A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 107 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 padēklis

padēklis (2) s. m. padeklis (2)Padeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 1806. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 24513. padēklis, ola, kas ielikta ligzdā, lai mudinātu vistu dētPadeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 1806. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 24513. la. (pa)dēt 'likt olu ligzdā, lai mudinātu vistu dēt'

2 padusēt

padusēt (1) v. paddußet (1)atpūstiesOch mans wuße myleis Je§ulin / Dar töw wen §ki§t mickxt gultin / paddußet exkan manne ßirde §ki§te / Ka es mußam touwes ne ai§mir§t. Ps1615, 832. la. dusēt dusēt, padusēties

3 padusēties

padusēties (1) v. refl. padu§§etes (1)atpūstiesMes ludczam thowe / doudcz Sweeteis Kunx / pa§§arge mums exkan §cho grute nackt / laid mums exkan töw padu§§etes wene dußam nackte dode tu mums. Ps1615, 778. la. dusēt padusēt

4 Pamphilia

Pamphilia Pamvilija

5 Pampilia

Pampilia (1) s. f. nloc. Pampilias (1)Pamfīlija; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 5024. < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía Pamvilija

6 Pamvilija

Pamvilija (8) s. f. nloc. Pamphilia (2), Pamwilia (1), Pamwilias (1), Pamwilias=semmes (1), Pamwilia^ (1), Pamwiliju (2)Pamfīlija; apvidus JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien / py Cyrenen / vn~ Swe§§cheneke no Rome / Judde vnde Juddeloudes / Kreter vnd Araber / mhes czirdam thös ar mu§§ims mhelims / tös leles Dewe darbes treßotes. EvEp1587, 1304. Un mehs Juhŗa^ gaŗŗam Kilikiju un Pamwiliju pahrzehluśchees/ nahzam uhs Miru/ Likijas Semme. JT1685 Apd 27:27. < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía Pampilia

7 Pancijs

Pancijs (3) s. m. npers. Panzia (3)Poncijs; JDEs tizzu eekśch Je§u Kri§tu/ wiņņa weenigu peed§imtu Dehlu muhśu Kungu/ kas eejemts irr no Śwehta Garra/ peed§immis no tahs Jumprawas Mahrias/ zeetis appakśch Panzia Pilata/ Kru§ta^ śi§ts/ nomirris/ aprakts/ §emme^ kahpis eekśch Elles/ treścha^ Deena^ atkal iszehlees no Miŗŗoneem/ uhskahpis Debbeśi^s/ śehdees pee labbas Rohkas Deewa ta wiśśu=walditaja Tehwa/ no turrenes wiņ§ch at=ees/ śohdiht tohs d§ihwus in mirruśchus. VHL1685_Cat, 414. < lat. vai vc. Pontius Poncius

8 Panta

Panta (1) s. f. nloc. Pantas (1)Ponts; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 5023. < vc. Pontus Ponta, Pontus

9 Panuelis

Panuelis (1) s. m. npers. Panueļa (1)Fanuēls (arī Penuēls); JDVnd tur by weena Propeetinna / Anna Panueļa Meita / no A§era Czilltu / ta by wetziga/ vnd by d§iwoyu§śi śeptinjus Ghaddus ar śawu Wyru / pehts śawas Jumprawibas / vnd by Atraitne py a§toņedeßmitteems vnnd t§chettreems Ghaddeems / ta nahze muh§cham no Ba§nizas / kallpo ja Deewam ar Ghawe§chanu vnd Patareems deenas vnd Nacktis. Manc1631_LVM, 4117. < vc. Phanuel

10 pārcilāt

pārcilāt (2) v. pahrzillaht (2)pārcilāt.. rudsu, kas śalijuśchi pahrzillaht den beregneten roken ümbsetzen. Fuer1650_70_1ms, 31621. Rudsu kas śalijuśchi pahrzillaht. den beregneten Roggen umb=setzen. Fuer1650_70_2ms, 54711. la. cilāt cilāt

11 Parmens

Parmens (1) s. m. npers. Parmenu (1)Parmens; JDUn śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias. JT1685 Apd 6:6. < vc. Parmenas vai, gr. Parmenâs

12 pārskriet

pārskriet (1) v. par§kreet (1)fürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B26. pārlidotfürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B26. la. skriet skriet

13 pastrādāšana

pastrādāšana (3) s. f. pa§trahdaśchanas (1), pa§trahdaśchanu (2)darbošanās; izdarīšana No ka wiśśa ta Meeśa tohp śalikta/ un śa§tipprinata zaur ikweenu Lohzekli/ kas ohtram Paliga^ nahk/ pehz to §pehzigu Pa§trahdaśchanu ikweena Gabbala śawa^ Mehra^/ ka ta Meeśa pee=aug par śawu paśchu Ustaiśiśchanu eekśch Mihle§tibas. JT1685 Ef 4:4. la. pastrādāt pastrādāt

14 pastrādāt

pastrādāt (7) v. pastrahdaht (1), pa§trada (1), pa§trahda (1), pa§trahdaht (1), pa§trahdajam (1), pa§trahdajśchi (1), pa§trahdajuśchi (1)pastrahdaht arbey"t verrichten, was befohlen ist.. Fuer1650_70_1ms, 27525. izdarīt, paveiktAi§to yus §luddenath Dewa lab darri§chennas / czedät vnd §ackket no winga ßeele§tibas / Kattre tas py iums pa§trada. Ps1615, 14514. Luhkojeet us śew paścheem/ ka mehs ne pamettam/ ko mehs eśśam pa§trahdajuśchi/ bet pillu.. JT1685 2J 1:1. la. strādāt strādāt, nepastrādāt, pastrādāšana, pastrādnieks

15 pastrādnieks

pastrādnieks (1) s. m. pa§trahdneeku (1)strādnieksDarbojees śew paśchu tam Kungam derrigu preekśch§tahdiht/ weenu Pa§trahdneeku / kas ne tohp apkaunohts/ kas tohs Wahrdus tahs Pateeśibas parei§i nodalla. JT1685 2Tim 2:2. la. strādnieks strād(e)nieks, strādniece

16 pātaga

pātaga (38) s. f. d§äll§a=pataghu (1), pahtaga (6), pahtagahm (3), pahtagahms (1), pahtagas (1), pahtagham (1), pahtaghu (1), pahtagu (5), pataga (1), patagahms, patagam (2), patagha (3), pataghahm (2), patagham (1), pataghas (2), pataghas=kahtu (1), pataghu (2), patagu (3), patake (1)Gei§§el/ Peit§che/Pietzka/ Patagha. Manc1638_L, 73A14. eine Peit§che/ Patagha. Manc1638_PhL, 36019. Pahtaga eine Peitsche. Fuer1650_70_1ms, 1875. Pahtaga eine Peitsche.. Fuer1650_70_2ms, 2522. pātagaAran Dewe basnitcze{badnitcze} / Kattre tas Boußlis wene e§tadyum py tas luck§chens tös pretczenekes vnd Noude ißmyetaies / ar patake §ittenne~s ißinne. Ps1615, 7018. Pahtaga padarr Bruhzes/ bet śkaudiga Mutte ir wiśśus Kaulus śadau§a. VLH1685_Syr, 42A18. - ar pātagām (iz)kapāt (3) ar pahtagham.. ißkappaja (1), ar pataghahm kappahtz (1), ar patagham ißkappahtz (1)- ar pātagām(s) (no)šaust (5) ar pahtagahm nośchau§ts (1), ar pahtagahms.. §chaute (1), ar patagahms.. §chau§t (1), ar patagam no§chau§ts  (2)- ar pātagu dzīt; izdzīt ar pātagu (3) ar pahtagu d§änn (1), ar pahtagu d§en (1), ißd§inna.. ar pahtaghu (1)- sist ar pātagu / pātagām; ar pātagu sist, (5) ar pataghu śißdams (1), ar patagu §ißdams (1), sitt ar patagu (1), śitt ar patagu (1), śitt.. ar pataghahm (1) dzelza pātaga (1) d§äll§a=pataghu (1)briesmas, apdraudējums..tad gir taß zeenigs Wätzais Semmes=Tähws pawehlejis ścho Deenu par Meera=Deenu śwehtiet / und Deewam no Śirds dibben pateickt / ka taß mums / muh§śus Bährnus / und Bährno=Bährnus no tahdu d§äll§a=Pataghu pe§tijis / und mums Meeru ar Kreewu dehwis gir.. Manc1654_LP1, 1732. < skr. batogъ 'pātaga' vai, līb. pǭtõg 't.p.'

17 patakas

patakas (2) s. f. pl. pattackas (1), pattackas=allus=mäddas=mallku (1)Dünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 32119. plāns alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējumaDünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 32119. Ja tad JE§us Chri§tus weenu auxtu Vhdens Mallku ghribb attmaxaht; tad Wings jo wehl wairahk Pattackas=Allus=Mäddas=Mallku attmaxahß. Manc1654_LP2, 313{293}16. : liet. pãtakos, patakaĩ 'plāns alus; notecējis šķidrums'

18 patapa

patapa (8) s. f. patappas (4), pattapas (4)muß/ weil/ otium, pattapas. Manc1638_L, 127B23. brīvs laiks, vaļas brīdis..man hat nicht §o viel fri§t/ das man den Kopff kratze/ nhe tick dauds nhe gir patappas/ ka warrätu Ghallwu paka§śiet. Manc1638_PhL, 24121. Ne atraujeetees weens ohtram/ ka ween jelle weenada^ Prahta^ par kahdu Brihdi/ ka jums Patappas eśśus pee Gawenes un Peeluhgśchanas.. JT1685 1Kor 7:7. la. patapt 'paspēt; būt vaļai'

19 patapi

patapi (4) adv. pattap (1), pattape (2), pattappe (1)lēni, pamazāmAR mehr vnde preeke es broutcz proyam / Exkan Dewe prathe / Epreczenat gir man manne ßirds vnde pratcz / pattap vnde klus.. Ps1615, 1947. Deews pattape nahk, bett gruhte. komt langsam aber schwer. Fuer1650_70_2ms, 252l1. la. patapt 'paspēt; būt vaļai' patapīn

20 patapīn

patapīn (1) adv. pattapien (1)§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 36413. lēni, pamazām§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 36413. la. patapt 'paspēt; būt vaļai' patapi

21 patapt

patapt (4) v. patapschu (2), patapt (2)Patapt, abkom~en.. Fuer1650_70_1ms, 27635. Patapt, abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 4765. rast brīvu brīdi..kad es patapschu kad man istiktees, wen~ ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_1ms, 27635. ..kad es patapschu, kad man istiktees, wenn ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 4765. : liet. patàpti 'kļūt (par ko); sākties; nonākt'

22 pātari

pātari (111) s. m. pl. Deewa=Pahtareem (1), Deewa=Pahtarus (1), paataruß (3), pahtahri (3), pahtahrus (1), pahtareem (5), pahtareems (9), pahtari (4), pahtarohß (6), pahtarus (41), patareem (1), patareems (4), patari (5), patarohß (3), patarus (15), pataruß (1), pater (2), pathareem, patres (1), patrims (2), patrus (1)Gebet/ Patari/ Luhk§chana. Manc1638_L, 70B17. Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 19121. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 25210. lūgsnaKa §kan tha Pater? Tha pirma luk§chen? CC1585, 1112. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_KB, 13. p. - Dieva pātari (6) Deewa pahtari (1), Deewa pahtarus (1), Deewa pahtarus (1), Deewa patarus (1), Deewa=pahtareem (1), Deewa=pahtarus (1)- (ne)mācēt pātarus; pātarus (ne)mācēt (7) mahk.. pahtarus (1), mahki.. pahtarus (2), nhe mahku pahtarus (1), nhe mahku.. pahtarus (1), pahtarus mahk (1), patres nhemak (1)- pātarus mācīties; (ne)mācīties pātaru (11) mahzais patarus (1), mazahß pahtarus (1), nhe mazaiß pahtarus (1), pahtarus mahzidameeß (1), pahtarus mahziteeß (2), pahtarus.. mahzahß (1), pahtarus.. mahziteeß (1), patarus mahzahß (1), patarus mahzijahß (1), patarus mahziteeß (1) ēdami pātari (2) ehdami pahtahri (1), ehdami patari (1)Ehdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 19121. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 25212. lūgsna pirms ēdienreizesEhdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 19121. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 25212. iet pātaros (2) eet.. pahtarohß (1), ghajam patarohß (1)1. mācīties lūgšanas u. c. (?)Mehß Lattwee§chi ghajam Tährbata`/ turr lickam Bährnus Chri§tiet/ tur ghajam Patarohß/ turr ghajam py Ghräku śuhd§e§chanas. Manc1638_Run, 468B2. 2. skaitīt lūgsnuDa§śch Śaimneex kad Mai§e us Ghalldu uszällta / śacka / laid eet Bährni Pahtarohß / mann wehl jadarra / ghann eß nahk§chu eh§t. Manc1654_LP1, 49215. paēdami pātari (2) pa=ehdami pahtahri (1), pa=ehdami patari (1)Pa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 19122. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 25213. lūgsna pēc ēdienreizesPa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 19122. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 25213. pātarus (ne)skaitīt; skaitīt pātarus (39) ja §kaita.. pahtari (1), paataruß §kaiti (1), paataruß §kaitidami (1), paataruß §kaitj (1), pahtahrus ne skaita (1), pahtarus skaitiht (2), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaita (3), pahtarus §kaita (1), pahtarus §kaiti (3), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitija (1), pahtarus §kaitijuśchi (2), pahtarus §kaitu (3), pahtarus.. §kaitiet (1), patarus §kaita (1), patarus §kaitiet (1), pataruß §kaitit (1), patrus neskaita (1), §kaita.. pahtarus (1), §kaita.. patarus (1), §kaitaita pahtarus (3), §kaitaita.. pahtarus (1), §kaiteeta patarus (1)beten/ luhkt/ patarus §kaitiet. Manc1638_L, 32B18. betet/ §kaiteeta Patarus. Manc1638_PhL, 3446. pahtarus skaitiht. bäten.. Fuer1650_70_1ms, 1395. pahtarus skaitiht. bäten. Fuer1650_70_2ms, 2134. lūgt Dievu, skaitīt lūgsnuKad kas pahtarus §kaita / vnd attkall lahd / ka buhs to Kungam paklau§śiet? Manc1631_Syr, 58023. Unn kadd tu paataruß §kaitj / nä äßi kaa tee Atzu=kalpi / teem myliß eek§ch Skolam unn Eelu=Sturym pataruß §kaitit / lay wingi räddzäti toop no Tzilwäkem. Reit1675_UeP, 1423. < lat. pāter (noster) 'tēvreizes sākums' (sal. līb. pǭțõr 'lūgsna', ig. paater 't.p.', liet. põteriai 't.p.') pātariņi, pātarīši, pātarunams

23 pātariņi

pātariņi (4) s. m. dem. pl. pahtahriņņi (1), pahtariņus (1), patariņņi (1), paterinie (1)Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 19119. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 25210. lūgsniņaKad Je§us ek§zan to darze gaie / ar §ouwe~s myliems maceklems / tur win§z §ouwes paterinies kra§n parla§§y' vz §ouwe debbes Täwe / io debbes Täwe. Elg1621_GCG, 8410. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 25210. la. pātari pātari, pātarīši

24 pātarīši

pātarīši (1) s. m. dem. pl. pahtari§chus (1)lūgsniņa..und kad tohß ap=śäh§tus Zillwäkus taß Wälls ma§u brietinju ar Meeru leek / tad śacka tee śawus Deewa Pahtari§chus / luhds Deewu ar A§śarahms.. Manc1654_LP1, 30211. la. pātari pātari, pātariņi

25 pātarunams

pātarunams (2) s. m. pahtaronamms (1), pahtaronam~s (1)lūgšanu namsMans Namms gir weens Pahtaronam~s / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo beddri darriyu§chi. Manc1631_LVM, 16324. Mans Namms gir weens Pahtaronamms / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo Beddri darriju§chi. Manc1654_LP2, 1868. la. pātari + nams pātari

26 patgalv(e)nieks

patgalv(e)nieks (2) s. m. patt=ghallweneex (1), pattgallwneex (1)hartnäckig/ patt=ghallweneex.. Manc1638_L, 85A18. stūrgalvis, tiepšaLohki winjam to Kacklu teekams wings wehl jauns gir / §weed tam vs mugguru teekams tas wehl maß gir / ka wings nhe kļuhß Pattgallwneex / vnd töw nhepaklau§śiex. Manc1631_Syr, 5723. hartnäckig/ patt=ghallweneex. Manc1638_L, 85A18. la. patgalvis patgalvis

27 patgalvība

patgalvība (2) s. f. patt=galwiba (1), pattgalwiba (1)stūrgalvība, spītība, ietiepība; pārgalvībaAi§to kas beß bija§chanas d§iewo / ( Weens nhebehdnex gir ) tahs Deewam nhe pattiek / vnd winja Pattgalwiba to śamaitahs. Manc1631_Syr, 5183. Jo kas ne bih§tahs Deewu/ tas Deewam ne patihk/ in wiņņa Patt=galwiba to śamaitahs. VLH1685_Syr, 2A28. la. patgalvis patgalvis

28 patgalvīgi

patgalvīgi (1) adv. pattghallwige (1)stūrgalvīgi (?)Nhe:Tam Kungham nhe ir labbs Prahts py to Śirrgo Stipprumu / (ka wiņņs pehtz tohs usturr / ) neds wiņņam pattiek tee Wiera Leeli / (ka wiņņs pattghallwige d§iewo.) Dres1682_SBM, 6313. la. patgalvīgs patgalvīgs

29 patgalvīgs

patgalvīgs (4) adj. patgalwigi (1), pattgalwigam (1), pattghallwiex (2)stūrgalvīgs;pārgalvīgsLabb tam / kaß alla§ch bie§tahß / bett kaß pattghallwiex gir / Nhelaimeh ee=krittieß. Manc1637_Sal, 927. Bet wiśs wairak tohs/ kas pehz tahs Meeśas neśchķih§tahm Kahribahm §taiga/ un tahs Wirśnee§ibas nizzina: kas drohśchi irr/ patgalwigi/ un ne drebb tohs Gohda^ eezeltus Saimoht. JT1685 2P 2:2. la. patgalvis patgalvis, patgalvīgi

30 patgalvis

patgalvis (7) s. m. patt=ghallwis (5), pattghallwis (2)halߧtarrig/ pertinax, pattghallwis. Manc1638_L, 83A13. frech/ verwegen/ muhtwillig/ patt=ghallwis/ nhebehdneex. Manc1638_L, 64B8. eigen§innig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 169B9. halߧtarrig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 174B9. wieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A6. eigen=§inniger kopff/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 105B10. stūrgalvis, tiepša; pārgalviswieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A6. la. pats + galva patgalvība, patgalvīgs, patgalv(e)nieks

31 Patmus

Patmus (1) s. g.? nloc. Patmus (1)Patma (sala Egejas jūrā); JDEs Jahnis/ kas es arrid§an juhśo Brahlis un Beedris eśmu eekśch Behdahm/ pee tahs Wal§tibas/ un eekśch Pazeeśchanas JE§us Kri§tus/ biju tai Śalla^/ kas Patmus tohp śaukta/ ta Deewa Wahrda dehļ/ un tahs Leezibas JE§us Kri§tus dehļ. JT1685 Atk 1:1. < lat. vai vc. Patmos

32 patriarhs

patriarhs (6) s. m. patriarche (1), patriarches (2), patriarchs (2), patriarchus (1)patriarhs, ciltstēvsAdams dewwinie §impt try§de§mit gad' dzygoie By tamär tam nomyrt. Patriarchs Noe dewwinie §impt päcde§mit Jared dewwinie §impt §eßde§mit vnd dyw' gad'.. Elg1621_GCG, 1853.

33 Patrobs

Patrobs (1) s. m. npers. Patrobu (1)Patrobs; JDApśweizinajeet A§inkritu un Wlegontu/ Ermanni Patrobu Ermeni un tohs Brahļus/ kas pee teem irr. JT1685 Rm 16:16. < vc. Patrobas vai, gr. Patrobâs

34 Paulus

Paulus (25) s. m. npers. Pauli (2), Paulo (1), Paulus (21), Paulus{Paulns} (1)Pāvils; JDNokurrenes i§letcs ieb i§ouge the greke? The i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus / ieb ahran bee§§pecibe lid§e ka Petrus / ieb ahran couwe v§mo§che prate vnde lounibe / lid§e ka Judas grekois girr. CC1585, 286. Dehwe teems arrid§an d§errt Eek§chan Wienu śawu śarrkanu A§śini :/: Winņa Nahwu py to peeminneht / Paulus gir raxtiyis: Kaß zeenighe ähd no §chahß Mai§es / Und d§err no to Bickeri / Taß nhe red§ehs to Nahwu. LGL1685_V5, 5115. - svēts Paulus (4) §weetcz Paulus{Paulns} (1), §weetcz Paulus (3) < lat. vai vc. Paulus Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs, Pavuls, Pāvuls

35 Pava

Pava (2) s. g.? nloc. Pawu (1)Pafa (pilsēta Kiprā); JDUn Pahwils ar teem/ kas ar to bija no Pawu zehluśchees/ nahze uhs Pergu/ Pilsśatu tahs Pamwilias=Semmes: bet Jahnis śchķihrahs no teem/ un gree§ahs atpakkaļ uhs Jeru§alemi. JT1685 Apd 13:13. < vc. Paphos vai, gr. Páphos

36 Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs

Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs (462) s. m. npers. Pahwil (20), Pahwila (19), Pahwilam (9), Pahwili (2), Pahwills (1), Pahwils (340), Pahwilß (1), Pahwilu (41), Pahwiļa (3), Pahwiļs (2), Pawihļs  (1), Pawila (2), Pawills (1), Pawils (19), Pawilu (1)Pāvils, Pauls; JDTa Raxta tee §wähti Mahzetayi / Mattheus / Marcus / Lucas / vnd Pahwils. Manc1631_Cat, 4889. Kas pee to Semmes=Śohgi Sergiju Pahwilu weenu guddru Wihru bija. Śchis ataizinajis Barnabu un Saulu/ mekleja warren to Deewa Wahrdu d§irdeht. JT1685 Apd 13:13. - Pāvils un Barnabus; Barnabus un Pāvils (10) Barnabam un Pahwilam (1), Barnabu un Pahwilu (1), Pahwila un Barnaba (2), Pahwilam un Barnabam (1), Pahwils un Barnabus (3), Pahwilu un Barnabu (2)- Pāvils, viens apustuls Jēzus Kristus (6) Pahwils weens .. apu§tuls Je§us Kri§tus (1), Pahwils weens apu§tuls Je§us Kri§tus (5)- (svēts) [apustulis] Pavils / Pāvils / Pāviļs; Pāvils, tas apustuls (241) apu§tls Pahwils (1), apu§tuli Pahwil (3), apu§tuls .. Pahwils (1), apu§tuls Pahwils (95), apu§tuls Pawils (2), apu§tulu Pahwil (12), apu§tulu Pahwilu (1), Pahwils tas apuztuls (1), Pahwils taß apu§tuls (1), śwähta apu§tuļa Pawila (1), śwähts apu§tels Pahwils (1), śwähts apu§tuls Pahwils (2), śwähts apu§tuls Pawils (1), śwähts apu§tuļļs Pawihļs (1), śwähtu apu§tuli Pahwil (1), śwähtu apu§tuli Pahwilu (1), śwähtu apu§tulu Pahwili (1), śwähtz apu§tuls Pahwills (1), śwähtz apu§tuls Pahwils (92), śwähtz apu§tuls Pahwilß (1), śwähtz apu§tuls Pawils (12), śwähtz{śwäßtz} apu§tuls Pahwils (1), śwehta apu§tula Pahwila (1), śwehtz apu§tuls Pahwils (3), śwehtz apu§tuls Pawils (1), §wahtu apu§tulu{Aupu§tulu} Pawilu (1), §wähta apustuļa Pawila (1), §wähtz apu§tuls Pahwils (1)- svēts Pāvils / Pavils / Paviļs (40) śwähts Pahwils (5), śwähts Pahwiļs (1), śwähtu Pahwil (3), śwähtz Pahwils (27), śwehtz Pahwils (1), §wähtz Pahwils (1), §wähtz Pawils (1), §wätz Pawils (1) Pāvila diena (1) Pahwila deena^ (1)Svētā apustuļa Pāvila atgriešanās diena; 25. janvārisŚ: Pahwila Deena^ / no wiņņa Atgreeśchanas. 25. Januar.. VLH1685, 9726. < skr. Pavьlъ Paulus, Pavuls, Pāvuls

37 Pavuls, Pāvuls

Pavuls, Pāvuls (8) s. m. npers. Pahwuls (3), Pawuls (1), Pawulß (4)Pāvils; JDEek§ch taaß Gramataß katru taß S. Pawulß uuß teem Romäreem irr rag§tyß. Reit1675_UeP, 236. Tas śwehts Pahwuls śakka: Mehs eśśim ar Kri§tus zaur to Kri§tibu aprakti eekśch Nahwes/ Jo ka` Kri§tus irr uhsmohdinahts no Miŗŗoņeem zaur to Gohdibu ta Tehwa/ ta` buhs ir mums eekśch jaunas D§ihwośchanas §taigaht. VHL1685_Cat, 2024. - svēts Pavuls / Pāvuls (5) śwehts Pahwuls (3), śwehts Pawuls (1), §wätz Pawulß (1) < vlv. Pawel vai, skr. Pavьlъ Paulus, Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs

38 Pebal

Pebal (1) s. g.? nloc. Pebal (1)Pebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 40926. Piebalga, muiža VidzemēPebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 40926. Balga (upe Vidzemē)

39 Pella

Pella (1) s. f. nloc. Pella (1)Pella; pilsēta senajā IzraēlāŚchohß Wahrdus jehme währa` da§§ch ghodiegs Zillwähx / und kad to Römeŗo Spähx usbrucka / unnd ghribbeja apśeh§t to Pili Jeru§alem / tad peepeh§che ißbehze śe§śchi śimbti Deewabijataji Juddi / tee ißghaja no Jeru§alem / dehwes par to Vppi Jordan / eek§chan weenu Jällghawu / ar Wahrdu Pella / teitan tohß Deews ghlahbe und śarghaja. Manc1654_LP2, 414{394}21. < vc. Pella vai, gr. Pélla

40 peņģelēt

peņģelēt (2) v. peņgeleht (2)Peņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren. kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k3. 1. mocītPeņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren.. Fuer1650_70_2ms, 261k3. 2. ?kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben.. Fuer1650_70_2ms, 261k3. < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) piņķēt, piņķelēt

41 Perga

Perga (3) s. f. nloc. Perga^ (1), Pergu (2)Perga (arī Perge); pilsēta JDUn Perga^ to Wahrdu runnajuśchi/ nonahze tee uhs Attaliju. JT1685 Apd 14:14. < vc. Perge, gr. Pérgē

42 Pergama

Pergama (2) s. f. nloc. Pergama (1), Pergamu (1)Pergama; pilsēta JDŚakkam: Es eśmu tas A un tas O/ tas pirmais un tas Pehdigais; Un: ko tu red§i/ to rak§ti Grahmata^/ un śuhti tahm Draud§ehm/ kas eekśch A§ias irr/ uhs Ewe§u/ un uhs Śmirnu/ un uhs Pergamu/ un uhs Tiatiru/ un uhs Sardi/ un uhs Wiladelwiju/ un uhs Laodi§eju. JT1685 Atk 1:1. < vc. Pergamus

43 Pērnava

Pērnava (1) s. f. nloc. Pehrnawa (1)Pernaw/ Pehrnawa. Manc1638_PhL, 40927. Pērnava; pilsēta IgaunijāPernaw/ Pehrnawa. Manc1638_PhL, 40927. < vc. Pernau vai, ig. Pärnu

44 Perzida

Perzida (1) s. f. npers. Per§idu (1)Persīda (arī Persida); JDApśweizinajeet Triwenu un Triwo§u (Śeewas)/ kas eekśch ta Kunga darbojahs. Apśweizinajeet Per§idu to Mihligu/ kas daud§ irr darbojuśees eekśch ta Kunga. JT1685 Rm 16:16. < vc. Persida

45 Peteris, Peters, Pēteris, Pēters

Peteris, Peters, Pēteris, Pēters (436) s. m. npropr. Päteram (1), Pehtera (3), Pehteram (9), Pehteri (80), Pehterim (3), Pehteris (230), Pehters (12), Pehters{Pethers} (2), Pehteŗa (18), Pehteŗam (20), Pehtris (1), Peteram (1), Peteri (16), Peteris (34), Peters (2), Peteŗa (1), Peteŗam (2), Peteŗohß (1)1. Pēteris; personvārds JDJE§us śatziya vs Peteri / §taiga man pehts. Bett Peteris attgree§ehs / vnd red§ehya to Mazekli pehts §taigayo§chu / kattru JE§us myļoya / katters arrid§an py winja Kruhteems Wackara=ähdeni (alij Wackerinya`) ghulleyis by / vnd śatziyis / Kunx / kaß gir tas / kas töw peewils? Manc1631_LVM, 3919, 20. Un wiņņa to Balśi Pehteŗa nomannidama/ ne atdarrija tahs Wahrtis no Preeka/ bet eetezzeja un paśluddinaja to Pehteri §tahwam preekśch Wahrtim. JT1685 Apd 12:12. - Sīman(i)s ar pavārdu Pēteris (4) Śihmani ar pawahrdu Pehteri (3), Śihmans ar pawahrdu Pehteris (1)- [Sīmanis] Pēteris / Peteris (46) Simon Pehteris (4), Simon Peteri (2), Simon Peteris (6), Simons Peteris (2), Simoņa Pehtera (2), Simoņa Pehteŗa (1), Simoņam Pehteram (2), Simoņam Pehteŗam (1), Simoņam Peteŗam (1), Śihmani Pehteri (2), Śihmanis Pehteris (12), Śihmanis Peteris (1), Śihmans Pehteris (3), Śihmaņa Pehteŗa (5), Śihmaņam Pehterim (1), Śihmaņam (Pehteŗam) (1)- (svēts) [apustulis] Pēteris / Peters; Pēteris tas apustuls (61) apu§tulam Pehteram (1), apu§tuli Pehteri (1), apu§tuls Pehteris (28), apu§tuls Pehters (6), apu§tuls Peters (2), apu§tuļa Pehteŗa (2), apu§tuļam Pehteŗam (2), Pehteris taß apu§tuls (1), śwähta apu§tuļa Pehtera (1), śwähtz apa§tuls Pehteris (1), śwähtz apuh§tuls Pehteris (1), śwähtz apu§tuls Pehteris (12), śwähtz apu§tuls Pehters (1), śwätz apu§tuls Pehteris (1), śwehtu apu§tuli Pehteri (1)- svēts Pēteris śwähtz Pehteris (6) Peteŗa / Pēteŗa diena (2) Pehteŗa deenu (1), Peteŗa deena (1)Peter Paul: Peteŗa Deena. Manc1638_PhL, 38418. Pētera diena (arī Svēto apustuļu Pētera un Pāvila diena), 29. jūnijs; kristīgās baznīcas svētku dienaPeter Paul: Peteŗa Deena. Manc1638_PhL, 38418. Us Ś: Pehteŗa Deenu. 29. Junij. VLH1685, 1073. 2. (tikai dsk.) Pētera dienaauff Johannis/ Petri Pauli etc. Jahrmarckt/ Jaņohß/ Peteŗohß. Manc1638_PhL, 3854. < vc. Peter Petrus

46 Pētris

Pētris Peteris, Peters, Pēteris, Pēters

47 Petrus

Petrus (66) s. m. npers. Petri (5), Petro (12), Petrum (15), Petrus (34)Pēteris (JD); PetrusThe i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus / ieb ahran bee§§pecibe lid§e ka Petrus / ieb ahran couwe v§mo§che prate vnde lounibe / lid§e ka Judas grekois girr. CC1585, 288. Ju^s ga§poź iums nä by§tates Alleluia ij ij. Ai§to Chri§tus ir vzcäles Alleluia / ij ij. To iums Petro bu^s §luddena't Alle. ij ij. Vnd cittems ma^ceklems tur kla't Al. ij ij. Elg1621_GCG, 10213. - Zimon Petrus; Petrus Zimon (16) Petro Simon (2), Simon Petro (2), Simon Petrum (2), Simon Petrus (8), Simonis Petri (2) < vc. Petrus Peteris, Peters, Pēteris, Pēters

48 Phanuel

Phanuel

49 Philippus

Philippus

50 pienaglēt

pienaglēt (4) v. penaggläti (1), penaggläts (1), penaggläts (2)pienaglotPylne §a^p' by' Maryn §tawädam / Appakß to kru§t gouź roudadam / kad winie däls tur penaggläts ka'r. Elg1621_GCG, 597. la. naglēt 'naglot', nagla pienaglot, nagla

51 pienaglot

pienaglot (19) v. pee=nagghloht (1), pee=nagghlohtz (2), pee=nagglohjuśchi (1), pee=naggloja (1), pee=nagglojuśchi (1), peenaggloht (1), peenagglohtam (2), peenagglohtu (1), peenagglohtz (6), peenaggloju§chi  (1), peenagglotu (1), penagglohtz (1)annagelen/ pee=nagghloht. Manc1638_L, 129A22. pienaglotannagelen/ pee=nagghloht. Manc1638_L, 129A22. Ock juhß Bleh§chi und Willtineeki / buhtaht juhß warrejuśchi to Kei§eri ar Chri§to py Kru§tu peenaggloht / nhe buhtu jums Meegs Atzieß nahzis. Manc1654_LP3, 10330. - pī krustu / krusta koku pienaglot (15) py kru§ta kohku pee=naggloja (1), py kru§ta kohku peenagglohtz (1), py kru§ta=kohku pee=nagghlohtz (1), py kru§tu pee=nagghlohtz (1), py kru§tu pee=nagglohjuśchi  (1), py kru§tu peenaggloht (1), py kru§tu peenagglohtam (2), py kru§tu peenagglohtu  (1), py kru§tu peenagglohtz (2), py kru§tu peenagglotu (1), py kru§tu. peenaggloju§chi (1), py kru§tu.. peenagglohtz (1), py.. kru§tu pee=nagglojuśchi (1) la. naglot, nagla pienaglēt, nagla

52 pieskriešana

pieskriešana (1) s. f. pe§kre§chen (1)patvērumsKunxs tu es mans §tipprums vnde pe§kre§chen / no touwe warde pu§§e tu man weddi§s vnde v§turris. CC1585, 6317. la. pieskriet pieskriet

53 pieskriet

pieskriet (2) v. pee§krehjuśchi (1), pe§kredams (1)1. patvertiesKVnxs Je§u Chri§te / es lued§e teuw / pi teuw pe§kredams / cour touwe ruckte ce§chen / kattre tu no mannes pue§§es boudis es. CC1585, 569. 2. pieskrietIn pee§krehjuśchi / rahwe tee to noh§t / in nowedde preekśch teem Runnu=Kungeem. VLH1685, 9521. la. skriet skriet, pieskriešana

54 Pilatus

Pilatus (318) s. m. npers. Pilat (1), Pilata (10), Pilatam (7), Pilati (3), pilato (1), Pilato (54), Pilatu (26), Pilatum (17), Pilatus (197), Pilatus{Pilaus} (1), Platus (1)Pilāts; JDCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 94. Un pehz to luhd§e to Pilatu Ja§eps no Arimatejas/ (kas weens Mahzeklis JE§us bija/ bet śleppeni bihdams tos Juddus/) ka tas warretu tahs Meeśas JE§us noņemt/ un Pilatus palaide tahs/ un tas nahze/ un no ņehme tahs Meeśas JE§us. JT1685 Jn 19:19. - Pancijs / Poncius Pilatus (42) Panzia Pilata (3), Pontia Pilata (1), Pontiam Pilato (1), Pontio pilato (1), Pontio Pilato (24), Pontio Pilatu (1), Pontiu Pilatu (2), Pontium Pilatum (1), Pontius Pilatus (4), Ponzium Pilatum (1), Ponzius Pilatus (3)- (Poncia) Pilata soda nams (3) Pilata Śohda=Namma` (1), Pilati Śohda=Nammu (1), Pontia Pilata Śohda=Namma` (1)- (zemes) soģis / zemessoģis (Poncius) Pilatus; Pilatus, tas zemes soģis (19) (śemmes śohgju) Pontio Pilato (1), Pilati tha §emmes=śogha (1), Pilatus taß §emmes=śoghis (1), śohghi Pontio Pilato (1), §emmes=śogham Pontio Pilato (1), §emmes=śohgam Pontio Pilato (1), §emmes=śohgham Pontio Pilato (1), §emmes=śohghi Pilato (1), §emmes=śohghi Pontium Pilatum (1), §emmes=śohghis Pilatus (1), §emmes=śohghis Pontius Pilatus (1), §emmes=śohģam Ponzium Pilatum (1), §emmes=śohjam Pontiam Pilato (1), §emmes=śohjhi Pontiu Pilatu (1), §emmes=śohjhis Pontius Pilatus (1), §emmes=śojham Pontio Pilato (1), §emmeßogam Pontio Pilato (1), §emmeßoyam Pontio Pilato (1), §oge Pilato (1) [apakš] Pancija/ Poncius Pilatus (22) appack§ch Pontio Pilato (1), appack§chan .. Pontio Pilato (1), appack§chan Pontio Pilato (4), appakśch Panzia Pilata (3), appakśch Ponzius Pilatus (1), appak§ch Pontio Pilato (1), appak§chan .. Pontio Pilato (1), appak§chan Pontio Pilato (3), appakß Pontio Pilato (1), appeskan Pontio Pilato (1), appe§kan Pontio Pilato (4), appe§kan Pontio pilato (1)Poncija Pilāta valdīšanas laikāCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 94. Es pawehļu tew preekśch Deewa/ kas wiśśas Leetas d§ihwas darra un JE§us Kri§tus/ kas appakśch Ponzius Pilatus apleezinajis irr to labbu Leezibu. JT1685 1Tim 6:6. < vc. Pilatus

55 Pineas

Pineas (1) s. m. npers. Pine&a&s (1)Pinhāss (arī Pinehass); VDPine&a&s/ Ele&a&§ara Dehls/ bij tas treśchajs tahda^ Gohda^/ tas Duśmoja eekśch Deewabijaśchanas. VLH1685_Syr, 70B27. < vc. Pinehas Pinehas

56 Pinehas

Pinehas (1) s. m. npers. Pinehas (1)Pinhāss (arī Pinehass); VDPinehas / Elea§ara Dhäls by tas tre§§chais tahda` Ghoda` / tas dußmoya eek§chan Deewabiya§channas. Manc1631_Syr, 60332. < vc. Pinehas Pineas

57 pinējs

pinējs (2) s. m. pinnejs (2)pinējsEin geflochten Korb. kreekus piht Korbe flechten. Kreeku pinnejs. Ein Korb=macher. Fuer1650_70_1ms, 974. Kreekus piht. Körbe flechten. Kreeku pinnejs. Ein Korb=macher.. Fuer1650_70_2ms, 1856. pīt pīt

58 pinekļi

pinekļi (17) s. m. pl. dsels=pinnekli (1), d§els=pinnekļeem (1), pinnackli (1), pinnäckleems (1), pinnäkli (2), pinnecklohß (1), pinneckly (1), pinnekli (1), pinnekļeem (1), pinnekļeems (1), pinnekļi (2), pinnekļo^s (1), pinneķli (1), rohku=pinnekleem (1), rohku=pinnekļeem (1)Fußey§en/ Pinnackli.. Manc1638_L, 68A25. Fuß=ey§en/ Pinnäkli.. Manc1638_L, 52A18. Dsels pinnekli Ey"sene hälden. Fuer1650_70_1ms, 5315. Dsels=Pinnekli. eiserne Hölden.. Fuer1650_70_2ms, 9722. važas, ko apliek ap rokām un kājām sagūstītajamKad to Jecki gribb mahziet / tad wings leekahs / iht ka kļuhtu tam Pinnäkli Rohkahs vnd Kayahs lickti. Manc1631_Syr, 55424. Kas ne nahk us Wakti us Parrahtes/ kad Bungi tohp śi§ti/ tam buhs ar kohka Sirgu/ ar Rohku=pinnekleem/ un Zeetumu pee Uhdens un Mai§es tapt śohditam. SKL1696_RA, 55. p.. la. pīt

59 pīnes

pīnes (6) s. f. pl. pihneem (2), pihnes (4)Pihnes haar flechten, haar locken. it. die höltzer, da man maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_1ms, 1726. Pihnes, Haar=flechten, Haar=locken it. die Holtzer, da man Maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_2ms, 2638. 1. pīnes, bizes; matu cirtasar trim Pihneem wiht. mit drei=flechten flechten.. Fuer1650_70_1ms, 1729. ar trim Pihneem wiht. mit 3. flechten flechten . Fuer1650_70_2ms, 26310. Māŗas pīne (2) Mahrjas pihnes (2)Mahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 15518. Mahrjas Pihnes haar locken.. Fuer1650_70_2ms, 21814. savēlušos matu pinkasMahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 15518. Mahrjas Pihnes haar locken.. Fuer1650_70_2ms, 21814. mārapīnes2. koka priekšmets iesala žāvēšanai (?)Pihnes haar flechten, haar locken. it. die höltzer, da man maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_1ms, 1726. Pihnes, Haar=flechten, Haar=locken it. die Holtzer, da man Maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_2ms, 2638. la. pīt mārapīnes, pīt

60 piņķelēt

piņķelēt (1) v. pinkeleht (1)Peņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren. kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k3. 1. mocītPeņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren.. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k3. 2. ?kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k3. < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) peņģelēt, piņķēt

61 Piņķeni

Piņķeni (1) s. m. nloc. pl. Pinkeno^s (1)Piņķi, draudze Pierīgā, Rīgas patrimonālajā apgabalāLabbajs wehleśchanas Wahrds / no tahs Lattweeśchu=Draud§es / Pinkeno^s. Baum1699_LVV, --2.

62 piņķēt

piņķēt (6) v. pingkäti (1), pinnckähtz (1), pinngkeht (1), pinngkeja (1), pinnkeh (1), pinnkeja (1)pingkeht/ lau§iet. Manc1638_L, 135A24. mocīt, spīdzināt, lauzīt, nežēlīgi pārmācītKungs / tu śitt tohß / bett tee nhe juht / tu pinnkeh tohß / bett tee nhe tohp labbaki. Manc1654_LP3, 1569. < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) peņģelēt, piņķelēt

63 Piņņu zeme

Piņņu zeme (1) s. f. nloc. Piņņo=§emmes (1)SomijaMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 24. < vc. Finnland vai, zv. Finland

64 pīšana

pīšana (1) s. f. pihśchanas (1)pīšanaKuŗŗu Jaukumam buhs buht/ ne kas no ahrenes irr/ un §tahw eekśch Mattu Pihśchanas/ un Aplikśchanas ta Selta/ jeb Drehbju Apwilkśchanas. JT1685 1P 3:3. la. pīt pīt

65 pīt

pīt (14) v. piet (1), pietu (2), piht (6), pinn (1), pinna (2), pinne (2)Piht flechten. Fuer1650_70_1ms, 1725. Piht, flechten cum Compositis. Fuer1650_70_2ms, 26423. flechten/ piet. Manc1638_L, 61A19. pīt, vīt..to wue§§e kope / vnde wilke to aran / vnde licke tham wene darge Szide Mhetelle apkärth / vnde pinne wene Krone no Ehr§chims. EvEp1587, 9018. Kreekis. ein geflochten Korb. Kreekus piht. Fuer1650_70_2ms, 1855. - pīt kroni (5) pinn.. krohni (1), pinna.. krohni (2), pinne.. krone (2) : liet. pìnti 'pīt, vīt' iepīt, izpīt, nopīt, pinējs, pīšana, pīties, pītnis, sapīt

66 pīte

pīte (17) s. f. piete (1), piethe (2), pieti (1), pihte (1), pihtes (1), pit (1), semmes=piet (1), semmes=piete (1), semmes=pietes (4), semmes=pieteß (1), sem~es=piete (2), sem~espiete (1)pikaTu Thewi§ke ßirdz / Es e§me wena nabbaga malo pit / wurßon §emmes ne §in es newene pallige. Ps1615, 17311. Woj tad Pohdneekam newa Waļļas pahr to Mahlu/ no śchahs Pihtes padarriht/ jeb weenu Trauku Gohdam/ un to ohtru negohdam? Rm 9:9. - zemes pīte (6) semmes pieti (1), semmes=pietes (4), sem~es=piete (1), sem~espiete (1) (nabaga) mālu / zemes pīte(s) (8) nabbaga malo pit (1), nabbaga semmes piethe (2), nabbaga semmes pihte (1), nabbaghus semmes=pieteß (1), semmes piete (1), semmes=piet (1), sem~es=piete (1)niecība (par cilvēku salīdzinājumā ar Dievu)Tu Thewi§ke ßirdz / Es e§me wena nabbaga malo pit / wurßon §emmes ne §in es newene pallige. Ps1615, 17311. Kad tu mans Deews in Tehws eśśi/ Tawu Behrnu tu muh§chigi ne at§tahśi/ Tu Tehwiga Śirds/ Es eśmu weena nabbaga Semmes Pihte/ wirś Semmes es ne §innu ne kahdu Preeku. LGL1685_K1, 1305. la. pīt

67 pīties

pīties (10) v. refl. pietees (1), pieteeß (2), pihtees (3), pinnahs (2), pinnees (2)pārn. uzturēt attiecības, biedroties, saistītiesHannas / wätz Wiers / ghribbädams labbis ghulleht / nhe ghribbahß dauds pieteeß ar ścho Zillwäku / nośuhta to śawam Snohtam.. Manc1654_LP3, 3918. Es to ne gribbu bihtees; Bet ween pee tewim pihtees/ Tam tawas Aśśnis rahdiht'/ Tahs śawa^ Preekścha^ §tahdiht. LGL1685_K1, 967. la. pīt pīt, nepīties

68 pītnis

pītnis (2) s. m. pihtnis (2)Pihtnis ein geflochten gefäß, külmit.. Fuer1650_70_1ms, 1725. Pihtnis ein geflochten Gefäß, Külmit. Fuer1650_70_2ms, 26424. pīts trauks; sieks (mērtrauks labībai)Pihtnis ein geflochten gefäß, külmit.. Fuer1650_70_1ms, 1725. Pihtnis ein geflochten Gefäß, Külmit. Fuer1650_70_2ms, 26424. la. pīt Zemzaris 1981, 98, 99. pīt

69 Pizidija

Pizidija (2) s. f. nloc. Pi§idia (1), Pi§idiju (1)Pisidija; apvidus JDUn pahrgahjuśchi zaur Pi§idiju/ nahze tee eekśch Pamwiliju. JT1685 Apd 14:14. < vc. Pisidia

70 Pizon

Pizon (2) s. g.? nloc. Pi§on (2)Pišona (arī Pīšona, Fisona); viena no četrām paradīzes upēm VDNo kattru ta Ghuddriba ißtetzeyu§śi gir / ka tas Vdens Pi§on / kad tas leels gir / vnd tas Vdens Tygris / kad tas paar=eedt Pawa§śari. Manc1631_Syr, 56110. No ka ta Gudriba istezzejśi irr/ ka` tas Uhdens Pi§on/ kad tas leels irr/ in tas Uhdens Tigris/ kad tas ispluh§t Pawaśśari^. VLH1685_Syr, 36A19. < vc. Pison, Phison

71 Placidus

Placidus (1) s. m. npers. Placidum (1)PlacidusKad nu tanny laika` tee Gadareneri ļaudis teems Römereems prettie turreyahß / by tam We§pa§iaņam no to Seemaslegeri peepeh§ch zelltees / vnd vsjehme to Pili Gadara / vnd zaur śawu Karŗakungu Placidum apkahwe wings py trießdeßmitz=tuhxto§cho Namneeko / bähgoht / diwi tuhxto§chus jehme wings zeetuma` / zitti Ļaudis vnd tas Pullx bähgoht eegha§ehß śöw eek§chan to Vppi Jordan.. Manc1631_LVM, 22728. < vc. Placidus

72 Platons

Platons (1) s. m. npers. Platonam (1)PlatonsBrahl tew ir Deews in gan, Tu turri §chadu Schwarru, Kas pa§cham Platonam wehl pahri §taw ar Warru; Reds §tipprais Akmintino§ch kas wis§ohs Mallohs miht Tas Mutteh §innu skils tohs Prettineekus d§iht. Witt1696_MMID, --6. < vc. Platon

73 Platus

Platus Pilatus

74 Poļazeme

Poļazeme (1) s. f. nloc. Poļa=§emme (1)Pohlen/ Poļa=Semme. Manc1638_PhL, 38720. PolijaPohlen/ Poļa=Semme. Manc1638_PhL, 38720. la. polis + zeme

75 Pommeru zeme

Pommeru zeme (1) s. f. nloc. Pommero=§emmi (1)PomerānijaMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 27. < vc. Pommern

76 Pompejus

Pompejus (1) s. m. npers. Pompejus (1)PompejsBett wi§śa śchy / ar to Manntu / kaß tanny Ba§niza` wehl paghlabbohtz tappa / by willtiga Baggatiba / und neeka Mannta / tee Chaldeeŗi / Antiochus Epiwanes / Pompejus / und tha Titi We§pa§iani Kaŗŗa=Ļaudis to Deewa Nammu poh§tidami / attjehme wi§śu to Manntu. Manc1654_LP1, 5345. < vc. Pompeius

77 Poncius

Poncius (39) s. m. npers. Pontia (1), Pontiam (1), Pontio (26), Pontiu (2), Pontium (1), Pontius (4), Ponzium (1), Ponzius (3)Poncijs; JDCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 94. Un śai§tija wiņņu/ aiswedde un nodewe to tam Semmes=Śohģam Ponzium Pilatum. JT1685 Mt 27:27. - Poncius Pilatus (39) Pontia Pilata (1), Pontiam Pilato (1), Pontio Pilato (24), Pontio pilato (1), Pontio Pilatu (1), Pontiu Pilatu (2), Pontium Pilatum (1), Pontius Pilatus (4), Ponzium Pilatum (1), Ponzius Pilatus (3)- (zemes) soģis / zemessoģis Poncius Pilatus (14) (śemmes śohgju) Pontio Pilato (1), śohghi Pontio Pilato (1), §emmes=śogham Pontio Pilato (1), §emmes=śohgam Pontio Pilato (1), §emmes=śohgham Pontio Pilato (1), §emmes=śohghi Pontium Pilatum (1), §emmes=śohghis Pontius Pilatus (1), §emmes=śohģam Ponzium Pilatum (1), §emmes=śohjam Pontiam Pilato (1), §emmes=śohjhi Pontiu Pilatu (1), §emmes=śohjhis Pontius Pilatus (1), §emmes=śojham Pontio Pilato (1), §emmeßogam Pontio Pilato (1), §emmeßoyam Pontio Pilato (1) [apakš] Poncius Pilatus (19) appack§ch Pontio Pilato (1), appack§chan .. Pontio Pilato (1), appack§chan Pontio Pilato (4), appakśch Ponzius Pilatus (1), appak§ch Pontio Pilato (1), appak§chan .. Pontio Pilato (1), appak§chan Pontio Pilato (3), appakß Pontio Pilato (1), appeskan Pontio Pilato (1), appe§kan Pontio Pilato (4), appe§kan Pontio pilato (1)Poncija Pilāta valdīšanas laikāCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 94. Es pawehļu tew preekśch Deewa/ kas wiśśas Leetas d§ihwas darra un JE§us Kri§tus/ kas appakśch Ponzius Pilatus apleezinajis irr to labbu Leezibu. JT1685 1Tim 6:6. < vc. Pontius Pancijs

78 Ponta, Pontus

Ponta, Pontus (6) s. g.? nloc. Pontas (1), Ponto (3), Pontus (2)Ponts; apvidus JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien / py Cyrenen / vn~ Swe§§cheneke no Rome / Judde vnde Juddeloudes / Kreter vnd Araber / mhes czirdam thös ar mu§§ims mhelims / tös leles Dewe darbes treßotes. EvEp1587, 1303. Parteŗi un Medeŗi un Elamiteŗi/ un kas mehs d§ihwojam eekśch Me§opotamias/ Judejas un Kappadoķijas/ Pontas un A§ias. JT1685 Apd 2:2. < vc. Pontus Panta

79 Pontius

Pontius Poncius

80 Pontus

Pontus Ponta, Pontus

81 Porkius

Porkius (1) s. m. npers. Porkius (1)Porcijs; JDUn kad diwi Gaddi bij peepilditi/ nahze Porkius We§tus Welika Weeta^: Un Weliks gribbedams teem Juddeem istikt/ pamette to Pahwilu Zeetuma^. JT1685 Apd 24:24. < vc. Porcius, Portius

82 prieda

prieda (8) s. f. preeda (5), preedas (2), preedas=kohx (1)Kienbaum/ Preeda.. Manc1638_L, 101A24. Danne/ Preeda. Manc1638_L, 45A23. Fohren/ Thannen/ Pinus Preeda. Manc1638_L, 63A15. Tannenbaum/ preeda/ Preedas=kohx. Manc1638_L, 181A26. priedeKienbaum/ Preeda.. Manc1638_L, 101A24. No Quee§cho=Śähklu nhe augs Mee§is / no Reextu nhe augs Preeda / no Kahpoh§ta=Śähklu nhe augs Egglite.. Manc1654_LP1. priedas koks (1) preedas=kohx (1)Tannenbaum/ preeda/ Preedas=kohx. Manc1638_L, 181A27. priedeTannenbaum/ preeda/ Preedas=kohx. Manc1638_L, 181A27. neskaidra cilme priedul(i)s, priede

83 priede

priede (2) s. f. preede (2)Preede ein fichten baum. Fuer1650_70_1ms, 17422. Preede. ein fichten - Tannen=baum.. Fuer1650_70_2ms, 2792. priedePreede ein fichten baum. Fuer1650_70_1ms, 17422. Preede. ein fichten - Tannen=baum.. Fuer1650_70_2ms, 2792. neskaidra cilme priedul(i)s, prieda

84 priedot

priedot (1) v. preedoht (1)Preedus preedoht. Zugeben. Fuer1650_70_2ms, 884. pievienot, dot klātPreedus preedoht. Zugeben. Fuer1650_70_2ms, 884. la. prieds 'piedeva' prieds

85 prieds

prieds (4) s. m. preedus (4)Preedus s. (Atbarr), Zugabe, abtrag. Fuer1650_70_1ms, 17912. piedeva, piemaksa (veicot maiņu, darījumu)Zik dohśi preedus Wie viel wiltu zugeben Fuer1650_70_1ms, 5210. Zik dohśi preedus Wie viel wiltu zugeben.. Fuer1650_70_2ms, 884. : liet. priẽdas 'piedeva' priedot

86 priedul(i)s

priedul(i)s (3) s. m. preedulis (2), preeduls (1)Tannenbu§ch/ Preeduls. Manc1638_L, 181B1. Preedulis ein fichten gehäge. Fuer1650_70_1ms, 17422. Preedulis. ein fichten=Gehäge.. Fuer1650_70_2ms, 2793. priedulājs, priežu mežsTannenbu§ch/ Preeduls. Manc1638_L, 181B1. Preedulis. ein fichten=Gehäge.. Fuer1650_70_2ms, 2793. la. priede, prieda prieda, priede

87 Priska

Priska (1) s. f. npers. Priśku (1)Priska (arī Priskilla); JDApśweizina Priśku un Aķilu/ un Oneziwora Nammu. JT1685 2Tim 4:4. < vc. Prisca Priskilla

88 Priskilla

Priskilla (5) s. f. npers. Priśkillu (2), Pri§killa (3)Priskilla (arī Priska); JDUn atradde kahdu Juddu/ ar Wahrdu Akilu/ pehz d§imtenes no Pontus/ neśenn no Jtalijas nahkuśchu/ un Priśkillu wiņņa Śeewu/ (pehz to/ ka tas Ķei§ars Klaudius bij pawehlejis/ wiśśeem Juddeem bij iseet no Rohmas) un eegahje pee teem. JT1685 Apd 18:18. < vc. Priscilla Priska

89 Prokors

Prokors (1) s. m. npers. Prokoru (1)Prohors; JDUn śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias. JT1685 Apd 6:6. < vc. Prochorus

90 Ptolemaida

Ptolemaida (1) s. f. nloc. Ptolema`idas (1)Ptolemaida (arī Ptolemaīda); VD, JDBet mehs jo prohjam no Tihru pahrzehluśchees/ laidam pee Ptolema`idas Malla^: un tohs Brahļus apśweizinajuśchi palikkam mehs weenu Deenu pee teem. JT1685 Apd 21:21. < vc. Ptolemaida

91 pūkains, pūkaiņš, pūkaiņa

pūkains, pūkaiņš, pūkaiņa (4) adj. puhkains (1), puhkainsch (2), puhkaiņahm (1)rauh/ haarechtig/ puhkains/ ruhkains.. Manc1638_L, 140A9. Puhkainsch. mit federn bewachsen.. Fuer1650_70_1ms, 1861. Puhkainsch, mit federn bewachsen.. Fuer1650_70_2ms, 28610. spalvains, spalvainarauh/ haarechtig/ puhkains/ ruhkains. Manc1638_L, 140A9. Taß pirrmais Elias by ab=ghehrbeeß ar puhkaiņahm Drehbehm / und ab=joh§eeß ar Śixna=Joh§tu. Manc1654_LP1, 4417. la. pūkas pūkas

92 pūkas

pūkas (3) s. f. pl. puhkas (3)Puhkas pl.} was man außfädmet, fäßet. it: die kleine federn u. haar an den vögeln, it. der fäsen. Fuer1650_70_1ms, 18523. Puhkas. pl. was man außfädmet, faßet item die kleine federn u. Haar an den Vögeln, it. der fäsen. Fuer1650_70_2ms, 2819. Puhkas. pl. was man außfädmet, fäßet. it: die kleine federn u. Haar an den Vögeln it. das fäsen.. Fuer1650_70_2ms, 2869. pūkas, dūnas (putniem)Puhkas pl.} was man außfädmet, fäßet. it: die kleine federn u. haar an den vögeln, it. der fäsen. Fuer1650_70_1ms, 18523. Puhkas. pl. was man außfädmet, faßet item die kleine federn u. Haar an den Vögeln, it. der fäsen. Fuer1650_70_2ms, 2819. < skr. puxъ vai 'pūkas, dūnas', bkr. pux 't.p.' izpūkāt, pūkains, pūkaiņš, pūkaiņa

93 pukēties

pukēties (1) v. pukkejahs (1)lamāties, izpaust dusmasTa Peed§erśchana padarr trakku Ģeķķu wehl jo trakku. Ka tas barrahs in pukkejahs/ kamehr wiņ§ch labbi nokults/ śaśi§ts in śakappahts tohp. VLH1685_Syr, 47B3. < vlv. puchen 'dusmoties, draudēt, bārties'

94 pukstēt

pukstēt (6) v. pukst (2), puksteht (4)Puksteht klopffen, alij dicunt. Puksteht esse{e~e} impudens motis l. pulsis etc. Fuer1650_70_1ms, 1865. Puksteht. klopffen. Alij dicunt. Puksteht esse{ee~} impudens motio. l. pulsio. Fuer1650_70_2ms, 2872-3. 1. pukstēt, sisties (par sirdi)Sirds tam pukst, das [hertz]. klopfft ihm. alij dicunt. Fuer1650_70_1ms, 1864. Sirds tam pukst. das Hertz klopfft ihm. Fuer1650_70_2ms, 2872. 2. ?alij dicunt. Puksteht esse{e~e} impudens motis l. pulsis etc. Fuer1650_70_1ms, 1865. Alij dicunt. Puksteht esse{ee~} impudens motio. l. pulsio. Fuer1650_70_2ms, 2873. : la. pukšķēt, liet. pukšė́ti 'pukšķēt; pukstēt; pukoties' pukstīt, puktēt

95 pukstīt

pukstīt (4) v. pukstiht (4)pukstiht murmeln, mum~eln. sed pukstiht etiam impudens.. Fuer1650_70_1ms, 1867-8. pukstiht. murmuln, mum~eln. sed pukstiht etiam impudens. Fuer1650_70_2ms, 2873. 1. murmināt; kurnētpukstiht murmeln, mum~eln.. Fuer1650_70_1ms, 1867. pukstiht. murmuln, mum~eln. Fuer1650_70_2ms, 2874. 2. ?sed pukstiht etiam impudens.. Fuer1650_70_1ms, 1868. sed pukstiht etiam impudens.. Fuer1650_70_2ms, 2874. : la. pukstēt, pukšķēt, liet. pukšė́ti 'pukšķēt; pukstēt; pukoties' pukstēt, puktēt

96 puktēt

puktēt (1) v. pukteht (1)Pukteht. Pochen. Fuer1650_70_2ms, 280l1. pukstēt (par sirdi), klaudzināt (?)Pukteht. Pochen. Fuer1650_70_2ms, 280l1. : la. pukstēt vai, la. pukoties, pukēties pukstēt, pukstīt

97 puķe

puķe (35) s. f. behdu=puķes{pu ķes} (1), puekes (1), pugke (1), pugkes (1), pugķes (2), pukims (1), pukke (2), pukkes (1), pukkiäm (1), puķķe (5), puķķehm (2), puķķes (11), puķķu=lauks (2), püekke (1), püke (1), rahwa=puķķes (1), uhdena=pugkes (1)1. puķe, ziedošs lakstaugsLidtz ka ta püke vs tho louck / ta bus arridtzan tay kra§ney pa§§oule / Exkan wene pepe§um §ammaitath. Ps1615, 17518. Un kapehz §udatees juhs pehz Apģehrbśchanas? Mahzaitees pee Puķķehm Lauka^/ ka tahs aug: tahs ne §trahda/ neds arri wehrpj. JT1685 Mt 6:6. rudzu puķes (2) rudsu pukkes (1), rudsu puķķes (1)Rudsu Puķķes. Korn bluhmen. Fuer1650_70_1ms, 20710. Rudsu Pukkes, Korn blumen. Fuer1650_70_2ms, 3279. rudzupuķesRudsu Puķķes. Korn bluhmen. Fuer1650_70_1ms, 20710. Rudsu Pukkes, Korn blumen. Fuer1650_70_2ms, 3279. saules puķe (2) saules pukke (2)Saules Pukke.. Sonnen=bluhmen. Fuer1650_70_1ms, 21110. Saules Pukke.. Sonnen blumen. Fuer1650_70_2ms, 34617. saulespuķeSaules Pukke.. Sonnen=bluhmen. Fuer1650_70_1ms, 21110. Saules Pukke.. Sonnen blumen. Fuer1650_70_2ms, 34617. uguna puķes (1) ugguna puķķes (1)ugguna puķķes horn fuß, feur bluhme. Fuer1650_70_1ms, 2902. gundegas (?)ugguna puķķes horn fuß, feur bluhme. Fuer1650_70_1ms, 2902. 2. ziedsJo wiśśa Meeśa irr ka Sahle/ un wiśśa Zilweka Gohdiba irr ka Sahles Puķķe: ta Sahle irr śawihtuśi/ un wiņņas Puķķe irr nokrittuśi. JT1685 1P 1:1. < līb. putk 'stiebrs, stumbrs' puķīte puķis

98 puķiņš

puķiņš (2) s. g.? pugkinņo (1), pugkiņjo (1)puķīteTee nhe maxa ar Naudu / To Krahßnumu / kattra teems gir : Salomons śawahß Drehbehß / Nhe by lieds weenai lappai / To pa§§cho Pugkiņjo. Manc1631_LGL, 35721. Salomons śawahß Drehbehß / Nhe by lieds weenai Lappai / To pa§§cho Pugkinņo. LGL1685_V5, 19513. la. puķe puķis, puķīte, puķītis

99 puķis

puķis (21) s. m. pugkeem (1), pugkeems (3), pugki (10), pugkis (2), pugkus (3), pukkis (1), puķķis (1)eine Blum/ Pugkis. Manc1638_L, 37B23. puķe, ziedošs lakstaugsTu es pukkis o^ Maria Jumprouwybes Tu es §marßak ka liliums vnd wy§§e roze. Elg1621_GCG, 15315. Tee Pugki wirr§śon to Lauku / ka krahßne tee turr §tahw :/: Tee nhe maxa ar Naudu / To Krahßnumu / kattra teems gir: Salomons śawahß Drehbehß.. LGL1685_V5, 19510. uguna puķis (1) ugguna puķķis (1)Ugguna Puķķis Horn=fuß -feur=blume. Fuer1650_70_2ms, 5049. gundega (?)Ugguna Puķķis Horn=fuß -feur=blume. Fuer1650_70_2ms, 5049. < līb. putk 'stiebrs, stumbrs' puķe, puķiņš, puķītis

100 pūķis

pūķis (30) s. m. puhgkis (1), puhkeems (1), puhki (2), puhkis (3), puhķa (1), puhķeem (2), puhķi (4), puhķim (3), puhķis (12), pukiems (1)Drach/ Puhkis. Manc1638_L, 49A10. der Drach/ Puhkis. Manc1638_PhL, 22821. 1. pūķis, pārdabiska būtne; sātans, ļaunā simbols (reliģiskos tekstos)Labbis es gribbätu py Lauweems vnd Puhkeems d§iewoht / nhe ka py ļaunas Śeewas. Manc1631_Syr, 5633. Nhe dohd Puhķim tahdu Spehku / Darriet kahdu Nelaimib' / Uggun' śchaut us mannu Ehku / Mann yemmt mannu Nabbad§ib'.. LGL1685_V5, 30017. 2. naudas pūķis, pārdabiska būtne, kas tās īpašniekam vairo turību (latviešu mitoloģijā)Wer einen Drachen helt/ der ehret den Teuffel §elb§t/ kaß Puhki turr/ taß zeeni patt Wällu. Manc1638_PhL, 22823. Zeekahds ghribbädams leels buht / und par auxtu und baggatu Zillwäku mä§damees / mättahß Wällam zeļļohß /dohdahß us Burrwibu / turr und zeeni Puhki.. Manc1654_LP1, 2936. < ssk. pūki 'velns' dusmapūķis, dusmupūķis

101 puķīte

puķīte (28) s. f. puckit (1), puckydt (1), pugkiet (3), pugkite (8), pugkiteem (1), pugkitems (1), pugkites (1), pukit (1), pukkites (2), puķķiht (2), puķķiht' (1), puķķit (1), puķķit' (1), puķķites (1), śirds=puķķiht (1), śirds=puķķiht' (1), śirds=puķķit' (1)puķīte, ziedošs lakstaugs; arī pārn. kaut kas ļoti labs, piem., Jēzus Kristus, Dieva vārdsES §inn man wene puckit / tas gir tick youcks vnde tick kra§ne / Tas dar man tick labbe pattikt / tho pemilo ta ßirdis manna / No tho patte pukit / par ottre pukims wußims. Ta puckydt gir tas Dewi§ke wartcz.. Ps1615, 16926. Seeneta Puśchķiśchus/ Krahśites taiśeet/ Bahr§teeta Roh§ites/ Puķķites kaiśeet. Parahdeet wi§śadi Preezibas=Sihmes.. ZP1685, --15. Māŗas puķītes (2) Mahrjas pukkites (2)Mahrjas Pukkites Marien blümchen. Fuer1650_70_1ms, 15519. Mahrjas Pukkites Marien=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 21815. mārpuķītesMahrjas Pukkites Marien blümchen. Fuer1650_70_1ms, 15519. Mahrjas Pukkites Marien=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 21815. la. puķe puķe, puķiņš, puķītis

102 puķītis

puķītis (3) s. m. pugkieśchi (2), pugki§chi (1)1. puķīte, ziedošs lakstaugsDeews jaw ween reis tha gir raddijis / ka nheneeka nhe warr augt / ja taß nhe diegs no kahdas Śähklas / laid buht ta Labbiba / jeb §eedoścha Sahle / jeb Pugki§chi .. Manc1654_LP1, 2558. 2. ziediņšQueeśchi tick §chkie§te nhe augs / ja turr arrid§an nhe aux §tarrpa da§chada Sahle / kattrai wehl krahßnaki Pugkieśchi buhß / und jaukake §eedehß nhe ka pa§śchi Queeśchi. Manc1654_LP1, 20222. la. puķe puķis, puķiņš, puķīte

103 puscetorts

puscetorts (2) num. puß=zättorta` (1), pußzättorta (1)trīsarpusJE§us Chri§tus by teems patz nu jaw pußzättorta Ghadda` Deewa Wahrdu und Prahtu śatzijis / bett tee palicka py śawas Beßdewibas weena` briedy ka ohtra`.. Manc1638_PhL, 1906. la. puse + cetorts cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

104 puscūcis

puscūcis (2) s. m. pus zuhzis (1), pus=zuhzis (1)Pus Zuhka, pus zuhzis, ein halb=gewachsen Schwein. halbwächsling tantu~ fuit.. Fuer1650_70_1ms, 31320. Pus=Zuhka, pus=Zuhzis. ein halb gewachsen Schwein. halbwächßling. Fuer1650_70_2ms, 5539. puscūcis, nepieaugusi cūkaPus Zuhka, pus zuhzis, ein halb=gewachsen Schwein. halbwächsling tantu~ fuit.. Fuer1650_70_1ms, 31320. Pus=Zuhka, pus=Zuhzis. ein halb gewachsen Schwein. halbwächßling. Fuer1650_70_2ms, 5539. la. puse + cūcis, cūka cūka, puscūka

105 puscūka

puscūka (2) s. f. pus zuhka (1), pus=zuhka (1)Pus Zuhka, pus zuhzis, ein halb=gewachsen Schwein. halbwächsling tantu~ fuit.. Fuer1650_70_1ms, 31320. Pus=Zuhka, pus=Zuhzis. ein halb gewachsen Schwein. halbwächßling. Fuer1650_70_2ms, 5539. puscūcis, nepieaugusi cūkaPus Zuhka, pus zuhzis, ein halb=gewachsen Schwein. halbwächsling tantu~ fuit.. Fuer1650_70_1ms, 31320. Pus=Zuhka, pus=Zuhzis. ein halb gewachsen Schwein. halbwächßling. Fuer1650_70_2ms, 5539. la. puse + cūka cūka, puscūcis

106 pusčučis, pusčuče

pusčučis, pusčuče (6) s. pus=zutschis (1), pus=zuzis (1), puszutsche (1), puszuze (2), puszuzis (1)Puszuzis, puszuze, einer der mit offenen augen schläfft. Fuer1650_70_1ms, 31327. Pus=zuzis, puszuze, einer der mit offenen augen schläfft. Fuer1650_70_2ms, 55317. kāds, kurš snauž ar vaļējām, puspievērtām acīmPuszuzis, puszuze, einer der mit offenen augen schläfft. Fuer1650_70_1ms, 31327. Pus=zutschis, puszutsche. einer der mit halben oder offenen Augen schläfft. Fuer1650_70_2ms, 5554. la. puse + čučēt 'gulēt, būt aizmigušam'

107 pusdilu

pusdilu (1) adv. pus=dillu (1)līdz pusei nodilisKad tahs judras |: tee zaurumi wirśu^, in appakścha^ preekśch sohbs :| Sirgam pus=dillu, tad wiņśch diwi padeśmits gaddus wezs. Fuer1650_70_1ms, 882. la. puse + dilt dilt