu (1)čūskas vai zalkša ādaJch hab eine Schlangenhaut gefunden/ eß attraddu Sall§ch=Ahdu. Manc1638_PhL, 29411. la. zaltis 'zalktis', + āda āda[2020-04]

2 zemespīte

zemespīte pīte[2016-08]

3 zīdenāt

zīdenāt (2) v. §iedenaht (1), §iedenaht{} (1)§äugen/ §ie§t dohdt/ dieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A9. zīdītdas Kind §äugen/ Bährnu §iedenaht/ alij, dieliet. Manc1638_PhL, 2619. la. zīst pazīdenāt, zīdenātājas, zīdināt[2020-04]

4 zīdenātājas

zīdenātājas (2) s. f. pl. §iedenatayas (2)zīdītājas, sievietes, kas zīda savus bērnusTahs Siedenatayas vnd wi§śas abghrutenatas / Jrr Bährnus pa§śargi par Nhelaim / Pallied§i wi§śeems kattri wayi vnd Nhew䧧äli gir.. Manc1631_LGL, 3735. Tahs Siedenatayas und wi§śa's abghrutenatas / Jrr Bährnus pa§śargi par Nhelaim / Pallied§i wi§śeems kattri wayi und Nhew䧜äli gir.. LGL1685_V5, 22116. la. zīdenāt zīdenāt[2020-11]

5 zīden(i)s

zīden(i)s (3) s. m. §iedeni (1), sihdens (2)Sihdens, Erbsen u. weitzen zu sam~en gekocht, Kuhzes Litaw. Fuer1650_70_1ms, 2421. zīdenis, ēdiens no kopā savārītiem kviešiem un zirņiem Weitzen kochen{} Siedeni wahriet{}. Manc1638_PhL, 30220. Sihdens, Erbsen u. weitzen zu sam~en gekocht, Kuhzes Litaw. Fuer1650_70_1ms, 2421. la. zīst[2020-04]

6 zīdināt

zīdināt (2) v. §iedinaju§chas (1), §iedinayu§chas (1)zīdītAi§to red§eeta / tas laix nahx / kad śatzies / §wehtiti gir tahß Nhe=aughlighaß / vnd tahß Mee§śas / kattras nhe gir Bährnus n䧜u§chas / vnd tahß Kruhtiß / kattras nhe gir Siedinayu§chas. Manc1631_LVM, 10617. Ai§to red§eta / taß Laix nahx / kad śatzies / Śwehtiti gir tahß Nheaughlighas / und tahß Mee§śas / kattras nhe gir Bährnus n䧜u§chas / und tahß Krutiß / kattras nhe gir §iedinaju§chas. Manc1654_LP3, 1391. la. zīst zīdenāt[2020-11]

7 zirnakslis

zirnakslis (2) s. m. sirnakślis (2)Sirnakślis, Eine Spinne. Fuer1650_70_1ms, 2581. Sirnakślis. eine Spinne.. Fuer1650_70_2ms, 3902. zirneklisSirnakślis, Eine Spinne. Fuer1650_70_1ms, 2581. Sirnakślis. eine Spinne.. Fuer1650_70_2ms, 3902. la. zirnis zirnējs, zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis[2020-04]

8 zirnējs

zirnējs (2) s. m. §irrnäja=tieklis (1), §irrneji (1)zirneklisSpinnewebe/ Sirrnäja=tieklis. Manc1638_PhL, 29222. Winji ghluhna us to Kunnghu JE§um / ka Willx us Ahwi / und ka Sirrneji us Muhśchahm. Manc1654_LP2, 298{278}20. la. zirnis zirnakslis, zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis[2020-04]

9 zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis

zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis (7) s. m. sirnekśla=tihts (1), sirneksla=tihts (1), §irnekslis (1), §irrnehklis (1), §irrnehxlis (1), §irrnäklis (2)Spinn/ Sirrnehxlis.. Manc1638_L, 172A22. Spinne/ Sirrnäklis. Manc1638_PhL, 29220. zirneklisSirrnehklis au§ch ar abbeem Rohkeem / vnd gir Koninyo Piließ. Manc1637_Sal, 9922. Sirnekslis au§ch ar abbjahm Rohkahm/ in irr to Ķehniņu Pilli?s. VLH1685_Sal, 44B26. la. zirnis zirnakslis, zirnējs[2020-11]

10 zvērēšana

zvērēšana (5) s. f. §wehre§chana (1), §were§chana (1), §wehre§chen (2), §wehreh§chen (1)Schwur/ Swere§chana. Manc1638_L, 165B7. zvērestsTad bus te arriedczan to eraddum tos wetzes mei§teres pehtz §taigath vnd §auwe §wehre§chen nolickt, kur würßon tas oldermans vnd §chriuers labbe vßluko§chen doth bus, vnd tur prexan adbildeth parraddan buth. LS1625, 4r6. MeinEyd / nhepattee§śa §wehre§chana. Manc1638_L, 124B10. la. zvērēt zvērēt 1[2020-04]

11 zvērēt

zvērēt 1 (236) v. §wehre (30), §wehredami (1), §wehredams (11), §wehrehdama (1), §wehrehyis (3), §wehrehs (9), §wehreht  (35), §wehrehts (1), §wehreijs (1), §wehreyis (3), §wehreja (29), §wehrejeet (1), §wehrejis (15), §wehrejiß (1), §wehrejs (69), §wehrejśchi (13), §wehreju (5), §wehreśi (1), §wehru (2), §werejiß (1), §werheyis (1), swehreht (2), śwehreht (1)§chweren/ §wehreht. Manc1638_L, 164B26. Germ. Swehreht, schweren. it. glim~en Germ. Fuer1650_70_1ms, 2304. Swehreht, schweren. it. glim~en. Germ. Fuer1650_70_2ms, 46813. zvērēt, izteikt zvērestu, svinīgi apsolītAi§to ka kahtz Kallps / katters da§chu reis §chau§ts kluh§t / beß bruhtzehms nhe gir / iht ta tas arrid§an nhe warr §kie§ts / no Ghräkeems buht / kas alla§ch §wehre / vnd Deewa Wahrdu wellte wallko. Manc1631_Syr, 55732. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ §wehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee D§ehrumu/ negohdigi Mutte^ ņemm/ tam buhs ta/ ka ta No§eeg§chana tohp atra§ta/ śohditam tapt. SKL1696_KB, 5.6. p.. - (ap)sola zvērēdams; zvērēdams sola (5) §wehredams śohlijis (1), §wehredams śohlijs (1), §wehredams.. śohlijis (1), apśohlijahs.. §wehredams (1), śohlija.. §wehredams (1)- likt zvērēt (16) leek.. §wehreht  (1), likke.. §wehreht (4), likku.. §wehreht (1), likkuśi §wehreht (2), likśchu.. §wehreht (1), lizzis §wehreht (5), lizzis.. §wehreht (2)- nepatiesi zvērēt; zvērēt nepatiesi (16) §wehre.. nepateeśi (1), ne pateeśi §wehre (1), ne pateeśi §wehreht (1), nepateeśi §wehre (4), nepateeśi śwehreht (1), nepateeśi §wehredami (1), nepateeśi §wehreht (1), nepateeśi §wehrejs (1), nepateeśi.. §wehrejs (1), nhe patteeß §wehreht (1), nhepattee§śe §wehreht (1), nhepatteeß §wehreht (2)- pie sev / sevis paša zvērēt; zvērēt pie sev / sevis paša; (6) §wehreja.. pee śew paścha (1), §wehrejs pee śewis paścha (2), pee śew §wehrejis (1), pee śew paścha §wehrejs (1), pee śewis paścha §wehrejs (1)- pie tā Kunga zvērēt; zvērēt pie tā Kunga (12) §wehre pee ta kunga (2), §wehre.. pee ta kunga (1), §wehreht pee ta kunga (1), §wehreja pee ta kunga (1), §wehreja.. pee ta kunga (1), §wehreju pee ta kunga (1), pee ta kunga §wehrejs (1), pee ta kunga §wehrejśchi (1), pee ta kunga.. §wehrejs (2), pee ta kunga.. §wehrejśchi (1)- pie vārda zvērēt; zvērēt pie vārda (6) §wehrehs pee.. wahrda (2), §wehreju pee.. wahrda (1), pee.. wahrda §wehreht (1), pee.. wahrda.. §wehreht (1), pee.. wahrdu §wehreht (1)- (tas) Kungs zvērē (27) kungs §wehrehyis (1), kungs.. §wehre (1), kungs.. §wehrejs (8), kungs.. §werheyis (1), tas kungs.. §wehrejis (1), tas kungs.. §wehrejs (15)- tavam tēvam zvērēt; tēviem (Ābraamam, Īzaakam un Jēkabam) zvērēt; zvērēt tēvam (37) §wehreyis.. tähwam (1), tehwam.. §wehrejis (1), tehweem §wehrejis (4), tehweem §wehrejs (19), tehweem Ahbraa#mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejs (1), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa#kam un Jehkabam §wehrejs (2), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejis (1), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejs (1), tehweem §wehreijs (1), tehweem §wehrejs (1), tehweem.. §wehrejs (5) < vlv. sweren 'zvērēt; dievoties' apzvērēt, nezvērēt, zvērēšana, zvērēties[2020-11]

12 zvērēt

zvērēt 2 v. swehreht (2)Swehreht, glimmen. Fuer1650_70_1ms, 27211. Swehreht. glim~en. Fuer1650_70_2ms, 4682. zvērot, gailēt, kvēlot; gruzdētSwehreht, glimmen. Fuer1650_70_1ms, 27211. Swehreht. glim~en. Fuer1650_70_2ms, 4682. : sind. jvárati 'sirgst ar drudzi', jválati 'deg, kvēlo'[2020-04]

13 zvērēties

zvērēties (1) v. refl. §wehrejahß (1)apzvērēt, dievoties Tomähr wings, tick breeßmighe §wehrejahß / wings to nhe pa§ie§tohtz. Manc1638_Run, 655. la. zvērēt 'zvērēt, dievoties' zvērēt 1, aizzvērēties[2020-04]