A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 59 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 saderībanauda

saderībanauda (1) s. f. śaderriba=nauda (1)Pfand§chilling/ Śaderriba=nauda. Manc1638_PhL, 3751. ķīlas nauda, izpirkuma nauda (?)Pfand§chilling/ Śaderriba=nauda. Manc1638_PhL, 3751. nauda

2 sadilt

sadilt (2) v. śadilluśchas (2)sadilt, nodiltTas wezs, tam ilktis śadilluśchas, der ist alt die hau Zähne, sind verschlißen. Abgeschliffen. LGL1685_V5, 8423. la. dilt dilt

3 sapīt

sapīt (6) v. śa=piets (1), śapiet (1), śapihtahm (1), śappietz (1), §apinnu§z (1), §appitz (1)1. pārn. saistīt, savienotPy kattrems gir wuße wen lidcz / lab loune no abiade pu§§ems / Wenne me§e / wen karra§ch / tas ar mums gir / Exkan §tippre titczibe tas gir tee§cham czour §ouwe Garre §appitz. Ps1615, 15923. Py kattreem gir wiß ween lieds / Labb / Ļaun / ka noteekahß / weena Mee§śa / weena Karra§cha / gir taß ar mums / zaur śawu Gharru śa=piets. LGL1685_V5, 19225. 2. sapīt, savītNo är§zems by' te wene krone §apinnu§z To te tam kungam wyr§on galw' by §peduß.. Elg1621_GCG, 8117. Ta` patt arrid§an/ ka tahs Śeewas gohdiga^s Drehbe^s ar Kaunibu un Gaddibu śew isģehrbjahs/ ne eekśch śapihtahm Bi§ahm/ jeb Selta/ jeb Pehrlehm/ jeb itt dahrgahm Drehbehm. JT1685 1Tim 2:2. la. pīt pīt

4 saskriet

saskriet (6) v. śaskreets (2), śaśkrehje (1), śa§kreen (1), śa§kreet (1), śa§krehjuścheem  (1)zu§ammen fliegen/ kohpa śa§kreet. Manc1638_L, 62A12. 1. salidotzu§ammen fliegen/ kohpa śa§kreet. Manc1638_L, 62A12. 2. satecēt, saplūst..und tuppam mehß ka kahda` Purrwa` / kurr wi§śenahds Vhdens tahß Nhelaimes us mums śa§kreen: Bett auk§cham Debbe§śies nhe kahda Nhelaime mums drie§tehß ai§karrt. Manc1654_LP1, 21618. Kad nu §tiprs Leetus lihje/ un tahs Śtraumehs śatezzeja/ un tahs Wehtrahs puhte/ un śaśkrehje pee tha Namma/ tad tas apga§ehs/ un gahje wiśśai poh§ta^. JT1685 Mt 7:7. 3. liekot daudz skriet, pārpūlēt (piem., zirgu)Tas Sirgs irr śajahts, śajahdits, śaskreets, das pferd ist über ritten, über ren~t, zu schanden geritten, geren~t. Fuer1650_70_1ms, 8520. Tas Śirgs ir śajahts, śagahdits, śaskreets, das Pferd ist über=ritten, uber rent, zu scha`den geritten, gerent. Fuer1650_70_2ms, 15012. 4. saskrietBet tee pahrgalwigi Juddi bahrgodami ņehme pee śewim zittus no ļauneem wiśśadeem śa§krehjuścheem Ļaudim/ un śapulzenaja tohs Ļaudis/ un darrija Trohkśni tanni^ Pilsśata^.. JT1685 Apd 17:17. la. skriet skriet

5 sastapt

sastapt (23) v. §a§tappe (1), śa§tapdams (1), śa§tappa (2), śa§tappa{śa tappa} (1), śa§tappe (5), śa§taps (3), śa§tapt  (2), śa§tohp (1), śaßtapps (1), ścha§tappe (1), ßa§tappe (2), ßa§taps (2)sastapt, satiktVnd ta to ßa§taps kha wena Mathe.. EvEp1587, 2221. Un tam no Laiwas is eijoht/ tudaļ śa§tappe wiņņam is teem Kappeem weens Zilweks ar neśchķih§tu Garru (apśeh§ts.).. JT1685 Mk 5:5. la. tapt nesastapt, sastapties, satapt

6 sastapties

sastapties (4) v. refl. śa§tappahs (1), śa§tohpahs (1), śa§tohpas (1), §a§tappahs (1)sastaptiesNabbagi in Baggati śa§tohpahs weens ohtru/ bet abbejo Azzis apgaiśmo tas Kungs. VLH1685_Sal, 42B12. la. tapt sastapt, satapties

7 satapt

satapt (26) v. szattappe (2), śa tappa (1), śatappa (5), śatappt (1), śatapt (5), śatohp (6), śatohpam (1), śattapa (1), śattappa (2), śattaps (2)entgegen kommen/ śatappt. Manc1638_L, 105A7. begegnen/ śatapt. Manc1638_L, 29A17. entgegen kommen/ śatapt. Manc1638_L, 53B8. begegnen/ śatapt. Manc1638_L, 72A19. sastapt, satikt..khad thas nogaya / Szattappe tam winge kalpe / paßluddenaye tham / vnd ßatcy / Tows Bherns cziwo. EvEp1587, 1921. In no=eijoht śatappa tam śawi Kalpi.. VLH1685, 8230. la. tapt satapties, sastapt

8 satapties

satapties (3) v. refl. śatappees (2), śatohpahß (1)sastapties, satiktiesNabbaghi vnd Baggati śatohpahß weens ohtram / bett abbo Atzis apghaißmo taß Kunx. Manc1637_Sal, 951. Es eśmu wiņņu śatappees, śatizzees, ich bin ihm begegnet. Fuer1650_70_2ms, 47516. la. tapt satapt, sastapties

9 secen

secen 1 (34) adv. śezen (1), śezzen (27), §edtczen (1), §etczen (3), ßetczen (1), ßetzen (1)Śezzen adverb. darneben, vorbei. Fuer1650_70_2ms, 3834. secen, garāmVNde kad ta leledene §weeta ßetczen by / pirka Maria Magdalena / vnde Maria Jacobi vnde Salome / darges §ales / ka the näckte / vnde §waidite{§wazdite} to. EvEp1587, 10415. Leez to ar Meeru/ in ne eiji teitan/ atkahpees no ta/ in eiji śezen. VLH1685_Sal, 6A33. - secen (pa)iet; (pa)iet secen (28) edth.. §etczen (1), eijaht śezzen (1), eiji śezen (1), eijohts śezzen (1), eijus śezzen (1), gahje.. śezzen (1), pagahja śezzen (2), śezzen eedams (3), śezzen eet (3), śezzen eet (1), śezzen eijam (2), śezzen eijam (1), śezzen eijoht (1), śezzen gahje (3), śezzen gahjuśchi (1), śezzen pa=eedams (1), §edtczen edthe (1), §etczen etam (1), §etczen gaye (1), ßetzen eht (1) la. sekt 'ostot pēdas, meklēt; dzīt (pēdas)'

10 secen

secen 2 (2) praep. śezzen (2)Śez, Śezzen, p~pos. reg. acc. neben, ent oder entlang, vorbey". Fuer1650_70_1ms, 27320. Śez, śezzen Praepos. Reg. Acc. neben - ent - oder entlang - vorbei. Fuer1650_70_2ms, 3832. garŚez, Śezzen, p~pos. reg. acc. neben, ent oder entlang, vorbey". Fuer1650_70_1ms, 27320. Śez, śezzen Praepos. Reg. Acc. neben - ent - oder entlang - vorbei. Fuer1650_70_2ms, 3832. la. sekt 'ostot pēdas, meklēt; dzīt (pēdas)'

11 sirdedubena

sirdedubena (1) adj. §cirdedubben (1)ļoti sirsnīga, no sirds dziļumiem nākoša..dode man taggaed vnde ex§kan manne pa§tere galle / wene §cirdedubben waida§chen / i§tane greke §cud§e§chen.. CC1585, 6712. sirds + dubens (pēc vc. Herzens Grund 'sirds dziļumi') sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga, dubens

12 sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga

sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga (20) adj. syrdtczdübbenige (1), szirdeduebbenige (2), szirdtzduebeniga (1), śirds dibbeniga (1), śirds dibbenigu (1), śirds=dibbenigu (1), śirdsdibbenigu (1), śirdts dibbenigai (1), śirdtz dibbenigu (1), śirdtzdibbenigu (1), śirrds dibbenighas (1), śirrds dibbenigu (1), śirrds=dibbenighas (2), śirrdsdibbenighu (1), śirrdtzdibbenigu (1), ßirdduebbenige (2), ßirde duebbenige (1)ļoti sirsnīgs, no sirds dziļumiem nākošsTay bralige mylibe §tarpan wenotre buus ßirdduebbenige buuth. EvEp1587, 349. TAd nu apwelzeet itt ka` tee Deewa isred§eti Śwehti un Mihligi/ śirdsdibbenigu Ap§chehlośchanu/ Laipnibu/ Pa§emmośchanu/ lehnibu/ Lehnprahtibu. JT1685 Kol 3:3. - sirdsdibenīga žēlastība / apžēlošana (9) syrdtczdübbenige ßeele§tibe (1), szirdeduebbenige szeele§tibe (2), ßirde duebbenige ßeele§tibe  (1) sirds + dibens (pēc vlv. hertgrüntlik 'no sirds dziļumiem nākošs') dibens, sirdedubena

13 skraidīt

skraidīt (10) v. §kraida (4), §kraida{§kaidra} (1), §kraidiet (3), §kraidiya (1), §kraydys (1)1. lidotO kas war y§§acyt ka pepäß klat bus Te helles aurnek' ar tems helles wäkßems Jt ka te §i§§inie apkart teuwim §kraydys Vnd hellen waias. Elg1621_GCG, 18625. Ka tew ne waijaga bihtees/ no Nakts Isbailehm/ nei no tahm Bultahm/ kas pa Deenu §kraida{§kaidra}. LGL1685_K1, 27052. 2. skraidīt..vnd weenu puß zäppu§śi vnd ähdu§śi / to ohtru Puß gir winja preek§cha zählu§śi teems Karŗaļaudeems / kattri apkahrt §kraidiya / äh§t mecklädami. Bett tee Karŗaļaudis gir par to breeßmigu leetu nobiyayu§§chees.. Manc1631_LVM, 23122. 3. pārn. strauji mainīties, šaudīties (piem., par skatienu)§churrp und turrp Atzis §kraida / §kattidameeß us ohtru kas tam labbe jeb nhelabbe klahjahß. Manc1654_LP1, 7018. skriet skriet apskraidīt, izskraidīt, neskraidīt

14 skriešana

skriešana (3) s. f. aśśins=śkreeśchana (1), skree§chana (1), wädära§kree§chana (1)das Fliegen/ Skree§chana. Manc1638_L, 61B18. 1. lidošanadas Fliegen/ Skree§chana. Manc1638_L, 61B18. 2. tecēšanaPeegahjuśi no pakkaļenes/ aiskahre wiņņa Drehbes=Wihlu/ un tudaļ mittejahs wiņņas Aśśins=śkreeśchana. JT1685 Lk 8:8. vēdera skriešana (1) wädära§kree§chana (1)Bauchlauff/ Wädära§kree§chana. Manc1638_L, 112B20. caurejaBauchlauff/ Wädära§kree§chana. Manc1638_L, 112B20. la. skriet skriet

15 skriešu

skriešu (3) adv. skreeschu (3)Skreeschu im fluge, im vollen Rennen.. Fuer1650_70_1ms, 2181. skreeschu. im vollen Rennen, - fliegen - fluge. Fuer1650_70_2ms, 4073. 1. lidojotSkreeschu im fluge.. Fuer1650_70_1ms, 2181. skreeschu. im.. - fliegen - fluge. Fuer1650_70_2ms, 4073. 2. skriešusSkreeschu.. im vollen Rennen.. Fuer1650_70_1ms, 2181. skreeschu. im vollen Rennen.. Fuer1650_70_2ms, 4073. la. skriet skriet, skriešus

16 skriešus

skriešus (1) adv. §kreeśchus (1)skriešusjo tas peepeśch aistek/ itt ka` buhtum mehs §kreeśchus ais§krehjuśchi. LGL1685_K1, 2705. la. skriet skriet, skriešu

17 skriet

skriet (68) v. skreen (3), skreet (3), śkreen (5), śkreeß (1), śkreet (2), śkreetam (1), śkrehje (1), śkrejam (1), śkrejamam (1), §kräie (1), §kreen (18), §kreen{§kreem} (1), §kreen{(§kreen} (1), §kreenam (1), §kreenu (1), §kreet (14), §krehj (1), §krehja (5), §krehje (2), §kreij (1), §kreijam (2), §kreijoht (1), §kreyam (1)Skreet. fliegen. flügen. Rennen. Fuer1650_70_1ms, 21722. Skreet. fliegen, flügen, Rennen. Fuer1650_70_2ms, 4073. 1. tecēt, plūstTe y§§tep' pe to kru§te ko`ke: Tas da'rgas a§ins §kräie bes galle Jz kaiems / vnd yz wy§§e malle. Elg1621_GCG, 672. Man buhs gau§t ar Aśśarahm/ Kad es red§u §kreijam Je§u Aśśins aumaļam.. LGL1685_V5, 3942. 2. lidotVnd ka tee Puttni §kreen / ta ghro§ahs śöw tee Wehyi / vnd d§änn to Sneegu ween czaur ohtru / ka tas Kuppeņohß mättahs.. Manc1631_Syr, 59824. ..un tas brehze ar §tippru Balkśni/ śazzidams us wiśśeem teem Putneem/ kas Debbes widdu §kreen: Nahzeet un śapulzenajeetees us to Wakkar=Ehdeni ta leela Deewa. JT1685 Atk 19:19. - putni skrien (4) putni śkreen (2), puttni §kreen (2) bites skrien (1) bittes.. §kreen (1)bites spietodie Jmmen §chwermen/ Bittes lai§ch/ §kreen{(§kreen}. Manc1638_PhL, 29018. 3. skrietWeens labbs Ghanns / kad wings räds to Willku §kreijam §tarrpan tahms Ahweems / tad eeśahk taß śaukt / täck klahte / ja wings warr paśneekt ar Kohku.. Manc1654_LP1, 45111. Bet tee Apu§tuļi Pahwils un Barnabus to d§irdedami/ śaplohśija śawas Drehbes/ un §krehje §tarp teem Ļaudim/ śaukdami.. JT1685 Apd 14:14. : liet. skríeti 'griezties; lidot; skriet; ātri kustēties' aizskriet, atskriet, āzskriet, ieskriet, izskriet, neskriet, noskriet, nostskriet, pārskriet, pieskriet, saskriet, skraidīt, skriešana, skriešu, skriešus

18 starp

starp (305) praep. starp (10), śtarp (2), §tarp (237), §tarrp (56)Starp. Praepos. reg. Gen: unter, zwischen. kam tu starp, ar, wiņņeem pinnees? Fuer1650_70_1ms, 26228. Starp. p~pos. reg. Gen et acc. Zwischen, unter starp ahdas, zwischen unter der haut. Fuer1650_70_1ms, 27511. Starp, starpan, adverb. darzwischen. Fuer1650_70_1ms, 27513. Starp. Praepos. Reg. Gen et Accus unter zwischen. Fuer1650_70_2ms, 45410. 1. starp, vidū (norāda uz kaut kā atrašanos, kāda procesa notikšanu kādā (piem. cilvēku) kopumā vai piederību kaut kādam (piem., cilvēku) kopumam)Es äßmu da§chureis braukayis/ Es äßmu biyis bähdahß Vhdeny / bähdahß §tarrp Släppkaweems.. Manc1631_LVM, 5814. ELka=Deewam/ Burwim un Eerohtśchu=Apmahnetajam ne buhs eered§ehtam tapt §tarp ohtreem Kaŗŗa=Ļaudim.. SKL1696_RA, 1. p. - vidū starp (24) widdu §tarp (13), widdu §tarrp (7), widduu^ §tarp (1), widdu^ §tarp (3) starp vienotru (5) §tarp ween ohtru (4), §tarp weenohtru (1)savā starpā, savstarpējiBet ja juhs weens ohtru koh§chat un krem§tat/ luhkojeet ka juhs §tarp ween ohtru ne tohpat aprihti. JT1685 Gal 5:5. 2. starp (norāda uz kaut kā atrašanos starp divām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai parādībām)Taß Konings Dawid räds weenu Engeli §tahwam §tarrp Debbeß und Semm / und turram.. Manc1654_LP1, 283{263}14. Ka` kahda Nagla Muhri^ §tarp diwi Akmiņeem turrahs. Ta` turrahs arrid§an tee Grehki.. VLH1685_Syr, 39B15. la. starpa starpā, starpan 1, starpa

19 starpa

starpa (317) s. f. juh§śo=§tarrpa` (1), starpa (3), starrpa` (2), starrpa^ (1), §tarpa (30), §tarpan (3), §tarpa^ (146), §tarrpa (15), §tarrpa` (115), §tarrpa`{§tarrpa}  (1)1. starpa, (nepārvarams) attālums starp diviem objektiemVnd parr to wi§śu / gir §tarrpan mums vnd jums leela §tarrpa / ka tee kattri ghribbätu no §chennenes §emmeh braukt py jums / tee nhe warr.. Manc1631_LVM, 14525. In pahr to wiśśu / irr §tarp jums in mums leela Starpa / (leels Besdibbenis /) ka tee / kas gribetta no śchennen pee jums Semme^ braukt / tee ne warr.. VLH1685, 5531. 2. kopums, vide, grupa (vienmēr lokatīvā) Vnde tas noticke / kad the ta runnaye / vnde apyoutayas ßouwan §tarpan / §teytczes ßöw Je§us py tems / vnde §taigay ar tims. EvEp1587, 1084. Kas Neśchķihk§tibas=Grehkus Śwaiņu §tarpa darr/ tam buhs tohs ar Kaklu atbildeht. SKL1696_KB, 95. p.. - apjautāties jūsu / savā starpā / sovan starpan; savā starpā apjautāties (9) apjautajahß śawa` §tarrpa` (1), apjautatees śawa^ §tarpa^ (1), apjautateeß juh§śo §tarrpa` (1), apyautayahß śawa` §tarrpa` (1), apyoutayas ßouwan §tarpan (2), śawa^ §tarpa^ apjautajahs (1), śawa^ §tarpa^ apjautatees (1), śawa^ §tarpa^.. apjautadamees (1)- dzīvot mūsu starpā; jūsu starpā dzīvot (4) d§iewoja muh§śu §tarrpa` (1), d§ihwoja muhśu §tarpa^ (2), juh§śo §tarrpa` d§iewojis (1)- (ne)runāt savā / jūsu starpā; savā / jūsu starpā runāt (14) juh§śo §tarrpa` runnajeeta (1), juh§śo §tarrpa` runnayeeta (1), nhe runna.. śawa` §tarrpa` (1), runnadami śawa^ §tarpa^ (1), runnaja śawa §tarrpa (1), runnaja śawa` §tarrpa` (2), runnaja śawa^ §tarpa^ (2), runnaya śawa §tarrpa (1), runnayeeta juh§śo §tarpa (1), śawa` §tarrpa` runna (1), śawa` §tarrpa` runnaja (1), śawa` §tarrpa` runnajam (1)- sacīt savā starpā; ļaužu / savā starpā sacīt (23) ļau§cho §tarrpa` śatzija (1), śatzidami śawa` §tarrpa` (1), śatzija śawa` §tarrpa` (1), śatzija.. śawa` §tarrpa` (2), śatziya śawa` starrpa` (1), śatziya śawa` §tarrpa` (1), śatziya.. śawa` §tarrpa` (1), śawa^ §tarpa^ śazzidami (3), śazzija śawa^ §tarpa^ (6), śazzija.. śawa^ §tarpa^ (4), §atzija.. śawa` §tarrpa`  (1), §atziya.. śawa` §tarrpa` (1)- sarunāties savā starpā; savā starpā sarunāties (4) śarunnajahs śawa^ §tarpa^ (2), śarunnajahs.. śawa^ §tarpa^ (1), śawa^ §tarpa^.. śarunnajuśchees (1)- savā / jūsu starpā mīlēties / mīļot(ies); mīlēties / mīloties savā starpā (6) juh§śo §tarrpa`.. mieļoh§śeeta (1), mihlejeetees śawa^ §tarpa^ (1), mihlojeetees śawa^ §tarpa^ (1), śawa` §tarrpa` mieļoteeß (1), śawa^ §tarpa^ mihlejamees (1), śawa^ §tarpa^ mihletees (1)- savā starpā (iz)dalīties; dalīties jūsu / savā starpā (9) dallahß.. śawa` §tarrpa` (1), dallaitees to juh§śo §tarrpa` (1), dalleetees to juhśu §tarpa^ (1), śawa` §tarrpa` dallijahß (1), śawa` §tarrpa` dallijuścheeß (1), śawa` §tarrpa` ißdalliju§§chees (1), śawa^ §tarpa^ isdallijśchees (1), śawa^ §tarpa^ isdallijuśchees (2) : liet. tárpas 'starpa' starp, starpā, starpan 1, starpā, starpan 2, starpavīrs, starpība, starpinieks, starpums

20 starpā, starpan

starpā, starpan 1 (322) praep. starrpa (1), §tarpa (4), §tarpan (250), §tarrpa (15), §tarrpan (50), §tarrpa` (2)vnter/ inter, §tarrpa. Manc1638_L, 195B6. zwi§chen/ §tarrpa. Manc1638_L, 222B19. 1. starp, vidū (norāda uz kaut kā atrašanos, kāda procesa notikšanu kādā (piem., cilvēku) kopumā vai piederību kaut kādam (piem., cilvēku) kopumam)..vnde cziwo / kha tas Dewe wärdtcz maetcze / tas nee §wety §tarpan mums to Dewe wärde. Ench1586, D4A21. ..und par karr§tu Milä§tibu §tarpan mums wi§śeem / zaur JE§um CHri§tum tawu Dählu.. LGL1685_V5, 16323. - vidū / vidon starpā / starpan (23) widdu §tarpa (1), widdu §tarpan (5), widdu §tarrpa (3), widdu §tarrpan (3), wueddon §tarpan (5), wüddon §tarpan (5), wyddu §tarpan (1) starpā / starpan vienotru (16) §tarpa weenotru (1), §tarpan wen otre (2), §tarpan weneotre (4), §tarpan wenotre (8), §tarrpa ween=ohtru (1)savā starpā, savstarpējiTa buus yums arridtczan §tarpan weneotre tös kayes ma§gath. EvEp1587, 7218. Turraita weenadu Prahtu §tarpa weenotru. Manc1631_LVM, 4814. 2. starp (norāda uz kaut kā atrašanos starp divām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai parādībām)Je§um kru§tan §itte Wyddu §tarpan dywwems §lapkouwe~s Dewe däls.. Elg1621_GCG, 785. Tappa muh§śo dehļ py Krußtu kahrts Starpan diweem Släppkaweem / Par śaweem Waideneekeem taß to Tähwu luhd§e. LGL1685_V5, 4420. la. starpa starp, starpa

21 starpā, starpan

starpā, starpan 2 (36) adv. starpa (1), starpan (5), starpa^n (1), §tarpa (4), §tarpan (1), §tarpa^ (4), §tarrpa (16), §tarrpa` (4)Starpan, adver. darzwischen; ne ej starpan, gehe nicht darzwischen. Starpa id. Fuer1650_70_1ms, 2631–2. Starp, starpan, adverb. darzwischen. Fuer1650_70_1ms, 27513. Starpan, adver. darzwischen.. Fuer1650_70_1ms, 2631. Starpan. Adver. darzwischen. Fuer1650_70_2ms, 4546. starpā, vidū, tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties); tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.)Kunx / buus mums ar tho Sobenne tur §tarpan ßi§t? Ench1615, 693. Kadu neh§kie§tu Pretz §tarpa lickt jeb §ajaukt.. Zv1689_Kan, 2531. la. starpa starpānācējs, starpa

22 starpānācējs

starpānācējs (1) s. m. §tarpanahzeja (1)starpnieks, vidutājs..istaiśiti no teem Eņģeļeem / zaur to Rohku ta Widdutaja. (Starpineeka / Starpanahzeja Mo§u.) VLH1685, 7129. la. starpā + nākt starpā, starpan 2

23 starpavīrs

starpavīrs (1) s. m. starrpa=wiers (1)Schiedman / Starrpa=wiers. Manc1638_L, 155B24. šķīrējtiesnesisSchiedman/ Starrpa=wiers. Manc1638_L, 155B24. la. starpa, starpā + vīrs starpa

24 starpība

starpība (16) s. f. §tarpiba (5), §tarpibu (4), §tarpybe (4), §tarrpiba (3)Klufft / §tarrpiba Manc1638_L, 103B6. §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A16. das dazwi§chen i§t/ §tarrpiba. Manc1638_L, 222B21. 1. starpa, (nepārvarams) attālums starp diviem objektiemVnd pär to wue§§e / gir §tarpan mums vnde yums wena lela §tarpybe / ka te / kattre tur gribbeete no{no§chennes} §chennes §emmen brouckt py yums / te nhewar / vnde nedtcz arridtczan no turrenes §cheit py mums pare brouckt. EvEp1587, 1414. Un pahr to wiśśu irr §tarp jums un mums leela Starpiba/ ka tee/ kas gribbetu no śchennen pee jums §emme^ braukt/ tee ne warr; neds arri no turren §cheit pee mums pahrbraukt. JT1685 Lk 16:16. 2. starpība, atšķirībaBEth es ßack / tickylge ka thas Mantenex wens Bherns gir / thad nhe gir §tarpan tho vnd wene kalpe neewene §tarpybe.. EvEp1587, 247. Tur irr §tarpiba §tarp weenas Śeewas un Jumprawas.. JT1685 1Kor 7:7. starpību darīt (4) starpibu darridami (1), starpibu darriht (1), starpibu darrijis (1), starpibu darrijuśchi (1)šķirot; atšķirtBet teem Pee=auguścheem peenahk zeeta Barriba/ kam zaur Eeraddumu tas Prahts irr isdarrihts/ Starpibu darriht §tarp to labbu un ļaunu. JT1685 Ebr 5:5. la. starpa, starpā starpa, starpums

25 starpinieks

starpinieks (2) s. m. §tarpineeka (1), §tarpineeks (1)starpnieks, vidutājsTapehz irr wiņ§ch arri weens Widdutajs ( Starpineeks /) tahs jaunas Ee§tahdiśchanas VLH1685, 344. la. starpa, starpā starpa

26 starpums

starpums (1) s. m. §tarrpums (1)vnter§cheid/ §chkirr§chana/ §chkirriba/ §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A16. starpība, atšķirībavnter§cheid/ §chkirr§chana/ §chkirriba/ §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A16. la. starpa, starpā starpa, starpība

27 stēģe

stēģe (1) s. f?. §tehgems (1)pīķis..jßwedde ar mu§ketems garrams bü§§ams peekems jeb §tehgems tos pamatze vnd exan to laick tahs wayadczibes tohs jßwedde. LS1625, 20r7. < skr. stěgъ 'kaujas karogs' Iespējama arī pamatforma stēgs (sal. ME III 1063).

28 stigt, stīgt

stigt, stīgt (9) v. stihg (2), stihgt (4), §tiggu (3)Stihgt, ein schießen.. Sirgs{Sirg[s] stihg eekscha^ das Pferd schißet ein. Fuer1650_70_1ms, 2639. Streegt, Cur. mukt, stihgt Semg. einschießen, eintretten. Fuer1650_70_1ms, 24816. Stihgt. einschießen, das Pferd schießet ein. Sirgs stihg eekscha^. Fuer1650_70_2ms, 4596. Streegt. Curl. mukt. stihgt. Semg. einschießen, eintreten. Fuer1650_70_2ms, 46011. stigt, grimtManni Ghräki man mohzi Deenas vnd Nacktis / Eek§chan kattreems es biyu peed§immis / Es §tiggu alla§ch d§iļļahk eek§chan.. Manc1631_LGL, 34330. Manni Grehki man mohzija Deena^s in Nakti^s/ Eekśch teem es biju peed§immis: Es §tiggu alla§ch d§iļļaki eekśchan.. LGL1685_K1, 10231. : liet. stìgti 'rimt, rimties, nomierināties'

29 stingr(i)s

stingr(i)s (6) adj. stingrs (2), §tingri (1), §tingris (1), §tinnghris (2)§teiff/ §tinnghris. Manc1638_L, 175A18. Stingrs, Steiff. Fuer1650_70_1ms, 2715. Stingrs. Steiff. Fuer1650_70_2ms, 45913. stingrs; stīvs, stings, sastindzisdas Kind hu§tet/ das es §chwartz wird/ taß Bährns kläppo/ ka taß mälls tohp. das es §teiff wird/ ka taß §tingris tohp. Manc1638_PhL, 25710. Un wiņśch śatwere to pee labbas Rohkas/ un pazehle to/ un tudaļ tappe wiņņa Leeli un Krumśli §tingri. JT1685 Apd 3:3. : liet. stingrùs 'stīvs, stingrs, sasprindzināts', stiñgras 'stingrs, stiprs'

30 stīpa

stīpa (10) s. f. stihpa (1), stihpas (2), §tiepa (7)Thonnen=Band/ Stiepa. Manc1638_L, 27B2. Reiff/ Stiepa. Manc1638_L, 143A9. das Band vmb den Stein/ Stiepa Manc1638_PhL, 31411. Band/ Stiepa. Manc1638_PhL, 3329. ein Band/ Stiepa. Manc1638_PhL, 31525. Stihpa. faßreif. stihpoht. mehle irr apstihpeta. Fuer1650_70_2ms, 459l1. stīpa (piem., mucai)ein Band i§t abgebrochen/ abge§prunge~/ weena Stiepa notruhku§śi/ noläku§śi. Manc1638_PhL, 3162. Uhs -- auff= uhs=śist dibbenu. den boden auffschlagen it: stihpas. benden, binden. bände auffschlagen. Fuer1650_70_2ms, 39220. : liet. stỹpas 'stīpa; miets, masts', liet. stýpė 'stīpa' stīpenieks, stīpinieks

31 stīpenieks, stīpinieks

stīpenieks, stīpinieks (4) s. m. stihpineekam (2), §tiepeneex (2)Bander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A4. Bändemacher/ Stiepeneex. Manc1638_PhL, 40618. stīpotājsBändemacher/ Stiepeneex. Manc1638_PhL, 40618. Tatschu es tam Muzzineekam, Stihpineekam weenu muzzu saudeschu. Ich will doch dem Bötticher eine Tonne blind machen, vor das bänden zu kurtz thun. Fuer1650_70_2ms, 3469. la. stīpa stīpa, stīpotājs

32 stīpot

stīpot (2) v. stihpoht (1), §tiepoht (1)Bänden/ §tiepoht/ ap§tiepoht. Manc1638_L, 27B3. stīpotBänden/ §tiepoht/ ap§tiepoht. Manc1638_L, 27B3. Stihpa. faßreif. stihpoht. Fuer1650_70_2ms, 459l1. la. stīpa apstīpot, stīpotājs

33 stīpotājs

stīpotājs (1) s. m. §tiepotais (1)Bander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A3. stīpotājsBander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A3. la. stīpot stīpot, stīpenieks, stīpinieks

34 strādāšana

strādāšana (4) s. f. §trada§chana (1), §trahdaśchana (1), §trahda§chana (1), §trahda§chanu (1)wirckung/ darrbo§chana/ §trahda§chana. Manc1638_L, 211A24. strādāšana, darbošanāswirckung/ darrbo§chana/ §trahda§chana. Manc1638_L, 211A24. Tur da§chadi (Ba§nizas) Ammati / bet weens pats Kungs. Tur da§chada Strahdaśchana / bet weens pats Deews.. VLH1685, 685. la. strādāt strādīšana, strādāt

35 strādāt

strādāt (339) v. ja=§trahda (1), ja§trada (1), ja§trahda (3), strahda (3), strahdaht (9), strahdahts (1), §traada  (3), §trada (15), §tradadams (1), §tradah (1), §tradaht (13), §tradai§che (1), §tradaiys (1), §tradaju (1), §tradajuśchi (1), §tradaju§chi (1), §tradaju§śchi (1), §tradath (3), §tradayis (3), §tradays (2), §traday§che (3), §tradayu (2), §tradayu§chi (1), §tradayu§§chi (1), §tradäth (1), §traddais (2), §trahd (4), §trahda (104), §trahdadami (9), §trahdadammi (1), §trahdadams (7), §trahdah (1), §trahdahs (2), §trahdahß (2), §trahdaht (70), §trahdaht{§trahdadt} (1), §trahdahts (1), §trahdahtz (1), §trahdais (4), §trahdaja (9), §trahdajam (3), §trahdajams (1), §trahdajeeta (1), §trahdajis (14), §trahdajoht (1), §trahdajs (8), §trahdajśchi (3), §trahdaju (2), §trahdajuśchi (3), §trahdaju§śchi (1), §trahdat (6), §trahdata (1), §trahdatu (1), §trahdayis (2), §trahdejśchi (1)Arbeiten/ §trahdaht. Manc1638_L, 22B5. §chaffen/ thun/ darriet/ darrboht/ §trahdaht. Manc1638_L, 151A25. wercken/ operari, §trahdaht/ darrboht. Manc1638_L, 208A6. wircken/ §trahdaht/ darrboht. Manc1638_L, 211A21. §ich bemühen/ darrboht/ §trahdaht. Manc1638_L, 127A12. thun/ darriet/ §trahdaht. Manc1638_L, 184A26. Strahdaht, arbey"ten. Fuer1650_70_1ms, 27514. 1. strādāt, darboties, darītThöw nhe buhs tham Weer§cham / katteers tur §trada / to Mutte ay§zeth. Ench1586, G2A13. Kas leed§ahs Krohņa=Darbo^s §trahdaht/ jeb pretti=§pree§chahs/ tam buhs mirrt. SKL1696_KB, 50. p. - cauru / visu nakti strādāt; strādāt cauru nakti (9) czauru nackti §tradayu§§chi (1), §trahda zauru nackti (1), wue§§e nackte §traday§che (1), wü§§e nackte §traday§che (1), zauru nackti §tradaju§śchi (1), zauru nackti §trahdajuśchi (1), zauru nackti.. §trahdajis (1), zauru nakti §trahdajśchi (2)- (daudz) vairāk strādāt (9) dauds wairahk §tradayis (1), doudcze wayrack §tradays (1), doudtcze wairack §tradays (1), wairaack §traddais (2), wairahk §trahdajis (1), wairahk §trahdayis (1), wairak §trahdajs (2)- darbu(s) strādāt; strādāt darbu (41) dahrbu §trahd (1), dahrbu §trahdaht (1), dahrbus §trahd (1), dahrbus §trahda (2), darbu §trahda (2), darbu §trahdadami (2), darbu §trahdah (1), darbu §trahdahs (2), darbu §trahdaht (1), darbus §trahda (1), darbus §trahdaht (4), darrba §trahdaht (1), darrbs.. ja=§trahda (1), darrbu §tradaht (1), darrbu §trahda (1), darrbu §trahdadami (2), darrbu §trahdadammi (1), darrbu §trahdahß (1), darrbu §trahdaht (1), darrbu §trahdajis (4), darrbu §trahdatu (1), darrbus §trahdaht{§trahdadt} (1), darrbus §trahdajis (1), §trahda.. darbu (1), §trahda.. darrbu (5), §trahdajeeta.. darrbu (1)- dienas (un) naktis / dienā(s) un naktī(s) / naktī un dienā strādāt (6) deenas nacktis §trahda (2), deenas und nacktis §tradaht (1), deena^ un nakti^ §trahdajam (1), deena^s nakti^s §trahda (1), nakti^ un deena^ §trahdadami (1)- labi strādāt; strādāt labi (5) labb §trahdaht (1), labbaki §trahdaht (1), labbe §trahdaht (1), labbe.. §tradaht (1), §tradaht labb (1)- (ne)gribēt strādāt (6) ghribbu.. §trahdaht (1), gribbehs.. §trahdaht (1), ne gribb §trahdaht (1), nhe ghribb §trahdaht (1), nhe ghribbi §trahdaht (1), §tradath grib (1)- nevīžāt strādāt (3) ne wihscha strahdaht (1), ne=wiśśa strahdaht (1), nhe wie§cha §trahdaht  (1)- palīdzēt strādāt (5) pa=lied§eht §trahdaht (1), palied§et.. §trahdaht (1), palihd§eht.. §trahdaht (1), palihd§eja.. §trahdaht (2)- stipri strādāt (4) §tipprake ja§trada (1), §tippre §trahda (2), §tippri §trahda (1)- sūri strādāt; strādāt sūri (9) śuhre §trahda (1), śuhre.. §trahdajis (1), śuhri §trahda (1), śuhri §trahdaht (2), śuhri §trahdajs (1), śuhri §trahdayis (1), śuhry §trahda (1), §trahda.. śuhre (1) strādājams lops (1) §trahdajams lohps (1)arbeit§am Thier/ §trahdajams Lohps. Manc1638_PhL, 2662. darba dzīvnieksarbeit§am Thier/ §trahdajams Lohps. Manc1638_PhL, 2662. strādāt tikuši (7) §trahda ticku§che (1), §trahda tikkuśchi (2), ticku§che §trahda (1), ticku§che §trahdaht (1), ticku§che.. §trahdaht (1), tikkuśchi §trahda (1)čakli strādātKas vs śawu Tyrumu ticku§che §trahda / tas darra śawus Ghubbus leelus / vnd kas śöw py leeleems Kungeems turrahs / ka tas myliex vnd czeeniex gir / tas warr dauds ļaun nowehr§t. Manc1631_Syr, 5536. Jauns buhdams §trahda tikkuśchi/ In śargajees no Śliņkumma.. LGL1685_K1, 13310. 2. apstrādāt (piem., zemi)Kaß śawu Tierumu §trahda / tam buhß Mai§es ghann / bett kaß vs §linnckumu dohdahß / tam Nabbad§ibas ghann buhß. Manc1637_Sal, 9220. Tam Semneekam/ kas to Semmi §trahda/ buhs pirmak tohs Augļus eedabbuht.. JT1685 2Tim 2:2. - tīrumu strādāt (3) tierumu §trahda (2), tyrumu.. §trahda (1) caur(i) strādāt (5) zaur.. §trahda (1), zaure §tradaht (3), zaure.. §trahdajis (1)wol durcharbeiten/ zaure §tradaht. Manc1638_PhL, 3178. (kārtīgi) strādāt, apstrādātwol durcharbeiten/ zaure §tradaht. Manc1638_PhL, 3178. Jhten tha taß Zillwähx labbe no śöw pa§ścham nhe darries / Deewam buhß to zaure §tradaht ar to Arrcklu śawa Wahrda.. Manc1654_LP1, 26419. < skr. stradati 'censties; smagi strādāt; ciest' apstrādāt, atstrādāt, āzstrādāt, iestrādāt, izstrādāt, nestrādāt, nostrādāt, pastrādāt, strādāšana, strād(e)nieks, strādniece, uzstrādāt

36 strād(e)nieks, strādniece

strād(e)nieks, strādniece (52) s. śtrahdneekam (1), śtrahdneeks (1), śtrahdneeku (1), śtrahdneku (1), §tradenekes (1), §trahdeneeks (1), §trahdeneekus (1), §trahdnecke (1), §trahdneekam (3), §trahdneeke (1), §trahdneekeem (6), §trahdneekeems (4), §trahdneeki (3), §trahdneeks (3), §trahdneeku (2), §trahdneekus (12), §trahdneex (6), §trahdneeze (1), §trahdneke (1), §trahdnekems (1), §trahdnex (1)ein Arbeiter/ Strahdneex/ Dahrbeneex. Manc1638_PhL, 40322. Strahdeneeks, ein arbey"ter. Fuer1650_70_1ms, 27519. strādnieks, strādnieceThae cetturte gir / patture§chen nopelnite alge / taes §tradenekes vnde algad§es CC1585, 3110. Strahdneeze (Darba Śeewa) irr śawam Wihram Preeks/ in darra tam jauku meerigu D§ihwośchanu. VLH1685_Syr, 38A27. - ar strādniekiem(s) saderēt (4) ar.. strahdneekeem śaderreja (3), ar.. strahdneekeems śaderreya (1)- strādniekus derēt (5) strahdneekus derreht (5) Strādnieku svētdiena (1) Strahdneeku śwehtdeena (1)Devītā svētdiena pirms Lieldienām, Septuagesima Dewita^ Śwehdeena^ preekśch Leeldeenas / jeb Strahdneeku Śwehtdeena. VLH1685, 222. < skr. stradьnikъ 'strādnieks' par ∆ Strādnieku svētdiena skat. Konv. XIX 38298. strādāt, strādniecīgs

37 strādīšana

strādīšana (1) s. f. strahdiśchana (1)Strahdiśchana, das arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 27518. strādāšanaStrahdiśchana, das arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 27518. la. strādāt strādāšana

38 strādniecīgs

strādniecīgs (1) adj. §trahdneetzigh (1)Arbeit§am/ §trahdneetzigh. Manc1638_L, 22B7. strādīgsArbeit§am/ §trahdneetzigh. Manc1638_L, 22B7. la. strādnieks strād(e)nieks, strādniece

39 stragnis

stragnis (2) s. m. stragnis (2)Stragnis, Curl. Muklis. Sem. Ein Sumpffe.. Fuer1650_70_1ms, 24820. Stragnis. Curl. Muklis. Sem. ein Sumpff. Fuer1650_70_2ms, 46014. purvs, muklājsStragnis, Curl. Muklis. Sem. Ein Sumpffe Fuer1650_70_1ms, 24820. Stragnis. Curl. Muklis. Sem. ein Sumpff. Fuer1650_70_2ms, 46014. : la. strēgt, la. stragns, stregns 'staigns', liet. strė́gti 'salt, stingt', liet. streĩgti 'durt, spraust', liet. strìgti 'durties; stigt'

40 straujš

straujš (2) adj. §trauj§ch (2)straujš; tāds, kas ātri plūstTee ka` §trauj§ch Uhdens śchņahz in krahz.. LGL1685_K1, 16812. : liet. sraũjas, sraujùs 'straujš', liet. sraunùs 't. p.'

41 straume

straume (52) s. f. a§§ins=§traume (1), śtraume (4), śtraumehm (1), śtraumehs (2), śtraumes (1), §trauhmeh (1), §traum (2), §traume (21), §traumeh (2), §traumehm (2), §traumehs (2), §traumehß (1), §traumes (7), §traume^ (2), §traumu (1), §troume (2)Regenbach/ Straume. Manc1638_L, 141A10. Wa§§erfluß/ Straume. Manc1638_L, 202B3. ein Fluß/ Straume. Manc1638_PhL, 39116. straumeTa Titczibe exkan Garre to §peeke ßaproth / To A§§enne Je§u Chri§ti / Vnde gir prexkan to wena ßarkan~na §troume.. UP1587, K3A31. Ne kaunajees at§ihtees/ kur tu grehkojis eśśi/ in ne §traujees prett Straumes. VLH1685_Syr, 6B18. - kā straumē apslīkt (4) ka straume ap§liecku§chi (1), ka straume ap§lieku§chi (1), ka straumeh apślieku§chi (1), ka` straume^ ap§lihkuśchi (1)- sarkana straume (7) śarkana straume (1), śarrkana straume (4), ßarkanna §troume (1), ßarkan~na §troume (1)- (at)skrien straume; straume (at/no)skrien (8) at§krehja.. śtraume (1), att§kren.. straume (2), straume no§krehja (1), straume §krehja (1), straume.. no=§krehja (1), śtraume at§krehja (1), §krehja.. straume (1) : liet. sraumuõ, sriaumuõ, sraumė̃ 'upes daļa, kur ir visstraujākā ūdens plūsma; straume' straumulis

42 straumulis

straumulis (3) s. m. asśaru=straumulis (1), aśśaru=§traumuļeem (1), straumulis (1)Straumulis. ein Stroom. Fuer1650_70_2ms, 46118. straumeAsśaru=Straumulis - Thränen=Stroom. Fuer1650_70_2ms, 46118. Us tew/ śawu Deewu ween/ :/: Ka` kahds Leetu=Putniņ§ch brehzis/ Eekśch Aśśaru=Straumuļeem : Ka` śew §teid§ahs Zeļļa=Wihrs/ Zeļļu nobeigt ślahbans tihrs/ Ta`/ ak Je§us! es ar waidu/ Śawas Deenas nobeigt gaidu. LGL1685_K1, 19215. la. straume straume

43 straups

straups (2) adj. straups (2)drošs (par dzīvnieku) (?)Straups Sirgs, ein muhtig Pferd. Fuer1650_70_1ms, 3194. Straups. Śirgs. ein Muhtig Pferd. Fuer1650_70_2ms, 38816. neskaidra cilme

44 strautiņš

strautiņš (2) s. m. dem. strautinsch (2)Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 5122. Walks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 2938. strautiņš, straumeWalks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 2938. Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 5122. la. strauts strauts

45 strauts

strauts (9) s. m. strauti (1), strauts (2), śtrauts (2), §trauts (1), §trautz (1), vhdens=§trauti (2)Walks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 2938. Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 5122. strauts, straumeTee Wahrdi kahda (Zillwäka) Mutteh gir ka d§iļļ§ch Vhdenns / vnd taß Awohtz tahß Ghuddribas gir pillß Strautz.. Manc1637_Sal, 5724. To Besdeewigo Manta isśihk ka` kahds Śtrauts / ka` Pehrkons pahrrihb Leetu. VLH1685_Syr, 61B29. : liet. sraũtas 'straume; strauts' strautiņš

46 strazda

strazda (1) s. f. §tra§da (1)Droh§§el/ Spreen/ Stra§da. Manc1638_PhL, 28018. strazdsDroh§§el/ Spreen/ Stra§da. Manc1638_PhL, 28018. : liet. strãzdas, strazdà 'mežastrazds', pr. tresde 't. p.' stra(z)ds

47 stra(z)ds

stra(z)ds (2) s. m. strads (1), strasds (1)Strads, strasds, Ein Kram~t Vogel . Fuer1650_70_1ms, 26317. (pelēkais) strazdsStrads, strasds, Ein Kram~t Vogel. Fuer1650_70_1ms, 26317. : liet. strãzdas, strazdà 'mežastrazds', pr. tresde 't. p.' strazda

48 strēbt

strēbt (8) v. ja=§trebb (1), strehbt (5), §trebb (1), §trehbt (1)§üpfflen/ §trehbt. Manc1638_L, 180B4. Strehbt, schlurffen. Putturu strehbt grütze eßen. Fuer1650_70_1ms, 2717. strēbtJß von der Suppen/ §trebb Śullu. Pipperes dibbina`. Manc1638_L, 180B4. ..dohd behrniņņam pee Sohdiņeem strehbt. Fuer1650_70_2ms, 4334. : liet. srė̃bti 'strēbt'

49 strēģele

strēģele (1) s. f. strehgele (1)Strehgele. Ein Eißzapffen. leddus tappa. Germ. Fuer1650_70_1ms, 2264. lāstekaStrehgele. Ein Eißzapffen. leddus tappa. Germ. Fuer1650_70_1ms, 2264. neskaidra cilme

50 streilis

streilis (1) s. m. §treilis (1)langer Men§ch/ Streilis/ gharr§ch Zillwähx. Manc1638_L, 110B19. garš cilvēkslanger Men§ch/ Streilis/ gharr§ch Zillwähx. Manc1638_L, 110B19. neskaidra cilme

51 strēķis

strēķis (2) s. f. pl. strehķis (2)apsēstība, nepārvarama tieksme (?) kad teem wilk azzeem tahs meestis |: tahs strehķis :| uhs=eet, tad tee tekk. wen~ den bärwölffen die flaage ankom~t, so lauffen sie. Fuer1650_70_1ms, 29814. kad teem Wilk=azzeem tahs meestis (tahs strehķis) uhseet, tad tee tekk. Wenn den bär wolffen die flaage ankomt, so lauffen Sie. Fuer1650_70_2ms, 5306. < vlv. streke 'līnija; apgabals; skurba'

52 strēle

strēle (1) s. f. §trelle (1)bultaDod mums tas titczibes brunges / Prettim tho welne guddre §trelle.. Ps1615, 18313. : liet. strėlà, strėlė̃ 'bulta' strēlīgs, strēlnieks

53 strēlīgs

strēlīgs (2) adj. §trehligs (2)dusmīgs (?)Gribb muhs mahziht śchķirdams/ Kahds prett mums irr wiņņa Prahts: Ne tahds bahrgs in §trehligs.. LGL1685_K1, 4425. strēle 'bulta' (nedroša etimoloģija) strēle

54 streliņi

streliņi (1) s. m. pl. śtrelliņeems (1)treliņi, režģis (piem., kāpņu galā vai priekšā logam)Jo pa śawa Namma Lohgu śkattijohs es zaur Śtrelliņeems in luhkojohs §tarp teems Nejehgeems. VLH1685_Sal, 10A28. < lv. trallingen 'treliņi, restes'

55 strelles

strelles (1) s. f. pl. §trelles (1)Gitter/ Tralliņi/ Strelles Mariaeb. Manc1638_PhL, 34026. treliņi, režģis (piem., kāpņu galā vai priekšā logam)Gitter/ Tralliņi/ Strelles Mariaeb. Manc1638_PhL, 34026. < lv. trallingen 'treliņi, restes'

56 strēlnieks

strēlnieks (3) s. m. strehlneekeem (2), §trehlneekus (1)strēlnieks; šāvējs; kājnieks (karaspēkā) (?)..wiņņi gribb par strehlneekeem buht, in ne uhsdrihkst. Sie wollen, Schützen sein, und dürffen nicht. Fuer1650_70_1ms, 5225. Un tas ataizenajis diwi no teem Kapteinehm/ śazzija: śataiśajt diwśimts Kaŗŗa=Wihrus/ ka tee uhs Ke§ariju eet/ un śeptiņdeśmits Jahtneekus/ un diwśimtus Strehlneekus/ ap to treścho Stundu Nakti^. JT1685 Apd 23:23. la. strēle 'bulta' vai < skr. strělьnikъ 'strēlnieks' strēle

57 streņģes

streņģes (3) s. f. pl. §trenges (2), §trenghes (1)Strengen/ Strenghes. Manc1638_PhL, 3624. streņģes, aizjūga sastāvdaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi E. weenas Strenges ghaŗŗakas/ nhe ka ohtras. Apmett §chahß ween reis. S. Jaunas Strenges/ wa§chojoht tee iß=§teepjahß. Manc1638_Run, 432B5, 9. < lv. strenge 'streņģe – aizjūga sastāvdaļa'

58 strīdaks

strīdaks (1) s. m. §tridax (1)Zickan / Stridax / Zekan. Manc1638_PhL, 3665. kara cirvisZickan/ Stridax/ Zekan. Manc1638_PhL, 3665. < vlv. strîd + akes 'kara cirvis'

59 striegt

striegt (4) v. streeg (2), streegt (2)Streegt, Cur. mukt, stihgt Semg. einschießen, eintretten. Fuer1650_70_1ms, 24816. Streegt. Curl. mukt. stihgt. Semg. einschießen, eintreten. Fuer1650_70_2ms, 46011. stigt, grimtSirgs streeg das Pferd schißet ein. Fuer1650_70_1ms, 24817. Sirgs streeg, das Pferd schießet ein. Fuer1650_70_2ms, 46012. : liet. streĩgti 'durt; mest; atstāt', liet. strìgti 'durties; stigt'