A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 192 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 Naasans

Naasans (2) s. m. npers. Na~a~śśans (1), Na~a~śśanu (1)Naāšons (arī Nahšons); VD, JDUn Rams d§imdinaja Aminadabu/ un Aminadabs d§imdinaja Na~a~śśanu/ un Na~a~śśans d§imdinaja Salamanu. JT1685 Mt 1:1. < vc. Nahasson Naesons

2 naba

naba (4) s. nabba (4)Nabel/ Nabba. Manc1638_L, 128A24. Nabba der Nabel. Fuer1650_70_1ms, 1632. Nabba, der Nabel. Fuer1650_70_2ms, 2372. nabaNabel/ Nabba. Manc1638_L, 128A24. Nabba, der Nabel. Fuer1650_70_2ms, 2372. : pr. nabis 'naba; ratu rumba'

3 nabadzība

nabadzība (102) s. f. nabad§ibas (2), nabad§iba` (2), nabbacibe (3), nabbaczibe (2), nabbaczybe (1), nabbadczibe (3), nabbadsiba (2), nabbad§ib (2), nabbad§ib' (5), nabbad§iba (13), nabbad§ibas (11), nabbad§iba` (8), nabbad§ibe (1), nabbad§ibu (30), nabbad§idu (1), nabbad§ieb (4), nabbad§ieb' (1), nabbad§ieba (3), nabbad§iebu (1), nabbad§ihbu (1), nabbadzyb (2), nabbadzybe (2), nabbadzybs (1), nabbatzibe (1)Armuth/ Nabbad§ieba. Manc1638_L, 22B22. nabadzībaCek doud§e gir Ewangeli§che paddome? Tries. Lappratige Nabbad§ibe. Alla§in pa§§cargate §ki§tibe. Pulnenakige pakklou§ci§chen. CC1585, 404. Wiņ§ch zeeśchahs ścheit ar Nabbad§ib; Mums atneśś Debbes Baggatib.. LGL1685_K1, 923. - nabadzības ciest; ciesties ar / pieciest nabadzību; pēc nabadzību ciest (6) nabbad§ibas zeet (1), nabbad§ibas zeet' (1), peezee§t.. nabbad§ibu (2), pehtz nabbad§ibu czee§t (1), zeeśchahs .. ar nabbad§ib (1)- liela nabadzība (15) ar leel nabbad§ieb (1), le'le nabbadzybe (1), leela nabbad§iba (3), leela nabbad§iba` (1), leela` nabad§iba` (2), leela` nabbad§iba` (1), leelu nabbad§ibu (1), lele nabbaczibe (1), lele nabbadczibe (2), le^le nabbadzyb (1), le^le nabbadzybe (1) la. nabags

4 nabadziņš

nabadziņš (11) s. m. dem. nabad§iņ§ch (1), nabbad§ings (3), nabbad§iņs (1), nabbad§iņ§ch (6)1. nabadziņš, nabadzīgs cilvēksĻaudis nhe ghribb uslukoht / da§§ch läppniß beßdeewiegs nhe pa§ie§t no leelas leppnibas śawu Raddu / kaß nabbags gir. Dohdeeß ar Meeru / tu Nabbad§ings / mieļo Deewu / zeeni winja Wahrdu.. Manc1654_LP2, 425{405}8. Wiņ§ch gribbedams muhs aug§ti Zelt/ Tohp §ems in Nabbad§iņ§ch.. LGL1685_K1, 1820. 2. nožēlojams, nelaimīgs cilvēksKad nu taß Bährns to Maht tick dries nhe warr attra§t / ee=śahk taß Nabbad§iņs tick gau§che raudaht.. Manc1654_LP1, 46921. ES grehzigs Zilweziņ§ch / Es behdigs Nabad§iņ§ch / Us kurren buhs man gree§tees? LGL1685_V5, 13722. la. nabags nabadzīt(i)s, nabadzīte

5 nabadzīt(i)s, nabadzīte

nabadzīt(i)s, nabadzīte (10) s. dem. nabbad§ieścham (1), nabbad§iete  (2), nabbad§iets (1), nabbad§iht (1), nabbad§ite (3), nabbad§itei (1), nabbad§iti (1)1. nabadziņš, nabadzīgs cilvēksAttdarri / Manns Draugs / tawas Dahwanas / und dohd kolabb tam Vbbagham und Nabbad§ieścham. Manc1654_LP1, 12515. 2. nožēlojams, nelaimīgs cilvēksOck tu nabbad§iets / kad Deews töw weenu Nhelaim us ohtru peeśuhta / zeek Rei§as tu dohma tawa` Prahta`.. Manc1654_LP3, 17019. TEe Grehki pirmak zehluśchees/ Kad ta wiśs=pirma Śeewa No Tśchuh§kas likkahs peewiltees/ Ta Nabbad§ite Eewa.. LGL1685_K1, 983. la. nabags nabadziņš

6 nabagāks

nabagāks (6) adj. comp. nabbagahx (1), nabbagaks (1), nabbaghags (1), nabbaghahx (2), nabbaghaki (1)nabadzīgāksSTrahdneex kas śöw labpraht ped§errahs / tas nhe tohp baggahtz / vn~ kaß ma§u nhe taupa / tas alla§chien nabbagahx kļuh§t. Manc1631_Syr, 54926. ..kaß ma§u nhe taupa / taß alla§ch nabbaghags kļu§t / śacka Syrach. Manc1654_LP2, 225. la. nabags

7 Nabals

Nabals (4) s. m. npers. Nabal (1), Nabals (2), Nabaļa (1)Nābals (arī Nābāls); VDNabals by tam Dawidam Barribu leed§is / taß śahpehja{śahpehjam} tam Dawidam tick ļohte / ka Wings ab=§wehrejahß tha attkoh§teeß prett to Nabal / ka nhe Śunnim by tam attlickt / nhe weenu Zillwäku ghribbeja Wings śchähloht / kaß Nabaļa Namma` by / wi§śus ghribbeja Wings apkaut. Manc1654_LP2, 12013, 15, 16. < vc. Nabal

8 Nabot

Nabot (1) s. m. npers. Naboth (1)Nabots (arī Nābots); VDNo kurrenes taß nahzehß / ka taß Konings Achads und winja Gha§pa§cha ta Je§abel to ghohdighu Wieru Naboth ar Ackmineems licka nomähtaht? Manc1654_LP1, 3201. < vc. Naboth

9 nacareneŗi

nacareneŗi (1) s. m. pl. nazareneŗu (1)nacarieši (arī nācarieši), Nacaretes iedzīvotāji; JDJo mehs eśśam ścho Wihru atradduśchi/ (ka) Mehri/ un kas Trohkśni pazeļļ §tarp wiśśeem Juddeem wiśśa^ Paśaule^/ un kas weens Galweneeks irr tahs Nazareneŗu Draud§es. JT1685 Apd 24:24. < vc. Nazarener

10 Nacareneris

Nacareneris (2) s. m. npers. Nazarenera (1), Nazareneŗu (1)Nacarietis (arī Nācarietis), Jēzus Kristus pavārds; JDUn red§eja to Pehteri śewi śildijam/ un usluhkoja to/ un śazzija: tu arrid§an biji ar JE§u to Nazareneŗu. JT1685 Mk 14:14. < vc. Nazarener Nacarenus, Nacariens, Nacarinus, Nacarīnus

11 Nacarenus

Nacarenus (2) s. m. npers. Nazarenus (2)Nacarietis (arī Nācarietis) (Jēzus Kristus pavārds); JDTaß Ewangeli§ts Mattheus śacka / tam Pa§śaules Pe§titajam buhß Nazarenus nośauktam kļuht / taß gir Riexte / jeb Sarrß no J§ai Śacknehm katters Dawida Tähws by. Manc1654_LP1, 3618. < vc. Nazarenus Nacareneris, Nacariens, Nacarinus, Nacarīnus

12 Nacarete, Nācarete

Nacarete, Nācarete (110) s. f. nloc. Nahzaretes (6), Nahzareti (1), Nahzarettes (1), Nazareht (1), Nazaret (4), Nazarete (3), Nazaretes (13), Nazareth (78), Nazarette (1), Nazarettes (2)Nacarete (arī Nācarete); pilsēta JDVNde exkan to Sze§te Mhene§§e / tappe tas Engels Gabriels §uutytcz no Dewe / exkan wene Pille exkan Galilea / tha dhewe Nazaret / py wenes Jumprouwes / kattra paßolita by / wenam wyram / ar wärde Jo§eph no to Namme Dauid / vnde ta Jumprouwe dheweye Maria. EvEp1587, 2135. In kad tee wiśśas Leetas pabeiguśchi bij / pehz ta Kunga Bauślibas / gree§ehs tee atkaļ us Galilejas=Semm / us śawu Pilsśatu Nahzareti. VLH1685, 1019. - pils Nacarete (10) pili Nazareth (2), pille Nazareth (2), pilles Nazareth (2), pills Nazareth (3), pils Nazareth (1) Jezus no Nacaretes / Nācaretes (72) Jesu no Nazareth (1), Jesum no Nazareth (3), Jesus no Nazaretes (1), Je§u nho Nazareth (1), Je§u no Nahzaretes (5), Je§u no Nazaretes (2), Je§u no Nazareth (11), Je§u no Nazarettes (1), Je§um .. no Nazareth (2), Je§um nho Nazareth (2), Je§um no Nazareth (16), Je§us{Je§usno} no Nazareth (1), Je§us no Nahzarettes (1), Je§us no Nazareht (1), Je§us no Nazaretes (5), Je§us no Nazaretes  (1), Je§us no Nazareth (17), Je§u~ no Nazareth (1)Jēzus KristusAe§to mhes e§§eme to czirdei§che ßacköte / Je§us no Nazareth §cho wete J§pö§tys / vnd pär wärtis tös dotes Boußles / kattre mums Mo§es doeuwis gir. EvEp1587, 2021. Vnd te lukoyasTad waizaja wiņśch tohs atkal: Pehz ka meklejeet juhs? un tee śazzija: Pehz JE§u no Nahzaretes. JT1685 Jn 18:18. Nacareneris, Nacarenus, Nacariens, Nacarinus, Nacarīnus < vc. Nazareth Nazarete

13 Nacariens

Nacariens (2) s. m. npers. Nazareens (2)Nacarietis (arī Nācarietis), Jēzus Kristus pavārds; JDJe§s/ nośaukts Nazareens/ Irr to Juhdu Ķehnigs/ No ka Meddus tekk in Peens/ Muhśu Kungs tik lehnigs: Je§us/ tewi peļļ in lahd Tawa Judu=Draud§iht'; Es pee tewim tuŗŗohs klaht/ Gribb' us tewim raud§iht. LGL1685_K1, 4317. Nacareneris, Nacarenus, Nacarinus, Nacarīnus

14 Nacarinus, Nacarīnus

Nacarinus, Nacarīnus (2) s. m. npers. Nazarihnus (1), Nazarinus (1)Nacarietis (arī Nācarietis), Jēzus Kristus pavārds; JD..in tur nahzis / d§ihwoja wiņ§ch tai^ Pils=Śata^ / ko tee śauze Nazarete / ka teeścham notiktu / kas śazzihts zaur teem Praweteem: Wiņņam buhs Nazarihnus śauktam tapt. VLH1685, 1213. < vc. Nazarenus Nacareneris, Nacarenus, Nacariens

15 Naemans

Naemans (3) s. m. npers. Naeman (2), Nae~mans (1)Naamans (arī Naamāns); VD, JDŚchy Ghaidiśchana und śchiß Preex augha jo Deenas jo wairahk py teem Paggaņeem / kattri brie§cham Deewu mahzija ad§iet / ka Jobs / Ruth / Naeman / ta Koninja Gha§pa§cha no Arabia / tee Niniviteŗi / und dauds zitti / bett arrid§an py teem / kattri zaur to Apu§tuļo Mahzibu to Kunghu JE§um ad§innuśchi / und to ih§tänu śwähtu Titzibu usjähmuśchi gir. Manc1654_LP1, 23517. Un tur bija daud§ Spittaligu Eli§eja ta Praweeta Laika^ eekśch J§rae~ļa/ un ne weens tappa śchķih§tihs/ ka ween Nae~mans tas Sihreris. JT1685 Lk 4:4. < vc. Naeman

16 Naesons

Naesons (1) s. m. npers. Na`e`sśonu (1)Naāsons (arī Naāšons, Nahšons); VD, JDTa (Dehla) Je§śeśa/ ta (Dehla) Obeda/ ta (Dehla) Bo`o`§a/ ta (Dehla) Śalmona/ ta (Dehla) Na`e`sśonu/ JT1685 Lk 3:3. < vc. Nahasson, Nahesson Naasans

17 nagīgs, naģīgs

nagīgs, naģīgs (7) adj. naggihgs (1), naggihģs (1), naģigs (2), naģihģs (3)Naģigs Naģihģs Naģihģs, drüst frisch hurtig. winsch ir drosch in naggihgs. er ist drüst u. keck u. frisch.. Fuer1650_70_1ms, 16311, 12. Naģigs. Naģihģs. drüst, frisch. hurtig. winsch ir drohsch in Naggihģs, er ist drüst Keck u. frisch. Fuer1650_70_2ms, 23714, 15. nadzīgs, veikls; mundrsNaģigs Naģihģs Naģihģs, drüst frisch hurtig. winsch ir drosch in naggihgs. er ist drüst u. keck u. frisch.. Fuer1650_70_1ms, 16311, 12. Naģigs. Naģihģs. drüst, frisch. hurtig. winsch ir drohsch in Naggihģs, er ist drüst Keck u. frisch. Fuer1650_70_2ms, 23714, 15. la. nags nags

18 nagla

nagla (10) s. f. naggla=weetas (1), nagglo=siemes (2), nagglo=weetahm (1), nagla (2), naglahms (1), naglams (1), naglu=sihmehm (1), naglu=sihmes (1)Nagla. ein Nagel in der Wand. Fuer1650_70_1ms, 1633. Nagla. ein Nagel in der Wand. Fuer1650_70_2ms, 2373. naglaNagla. ein Nagel in der Wand. Fuer1650_70_1ms, 1633. No ka A§§ins=§traume pluh§t / Winņ§ch luhds / Naglams eekalts: Tee kas §kattahs Sohbus rahd.. LGL1685_V5, 498. < ģerm. *nagla- 'nagla', vai nagli 't. p.' nagliņas, pienaglēt, pienaglot, naglis

19 naglains, naglaiņš

naglains, naglaiņš (2) adj. naglaini (1), naglaiņi (1)ciets (?)Zeeti naglaiņi Sirni. harte Erbsen. Fuer1650_70_1ms, 21612. Zeeti naglaini Sirni. Harte Erbsen. Fuer1650_70_2ms, 3909. la. nagla

20 nagliņas

nagliņas (3) s. f. pl. dem. naggliņahm (1), nagliņas (2)Nagliņas. Kraut=Nägelchen.. Fuer1650_70_1ms, 1633. Nagliņas. Kraut=Nägelchen. Fuer1650_70_2ms, 2374. 1. krustnagliņasNagliņas. Kraut=Nägelchen.. Fuer1650_70_1ms, 1633. Nagliņas. Kraut=Nägelchen. Fuer1650_70_2ms, 2374. Pēc vc. Nägelchen, Nägel(l)ein 'krustnagliņa' parauga2. nagliņasTaß Apu§tuls Pehteris / und Jahnis / und Pahwils gir ar Riextehm śchauśti / bett ścheitan meckleh tee Pataghas ar Ma§gheem und a§śahm Naggliņahm zaure śi§tas / śakappa Winju no Ghallwas lieds Kahja=Papeh§cheem.. Manc1654_LP3, 998. la. nagla nagla, nagliņi

21 nagliņi

nagliņi (1) s. m. pl. dem. naggliņi (1)Negeln/ Naggliņi. Manc1638_PhL, 32523. krustnagliņasNegeln/ Naggliņi. Manc1638_PhL, 32523. la. nagla (pēc vc. Nägelchen, Nägel(l)ein 'krustnagliņa' parauga) naglis, nagliņas

22 naglis

naglis (15) s. m. nagghleems (1), naggleem (3), naggleems (1), naggles (1), nagglis (2), nagglus (1), naggļus (1), nagl' (1), nagle (1), packawas=nagglis (1)Nagel/ Nagglis. Manc1638_L, 129A19. naglaBeth tas ßatcy vs tems / Ja tas ta ne notecke / ka es exkan winge Rokims / redtczo täs Symes thös Naggles / vnde leke manne Pir§te exkan winge Sane / neegrib es to titczeeth. EvEp1587, 1148. Kleed§a Deews arr §kannighu Balxni. To Zillwäko Labbumu ghribbädams: Tohß Naggļus taß ghanne jutta. LGL1685_V5, 563. < ģerm. *nagla- 'nagla', vai nagli 't. p.' nagliņi, nagla

23 nags

nags (53) s. m. nagga=mällums (2), naggeem (13), naggeems (3), nagghus (1), naggi (3), naggis (4), naggo (1), naggohß (4), naggs (10), naggu (2), naggus (4), nags (2), putna=nags (2), saggļa=naggeem (1), sagļa=naggeem (1)Nagel an Fingern oder Zäen/ Naggs. Manc1638_L, 129A21. Finger=Nagel/ Naggs. Manc1638_L, 60A3. Klaw der Vogel vnd Thiere/ Naggs. Manc1638_L, 102B23. Huff oder Solen an Pferden/ Naggs. Manc1638_L, 94A3. Nags ein Nagel am fingern. Fuer1650_70_1ms, 1634. Nags ein Nagel an fingern. Fuer1650_70_2ms, 2375. 1. nags (cilvēka, dzīvnieka, velna u. c.)Finger=Nagel/ Naggs. Manc1638_L, 60A3. Laid tas Welns muhs ne śagrahb/ Dohd Spehka pretti kautees/ No wiņņa Naggeem ŗautees.. LGL1685_K1, 6716. kā naga mellums (2) ka nagga=mällums (2)ļoti mazTo nu attkal taß Kungs JE§us nhe by pellnijis / ai§to tohß Leezineekus d§irrdädami / nhe warrejam mehß nomanniet / ka winjam tick dauds Ghräki / ka Nagga=Mällums / ka Atzy bah§t / warrätu parahditi kļuht. Manc1654_LP3, 5124. putna nags (2) putna=nags (2)Putna=nags Ein karger-filtz.. Fuer1650_70_1ms, 1777. Putna=Nags. ein karger=filz. Fuer1650_70_2ms, 28516. skopulisPutna=nags Ein karger-filtz.. Fuer1650_70_1ms, 1777. Putna=Nags. ein karger=filz. Fuer1650_70_2ms, 28516. 2. pārn. (tikai dsk.) vara, ietekmeKa ghaidija taß Wälls us muh§śu Dweh§śel und Mee§śu / ka wings mums warrätu śawohß Naggohß dabbuit? Manc1654_LP2, 330{310}30. ..in zaur wiņņa Augśchamzelśchanu muhs taiśnus in śwehtus darrijs/ ka mehs no Wella Naggeems israuti/ eekśch tawas Wal§tibas d§ihwojam.. LGL1685_K1, 5626. - vella / velna nagi (1) wälla naggeem (3), wälla naggeems (1), wälla naggohß (1), wällam naggohß (1), wella naggeem (1), wella naggeems (1), welna naggeem (2)3. pārn. (tikai dsk.) pirksti, rokasEs śawis naggis Maisi pelnu. Ich verdiene mein brod mit den händen. Fuer1650_70_1ms, 1634. Jums gaddigi buhs turretees/ Neds luttinaht to kahro Meeś'. Krahpt/ nepateeśu Mantu kŗaut/ Ar Sagļa=naggeem śleppen ŗaut/ Tam ne warr labbi isdohtees.. LGL1685_K1, 11912. ceļis nagis (2) zeļļis naggis  (2)četrrāpusEs zeļļis naggis buhtu rahpees. Ich wolte uff allen Vieren gekrochen sein. Fuer1650_70_1ms, 2049. Es zeļļis Naggis buhtu rahpees. Ich wolte uff allen 4. oder Vieren kriechen oder gekrochen sein. Fuer1650_70_2ms, 3063. turēt nagus (1) turri naggus (1)nezagtApghrees tawas Rohkas / turri Naggus / nhe jemm to ko tu nhe e§śi litzis / nhe §ohds / nhe kamp śchurrp und turrp / nhe śneed§ees kur töw nhe peedärr / bett §trahda ar tawahm Rohkahm / und nopellnijehß ko labb. Manc1654_LP1, 9625. uz nagiem lūkot (1) us naggeem luhko (1)pieskatīt, vērotAi§to dauds gir / kaß ick=kattram Zillwäkam us Naggeem luhko / ko wings darra / und ka Wings d§iewo.. Manc1654_LP2, 1779. : liet. nãgas 'nags' nagīgs, naģīgs, atnadzis, ienadzis

24 naģīgs

naģīgs nagīgs, naģīgs

25 Naine

Naine (15) s. f. nloc. Nain (12), Naiņa (1), Na~ine (1), Na#ine (1)Naine; pilsēta JDVNde tas notickas ßöw peetcz to / ka tas exkan wene Pille / ar wärde Nain gaya / vnd winge Maetcekle gaye doudtcze ar tho / vnd doudtcze loudes. EvEp1587, 17918. Un tas notikkahs/ pehz to gahja wiņśch weena^ Pilsśata ar Wahrda Na~ine/ un daud§ no śaweem Mahzekļeem gahja lihd§/ un daud§ Ļau§chu. JT1685 Lk 7:7. < vc. Nain

26 naktsmāja

naktsmāja (2) s. f. nakts=mahja (2)Nakts=Mahja Nacht herberge.. Fuer1650_70_1ms, 14215. Nakts=Mahja. Nacht=herberge. Fuer1650_70_2ms, 21516. naktsmājas, vieta, kur pārnakšņotNakts=Mahja Nacht herberge.. Fuer1650_70_1ms, 14215. Nakts=Mahja. Nacht=herberge. Fuer1650_70_2ms, 21516. la. nakts + māja māja

27 Namana

Namana (2) s. f. nloc. Namana (2)Ņamana Namana Namglis. die Mummel bei Bauske so in die Maus läufft. Fuer1650_70_1ms, 1667. Ņamana, Namana. Namglis. die Mum~el bei bauske, so in die Maus. läufft. Fuer1650_70_2ms, 2382. Mēmele, upe Lietuvā un ZemgalēŅamana Namana Namglis. die Mummel bei Bauske so in die Maus läufft. Fuer1650_70_1ms, 1667. Ņamana, Namana. Namglis. die Mum~el bei bauske, so in die Maus. läufft. Fuer1650_70_2ms, 2382. Namglis, Nemuns, Ņamana

28 Namglis

Namglis (2) s. g.? nloc. Namglis (2)Ņamana Namana Namglis. die Mummel bei Bauske so in die Maus läufft. Fuer1650_70_1ms, 1667. Ņamana, Namana. Namglis. die Mum~el bei bauske, so in die Maus. läufft. Fuer1650_70_2ms, 2382. Mēmele, upe Lietuvā un ZemgalēŅamana Namana Namglis. die Mummel bei Bauske so in die Maus läufft. Fuer1650_70_1ms, 1667. Ņamana, Namana. Namglis. die Mum~el bei bauske, so in die Maus. läufft. Fuer1650_70_2ms, 2382. Namana, Nemuns, Ņamana

29 Nangs

Nangs (1) s. m. npers. Nanga (1)Nangajs (arī Nagajs); JDTa (Dehla) Mattatia/ ta (Dehla) Amoa/ ta (Dehla) Nauma/ ta (Dehla) Esla/ ta (Dehla) Nanga.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Nange (gen.)

30 Naors

Naors (1) s. m. npers. Na`o`ra  (1)Nahors (arī Nahšons); VD, JDTa (Dehla) Jehkaba/ ta (Dehla) J§a`a`ka/ ta (Dehla) Abra`a`ma/ ta (Dehla) Tara/ ta (Dehla) Na`o`ra.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Nachor (arī Nahor)

31 Narciss

Narciss (1) s. m. npers. Narziśśa (1)Narkiss; JDApśweizinajeet Erodioni mannu Raddu. Apśweizinajeet tohs/ kas no Narziśśa Śaimes irr eekśch ta Kunga. JT1685 Rm 16:16. < vc. Narcissus

32 nāss

nāss (10) s. f. nahsis (1), nahśis (3), nahśi^ (2), nahśi^s  (2), nahśs (2)Nahśis f. pl. die Naaßlöcher. Sing. Nahśs Ein naßloch.. Fuer1650_70_1ms, 16315. Nahsis f. pl. die Naaß=löcher. Sing. Nahśs ein Naaß=loch.. Fuer1650_70_2ms, 23812. nāssapķesejśchas nahśis, einbeschmutzte nister. Fuer1650_70_1ms, 944. Iskapti nahśi^ mehdsinaht . die Sense an der Nasen prufen. Fuer1650_70_2ms, 2226. : liet. nósis 'deguns', pr. nozy 't. p.'

33 nasta

nasta (162) s. f. deenas=na§tu (1), ghräko=naśta (1), ghräko=naśtu (1), ghräko=na§ta (2), grehku=na§tahm (1), grehku=na§tu (1), grehkuna§tu (1), kruhta=na§tu (1), nasta (2), naśta (4), naśta` (2), naśtu (6), na§t (3), na§t'  (1), na§ta (11), na§ta=n䧜ätais (1), na§ta=ne§śetaja (1), na§tahm (2), na§tahs (1), na§tams (1), na§tas (5), na§te (14), na§th (1), na§the (3), na§tu (35), na§tu=neśśajas (1), naßta (9), naßthe (1), naßtu (42), naßtun䧜eetajas (1), naßtun䧜etayas (2), nä§t (3), nä§the (1)Bürde/ Na§ta. Manc1638_L, 43B2. La§t/ Na§ta. Manc1638_L, 112A8. eine Bürde/ Na§ta. Manc1638_L, 187A9. Nasta eine last, bürde a` nest. Fuer1650_70_1ms, 1649. Nasta eine last, a` nest. it. bürde. Fuer1650_70_2ms, 23814. 1. nasta, smags nesamais; sainisRouge / tows Köninx nake py thöw leenpratyx / vnd yaye vs wene E§el / vnd vs wene kummelle täs na§te ne§§etayes E§ellemates. EvEp1587, 413. Jo manni Grehki pahr mannu Galwu auguśchi/ ka` kahda gŗuhta Na§ta irr tee man wiśśai śmaggi tappuśchi. LGL1685_K1, 26533. 2. pārn. apgrūtinājums; rūpes, raizes; kaut kas ļoti nepatīkamsAe§to yckwens ßouwe Na§te neßys. EvEp1587, 17521. US kurreen buhs man behgt? Kad Śirds tik gŗuhta irr/ No leelahm Grehku Na§tahm; Kur buhs man Padohm' atra§t? LGL1685_K1, 9418. - (at)ņemt / (no)jemt (nost) nastu; nastu atņemt (7) atņemm.. na§tu (1), jemm.. noh§t.. na§t' (1), na§tu atņehmis (1), nojemt.. na§tu (1), ņemm noh§t.. na§tu (2), ņemm.. noh§t.. na§t (1)- grēku nasta (43) (ghräko) naßtu (1), ghräko{ghräto} naśtu (1), ghräko naśta (1), ghräko naśtu (1), ghräko na§ta (1), ghräko na§tu (1), ghräko naßtu (15), ghräko=naśta (1), ghräko=naśtu (1), ghräko=na§ta (2), ghräku na§tu (1), ghreko naßtu (1), grähko naßtu (1), gräko naßtu (1), greeke na§te (1), greeke nä§the (1), grehku na§tahm (1), grehku na§tas (1), grehku na§tas (1), grehku na§tu (6), grehku=na§tahm (1), grehku=na§tu (1), grehkuna§tu (1) Pēc vc. Sündenlast parauga grūta / visgrūtākā / grūti nesama(s) (grēku) nasta(s) (14) ghruhta ghräko=na§ta  (1), ghruhtu ghräko=naśtu (1), ghruhtu na§tu (1), ghruhtu naßtu (1), ghrutu naśtu (1), gruhtahs.. na§tahs (1), gruhti neśśamahs na§tahs (1), gruhti=neśśamahm na§tahm (1), gruhtu grehku=na§tu, gruhtu na§t (1), gruhtu na§tu (2), gŗuhtu grehku na§tu (1), wiß=ghrutaka.. naßta (1)- nastu nēsētāja / nēsētājs / nesāja (8) na§ta=n䧜ätais (1), na§ta=ne§śetaja (1), na§te ne§§etayes (2), na§tu=neśśajas (1), naßtun䧜eetajas (1), naßtun䧜etayas (2)- pestīt no (grēku) nastas / nastu; no (grēku) nastu (at)pestīt (17) no ghräko naßtu atpe§tiyis (2), no na§te pe§tis (2), pe§ti.. no.. na§te (1), pe§tiet no.. naßtu (2), pe§tiets no ghräko na§tu (1), pe§tiets no ghräko naßtu (1), pe§tietz no ghräko naśtu (1), pe§tiht no.. na§tas (1), pe§tihts no grehku na§tas, pe§titam.. no.. ghräku na§tu (1), pe§titu no.. grähko naßtu, pe§titu no.. gräko naßtu (1), pe§titu no.. grehku na§tas (1), peßtietz no ghräko naßtu (1) (pa)nest nastu; nastu panest / nenest (42) naśtu näsdams (1), naśtu ne§t (1), naśtu.. näß (1), na§te ne§§ys (1), na§te ne§th (1), na§te neßys (1), na§te panne§t (1), na§tu panne§t (1), na§tu.. panne§t (1), naßtu ne§śies (1), naßtu ne§t  (1), naßtu nhe ne§t (1), naßtu panne§t (1), näs.. nä§t  (1), n䧜a.. naßtu (1), nä§t panes (1), näß.. naßtu (5), neeß .. nä§the (1), neeß na§te (1), neśs.. na§tu (2), neśś.. na§tu (1), neśśaht.. na§tu (1), neśśeet.. na§tas (1), neśśihs.. na§tu (2), neśśis.. na§tu (1), ne§śe.. na§tu (1), ne§śis.. naßtu (3), ne§t.. na§t (1), ne§t.. na§tu (1), neße.. na§te (1), neßis.. na§te (1), pannäß.. naßtu (1), pannes.. na§the (1), pannes.. naßthe (1)ciest grūtībasKo Dews no debbes py mums dar / wens kalps gir thas thappis / bes wueß greeke mums lidtcze / czour to mhes thopam mußige bagate / neeß muße Greeke na§te. UP1587, H4A20. Ka JE§um by ne§t muh§śu Na§t / Und ziexteht appak§ch Deewa Lah§t. LGL1685_V5, 6015. : liet. naštà 'nasta' nastiņa, nastiņš

34 nastiņa, nastiņš

nastiņa, nastiņš (6) s. dem. na§ting (1), na§tinims (1), na§tinohß (1), na§tiņa (1), na§tiņu (1), naßtiņohß (1)Bürdlein/ Na§tiņa. Manc1638_L, 43B3. 1. nastiņa..ßackrayeth pirmacke to nickme Sale kopan / vnde ßeneth to exkan na§tinims ka ta §addetczenata thope. EvEp1587, 4214. Un kad Pahwils kahdu Schaggaro Na§tiņu bija śakrahjis/ un pee Ugguni likke/ isgahje weena Ohd§e no ta Kar§tuma/ un aptinnahs apkahrt wiņņa Rohku. JT1685 Apd 28:28. 2. pārn. apgrūtinājums; rūpes, raizesMan Juhg ir śald weegl' na§ting ar / Kas to neß ar patzeetig Gharr / Tas ißbägks Elles Śohdieb.. LGL1685_V5, 17910. la. nasta nasta

35 nastunēsētāja, nastunēsētājs

nastunēsētāja, nastunēsētājs nasta, nēsētājs, nēsētāja

36 Natanaels

Natanaels (8) s. m. npers. Natanae~ls (1), Natana`e`ls (2), Natana`e`ļu (2), Natanjels (1), Nathanael (2)Nātānaēls (arī Natanaēls); VD, JDAndres unnd Wilipps śatzija us Nathanael liexmodameeß: Mehß ä§śam to attradduśchi / no kattru Mo§es Baußly / unnd tee Proweetes raxtijuśchi gir / JE§um / Jo§epa Dählu no Nazareth / ka taß Ewangeli§ts Jahnis raxta śawa Ghramata pirrma Weeta`. Manc1654_LP1, 23425. JE§us red§eja Natana`e`ļu pee śewi nahkam/ un śazzija uhs to: Red§i/ Jh§teni weens J§rae~literis/ eekśch ka Wiltibas newaid. JT1685 Jn 1:1. < vc. Nathanael

37 Natanjels

Natanjels Natanaels

38 Natans, Nātans

Natans, Nātans (8) s. m. npers. Nahtans (1), Natana (1), Natans (1), Nathan (4), Nathans (1)Nātāns; VD, JDPEhts Davida laika` mahziya Nathans. Manc1631_Syr, 6066. Kad tas Praweets Nahtans pee ta nahze/ kad tas pee tahs (Ga§pa§chas) Batśabas bij eegahjis. LGL1685_K1, 26636. < vc. Nathan

39 nātra, nātrs

nātra, nātrs (5) s. nahtra (3), nahtrs (1), nahtru (1)nātreKo darra weena Śaimnezenne / kad winja śawa` Dahr§a` §taigha / und ee=raugha śchinny jeb zitta Dohbeh §tarrp Kahpo§teem / Lohkeem / und §tarrp zittu Deewa Dahwanu / kahdu Nahtru / jeb zittu nicknu Sahl? Manc1654_LP2, 1663. Nahtra pawassari atsehluśi tudahl dsell. die Nessel brennet so bald sie sich herfür gethan im früling. Fuer1650_70_2ms, 986. : liet. notrà, notrė̃ 'nātre', pr. noatis 't.p.' nātre

40 nātre

nātre (7) s. f. nahtre (1), nahtres (5), nahtreß (1)Ne§§el/ Nahtre. Manc1638_L, 132A10. Ne§§el/ Nahtres. Manc1638_PhL, 33123. nātreNe§§el/ Nahtre. Manc1638_L, 132A10. Gann brihscham labbas Śahles eelassahs ir Nahtrs.. Fuer1650_70_2ms, 1999. : liet. notrà, notrė̃ 'nātre', pr. noatis 't.p.' nātra, nātrs

41 nātrs

nātrs nātra, nātrs

42 nauda

nauda (261) s. f. aśśino=nauda (1), a§śina=nauda (1), a§śinanauda (2), a§śino=nauda (3), a§śino=naudu (3), d§erramu=naudu (2), d§erruma=naudu (1), d§erŗama=naudu (1), d§eŗŗama=naudu (1), d§eŗŗamo=naudu (1), krohna=naude (1), krohņa=naude (1), kuhmu=nauda (2), mäßla=naudu (2), muita=nauda (1), naud (1), nauda (57), naudas (29), naudas=gabbali (1), naudas=gabbalu (1), naudas=ghabbali (1), naudas=ghabbalings (2), naudas=ghabbals (1), naudas=ghabbalu (1), naudas=macku (1), naudas=mai§śu (1), naudas=mihjajeem (1), naudas=mihjajus (1), naudas=mihjejo (1), naudas=schurrkaß (1), naudas=śargs (1), naude (2), naudo=mains (1), naudu (100), nohma=nauda (1), nohmas=naudu (2), no§eghuma=nauda (1), nouda (3), noude (12), pahdes=nauda (2), rohkas=nauda (1), seedu=nauda (1), skohlas=nauda (1), sohbu=nauda (1), śkehpju=naudu (2), śuddraba=nauda (2), śuddraba=naudu, wainaka=naud (2)Geld/ Nauda. Manc1638_L, 73A27. Geld/ Nauda. Manc1638_PhL, 3738. Geld/ Nauda. Manc1638_PhL, 37312. Nauda. Geld. Fuer1650_70_1ms, 16610. Nauda. Geld. Fuer1650_70_2ms, 2385. naudaMums buus Dewe bytes vnde myleeth / ka mhes muße Tuwaka Noude lib paddome nhe yemmam.. Ench1586, C4A5. Kas §ohg śe§ch=de§mits Dalderus Śuddraba=Nauda wehrti/ tam buhs Karratawo^s nahkt.. SKL1696_KB, 103. p. - naudas / naudu mijējs / mainenieks (5) naudas=mihjajeem (1), naudas=mihjajus (1), naudas=mihjejo (1), naudu maineneekus (2)- naudu / naudas dot; dot naudu / naudas (8) dewe.. naudas (1), dohd.. naudu (1), nauda dohta (1), naudas doht (1), naudu dewis (1), naudu doht  (1), naudu.. dohdam (1), naudu.. doht (1)- naudu (ne)izdot (5) nauda.. ne isdohd (2), naudu iß=doht (1), naudu ißdoht (1), naudu.. ne isdohd (1)- naudu (ne)ņemt / (ne)jemt; jemt naudu (10) jehme.. naudu (1), jem~ naudu (1), naudu ņehmuśchi (1), naudu.. jehmis (1), naudu.. nhe jämmam (1), naudu.. nhe ņehmam (1), naudu.. nhe ņehmu (1), naudu.. ņehm (1), noude.. nhe yemmam (2)- naudu zagt; zagt naudu (5) naudu.. §ackt (2), naudu.. §agt (1), sackt noude (2)- sudraba nauda (6) śuddraba=nauda (2), śuddraba=naudu (4) asiņu / asiņa nauda (11) aśśino=nauda (1), a§śina=nauda (1), a§śinanauda (2), a§śino=nauda (3), a§śino=naudu (3), a§§enne nouda (1)par ļaunu darbu saņemta nauda..tas nhe der / ka mhes tös exkan to Dewe §kir§te dodam / ae§to ta gir a§§enne Nouda. EvEp1587, 859. Tas ne peeklahjahs/ ka mehs tohs Deewa=Śchķir§ta^ eemettam/ jo ta irr Aśśino=Nauda. JT1685 Mt 27:27. dzeŗama / dzerama nauda (6) d§erramu=naudu (3), d§erŗama=naudu (1), d§eŗŗama=naudu (1), d§eŗŗamo=naudu (1)dzeramnauda..dohd Śudmallneekam §cho d§erŗama=naudu/ tad wings töw §teix.. Manc1638_PhL, 3143. Kas teem/ kattri zaur Wahrtim un zaur Wakti eet/ Malku/ D§erramu=Naudu/ jeb zittu kahdu Leetu nopleh§ch/ buhs śohditam tapt. SKL1696_RA, 107. p.. krāsna nauda (1) krahßna ( leela ) nauda (1)liela nauda, daudz naudasVnnd taß Kunngs śatzija us mann: Mett turr / ka warr Pohdneekam dohd. Ey / ka krahßna ( leela ) Nauda / par ko tee man~ §chkittuścheeß warram pahrdoht! Vnd eß jähmu tohß trieß=deßmitts Śuddraba=Ghro§§chus / unnd me§§chu tohß Deewa Namma` / ka tee Pohdneekam dohti kļuhtu. Manc1654_LP3, 13523. kriena nauda (1) kreena nauda{naudi} (1)pūra nauda; nauda, ko līgavainis kāzās dod līgavas vecākiem un draugiemwas der Bräutgamb der Braut Eltern vnd Freunden giebt/ Kreens/ Kreena Nauda{Naudi}. Manc1638_PhL, 3756. kroņa nauda (2) krohna=naude (1), krohņa=naude (1)Krohna=Naude Mitgabe. außsteur. Fuer1650_70_1ms, 1186. Krohņa=Naude Mit=gabe außsteur. Rihka=Puhrs. Eelohki idem. Fuer1650_70_2ms, 1876. pūra nauda; nauda, ko līgavainis kāzās dod līgavas vecākiem un draugiemKrohna=Naude Mitgabe. außsteur. Fuer1650_70_1ms, 1187. Krohņa=Naude Mit=gabe außsteur. Rihka=Puhrs. Eelohki idem. Fuer1650_70_2ms, 1877. kūmu nauda (3) kuhmu=nauda (3)Sohbu Nauda Kuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22111. Kuhmu=Nauda. Pahten=Pfenning. Fuer1650_70_2ms, 4323. nauda, ko krustvecāki dāvina bērna kristībāsSohbu Nauda Kuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22111. Kuhmu=Nauda. Pahten=Pfenning. Fuer1650_70_2ms, 4323. laba nauda (3) labba nauda (1), labbas naudas (2)gute Müntze/ labba Nauda. Manc1638_PhL, 3739. vērtīga nauda; t. s. Alberta dālderi (par godu holandiešu reģentam Albrehtam II), kas 17. gs. Livonijā, Kurzemē un Rīgā tikuši vērtēti augstāk par zviedru naudugute Müntze/ labba Nauda. Manc1638_PhL, 3739. Kad nelaulahts Wihrs ar ohtra Wihra laulatas Śeewas/ jeb nelaulata Śeewa ar ohtras Śeewas laulata Wihra Laulibu pahrkahp/ tad buhs tam kas nelaulahts/ jo wiņ§ch pirma^ rei§i^ tohp atra§t/ 40. Dahlderus Śuddraba=Naudu/ tas irr/ 20. Dahlderus Śkehpju=Naudu §trahpi doht/ un tam laulatam Zilwehkam 80. Dahlderus/ tas irr 40. Dahlderus labbas Naudas.. SKL1696_RA, 91. p. liela nauda (3) krahßna ( leela ) nauda (1), leelu naudu (2)daudz naudasVnnd taß Kunngs śatzija us mann: Mett turr / ka warr Pohdneekam dohd. Ey / ka krahßna ( leela ) Nauda / par ko tee man~ §chkittuścheeß warram pahrdoht! Vnd eß jähmu tohß trieß=deßmitts Śuddraba=Ghro§§chus / unnd me§§chu tohß Deewa Namma` / ka tee Pohdneekam dohti kļuhtu. Manc1654_LP3, 13523. winsch kaŗŗa eet leelu Naudu gaudams, er ziehet im Krieg, u. will groß Geld erlangen. Fuer1650_70_2ms, 126l_1273. lēta nauda (2) lähtu naudu (1), lehtu naudu (1)neliels daudzums naudasTo Muitu tee attpirrka ar lähtu Naudu / bett pehtz tee ohterteek jehme und pleh§śe no teems Rei§eneekeems und Zeļļa=Ļaudeems.. Manc1654_LP2, 6220. Es wiņjam tohs Rudsus palaischu par lehtu Naudu ka Śautim Ich habe ihm den Roggen vor geringes Geld gelaßen alß einem Gefreundten. Fuer1650_70_2ms, 34710. ļauna nauda (3) loune noude  (1), ļaunu naudu (2)par ļaunu darbu saņemta naudaJE§us tas wartz ta Thewe / gir naczis exkan tho pa§§oul / Ar lelems brini§kems §imems / pardoutz par loune noude / czour Judam winge macekle wen.. Ps1615, 976. Ar leeleems brienuma darrbeems / Pahrdohtz par ļaunu Naudu / No Juda śawu Mahzehkli / Tappa Nahwe ee=dohtz.. Manc1631_LGL, 26825. nauda uz roku; rokas nauda (4) nauda vs rohku (2), rohkas nauda (1), rohkas=nauda (1)Hafftgeld/ Nauda vs Rohku. Manc1638_L, 73B18. rokasnaudaHafftgeld/ Nauda vs Rohku. Manc1638_L, 72B1. Rohkas=Nauda jadohd, ja grib atmiht. du must Rau=Kauff geben, so du wilt zurück tauschen. Fuer1650_70_2ms, 32411. naudas gabals / gabaliņš (9) naudas ghabbals (1), naudas=gabbali (1), naudas=gabbalu (1), naudas=ghabbali (1), naudas=ghabbalings (3), naudas=ghabbals (1), naudas=ghabbalu (1)ein §tück Geldes/ Naudas ghabbals. Manc1638_PhL, 37314. atsevišķa monētaein §tück Geldes/ Naudas ghabbals. Manc1638_PhL, 37314. Jeb kurrai Śeewai irr deśmits Graśchi / (Naudas=Gabbali) kad weens tai no§uhd / kas Śwezzi ne eeded§ina / in to Nammu meh§ch / śirdigi mekledama / teekams ka to atrohd? VLH1685, 5820. noma(s) nauda (4) nohma=nauda (1), nohmas=naudu (2), nomas naudu (1)Schatzung/ Nohma=nauda. Manc1638_PhL, 37425. nodevaSchatzung/ Nohma=nauda. Manc1638_PhL, 37425. Rahdajt man śchur to Nomas Naudu. Un tee parahdija tam weenu Śudraba Graśśi. JT1685 Lk 20:20. nozieguma nauda (1) no§eghuma=nauda (1)Straffgeld/ No§eghuma=nauda/ Rabbata. Manc1638_PhL, 37427. soda naudaStraffgeld/ No§eghuma=nauda/ Rabbata. Manc1638_PhL, 37427. pādes nauda (2) pahdes=nauda (2)Kuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22112. Pahten=Pfenning. Pahdes=Nauda - Germ. Fuer1650_70_2ms, 4324. nauda, ko krustvecāki dāvina bērna kristībāsKuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22112. Pahten=Pfenning. Pahdes=Nauda - Germ. Fuer1650_70_2ms, 4324. skēpju nauda (2) śkehpju=naudu (2)t. s. Alberta dālderi (par godu holandiešu reģentam Albrehtam II), kas 17. gs. Livonijā, Kurzemē un Rīgā tikuši vērtēti augstāk par zviedru naudu; vienā to pusē bijuši attēloti divi sakrustoti šķēpitad buhs tam kas nelaulahts/ jo wiņ§ch pirma^ rei§i tohp atra§t/ 40. Dalderus Śuddraba=Naudu/ tas irr/ 20. Dalderus Śkehpju=Naudu §trahpi doht.. SKL1696_KB, 91. p. slima nauda (1) ślimma nauda (1)bö§e fal§che Müntze/ ślimma Nauda. Manc1638_PhL, 37310. viltota naudabö§e fal§che Müntze/ ślimma Nauda. Manc1638_PhL, 37310. vainaka nauda (2) wainaka=naud (2)Krohnis ein Krohne. Krohna=Naude Mitgabe. außsteur. Wainaka=Naud.. Fuer1650_70_1ms, 1187. Krohņa=Naude Mit=gabe -außsteur. Wainaka=Naud. Rihka=Puhrs. Eelohki idem. Fuer1650_70_2ms, 1877. pūra nauda; nauda, ko līgavainis kāzās dod līgavas vecākiem un draugiemKrohnis ein Krohne. Krohna=Naude Mitgabe. außsteur. Wainaka=Naud.. Fuer1650_70_1ms, 1187. Krohņa=Naude Mit=gabe -außsteur. Wainaka=Naud. Rihka=Puhrs. Eelohki idem. Fuer1650_70_2ms, 1877. ziedu nauda (2) seedu nauda  (1), seedu=nauda (1)Seedu nauda, Seeds, Seediņśch, handgeld, pflege geschenke, Gottes pfen~ing. Fuer1650_70_1ms, 2564. Seedu=Nauda Gottes=pfenning. Geschenk. Pflege. Fuer1650_70_2ms, 37116. ziedojums; nauda, ko dāvina, piemēram, jaundzimušajam kristībās vai jaunajam pārim kāzāsSeedu nauda, Seeds, Seediņśch, handgeld, pflege geschenke, Gottes pfen~ing. Fuer1650_70_1ms, 2564. Seedu=Nauda Gottes=pfenning. Geschenk. Pflege. Fuer1650_70_2ms, 37116. zobu nauda (2) sohbu nauda (1), sohbu=nauda (1)Sohbu Nauda Kuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22110. Sohbu=Nauda. Kuhmu=Nauda. Pahten=Pfenning. Fuer1650_70_2ms, 4323. nauda, ko krustvecāki dāvina bērna kristībāsSohbu Nauda Kuhmu=Nauda. Paaten=Pfenning Pahdes=Nauda Germ. Fuer1650_70_1ms, 22110. Sohbu=Nauda. Kuhmu=Nauda. Pahten=Pfenning. Fuer1650_70_2ms, 4323. naudas žurka (1) naudas=schurrkaß (1)mantrausis, skopulis (?)..ai§to tahß Pa§śaules=Kagkes / und Naudas=Schurrkaß nhe gir pillnighas / no teem śacka Syrachs: kaß ißniegdamas Leetas meckleh / taß lied§e ißniex. Manc1654_LP2, 926. mēnesnauda, naudakalējs, naudakaša, naudakule, naudaskasis, naudiņa, saderībanauda, viltanauda

43 naudakalējs

naudakalējs (1) s. m. naudakalleis (1)Müntzer/ Naudakalleis. Manc1638_L, 127B10. naudas kalējsMüntzer/ Naudakalleis. Manc1638_L, 127B10. la. nauda + kalējs nauda

44 naudakaša

naudakaša (1) s. com. nauda=ka§§cha (1)mantrausisTeh kaŗŗ nu taß Nauda=Ka§§cha Judas ar śawu tuck§chu Macku / winja Dweh§śele kalldinajahß Elles=Vgguny. Manc1654_LP3, 12421. la. nauda + kasīt nauda, naudaskasis

45 naudakule

naudakule (1) s. f. nauda=kulle (1)ein Beutel/ Max/ Nauda=kulle. Manc1638_PhL, 33610. naudas maksein Beutel/ Max/ Nauda=kulle. Manc1638_PhL, 33610. la. nauda + kule nauda

46 naudaskasis

naudaskasis (1) s. m. naudas=ka§§chi (1)mantrausisPirrmahk wings preezajahß / to Naudu weena` Rohka` ohtra` eemäsdams / ka tee Naudas=Ka§§chi darra.. Manc1654_LP3, 12319. la. nauda + kasīt nauda, naudakaša

47 naudiņa

naudiņa (4) s. m. dem. naudinja (1), naudinju (1), naudiņas (2)naudiņaka saglis tihka wiņsch pehz mannas naudiņas, Er trachtet wie ein dieb nach meinem Geldchen.. Fuer1650_70_1ms, 27826. Da§ścham ta Naudinja §pee§ch Matzinja` / śeh§ch Krohgha` / d§eŗŗ Deenu py Deenas; Nackty usmohdis / leekahß attne§teeß Allus=Klappi / d§eŗŗ und §teep kamähr §peh.. Manc1654_LP1, 33519. naudiņa spiež maciņā (1) naudinja §pee§ch matzinja` (1)saka, ja kāds ir izšķērdīgsDa§ścham ta Naudinja §pee§ch Matzinja` / śeh§ch Krohgha` / d§eŗŗ Deenu py Deenas; Nackty usmohdis / leekahß attne§teeß Allus=Klappi / d§eŗŗ und §teep kamähr §peh.. Manc1654_LP1, 33519. la. nauda nauda

48 Naujenespils

Naujenespils (1) s. f. nloc. Naujenespills{} (1)Düneburg/ Naujenespills{}. Manc1638_PhL, 40915. mūsdienu Daugavpils (?)Düneburg/ Naujenespills{}. Manc1638_PhL, 40915. : liet. naũjas 'jauns' Zemzare 1961, 469.

49 Naums

Naums (1) s. m. npers. Nauma (1)Naums (arī Nahūms); VD, JDTa (Dehla) Mattatia/ ta (Dehla) Amoa/ ta (Dehla) Nauma/ ta (Dehla) Esla/ ta (Dehla) Nanga.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Nahum

50 Nave

Nave (1) s. m. npers. Nave (1)Nūns; VDJE§us Nave by dro§ch Wiers Karya` / vnd Prophets pehts Mo§en. Manc1631_Syr, 60414. < vc. Naue

51 Navtalis

Navtalis (3) s. m. npropr. Nawtaļa (3)1. Naftalis (arī Naftālī); persona VD, JDNo tahs Zilts A§eŗa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Nawtaļa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Manaśśus: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. JT1685 Atk 7:7. cilts Navtaļa (1) zilts Nawtaļa (1)Naftaļa (Naftālī) pēcnācēji, viena no 12 izraēliešu ciltīm; VD, JDNo tahs Zilts A§eŗa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Nawtaļa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Manaśśus: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. JT1685 Atk 7:7. 2. Naftalis (arī Naftālī zeme); Naftaļa (Naftālī) cilts un tās apdzīvotā teritorija VD, JDUn at§tahjis no Nazaretes/ nahze un mahjoja Kapernauma^/ weena^ Pilsśata^ Juhrmalli^ us tahm Rohbe§chahm Zabuloņa un Nawtaļa. JT1685 Mt 4:4. zeme Navtaļa (1) semme Nawtaļa (1)Naftaļa zeme (arī Naftālī zeme); Naftaļa (Naftālī) cilts apdzīvotā teritorija VD, JDTa Semme Zabulons un ta Semme Nawtaļa Juhrmalli^/ wiņņa puśs Jardaņa/ un Galileja pee Pagaņo=Semmes. JT1685 Mt 4:4. < vc. Naphthali

52 Nazarete

Nazarete (9) s. f. nloc. Na'zareth (1), Na§aret (1), Na§aretes (7)Nacarete (arī Nācarete); pilsēta JDTas Engels dryz no debbes ka^pe / Ekßan Na'zareth to pylle Attradde Maryn to §ky§te Jumprouw / Ekßan kamber: vnd §accye.. Elg1621_GCG, 54. Un Natana`e`ls śazzija uhs to: Warrig arri no Na§aretes kahds Labbums buht? Wihlipps śazzija uhs to: Nahz un raugajs. JT1685 Jn 1:1. Jezus no Nazaretes (4) Je§u .. no Na§aretes (1), Je§us no Na§aretes (3)Jēzus KristusBet es atbildeju: kahds eśśi tu Kungs? un wiņśch śazzija us man: Es eśmu JE§us no Na§aretes/ ko tu waija. JT1685 Apd 22:22. Nacareneris, Nacarenus, Nacariens, Nacarinus, Nacarīnus < vc. Nazareth Nacarete, Nācarete

53 nazis

nazis (65) s. m. nascha (3), nasi (4), nasis (16), nass (2), nassis (3), naśa (1), naśa=spalla (1), naścha (2), naśis (5), naśśis (1), na§cha (1), na§cheem (1), na§i (19), na§is (5), naßis (1)Me§§er/ culter, Na§is. Manc1638_L, 124A24. ein Me§§er/ Na§is. Manc1638_PhL, 3047. ein Me§§er/ Na§is. Manc1638_PhL, 3437. ein Me§§er/ Na§is. Manc1638_PhL, 35219. Naśis. m. ein Meßer. Fuer1650_70_1ms, 16316. Naśis. m. ein Messer. Fuer1650_70_2ms, 2389. nazisKAd tu śehd vnd ehd ar kahdu Kunghu / tad jemm währa / kaß preek§ch töw gir. Vnnd leetz Na§i py tawu Riekl / ja tu ghribbi to D§iewibu patturreht. Manc1637_Sal, 748. Nhelaime warr lehkteeß / ka taß Bährns jeb Rohka` eeghree§chahß / jebb Atzi eedurrahß / tad buhtu jo labbahk bijis / ka tam Bährnam tahds Na§is jeb Kohx nhe buhtu Rohka` dohtz bijis. Manc1654_LP2, 24419. skutam(ai)s nazis (5) skultamais naśśis (1), skuttamais nasis (2), skuttams nass (2)Skultamais Naśśis{Maśśis}. balbier Messer. Fuer1650_70_1ms, 1018. Skuttamais nasis, Ein scheer=meßer. Cur. Fuer1650_70_1ms, 1322. Skuttams nass, ein Scheermeßer. Fuer1650_70_1ms, 2689. Skuttamais Nasis. Ein schermeßer. Cur. Fuer1650_70_2ms, 3013. Skuttams. Nass. ein Schehr=Meßer.. Fuer1650_70_2ms, 4104. bārdas nazis, speciāls nazis bārdas skūšanaiSkuttamais nasis, Ein scheer=meßer. Cur. Fuer1650_70_1ms, 1322. Skuttams. Nass. ein Schehr=Meßer.. Fuer1650_70_2ms, 4104. sirdī kā nazis griež / ar nažiem graiza; kā nazis sirdī griež (3) ka.. na§is.. śirrdy ghree§e (1), śirrdy ka na§is ghree§e (1), śirrdy.. ka ar na§cheem ghrai§ija (1)ļoti sarūgtinaŚchy ghohdigha und taißna Adbilldeśchana tha Kungha Chri§ti tam Auxtam Ba§nizas=Kungham Caiwam Śirrdy ka Na§is ghree§e / und nhe paticka.. Manc1654_LP3, 4221. < skr. nožь 'nazis'

54 Neapole

Neapole (1) s. g.? nloc. Neapoli (1)Neapole; pilsēta JD (Maķedonijā)Tad mehs no§ehluśchees no Tro`a`das/ gahjam teeścham us Samotrahku/ un ohtra^ (Deena^) uhs Neapoli. JT1685 Apd 16:16. < gr. vai vc. Neapolis

55 neattapt

neattapt (1) v. ne attohp (1)neatrastWiśśi kas pee wiņņas ee=eet/ ne at=eet atkaļ/ in ne attohp to Zeļļu tahs D§ihwibas. VLH1685_Sal, 3B15. la. attapt attapt

56 neba

neba (14) prt. neba (12), nebba (2)Neba, Nein, nicht, mit nichten. Fuer1650_70_1ms, 3014. Neba. Nein. Nicht, mit nichten. Fuer1650_70_2ms, 497. 1. ne, ne jauKo es esmu redseis in dsirdeis, to es warru runnaht, neba es no Mehle nokasśischu. was ich habe gesehen u. gehöret, das kann ich reden, ich werds o~ von der Zungen abkratzen. Fuer1650_70_1ms, 14412. 2. nē, nebūt ne, nepavisam neNeba, Nein, nicht, mit nichten. Fuer1650_70_1ms, 3014. Ko tad mehs nu śakkam? Jrrag Netaiśniba pee Deewa? Neba. JT1685 Rm 9:9. : liet. nèbe, nebè, neba 'ne, nē; neba' nebava, nebe

57 Nebats

Nebats (2) s. m. npers. Nebat (1), Nebata (1)Nebats (arī Nebāts); VDTur klaht Jeroboam to Dählu Nebat / katters J§rae#li py ällkadeewibas jautzeya / vnd wedde Epraim Ghräkohs. Manc1631_Syr, 6086. Tad ar wehl Jeroboam to Dehlu Nebata/ kas Ih§ra&e&ļam Elkeem kalpoht eerahdija/ in eewedde Eewra&im Grehko^s. VLH1685_Syr, 74A31. < vc. Nebat

58 nebava

nebava (1) prt. ne=ba=wa  (1)nē, nebūt ne, nepavisam neNe, nicht, ne=ba=wa. Eß ist mit nichten. Fuer1650_70_2ms, 2392. : liet. nèbe, nebè, neba 'ne, nē; neba' neba, nebe

59 nebe

nebe (9) prt. nebbe (9)ne, ne jauThe töw t§chettri Gro§§chi par abbeem Sirrgheem. M. Mas gir. L. ghan~ taß maxahts. Nebbe arrid§an tee Sirrghi tick ļohte gir ähdu§chi/ Śeens rup§ch/ mälls. Manc1638_Run, 451B27. Kapehtz Tähwu und Maht klau§śie§śi? Jo winji jaw wätzi. Nebbe winji töw / tu winjeem Mais pellni: Vsjehmis Semm / laid wätzee eet / kur räd§ädami / töw pa§ścham Bährni und Śaime. Manc1654_LP1, 2952. : liet. nèbe, nebè, neba 'ne, nē; neba' neba, nebava

60 nebēdāšana

nebēdāšana (3) s. f. nhebäda§channu (1), nhebäda§chanu (1), nhebähdaśchanu (1)vieglprātība, pārgalvībaGhuddris vsjä to Pilli tho Stippro / vnd ghruh§ch winyo Spähku zaur winyo Nhebäda§channu. Manc1637_Sal, 6917. Ka buhß taß nabbags Jo§eps tick ghau§che bädajeeß / und nopuhteeß / und domajis ar to Jumprawu Maria / ka ghribbam mehß nu tahdu Nhebäda§chanu prett Deewu adbilldeht ka mehß nhe 䧜am parei§e to Bährnu śarrghajuśchi kattram by buht tahß Pa§śaules Pe§titajam! Manc1654_LP1, 13519. la. nebēdāt nebēdāt

61 nebēdāt

nebēdāt (9) v. nebedat (1), nebeday (1), nebehda (1), nhebädadams (1), nhebähda (2), nhebähdadams (1), nhebähdajahs (1), nhebehda (1)nebēdāties; neņemt vērā; nerūpēties, neuztrauktiesTas gulley exkan ßen ar lele nabbaczibe / to ßille czetum tas nebeday / tur by wens maß pens winge barribe / katters newen putning i§§alckt leke. Ps1615, 9011. Pa§śaul man nee eprezina / pehtz debbes und Seeme es nhebähda / kad es tickai tew warr dabboht: Und kadiel man ghan manna Śirrds §alluh§t.. LGL1685_V5, 4548. la. bēdāt nebēdnieks, nebēdniece, nebēdāšana

62 nebēdāties

nebēdāties (1) v. refl. nhebähdajahs (1)nebēdātiesDohd Spähka pretti turrehtees / Ka muh§śa Śirds nhebähdajahs / Bett §tippri §tahw eek§ch Tizzibas. LGL1685_V5, 36718. la. bēdāties

63 nebēdniecība

nebēdniecība (3) s. f. nhebehdneed§ibas  (1), nhebehdnee§iba  (2)noziegums, nekrietnība, varmācība (?)Tha Tai§§na Mutte gir weens d§iews Ahwohtz / bett to Beßdeewigho Mutt ta Nhebehdnee§iba vskrittieß. Manc1637_Sal, 1313. la. nebēdnieks nebēdnieks, nebēdniece

64 nebēdnieks, nebēdniece

nebēdnieks, nebēdniece (40) s. grehku=nebehdneekeem  (1), nebehdneeki (2), nebehdneeks (2), nhebedneex (1), nhebehdneekeem (1), nhebehdneekeems (1), nhebehdneekems (1), nhebehdneeki (10), nhebehdneeko (1), nhebehdneeku (1), nhebehdneekus (2), nhebehdneex (15), nhebehdneeze (1), nhebehdnex (1)frech/ verwegen/ muhtwillig/ patt=ghallwis/ nhebehdneex. Manc1638_L, 64B9. fahrl䧧ig/ nhebehdneex. Manc1638_L, 111B10. Waghalß/ Trackghallwis/ nhebehdneex. Manc1638_L, 199B12. Nebehdneeks, besbehdis, Ein wagehalß ein sicherer, ruchloßer, freveler mensch. Fuer1650_70_1ms, 351. Nebehdneeks, besbehdis. ein Waaghalß. ein sicherer. Ruchloser, freweler Mensch. Fuer1650_70_2ms, 614. 1. pārgalvīgs; neprātīgs; nepaklausīgs cilvēksKad kahtz Prahtiex kahdu labbu Mahzibu d§ird / tad taß to teitz / vnd (Gr. §e ad adponit.) to vsjämmahs / bett kad kahtz Nhebedneex to d§ird / tad ta tam nhepatiek / vnd mätt to attpackaļļ. Manc1631_Syr, 55415. Jo tur irr arrid§an daud§ Nebehdneeki/ kas weltigas Leetas runna/ un kas to Prahtu peewiļļ/ wiśswairak tee no tahs Apgrai§iśchanas. JT1685 Tit 1:1. 2. nekrietns, ļauns cilvēksKaß rahms gir taß dabbu Eepreezena§channu no Kunghu / bett weens Nhebehdneex pa§uhdena śöw pa§§chu. Manc1637_Sal, 3623. Kaß noticka Winjam zauru Nackti / kad tee Nhebehdneeki winju ar Duhrehm śitta / ka winja Atztinjas tick §illas / und wiß Waigs ka ar Puhtehm apmätahts §tahweja. Manc1654_LP3, 5113. la. nebēdāt nebēdāt, nebēdniecība

65 Nebo [kalns]

Nebo [kalns] (1) s. m. nloc. kallnu Nebo (1)Nebo kalns; VDTaß gir ghann teeß / ka nhe weens to Nahwu / ißbehgt warr / kaut taß Zillwähx irr wirrß auxtaku Kallnu kahpis buhtu / ka Aaron taß Auxts=Ba§nizas=Kungs / tas nomirra us to Kallnu Hor buhdams / und taß Deewa=Kallps Mo§es nomirra us to Kallnu Nebo / ka mehs to Deewa=Ghramata` la§śam.. Manc1654_LP1, 21630. < vc. der Berg Nebo

66 Nebukadnecar

Nebukadnecar (2) s. m. npers. Nebucad Nezar (1), NebucadNezar (1)Nebūkadnecars (arī Nebukadnēcars); VDTaß Konings Nebucad Nezar by aug§ts{augts} / baggahtz / leels / und läpniß; tomähr Deews to nozirta / preek§ch wi§śu Pa§śaul / ka tam nhe labba Śirrds by. Manc1654_LP2, 1553. < vc. NebucadNezar

67 Necar

Necar Nebukadnecar

68 necilāties

necilāties (1) v. refl. nhe zillajeteeß (1)nepiecelties, necelties augšāTapehtz pateizeeta Deewam par tahdu leelu Schäla§tibu / nhe zillajeteeß tick aggre / ka juhß pa§śchi śöw nhe maitajateeß / und kamähr d§iewodami / ar Truhkumu jeb zittu Nhewe§śelibu wa§ateeß / ja pirrms Laiku Semmeh lie§t buhß. Manc1654_LP1, 2264. la. cilāties cilāties, ciļāties

69 necīnīties

necīnīties (1) v. refl. ne zihnijamees (1)necīnītiesJo mehs eekśch Meeśas §taigadami/ tomehr meeśigi ne zihnijamees. JT1685 2Kor 10:10. la. cīnīties cīnīties

70 nedēļa

nedēļa (50) s. f. neddel (1), neddelas=gaspahscha  (1), neddela` (1), neddelle (2), neddeļa (3), neddeļahm (2), neddeļas (15), neddeļa` (9), neddeļa^ (2), neddeļļ (1), neddeļļa (2), neddeļļu (1), neddeļu (6), neddeļus (1), nedeļļ (1), nedeļļa` (1), nhedeļļu (1)Woche/ Neddeļa. Manc1638_L, 212B8. eine Woche/ Neddeļa. Manc1638_PhL, 38226. Neddeļļa eine Woche. Fuer1650_70_1ms, 16614. Neddeļļa eine Woche. Fuer1650_70_2ms, 2398. nedēļaEs gauwe duewe kärth exkan tho Neddelle / vnde domo to De§metto / no wue§§e kas man gir. EvEp1587, 1665. Bet pirma^ Neddeļas Deena^/ kad tee Mahzekļi bij śanahkuśchi to Mai§i lau§iht/ darrijahs Pahwils ar teem/ gribbedams ohtra^ Deena^ iseet.. JT1685 Apd 20:20. - divi reiz / divireiz nedēļā; nedēļā divi reiz (8) diwi reis neddeļa` (3), diwi=rei§ neddeļa^ (1), diwireis neddeļa` (2), diwireis nedeļļa` (1), neddela` diwi reis (1)- pirmā nedēļas dienā (4) pirma^ neddeļas deena^ (4)- sešas nedēļas (8) śeschas neddelas=gaspahscha (1), śeśchas neddeļas (1), śe§śchahm neddeļahm (2), śe§śchas neddeļas (4)- visa nedēļa (7) wi§śas.. neddeļas (1), wi§śa` neddeļa` (1), wi§śu neddeļu (5) sešas nedēļas gaspaža (2) śeschas neddelas=gaspahscha (1), śeśchas neddeļas gaspaśa (1)Bährna=mahte Eine Sechwöcherin. Śeśchas neddeļas gaspaśa. Fuer1650_70_1ms, 356. Behrna=Mahte. eine Sechß=wöcherin. Śeschas Neddelas=Gaspahscha. Fuer1650_70_2ms, 6312. nedēļniece, sieviete pēcdzemdību periodāBährna=mahte Eine Sechwöcherin. Śeśchas neddeļas gaspaśa. Fuer1650_70_1ms, 356. Behrna=Mahte. eine Sechß=wöcherin. Śeschas Neddelas=Gaspahscha. Fuer1650_70_2ms, 6312. < skr. nedělja 'nedēļa; svētdiena'

71 nederēt

nederēt (3) v. nederr (2), nederrami (1)nederēt, būt nederīgam..winsch nederr leeti, tas nekam leeti. nederr. Er tuht keinem kein gutes. Fuer1650_70_1ms, 1246. Bet es luhd§u Deewu/ ka juhs neneeka ļaunu darrat/ neka mehs derrami leekamees/ bet ka jums tas Labbums irr ja darra/ un mehs itt ka nederrami eśśam. JT1685 2Kor 13:13. nederēt lieti; lieti nederēt (2) leeti.. nederr (1), nederr leeti (1)būt nekam nederīgam..winsch nederr leeti, tas nekam leeti. nederr. Er tuht keinem kein gutes. Fuer1650_70_1ms, 1246–7. la. derēt nederība, nederīgs, nederīga

72 nederība

nederība (2) s. f. nederriba (2)Nederriba, Nezeeniba, untüchtigkeit, unwürdigkeit. Fuer1650_70_1ms, 515. Nederriba, Nezeeniba. untüchtigkeit unwürdigkeit. Fuer1650_70_2ms, 8325. nederīgums; nekrietnumsNederriba, Nezeeniba, untüchtigkeit, unwürdigkeit. Fuer1650_70_1ms, 515. Nederriba, Nezeeniba. untüchtigkeit unwürdigkeit. Fuer1650_70_2ms, 8325. la. nederēt nederēt

73 nederīgs, nederīga

nederīgs, nederīga (11) adj. nederriga (1), nederrigas (1), nederrigi (3), nederrigs (4), nederrigus (1), nhederriegs (1)vntauglich/ nhederriegs. Manc1638_L, 182A6. Nederrigs, nezeenigs, untüchtig, unwürdig, ungeschickt, undinlich.. Fuer1650_70_1ms, 512. Nederrigs nezeenigs, untüchtig unwürdig ungeschickt. undienlich. Fuer1650_70_2ms, 8323. nederīgs, nepiemērots; nekrietnsvntauglich/ nhederriegs. Manc1638_L, 182A6. Bet es zerreju/ ka juhs śaprattiśeet/ muhs ne eśśam nederrigus. JT1685 2Kor 13:13. la. nederēt nederēt

74 nedīgt

nedīgt (3) v. ne dihgst (2), nhe diegs (1)nedīgtDeews jaw ween reis tha gir raddijis / ka nheneeka nhe warr augt / ja taß nhe diegs no kahdas Śähklas / laid buht ta Labbiba / jeb §eedoścha Sahle / jeb Pugki§chi.. Manc1654_LP1, 2557. Tee Sirni kas ne dihgst, tee jau glihd, die Erbsen die nicht key"men, die schleimen.. Fuer1650_70_1ms, 7324. la. dīgt dīgt

75 nedusēt

nedusēt (4) v. nhe duß (4)neatpūsties; nebūt mierīgamTapehtz tas muh§cham nhe duß / Ruhtz ka kahtz Lawis / dohma alla§chien.. Manc1631_LGL, 29921. Tapehtz taß muh§cham nhe duß / Ruhtz ka kahds Lawis / dohma alla§chien.. LGL1685_V5, 10217. la. dusēt dusēt, nedusēties

76 nedusēties

nedusēties (2) v. refl. nhe du§śahs (2)neatpūstiesTee nhe du§śahs no darrbu / ney ghull / Tee ween vs to ghahda / Ka tee Kunx Chri§t apkahrt töw gir / Vnd apkahrt tawu nabbagu Pullzinyu. Manc1631_LGL, 2999. Tee nhe du§śahs no Darrbu / ney ghull / Tee ween uß to ghahda / Ka tee Kungs Chri§t apkahrt töw gir / Und apkahrt tawu nabbagu Draud§ibu. LGL1685_V5, 1025. la. nedusēt nedusēt

77 nedzelt

nedzelt (2) v. ne=dseļļ (2)Manni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs, mich bren~ts nicht, ob du mich gleich genug schreuest. Fuer1650_70_1ms, 6513. Manni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs. mich brennets nicht, ob du mich gleich genug schreyest. Fuer1650_70_2ms, 989. nedzeltManni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs, mich bren~ts nicht, ob du mich gleich genug schreuest. Fuer1650_70_1ms, 6513. Manni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs. mich brennets nicht, ob du mich gleich genug schreyest. Fuer1650_70_2ms, 989. la. dzelt dzelt 1

78 Neemias

Neemias (1) s. m. npers. Ne&e&mias (1)Nehemija; VDIn Ne&e&mias irr alla§chiņ teizams kas mums tohs nogah§tus Muhŗus atkaļ ustaiśijs irr/ in tohs Wahrtus ar Atślegahm darrijs/ in muhśus Nammus atkaļ usbuhweijs. VLH1685_Syr, 77A1. < vc. Nehemia (arī Nehemias) Nehemias

79 neg

neg (112) prt. nägg (5), neg (8), neg` (1), negg (92), negg` (2), neggh (1), negh (1), nhegg (2)Neg? Ob nicht? ein frag=wörtlein. Neg es tew esmu śazzijis? hab ich dirs nicht gesagt.. Fuer1650_70_1ms, 16322. Neg? ob nicht? ein frag=wörtlein. Neg es tew esmu śazzijis? hab ich dirs nicht gesaget. Fuer1650_70_2ms, 2393. vai tad ne (lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši)Ja tad Deews to Sahl wirß Lauku tha apghärb / kattra §chodeen §tahw / vnd riete Krahßny eemä§ta tohp / negg by tad tam to jums wehl wairahk darriet? O juhß wahyititzigi! Manc1631_LVM, 17419. Negg` irr ta D§ihwiba labbaka/ ne ka` Barriba? un tahs Meeśahs labbakahs ne ka` Drehbehs? JT1685 Mt 6:6. : liet. nègi 'vai tad', pr. neggi 'nedz' neģ, neģi

80 negadīgi

negadīgi (1) adv. negadigi (1)netikumīgi, izlaidīgiUn ne śenn pehz ta Laika/ śalikke tas jaunakais wiśśu kohpa^/ un aisgahje tahļa^ Semme^/ un istehreja tur śawu Mantu negadigi d§ihwodams. JT1685 Lk 15:15. la. negadīgs negadīgs, negadīga

81 negadīgs, negadīga

negadīgs, negadīga (5) adj. negaddiga (1), negaddigi (1), negaddigu (1), negadigs (1), nhegadigs (1)netikumīgs, izlaidīgs; tāds, kurš viegli pakļaujas kārdinājumamNe atraujeetees weens ohtram/ ka ween jelle weenada^ Prahta^ par kahdu Brihdi/ ka jums Patappas eśśus pee Gawenes un Peeluhgśchanas: un nahzeet atkal kohpa^ ka tas Śatans juhs ne kahrdina zaur juhśo negaddigu D§ihwośchanu. JT1685 1Kor 7:7. la. gadīgs 'čakls; tikumīgs' negadīgi

82 neganīgs

neganīgs (2) adj. neeganiges (1), neeganigos (1)bezkaunīgs, nekaunīgsArridtczan neeganiges wärdes / vnde jeckige tre§§e§chenne / ieb glouda§chenne / kattre yums nhe peklayaas.. EvEp1587, 5917. Arridtczan neeganigos wardus / Vnde yeckige tre§§e§chenne / Jeb glouda§chenne / Kattre yums nhe peklayaas.. Ench1615, 524. Iespējams kļūdaina forma negantīgus vietā

83 neganti

neganti (2) adv. nheghant (1), nheghante (1)neganti, nepatīkami, riebīgi, derdzīgiBett ka nheghante gir py teems Zillwäkeems śchiß Deewa Namms ab=ghanietz! Manc1654_LP2, 410{390}3. Schahß śe§§chas leetas eenied taß Kunx / vnd py to śeptitu gir wingham iht ka nheghant. Manc1637_Sal, 1812. la. negants negants, neganta

84 negantība

negantība (57) s. f. negantib' (1), negantiba (1), negantibahm (1), negantibas (1), negantiba^ (1), negantibo (1), negantibu (3), nhegantib' (1), nhegantiba (1), nhegantiba` (1), nhegantieb (1), nheghanntiba (14), nheghanntibas (5), nheghanntibu (11), nheghantiba (6), nheghantibas (1), nheghantibu (6), nheghantieb (1)Grewel/ Nheghanntiba/ nheghannta leeta. Manc1638_L, 80A9. negantība, kaut kas nepatīkams, briesmīgs, riebīgs; ļaunumsTEe Bährni toh Beßdeewigo / vnd kattri py teems Beßdeewigeems jauzeyahs / kluh§t wißkim Nhegantiba. Manc1631_Syr, 59422. Wi§§ mannu Nhegantib' / Ar tawahm A§§inim / Noma§gah / kahrni / §chķie§tie / Jn mannu Śirdi d§eedin'.. LGL1685_V5, 1407. la. negants negants, neganta

85 negantīgs, negantīga

negantīgs, negantīga (4) adj. negantiga (1), negantigahm (1), negantigs (2)negants, nepatīkamsPreekśch tewim eśmu negantigs/ Tu eśśi taiśns; es no§eed§igs. LGL1685_K1, 8624. la. negants negants, neganta

86 negants, neganta

negants, neganta (59) adj. naganti (1), neeganti (1), negantas (2), neganteem (1), neganti (2), negants (7), negantu (5), negantus (1), nhe=ghanntus  (1), nhe=ghantz  (1), nhegannta (3), nheganta (2), nhegants (2), nhegantu (1), nhegantz (1), nheghannta (11), nheghannteem (1), nheghannts (4), nheghanntu (1), nheghanntz (2), nheghanta (5), nheghantz (4)heßlich/ nhejaux/ nheghannts. Manc1638_L, 85B9. ab§chewlich/ nheghannts. Manc1638_L, 155A1–2. negants, nepatīkams; ļauns, briesmīgs, riebīgsKo lehle läppo ta nabbaga Semmeh vnd Pälny? Jo tas tickay gir neex nhegantz Śuhtz / teekams tas wehl d§iewo. Manc1631_Syr, 53329. Tee śakka/ ka tee Deewu pa§ih§t/ bet ar Darbeem aisleed§ tee wiņņu/ neganti buhdami/ un neklauśigi/ un pee wiśśa labba Darba nederrigi. JT1685 Tit 1:1. - negants cilvēks (3) neganti zilweki (1), negantu zilweku (2) neganta lieta (18) nhegannta leeta (1), nheganta leeta (1), nheghannta leeta (11), nheghanntu leetu (1), nheghanta leeta (4)Grewel/ Nheghanntiba/ nheghannta leeta. Manc1638_L, 80A10. negantība; ļaunums, kaut kas nepatīkams, briesmīgs, riebīgsDußmiba vnd Trackgallwiba gir nhegannta leeta / vnd tas Beßdeewigaiß to darra. Manc1631_Syr, 56713. Tadi Zillwäki gir preek§ch Deewu und ghodigheems Ļaudeems weena nheghanta Leeta. Tee gir tee / no kattreems taß śwähtz Konings Dawids śacka: Tee runna mielighe arr śawu Tuwaku / und teems gir nickna Śirrds. Manc1654_LP2, 310{290}10. neganti, negantība, negantīgs, negantīga

87 negards

negards (4) adj. negardu (3), nhe=gharrdu  (1)1. negaršīgsŚcho nhe=gharrdu / ruhktu D§ehren baudijiß / nhe ghribbeja Wings to d§errt.. Manc1654_LP3, 15125. 2. pārn. slikts, nepatīkams..to Negardu arri baudi. das böse muß man auch{a.} versuchen.. Fuer1650_70_2ms, 1249. Kam nu manna Śirds ta` raudi/ Ko tik gau§chi behdajees :/: To negardu arri baudi/ Zeet'/ in zeeti atturrees.. LGL1685_K1, 15527. la. gards negardums

88 negardums

negardums (1) s. m. negardums (1)Negardums, das böse. Unschmackhafft. Fuer1650_70_2ms, 1248. 1. pārn. kaut kas nepatīkams, sliktsNegardums, das böse. Unschmackhafft. Fuer1650_70_2ms, 1248. 2. kaut kas negaršīgsNegardums, das böse. Unschmackhafft. Fuer1650_70_2ms, 1248. la. negards negards

89 negausība

negausība (46) s. f. nägou§yb (2), neegou§ibe (1), neegou§§ibe (3), negaśibahs (1), negauśib' (1), negauśiba (3), negauśibas (6), negauśibu (8), negauśśibu (1), negou§cibe (1), negou§ibes (1), negöw§ibe (1), nehgau§ib (1), nhegau§śibas (2), nhegau§śibu (4), nheghau§ib' (1), nheghau§ibu (1), nheghau§śibas (1), nheghau§śibu (6), nheghau§śieb (1)Negauśiba, neśahtiba; dauds gribbeśchana, unbegnügsamkeit, Geitz.. Fuer1650_70_1ms, 727. negausība, alkatībaSche §cepting. Gra§nibe. Negou§cibe / Negodibe ieb ne§ki§tibe / Du§mibe / Peri§chen / Enaidibe / Lai§chibe / vnde Kutribe ex§kan Dewe kalpo§chen. CC1585, 2815. Lai juhśu Buhśchana irr bes Negauśibas: eśśeet ar Meeru ar to/ kas pee Rohkas irr: Jo wiņśch irr śazzijis: Es tew ne at§tahśchu/ neds tew pamettiśchu. JT1685 Ebr 13:13. ar negausību nokrāpt / piekrāpt (3) ar negauśibu nokrahpis (1), ar negauśibu nokrahpj (1), ar negauśibu peekrahpis (1)piekrāpt savtīgos nolūkos, iedzīvoties uz kāda rēķinaKa ne weens pahri darra/ un śawu Brahli ar Negauśibu nokrahpj kahda^ Darba^/ Jo tas Kungs irr weens Atreebejs pahr wiśśahm śchahm Leetahm.. JT1685 1Tes 4:4. la. negausis negausis

90 negausīgs, negausīga

negausīgs, negausīga (5) adj. neegoußigems (2), neegoußygā (1), neegoußyx (1), nheghau§śighas (1)negausīgs, alkatīgsNhe laideth mums peetcz wheltige Gode neegoußigems buuth / nedtcz apdu§motes §tarpan mums / nedtcz enidhetes. EvEp1587, 1758. ..vnd tha Zillwäka Atzis gir arrid§an nheghau§śighas. Manc1637_Sal, 902. la. negausis negausis

91 negausis

negausis (6) s. m. negauścheem (1), negauśchi (1), negauśis (1), nheghauśchi (1), nheghau§śchi (1), nheghau§§chi  (1)negausis, alkatīgs, mantkārīgs cilvēksTa darra wi§śi Nheghau§§chi / ka weens ohtram to D§iewibu payämm. Manc1637_Sal, 36. Tomehr ne wiśśaśchki ar teem Mauzeneekeem śchahs Paśaules/ jeb ar teem Negauścheem/ jeb Laupitajeem/ jeb Elka=Deewigeem: zittadi jums buhtu no tahs Paśaules ja iseet. JT1685 1Kor 5:5. la. gausa 'sāts' negausīgs, negausīga, negausība, negauša, negauši

92 negauša

negauša (12) s. com. negauścha (1), negauścham (1), nhegau§cha (3), nhegau§cham (1), nhegau§§cha (1), nheghau§cha (4), nheghau§cham (1)Fraaß/ Nheghau§cha. Manc1638_L, 63B25. geitzig/ nheghau§cha. Manc1638_L, 73A12. 1. alkatīgs, mantkārīgs cilvēksWeens Nhegau§§cha muh§cham nhe leekahs ghanna 䧜am no śawu daļļu / vnd no Nhegau§śibas nhe gir tam Laimeh.. Manc1631_Syr, 54123. Bet nu eśmu es jums rak§tijis/ ka jums ar teem ne buhs darritees/ ja kas weens Brahlis śaukts/ weens Mauzeneeks irr/ jeb Negauścha/ jeb Elkadeewigs/ jeb Lazzeklis/ jeb D§irrulis/ jeb Laupitais/ ka jums ar tahdu neds arrid§an eh§t buhs. JT1685 1Kor 5:5. 2. rijīgs cilvēksAi§to dauds Ry§chana darra Nhew䧜älu / vnd Nhegau§cha Riyeis dabbu Sarrnasgrai§i§chanu. Manc1631_Syr, 58618. Fraaß/ Nheghau§cha. Manc1638_L, 63B25. la. gausa 'sāts' negausis

93 negauši

negauši adv. näghau§chi  (1)negausīgiPar darghu Laik / Näwe§śelieb Dohd Meer und labbu Waldi§chan / Deld wiß näghau§chi Ghada§chan. 6. Wiß muh§śu Parrad mums atlaid.. LGL1685_V5, 1167. la. negausis negausis

94 negodāt

negodāt (6) v. neegodeth (1), negodaeth (1), negohdahts (1), nhe=ghodaht (1), nhe=ghohdaht (1), nheghoda (1)negodātMan nhegir{nehgir} neewens Whelns / beth es gode Manne Thewe / vnde yuus neegodeth man. EvEp1587, 6710. Bet JE§us śazzija us teem: Weens Praweets ne kļuh§t negohdahts/ ka ween śawa^ Tehwa=Semme^/ un §tarp śaweem Raddeem/ un Namma^ pee teem Śawejeem. JT1685 Mk 6:6. la. godāt

95 negodība

negodība (3) s. f. negodibe (1), negohdibas (1), nheghodibu (1)negodīgums, nekrietnumsSche §cepting. Gra§nibe. Negou§cibe / Negodibe ieb ne§ki§tibe / Du§mibe / Peri§chen / Enaidibe / Lai§chibe / vnde Kutribe ex§kan Dewe kalpo§chen. CC1585, 2815. Śehts tohp eekśch Negohdibas/ un tohp usmohdinahts eekśch Gohdibas: śehts tohp eekśch Wahjibas/ un tohp usmohdinahts eekśch Spehka.. JT1685 1Kor 15:15. la. negods negods 1

96 negodīgi

negodīgi (9) adv. nägo^dig (1), negohdigi (3), nheghodige (1), nheghohdighe (3), nhegodige (1)negodīgi; negodājami, apkaunojošiJe§us pe to kru§te ko^ke Sä§tan §tundan pekalts / Vnd kliu ar tems §lapkouwems Nägo^dig §alydzena'ts.. Elg1621_GCG, 723. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ śwehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee d§ehrumu/ negohdigi Mutte^ ņemm/ tam buhs ta`/ ka ta No§eeg§chana tohp atra§ta/ śohditam tapt SKL1696_RA, 5.6. p. la. negodīgs negodīgs, negodīga

97 negodīgs, negodīga

negodīgs, negodīga (15) adj. nägodigems (1), ne=gohdigahm (1), negohdigahm (1), negohdigas (6), negohdigus (1), nheghodiegs (1), nheghodigu (1), nheghohdigheem (1), nheghohdighi (2)1. negodīgsSzeyt kutten kut vs nägodigems letems Ar helles pukiems / ar §alou§tems garrems Ekß' muźige vggun. Elg1621_GCG, 18810. Jo weenam Pihśkopam peenahkahs neno§eed§igam buht/ itt ka` Deewa Namma=Turretajam/ ne pattgalwigam/ ne duśmigam/ ne Wihna=Plihtneekam/ ne Rehjejam/ ne negohdigas Pelniśchanas D§innejam. JT1685 Tit 1:1. - negodīga pelnīšana (5) negohdigas pelniśchanas (5)2. negodājams, apkaunojošsTapehz irr Deews tohs nodewis uhs negohdigahm Eekahrośchanahm: Jo wiņņo Śeewas irr to dabbigu Buhśchanu pahrwehrtejuśchas eekśch to/ kas pretti to Dabbu irr. JT1685 Rm 1:1. la. negods negodīgi, negods 1

98 negods

negods 1 (32) s. m. neegode (2), negodu (1), negohd' (2), negohda (2), negohdam (1), negohds (2), negohdu (7), nehgod' (1), nehgohtz (1), nheghoda` (2), nheghods (1), nheghodu (3), nheghohda` (2), nheghohdu (1), nhegohd (1), nhegohda` (1), nhegohds (2)Vnehr/ Nheghods. Manc1638_L, 51A22. negodsTo ßack es peetcz tho neegode / kha butem mhes waaye tappu§§che. EvEp1587, 4611. Lepniba / kas śmeijamma / Jr wiśs Negohds nhe laid rohdahs / Noh§t no mannim dohdahs. LGL1685_V5, 37125. darīt negodu; negodā / negodu darīt (5) darra.. negohd' (2), eśśat.. negohdu darrijuśchi (1), nheghoda` darra (1), nhegohda` darra (1)1. apkaunotMeerigaka gir py kahdu ļaunu Wyru buht / nhe ka py kahdas myligas Śeewas / kattra to Kauna` vnd Nheghoda` darra. Manc1631_Syr, 59632. Kas tam darra dauds Nehgod'; Tomehrt neturr Śohdu. LGL1685_V5, 4826. 2. atņemt nevainībuKas warru darra śohda` / tas gir iht ka kahtz Pillesļau§cho Vsraux / katters kahdu Jumprawu nhegohda` darra / kattra winjam śargatina by. Manc1631_Syr, 55118. kauns und negods; negods und kauns (3) kauna` und nheghohda` (1), kauna` vnd nheghoda` (1), nheghodu und kaunu (1)ļoti liels negodsMeerigaka gir py kahdu ļaunu Wyru buht / nhe ka py kahdas myligas Śeewas / kattra to Kauna` vnd Nheghoda` darra. Manc1631_Syr, 59632. Dauds / kattri appak§chan Semmes ghullädami ghull / attkal usmohdieß / Zitti py muh§chighas D§iewo§chanas / zitti py muh§chighu Nheghodu und Kaunu. Manc1654_LP2, 322{302}31. la. gods negodība, negodīgs, negodīga, negods 2

99 negods

negods 2 (2) adj. nheghodu (1), nheghohdus (1)necienīgs, negodājams..zittz eet us{} Druwas / und śakohp śawu Labbibu / zittz eet Krohghu / d§eŗŗ / ka Wehr§śis / zittz zittu nheghodu Zeļļu eet. Manc1654_LP2, 22411. la. negods 'negods, necieņa' negods 1

100 negudri

negudri (2) adv. neguddre (1), negudri (1)negudriTapetz ius Koninge iemmet werän / vnde laidet ius pammacit / Ka ius tho ne§aket neguddre / vnde brouczet exkan §chams lethams.. Ps1615, 13813. Us ko nu jeb kas drohśch irr / (es runnaju negudri / neśapra§dams /) us to es arri drohśch eśmu. VLH1685, 2328. la. negudrs negudr(i)s, negudra

101 negudrība

negudrība (1) s. f. nheghuddriba (1)muļķībaTee Apu§tuļi gir mahzijuśchi tohß Ļaudis no tha Kungha Chri§ti Pee=d§imśchanas / Zee§chanas / Mohkas und Nahwes / bett winjo Mahziba gir zitteem biju§śi par Allośchanu / zitteem ka kada Nheghuddriba. Manc1654_LP1, 802. la. negudrs negudr(i)s, negudra

102 negudris

negudris negudr(i)s, negudra

103 negudr(i)s, negudra

negudr(i)s, negudra (17) adj.vnweiß/ nheghuddris/ durrnis. Manc1638_L, 206A19. negudrs, negudra; arī lietv. nozīmēTO neguddru mutte ganna §ack / Tho patte§e Dewe mhes czerram / Tomer gir winniu ßirds netitczibas pülna.. Ps1615, 14112. MIhļee Brahļi / Juhs paneśśaht labpraht tohs Ģeķķus / (Negudrus) Tapehz ka juhs gudri eśśeet. . Bet peezas §tarp tahm bija negudras / in peezas bija gudras.. VLH1685, 922. la. gudrs negudri negudrība

104 neģ

neģ (19) prt. neģ (2), neģ` (1), neģģ (10), neģģ` (6)vai tad ne (lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši)NEģģ es eśmu weens Apu§tuls? neģģ es eśmu śwabbads? neģģ` es eśmu Kri§tu muhśo Kungu red§ejs? neģģ` eśśat juhs mans Darbs.. JT1685 1Kor 9:9. : liet. nègi 'vai tad', pr. neggi 'nedz' neg, neģi

105 neģēls

neģēls (2) s. m. negehls (2)Negehls. ein Taugenicht. Nichten guts. Nichts werth. Fuer1650_70_1ms, 16324. Negehls. ein Tauge nicht. Nichten guts. Nichts Werth. Fuer1650_70_2ms, 2395. dīkdienis, slaists; nekam nederīgs cilvēksNegehls. ein Taugenicht. Nichten guts. Nichts werth. Fuer1650_70_1ms, 16324. Negehls. ein Tauge nicht. Nichten guts. Nichts Werth. Fuer1650_70_2ms, 2395. < skr. nedělь 'slinks'

106 neģi

neģi (61) prt. neggi (11), neģģi (50)vai tad ne (lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši)Śazzija: Ak tu Wella=Behrns/ pilns wiśśas Wiltibas un wiśśas Blehdibas/ tu Eenaidneeks wiśśas Taiśnibas/ neģģi tu mittesees nowehr§t tohs ih§tenus Zeļļus ta Kunga? JT1685 Apd 13:13. : liet. nègi 'vai tad', pr. neggi 'nedz' neg, neģ

107 Nehemias

Nehemias (3) s. m. npers. Nehemias (3)Nehemija; VDVnd Nehemias gir alla§chien teiktins / katters mums tohs śadau§itus Muhŗus atkal vstai§śiyis gir / vnd tahs Wahrtis ar At§chlägeems darriyis / vnd muh§śus Nammus atkal vszehlis. Manc1631_Syr, 6116. Mehß la§śam Deewa Ghramata` / Nehemias red§ädams / ka Ļaudis Śwehta=Deena §trahdaja und Labbibu eewedde / eek§chan Jeru§alemes / śatzija Wings us teems Wirr§śeneekeems; Kahda ta leeta gir / ko juhß darreeta / und pahrkapeeta to Śwehtu=deenu? Manc1654_LP2, 316{296}15. < vc. Nehemia, arī Nehemias Neemias

108 neieskriet

neieskriet (1) v. nhe ee§kreeß (1)neieskrietZäpptz Zahlis töw Mutteh nhe ee§kreeß. Manc1654_LP1, 29029. la. ieskriet ieskriet

109 neietapt

neietapt (3) v. ne eetohp (1), ne eetohp' (1), nhe eetohp (1)neiekļūtTo Grehku Nopeln §aude: Tu muhśu Dwehśel paglabba/ Ka ta Nelaimei^ ne eetohp/ Ta Elles Swehra Rihklei^. LGL1685_K1, 8511. la. ietapt

110 nelevēl

nelevēl (7) conj. nehle wehl (1), nehlewehl (1), nelle=wehl (2), nhe=le=wehl (1), nhele wehl  (1), nhelewehl (1)Nelle=wehl. geschweige dann. Fuer1650_70_1ms, 16518. Nelle=wehl, geschweige dann.. Fuer1650_70_2ms, 23914. kur nu vēl, nemaz nerunājot parJegkam nhe klahyahß / no auxtahms leetahms runnaht / (b) Nehlewehl Leelam=kungham / ka taß labpraht (c) mälotu. Manc1637_Sal, 5418. Nhe weens Śaimneex zee§ch labpraht Driggeni śawa` Dahr§a` / nhelewehl nheaughligu Kohku.. Manc1654_LP2, 15430. la. nele + vēl

111 nelga

nelga (3) s. com. nelga (2), nelga=wahrdeem (1)nelga, vientiesisKas ne labbi Nelga. ein duden dopff. ein liederlicher hallunke. Fuer1650_70_1ms, 16325. Kas ne labbi Nelga. ein duden dopff. ein liederlicher Hallunke. Fuer1650_70_2ms, 2396. *ne-elga (ar kontrakciju, la. elgt, elgties 'uzplīties; izturēt, paciesties') nelgavārdi

112 nelgavārdi

nelgavārdi (1) s. m. pl. nelga=wahrdeem (1)muļķīgas runasLai ne weens juhs peewiļļ ar Nelga=Wahrdeem: Jo zaur tahdahm Leetahm nahk ta Deewa Duśmiba pahr teem Behrneem tahs Netizzibas. JT1685 Ef 5:5. nelga

113 neļaut

neļaut (33) v. ne ļahme (1), ne ļahwa (1), ne ļahwe (2), ne ļau (12), ne ļauj (3), ne ļaujaht (1), ne ļauji (1), nhe ļahw (1), nhe ļahwe (1), nhe ļau (9), nhe ļaujeeta (1)neļautDa§§cham śawa Nabbad§iba nhe ļau waļļu / ka tas ļaun nhe darra / no to winjam tas attlätz.. Manc1631_Syr, 55223. Ne ļauji tam Nabbagam welti luhgt/ in ne gree§ tahs Azzis no ta Nabbaga noh§t. VLH1685_Syr, 5B6. - neļaut grēkos (ie)krist (5) ne ļau.. grehko^s eekri§t (2), ne ļau.. grehko^s kri§t (1), nhe ļau.. grähko^s kri§t (1), nhe ļau.. grehkos eekri§t (1)- neļaut kārdināt (4) ne ļau kahrdinaht (1), ne ļau.. kahrdinaht (1), nhe ļau kahrdinat (1), nhe ļau.. kahrdinaht  (1) neļaut vaļas / vaļu (6) ne ļau waļļas (1), ne ļau.. waļļas (1), ne ļauj waļļas (1), ne ļaujaht waļļas (1), nhe ļau waļļas (1), nhe ļau waļļu (1)neatļaut; ierobežotDa§§cham śawa Nabbad§iba nhe ļau waļļu / ka tas ļaun nhe darra / no to winjam tas attlätz.. Manc1631_Syr, 55223. Tam Wellam ne ļau Waļļas leht'/ Tahs niknas Mahzibs Śehklu śeht. LGL1685_K1, 2425. la. ļaut ļaut

114 neļauties

neļauties (1) v. ne ļaujees (1)neļautiesNe ļaujees peewiltees/ ka ta kohśchi israugahs/ in tadehļ tu wiņņas ne eekahrojees. VLH1685_Syr, 38A3. la. ļauties ļauties

115 nemājot

nemājot (2) v. ne mahjo (1), nhe mayoh (1)1. neuzņemt savās mājās, nedot pajumti, nebūt viesmīlīgamNHe mayoh ick kattru tawa` Namma` / ai§to ta Pa§śauleh gir pilla nhetitzibas vnd blehdibas. Manc1631_Syr, 53710. 2. nemājot, nemistTas Deews/ kas irr darrijis to Paśaule/ u~ wiśśu/ kas tur eekścha^ irr/ śchis/ weens Kungs Semmes un Debbes buhdams/ ne mahjo ar Rohkahm darrita^s Ba§niza^s. JT1685 Apd 17:17. la. mājot mājot

116 Nemuns

Nemuns (1) s. g.? nloc. Nämmuns (1)Memel/ Nämmuns. Manc1638_PhL, 40827. Mēmele vai Nemuna (?)Memel/ Nämmuns. Manc1638_PhL, 40827. Namana, Namglis, Ņamana

117 nenopelnīt

nenopelnīt (8) v. nhe=nopellnita (1), nhenopellnietz (1), nhenopellnijis (2), nhenopellnitu (3), nhenopelnitu (1)nepelnīt; nenopelnīt..bett ar śawu dahrgu śwähtu A§śini / vnd ar śawu nhenopelnitu czee§chanu vnd Nahwi.. Manc1631_Cat, 4759. Bett (1) ar śawu śwähtu dahrgu A§śin / und (2) ar śawu nhenopellnitu Zee§chanu und Nahwu. Dres1682_SBM, 1812. la. nopelnīt

118 nepastrādāt

nepastrādāt (1) v. ne pa§trahda (1)neizdarīt; nepaveiktJo ta Zilweka Duśmiba ne pa§trahda/ kas taiśns irr preekśch Deewa. JT1685 Jk 1:1. la. pastrādāt pastrādāt

119 nepīties

nepīties (2) v. nepinnas (1), nhe pynnas (1)pārn. nesaistīties, nebiedrotiesVnde laid mums thöw pawhelete buut / Ka ßöw exkan mums nhe pynnas / Ta be§dewige kope ßöw §cheit attrodas.. UP1587, L2A28. Vnde laid mums töw paweletam buth / Ka the exkan mums nepinnas / Ta be§dewe kope apkarth §öw tinnas.. Ps1615, 1417. la. pīties pīties

120 Neretaspils

Neretaspils (1) s. f. nloc. Närätaspills (1)Nerfften/ Närrätaspills. Manc1638_PhL, 41116. NeretaNerfften/ Närrätaspills. Manc1638_PhL, 41116.

121 Nereus

Nereus (1) s. m. npers. Nereu (1)Nerejs (arī Nērejs); JDApśweizinajeet Wilologu un Juliju/ Nereu un wiņņa Mahśu/ un Olimpu un wiśśus Śwehtus/ kas pee teem irr. JT1685 Rm 16:16. < vc. Nereus

122 Nerijs

Nerijs (1) s. m. npers. Nerija (1)Nerijs (arī Nērijs); JDTa (Dehla) Jahņa/ ta (Dehla) Re§aśa/ ta (Dehla) Zorobabeļa/ ta (Dehla) Salatieļa/ ta (Dehla) Nerija.. JT1685 Lk 3:3. < gr. vai vc. Neri

123 nerīža

nerīža (4) s. com. nerihscha (1), nerischa (1), nherie§cheem (1), nherih§cha (1)Nerischa. ein Muht will Nim~er still. Fuer1650_70_1ms, 1642. Nerihscha, ein Muhtwill - Nim~er=still. Fuer1650_70_2ms, 23916. nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēksŚaprotiex Czillwähx czee§ch klu§śu / teekams tas śawu laiku noluhkoyahs / bett weens Nherih§cha nhe warr laiku peegaidiht. Manc1631_Syr, 55123. Tahdo muh§śo Ghräko dehļ buhß muh§śam Pe§titajam Meed§inju Atzy nhe red§eht / mohzitam / apśmeetam / und ka kahdam Apohkam no ścheem Nherie§cheem apmehditam kluht. Manc1654_LP3, 5319. neskaidra cilme

124 Nero

Nero (4) s. m. npers. Nero (3), Neru (1)Nero; JDKad nu Seemu iß=eiyoht tas Pawa§śaris attghaya / vnd We§pa§ianus d§irrdeya / ka Nero nomirris by / ghulleya wings Cae§area` / vnd §attai§śiyahß peepeh§ch / vnd gir wi§śus Pilis to Juddo vnd Jdumeero vsjehmis / beß zittus Pilis / kattrus zitti §we§§chi Karŗaļaudis turreya / vnd wi§śur gir wings eek§chan tahms Pilehms eeśädenayis Römeŗo Karŗaļaudis / ka wings Jeru§alem / kattra ween attlicka / jo lähtake vswarreht vnd vsjembt warrätu. Manc1631_LVM, 2284. Lai tas Kungs JE§us Kri§tus irr ar tawu Garru. Ta Schehla§tiba lai irr ar jums/ Amen. Ta ohtra Grahmata uhs Timoteju/ kas par pirmu Pihśkopu tahs Ewe§eŗo Draud§ibas eezelts bij/ rak§tita no Rohmas/ kad Pahwils ohtra^ Kahrta^ preekśch to Ķei§eri Neru we§ts klu`a`. JT1685 2Tim 4:4. - ķeizers Nero (3) kei§ers Nero (1), key§ers Nero (1), ķei§eri Neru (1) < vc. Nero

125 nesaderīgs

nesaderīgs (2) adj. neśaderrigi (1), neśaderrigus (1)nesamierināmsBes dabbigas Mihle§tibas/ neśaderrigi/ Lazzinataji/ Negaddigi/ Breeśmigi/ kas Labbu nemihle. JT1685 2Tim 3:3. la. saderīgs

126 nesastapt

nesastapt (1) v. nhe śa§tohp (1)nesastapt, nesatiktNhe dohd winjam ļaunus Wahrdus / vnd nhe śa§tohp winjam ar barrgeems Wahrdeems. Manc1631_Syr, 57511. la. sastapt sastapt

127 nēsātājs

nēsātājs (1) s. m. n䧧atais (1)Trager/ Ge§tator, Ne§śeis/ N䧧atais. Manc1638_L, 187A5. nesējsTrager/ Ge§tator, Ne§śeis/ N䧧atais. Manc1638_L, 187A5. la. nēsāt nesējs, nēsētājs, nēsētāja

128 nēse

nēse (2) s. f. nehśe (2)Nehśe eine Tracht. Fuer1650_70_1ms, 1649. Nehśe eine Tracht. Fuer1650_70_2ms, 2407. nasta, klēpis, nesiens (?)Nehśe eine Tracht. Fuer1650_70_1ms, 1649. Nehśe eine Tracht. Fuer1650_70_2ms, 2407. la. nest

129 nesējs

nesējs (12) s. m. ghräko=ne§śeis (2), ghräko=ne§śeju (3), karrogane§śeis (1), ne§śeis (2), ne§śeji (2), ne§śeju (1), ne§śeyi (1)Trager/ Ge§tator, Ne§śeis/ N䧧atais. Manc1638_L, 187A5. nesējsVnd peeghaya / vnd ai§kahre to Mirron§kirr§tu vnd tee Ne§śeyi §tahweya. Manc1631_LVM, 17617. Vnd peeghaja / und ai§kahre to Mirron§kirr§tu / und tee Ne§śeji §tahweja. Manc1654_LP2, 266{246}7. bruņa nesējs (1) bruņņa ne§śeju (1)ieroču nesējs, kalps, kas nes kāda cita bruņas..śacka taß us śawu Bruņņa Ne§śeju: nahtz / laid mums noeet py ścheem Nheapghree§teem / negg taß Kungs kolabb zaur mums darries.. Manc1654_LP1, 8922. grēku nesējs (5) ghräko=ne§śeis (2), ghräko=ne§śeju (3)kāds, kas uzņēmies citu grēkusTad turreeß ar §tippru Titzibu py ścho Kunghu JE§um CHRi§tum / rahdi to Wällu / unnd wi§śus / kaß winjam klaht §tahw / us ścho tawu Pe§titaju unnd Ghräko=Ne§śeju.. Manc1654_LP3, 305. karoga nesējs (2) karrogane§śeis (1), karrogha ne§śeis (1)Fändrich/ Karrogha Ne§śeis/ Karrogneex. Manc1638_L, 57A2. Fanrich/ Karrogane§śeis. Manc1638_PhL, 4053. karognesējsFändrich/ Karrogha Ne§śeis/ Karrogneex. Manc1638_L, 57A2. karogs + nesējs la. nest nēsātājs, nēsētājs, nēsētāja, grāmatanesējs

130 nēsētājs, nēsētāja

nēsētājs, nēsētāja (9) s. na§ta=n䧜ätais (1), na§ta=ne§śetaja (1), naßtun䧜eetajas (1), naßtun䧜etayas (2), ne§§etaye (2), ne§§etayes (2)nesējs, nesējaVnd gaye tur kläth / vnde ai§kare to muerrone §kyr§te vnd the Ne§§etaye §thawey klu§§e. EvEp1587, 1804. Vnd vs wene kummelle thäs na§te ne§§etayes E§ellemates. EvEp1615, 215. - nastu nēsētāja, nastu nēsētājs (7) na§ta=n䧜ätais (1), na§ta=ne§śetaja (1), na§te ne§§etayes (2), naßtun䧜eetajas (1), naßtun䧜etayas (2) la. nest, nēsāt nesējs, nēsātājs

131 neskraidīt

neskraidīt (2) v. ne śkraida (1), nhe §kraidaita (1)neskraidīt..eita Ba§niza` / nhe §kraidaita pa wi§śeem zeemeem / pallezeeta Śähta` / und §trahdajeeta śawu Darrbu / und titzeeta Deewam no Śirrdi.. Manc1654_LP1, 859. Ne apśkattajs Pilsśata śchurp in turp/ in ne śkraida pa wiśśahm Mallahm apkahrt. VLH1685_Syr, 12B18. la. skraidīt skraidīt

132 neskriet

neskriet (1) v. nhe §kreen (1)nelidot..die Lerche fleugt noch nicht §o gar hoch/ Zihrwulis nhe §kreen wehl tick ļohte auxte. Manc1638_PhL, 27722. la. skriet skriet

133 Nestorius

Nestorius (1) s. m. npers. Ne§torius (1)Nestorijs..ka ihpa§ścha` Laika` tha śwähta Mahziba no to Kunghu und muh§śu Pe§titaju JE§u Chri§to wi§śai Chri§titai Draud§ei par pillu mahzita kļuhtu / tha nhetickla Mahzetaja dehļ kam Ne§torius Wahrds by / taß śatzija / tha Jumprawa Maria gir tieru Zillwäku / und nhe Deewa Dählu wäddu§śeeß. Manc1654_LP1, 3557. < vc. Nestorius

134 nestrādāt

nestrādāt (4) v. ne §trahda (1), nhe §tradha (2), nhe §trahda (1)nestrādāt, nedarītvs lukooyeth tös Lilies / wuerßon tho louke / ka thäs Auge. The nhe §tradha / the arridtczan nhe wherpye. EvEp1587, 1779. Jo ta Zilweka Duśmiba / ne darra / kas Deewa preekścha^ parei§i irra; (ne §trahda Deewa Taiśnibu.) VLH1685, 462. la. strādāt strādāt

135 nestrauties

nestrauties (2) v. refl. ne §traujees (1), nhe §trauyees (1)neplūstNhe kaunehyees at§ied / kur tu Ghräkoyis e§śy / vnd nhe §trauyees prettie Straumu. Manc1631_Syr, 5245. Ne kaunajees at§ihtees/ kur tu grehkojis eśśi/ in ne §traujees prett Straumes. VLH1685_Syr, 6B17. la. *strauties 'plūst'

136 nestulis

nestulis (2) s. m. nestulis (2)Nestulis. ein Zuber baum. Stange. Eine Trahge, das holtz zum wasser tragen. Fuer1650_70_1ms, 16411. Nestulis ein Zuber=baum. Stange. Eine Trage, das Holtz zum wasser tragen. Fuer1650_70_2ms, 2408. nēšiNestulis. ein Zuber baum. Stange. Eine Trahge, das holtz zum wasser tragen. Fuer1650_70_1ms, 16411. Nestulis ein Zuber=baum. Stange. Eine Trage, das Holtz zum wasser tragen. Fuer1650_70_2ms, 2408. la. nest

137 netapt

netapt (12) v. neetapte (2), nehtohp (1), nehtop (1), netappa (1), netaps (2), netop (4), nhetohp (1)1. neveidotiesBeth ka tur wairack wene lelake dumpis neetapte / Domaye thas thems Loudems J§tickt.. EvEp1587, 9216. Beth ka tur wairack wene lelake dumpis neetapte / Domaye tas thems Loudems J§tickt.. Ench1615, 8219. 2. nekļūtKalpot tam Kungam ar Bya§chen / vnnd epretzet yus ar Tri§e§chen. Skup§tet tho Dele / ka tas netop Du§mix / vnd yuß pa§§uddet wur§on tho tzelle. Ps1615, 313. 3. nenonākt, nenokļūt Kas czerre vs Dewe / vnde tam pallaißas / tas netop mußige kounän.. Ps1615, 1291. Us tewi tee śauze/ in klu`a` atpe§titi/ tee zerreja us tewi/ in netappa Kauna^. LGL1685_K1, 25838. 4. netikt (palīgvārda nozīmē savienojumā ar ciešamās kārtas pagātnes divdabi kā verba ciešamās kārtas formas daļa)Te netaps §ammaitate / Tas Kunx gir winga pa§§lapa §kides / Söw E§tadium tas grib thems atwert / Vnde §ouwo Garru thems doth. Ps1615, 14424. Parr to gir winyam Nhelaimiba vnd Kauns / vnd winya Kauns nhetohp ißdelldähtz. Manc1637_Sal, 207. la. tapt

138 neveglis

neveglis (2) s. m. neweglis (2)Neweglis. Ungestalt, ungeschaffen, Zilwehks Lohps, kas neleetis glehws. Ein Mensch Tiehr das ungeschickt. oder ungeschaffen etc. Fuer1650_70_1ms, 16619. Neweglis. Ungestalt. ungeschikt. heßlich. Zilwehks. Lohps, kas ne leetis glehws. Ein Mensch Thier, das ungeschickt etc.. Fuer1650_70_2ms, 24020. neveikls; neglīts, nejauks; gļēvs cilvēks vai dzīvnieks (?) Neweglis. Ungestalt, ungeschaffen, Zilwehks Lohps, kas neleetis glehws. Ein Mensch Tiehr das ungeschickt. oder ungeschaffen etc. Fuer1650_70_1ms, 16619. Neweglis. Ungestalt. ungeschikt. heßlich. Zilwehks. Lohps, kas ne leetis glehws. Ein Mensch Thier, das ungeschickt etc.. Fuer1650_70_2ms, 24020. : liet. nevė́kšla 'vājš, slikti augošs cilvēks vai dzīvnieks' nevēklis

139 nevēklis

nevēklis (1) s. m. newehkli (1)nejēga, nekam nederīgs cilvēks (?)Bet kas us śavu Brahli śakka / Raka / (Newehkli) tas irr tahs Runnas nopelnijs: In kas śakka: Tu Ģeķķi (Traks /) tas to Elles=Uguni nopelnijs. VLH1685, 6322. : liet. nevė́kšla 'vājš, slikti augošs cilvēks vai dzīvnieks' neveglis

140 neveselība

neveselība (93) s. f. näw䧧elyb (1), näwe§śelieb (1), neewe§§elibe (2), neweśelibas (2), neweśśalibas (2), neweśśalibu (1), neweśśelib' (1), neweśśeliba (5), neweśśelibahm (2), neweśśelibai (1), neweśśelibas (1), neweśśelibu (2), neweśśeltbas (1), newe§celibe (1), newe§§elibe (2), newe§§elibu (1), newe§§elieb (1), neweßelibe (1), nhew䧜älibu (1), nheweśśeliba` (1), nhewe§śeliba (19), nhewe§śelibas (15), nhewe§śelibay (1), nhewe§śeliba` (4), nhewe§śelibu (24)Kranckheit/ Nhewe§śeliba. Manc1638_L, 107A5. Schwachheit/ Wayiba/ Nhewe§śeliba. Manc1638_L, 163B24. Seuche/ Nhewe§śeliba. Manc1638_L, 168A10. Vnge§undheit/ nhewe§śeliba. Manc1638_L, 75A23. Kranckheit/ Nhewe§śeliba/ Śährgha. Manc1638_PhL, 39315. slimība..gre§e no§t d§elixs Teews / tho ganne pelnite alge / ka / bre§mige laike / lounne Zareb§chen / vnde karre walloed / meeretrummes / newe§celibe / vndde darge laike. CC1585, 586. Ta` ka arrid§an no wiņņa Meeśas pee teem Neweśśeleem tee Śweedru Auti/ un Auti ne§ti tappe/ un tahs Neweśśelibas no teem at§tahje/ un tee ļauni Garri no teem isgahje. JT1685 Apd, 1912. - dziedināt (lielu) neveselību / no neveselībām; neveselības dziedināt (12) czedena.. newe§§elibu (1), d§eedena.. leelu nhewe§śelibu (3), d§eedina.. leelu neweśśelibu (1), d§eedina.. leelu nhewe§śelibu (3), d§eedina.. neweśśelibu (1), d§eedinadams.. neweśśalibu (1), d§eedinati.. no.. neweśśelibahm (1), neweśśelibas d§eedinaht (1)- liela neveselība (10) leelas nhewe§śelibas (1), leelas.. nhewe§śelibas (1), leela` nhewe§śeliba` (1), leelu neweśśelibu (1), leelu nhewe§śelibu (6)- pasargāt par neveselību / neveselības (8) paśargi.. par neweśelibas (2), pa§śargi.. par nhewe§śelibu (2), pa§śargi.. par.. nhewe§śelibu (1), pa§§arg par.. näwe§śelieb  (1), pa§§arge.. par newe§§elibe (2)- pills neveselības (4) pills nhewe§śelibas (1), pills.. nhewe§śelibas (3) neveselībā vesties (1) nhewe§śeliba` wäddahß (1)iedzīvoties slimībā, saslimtAi§to Wings ar śawu nicknu Śirrdi leela` Nhewe§śeliba` wäddahß / pa=ih§śena śawu D§iewibu.. Manc1654_LP2, 1204. la. nevesels

141 nēzdogs

nēzdogs (4) s. m. nähsdohx (1), näsdohx (1), nehsdohks (2)NaßTuch/ Nähsdohx/ dägguna=autz. Manc1638_L, 130B14. Facenetlein/ Näsdohx/ Däggunautz.. Manc1638_L, 56A15. Germ. Nehsdohks ein Schnuptuch, Naaßtuch, Schweißtuch. Fuer1650_70_1ms, 16617. Germ. Nehsdohks ein Schnuptuch, Naaßtuch, Schweißtuch.. Fuer1650_70_2ms, 24010. kabatlakatsNaßTuch/ Nähsdohx/ dägguna=autz. Manc1638_L, 130B14. Germ. Nehsdohks ein Schnuptuch, Naaßtuch, Schweißtuch.. Fuer1650_70_2ms, 24010. < vlv. nesedôk 'kabatlakats, degunauts'

142 niedra

niedra (38) s. f. nedre (8), needra (4), needras (2), needras=steebri (1), needru (23)Rietrohr/ Needra. Manc1638_L, 145A16. Needras, Rohr. Reht. Aschi. Meldi. Fuer1650_70_1ms, 16615. Needras, Rohr. Reet. Aschi. Meldi. Fuer1650_70_2ms, 2399. niedreGribbet yuus wene Nedre redczeeth / kattre tas Wheys turpe vnd §churpe §choube ? EvEp1587, 106. Bet weens tezzeja/ un pildija weenu Śwammi ar Ettiķi/ u` likke to us weenu Needru/ un d§irdinaja to/ śazzidams: Gaidi/ luhkośim arrrig Elijas nahks/ un wiņņu noņems. JT1685 Mk 15:15. : liet. néndrė 'niedre' niedris

143 niedris

niedris (3) s. m. needri (1), needris (2)Schilff/ Needris. Manc1638_L, 156A10. Rohr/ Needri. Manc1638_PhL, 33126. niedreSchilff/ Needris. Manc1638_L, 156A10. Tapehtz / Labbs Draugs / nhe śchaubais śchurrp und turrp ka Needris / meckle JE§um Chri§tum nhe=apnickdams / und palleeds eek§chan tawas Deewa=Bijaśchanas. Manc1654_LP1, 11914. : liet. néndrė 'niedre' niedra

144 Niger

Niger (1) s. m. npers. Niger (1)Nigers (arī Nigrs); pavārds JDUN eekśch Antiokias bija §tarp tahs Draud§ibas Praweeśchi/ un Mahzitaji/ Barnabus un Sihmeans/ kas dehwehts Niger/ un Luķius no Kirenes/ un Mannahim/ kas ar Erodu to Leelu=Kungu usaud§inahts bija/ un Sauls. JT1685 Apd 13:13. < gr. vai vc. Niger

145 Nikademus, Nīkademus

Nikademus, Nīkademus (6) s. m. npers. Nihkademus (2), Nikademu (1), Nikademus (3)Nikodēms; JDŚakka uhs wiņņu Nihkademus: Ka warr Zilweks peed§imt wezs buhdams? warrig wiņśch atkal śawas Mahtes=Meeśa^s ee=eet/ un peed§imt? JT1685 Jn 3:3. < vc. Nicodemus Nikadiemus, Nikodemus

146 Nikadiemus

Nikadiemus (3) s. m. npers. Nikadeemus (3)Nikodēms; JDWEens Zilweks bija no teem Wariśeeŗeem / Wahrda^ Nikadeemus / weens no to Judu=Lau§chu Wirśneekeem. VLH1685, 53{63}29. < vc. Nicodemus Nikademus, Nīkademus, Nikodemus

147 Nikanors

Nikanors (1) s. m. npers. Nikanoru (1)Nikanors; VD, JDUn śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias. JT1685 Apd 6:6. < gr. vai vc. Nicanor (vai Nikanor)

148 Niklass, Niklāss

Niklass, Niklāss (2) s. m. npers. Niclaes (1), Niklaśu (1)Niklāss; Nikolajs (JD)Pehtz to, ka taß ammatz to linnewehwero nu §cheit ar wene §chrage §euw jßredczeiß vnd thas pa§§ches ticklab no tho pa§che ammatte, ka arriedczan no mu§e eelickte ammatte kunge, tas czeniex vnd gohdiegs kunx Niclaes Barneken vnd arriedczan tas gohdiegs kunx Johann Schrötern.. LS1625, 1v8. Un śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias.. JT1685 Apd 6:6. < vc. Niklas, vlv. Niclaes

149 nikma

nikma (5) adj. nickma (1), nickme (4)sliktaKad nu ta Sale auga / vnde augles ne§§e / tad atraddas aridtczan ta nickma Sale. EvEp1587, 422. nikma zāle (5) nickma sale (1), nickme sale (4)nezāle..ßackrayeth pirmacke to nickme Sale kopan / vnde ßeneth to exkan na§tinims EvEp1587, 4213. la. nikns (ar fonētisku pārveidojumu) nikmāks, nikn(i)s, nikna

150 nikmāki

nikmāki (1) adv. comp. nickmake (1)sliktākVnde kad the tur exkan nake / cziwo the tur/ vnd tad thope peetcz ar to patte czilwheke nickmake nhe ka papre§che. EvEp1587, 627. la. nikmi nikmāks

151 nikmāks

nikmāks (1) adj. comp. nickmake (1)ļaunāksTad no edht thäs / vnde yem ßeptinges Garres py ßöw / kattre nickmake gir / neeka thas patz. EvEp1587, 625. la. nikms 'nikns' nikma, nikmāki

152 niknāki

niknāki (19) adv. comp. nicknake (16), nicknaki (1), niknaki (2)1. sliktākVnde kad the tur exkan nake / Cziwo the tur / vnde tad thope peetcz ar to patte Czilwheke nicknake nhe ka pirmack. EvEp1615, 544. Tad no=eet tas/ un ņemm śeptiņus Garrus pee śewim/ kas jo nikni/ ne ka wiņśch pats/ un tur eekścha^ nahkuśchi d§ihwo tee tur/ un tohp pehz ar tha Zilweka niknaki ne ka pirmis. JT1685 Mt 12:12. 2. vairāk (par kaut ko nepatīkumu)Vnnd taß tam maxahß nicknake / nhe ka Bennde śawu Kallpu nomaxa. Manc1654_LP1, 3498. la. nikni nikni

153 niknāks, niknāka

niknāks, niknāka (23) adj. comp. nicknaax (1), nicknahx (7), nicknaka (5), nicknakais (2), nicknaki (2), nicknaku (1), nicknakus (1), niknaka (1), niknakas (1), niknaki (1), niknaks (1)1. ļaunāks, ļaunākaWinjas Mahk§chana gir ruhktaka nhe kata Nawe / vnd nicknaka nheka ta Elle. Manc1631_Syr, 56833. Un buhs ta pehdeja Wiltiba niknaka/ ne ka ta pirma. JT1685 Mt 27:27. 2. sliktāks, sliktākaSaglis gir nickna leeta / bett Mällkulis gir dauds nicknaax. Manc1631_Syr, 52519. Bet ja kas śawus Peederrigus un wiśs wairak śawu Śaimi ne apgahda/ tas irr to Tizzibu aisleed§is/ un niknaks ka` weens Netizzigs. JT1685 1Tim 5:5. 3. lielāks (par kaut ko nepatīkumu)Ka Zillwähx / und pehtz śawas Zillwazibas gir wings zeetis to nicknaku Kaunu / tahß Elles Mohkas.. Manc1654_LP1, 50919. la. nikns nikn(i)s, nikna

154 nikni

nikni (30) adv. nickne (17), nikne (1), nikni (12)1. ļauniTems nä by' kouns prekßan De'wam / Bet nikne runnaie §aymodam. Elg1621_GCG, 6713. Mans Pe§titajs/ Kungs Je§u Kri§t/ Tu tewi lizzees Kru§ta^ śi§t/ In nikni mohziht mannis dehļ: Es teizu tew' ar Śird' in Mehl/ Us tawahms Aśśnims paļaujohs/ Tew d§ihws in mirdams peeķeŗŗohs. LGL1685_K1, 699. 2. slikti, nelabiPeetitzigu Kalpu vnd ticku§chu Strahdneeku nhe turry nickne. Manc1631_Syr, 52912. ..leeli Ghabbali no winja Mee§śam no=kritta / und śmirrdeja tick nickne / ka nhe weens py Winju palickt warreja / und by tahdam beßdeewigham Zillwäkam.. Manc1654_LP1, 1098. 3. ļoti; stipri (parasti par kaut ko nepatīkamu)..das Garn bricht §eer/ tahß D§ijas nickne truhxt. Manc1638_PhL, 35023. Da§ch Baggats nikni leppojahs/ Us śawu Mantu palai§chahs; Es Deewam uhstizzohs.. LGL1685_K1, 13120. la. nikns nikn(i)s, nikna, niknāki

155 nikn(i)s, nikna

nikn(i)s, nikna (317) adj. nickna (44), nicknahß (2), nicknai (1), nicknam (4), nicknas (6), nickna` (5), nickna`=ghoda` (1), nickne (4), nickneem (4), nickneems (4), nickni (16), nicknis (21), nickniß (1), nickno (1), nicknohß (1), nicknu (56), nicknus (5), niekneems (1), nikna (25), niknahm (5), niknahs (1), niknai (2), niknais (1), niknajs (7), niknam (4), niknas (13), nikna^ (4), nikne (4), niknee (1), nikneem (8), nikneems (1), niknems (2), niknes (1), nikni (14), niknis (2), nikno (2), nikns (11), niknu (30), niknus (2)Arg/ böß/ nicknis/ ślimms. Manc1638_L, 22B9. böß/ arg/ nicknis/ ļauns/ §limbs. Manc1638_L, 39A6. 1. sliktsTad attraddas arridtczan ta nickna Sale. EvEp1615, 3610. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ §wehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee D§ehrumu.. SKL1696_KB, 5.6. p. - nikna dzīvošana (6) nickna d§iewo§chana (1), nicknu d§iewo§chanu (2), nikna d§iewo§chann'  (1), nikna d§ihwośchann' (1), niknu d§ihwośchanu (1)- niknā godā (8) nickna ghohda (1), nickna` ghoda` (1), nickna` ghohda` (2), nickna` ghohda` (1), nickna`=ghoda` (1), nikna^ ghoda` (1), nikna^ gohda^ (1)- nikna slava / slāva (13) nickna §lawa (1), nicknu ślahw (1), nicknu §lawu (3), nikna ślahw (1), niknu ślahwu (2), niknu ślawi (1), niknu ślawu (3), niknu.. ślawu (1)- niknas dom(āšan)as (7) nicknas dohmas (1), niknahm dohmahm (1), niknahm dohmam (1), niknahs dohmahs (1), niknas dohmas (2), niknems domaßennems (1)- nikna kārība / iekārošana (7) nicknu ekaro§chanu (1), nicknu kahribu (2), nicknu kariebu (1), niknu kahribu (3)- nikna lieta (4) nickna leeta (3), nicknas leetas (1)- nikna mācība (8) nickna mahziba (1), niknas mahzibs (1), niknes mahzibs' (2), niknu mahzib (1), niknu mahzib' (2), niknu mahzibu (1)- nikni augļi (6) nicknus augļus (4), niknus augļus (1), niknus.. augļus (1) nikna zāle (66) nickna sahle (24), nickna sale (1), nicknas sahles (1), nickne sale (4), nicknu sahl  (22), nikna sahle (6), niknas sahles (3), nikne zale (1), nikno sahli  (2), niknu sahl (1), niknu sahli (1)Vnkraut/ nickna Sahle. Manc1638_L, 195B24. Vnkraut/ nhe§chkie§ta Sahle/ nickna Sahle.. Manc1638_PhL, 32816. nezāleTad attraddas arridtczan ta nickna Sale. EvEp1615, 3610. Bet teem Ļaudim gulloht nahze wiņņa Eenaidneeks/ un śehje niknas Sahles §tarp Kweeścheem/ un gahje noh§t. JT1685 Mt 13:13. nikn(i)s gaiss (6) nicknis ghaiß (2), nicknis ghayß (1), nikna gaiśa (1), nikns gaiśs (1), niknu gaiśu (1)vnge§tüm Wetter/ nicknis ghaiß/ wähtri/ Puttenes. Manc1638_L, 75A17. Vngewitter/ Wähtris/ nicknis Ghaiß. Manc1638_PhL, 37913. slikti laikapstākļi (piem., vētra, putenis)vnge§tüm Wetter/ nicknis ghaiß/ wähtri/ Puttenes. Manc1638_L, 75A17. Un no Rihta Agruma (śakkaht juhs): śchodeen buhs nikns Gaiśs: Jo ta Debbes irr śarkana un apmahkuśees: Juhs Leekuļi/ to Debbes=Gaiśu §innaht juhs nomanniht/ ne warraht juhs arri to Laiko * Sihmehs nomanniht? JT1685 Mt 16:16. 2. ļaunsReds ka mann tick dauds Eenaidneeki gir / vnd ee=nied mann no nicknas Śirrdtz. Manc1631_LGL, 42520. Paśargi muhs/ Deews/ alla§chiņ/ Par niknu Mahzib'/ Kaun' in Grehk' Par ļaunu Kaŗŗ/ in Eenaidib'/ No Ugguns=Uhdens=Grehk' in Badd'/ No Mehŗ' in niknas Ślimmibas/ No nikna Gaiś' in bahrga Wehj'. LGL1685_K1, 15831. - nikna sērga (5) nicknu śährghu (2), nicknu śährgu (1), nicknu śärghu (1), niknu śehrgu (1)- nikna sirds (12) nickna śirrds (2), nickna śirrtz (1), nickna.. śirrds (1), nicknai śirrdi (1), nicknas śirrds (1), nicknas śirrdtz (1), nicknu śirdy (1), nicknu śirrdi (2), nicknu.. śirrdi (1), niknas śirds (1)- nikni ļaudis (15) nickneems ļaudeems (1), nickni ļaudis (7), nickni.. ļaudis (1), nicknus ļaudis (1), niknee ļaudis (1), nikneem ļaudeem (1), nikneems ļaudeems (1), nikni ļaudis (2)- nikn(i)s cilvēks (11) nickna zillwäka (1), nickna (zillwäka) (1), nicknam zillwäkam (1), nickni.. zillwäki (1), nicknis czillwähx (1), nicknis zillwähx (3), nikneem zilwekeem (2), nikns zilweks (1)- nikn(i)s vells / velns (6) nickna wälla (1), nicknam wellam (1), nicknis wälls (1), niknajs welns (1), niknam welnam (2)- nikns prāts (5) nicknu{niecknu} prahtu (1), nicknu prahtu (2), niknu praht (1), niknu praht' (1)3. spēcīgs, stiprsPa§śargi mums Deews wi§śa` §tunda` / Par Apallo§chanu / Kaunu vnd Ghräku / Par Karryu / Eenaidibu vnd Dußmibu / Par Vhdens / Vgguns=ghräku / vnd dahrgu laiku / Par Mehri vndpeepeh§chu nhewe§śelibu / Par nicknu Auku vnnd leelu Wähtru. Manc1631_LGL, 3721. ES pateizu tew Deews no Śirds/ Ka tu manni śchodeen :/: Par leelahm niknahm Śahpehm/ In daud§ wairak Nelaimes; Ar tawu Eņģļu Pulku/ Ka` ar kahdu §tippru Śargu/ §chehligi lizzis paśargaht. LGL1685_K1, 2327. - nikna auka (4) nicknu auku (4)4. liels (par kaut ko nepatīkamu)Un ne weens śchuj jaunas Wadmalas Eelahpus wezzahm Drehbehm/ zittadi tas jauns Eelahps noplih§t no wezzahm/ un tas Eeplihśums tohp jo nikns. JT1685 Mk 2:2. la. nikties 'uzbāzties, nedot miera', liet. nìkti 'strauji ķeries pie darba; nedot miera, uzbrukt' niknāks, niknāka, nikni, niknums, nikma

156 niknums

niknums (3) s. m. niknums (3)ļaunumsWiśs tahds Niknums iseet no eekśchanes un apgahna to Zilweku. JT1685 Mk 7:7. la. nikns nikn(i)s, nikna

157 Nikodemus

Nikodemus (32) s. m. npers. Nicodemo (7), Nicodemu (2), Nicodemus (23)Nikodēms; JDBeth tur nätcze arridtczan Nicodemus / katters paprexke py tho Nackte / py Je§u nätczis by / vnde atneße Mirrhen vnde Aloen py ßumpte maertczinge. EvEp1587, 10112. Ka Chri§tus pateeß auk§cham zehleeß gir / to rahda ta tuck=§cha Weeta / ta Kappa gir tuck§cha / kur Chri§tus kļua no Jo§epu und Nicodemu ee=licktz : kapehtz taß Enghels śacka us tahm Śeewahm : Red§eta ścheit to Weetu / kurr te to nolicka: §kattaiteeß ścheh Kappa` / juhß to ścheitan nhe attra§śeeta / jaw Wings no Mirroņeem zehleeß. Manc1654_LP1, 41313. < vc. Nicodemus Nikademus, Nīkademus, Nikadiemus

158 Nikopole

Nikopole (1) s. f?. nloc. Nikopoli^Nikopole; pilsēta JDKad es Artemu pee tew śuhtiśchu/ jeb Tikiku/ tad §teid§ees pee man nahkt Nikopoli^/ jo tur eśmu es apņehmees par Seemu mi§t. JT1685 Tit 3:3. < vc. Nicopolis

159 Nilus

Nilus (2) s. m. nloc. Nilus (2)Nīla; VDNo to pa§§chu gir ißauśu§śi ta Mahziba / ka tas Gai§chums / vnd ka tas Vdens Nilus Ruddeni. Manc1631_Syr, 56116. No ta paścha irr isauguśi ta Mahziba/ ka` ta Gaiśma/ in ka` tas Uhdens Nilus Ruddeeni^. VLH1685_Syr, 36A28. < vc. Nilus

160 Nimvs

Nimvs (1) s. m. npers. Nimwu (1)Nimfs; JDApśweizinajeet tohs Brahļus eekśch La`o`dikeas/ un Nimwu/ un to Deewa Draud§ibu wiņņa Namma^. JT1685 Kol 4:4. < gr. vai vc. Nymphas

161 Nītauja

Nītauja (1) s. f. nloc. Nietauja (1)Mitaw/ Nietauja. Manc1638_PhL, 41115. Jelgava, pilsēta ZemgalēMitaw/ Nietauja. Manc1638_PhL, 41115. : liet. Nỹtauja (neskaidra cilme) Jelgava, Mītava

162 Noa

Noa (13) s. m. npers. Noa (2), Noah (9), Noam (1), Noha (1)Noa; VD, JDO wue§§ewaldyx mußyx Dews / katters tu e§§e czour to Vdenne apßlick§chenne peetcz touwe tai§ne Szode / to neetitczige Pa§§öule noßodys / vnde to titczige Noa ar A§tonems Czilwhekems / peetcz touwes leles Szeele§tibes vs thurreys / vnde to neetitczige Köninge Phrao ar wue§§e ßouwe Droudtczibe exkan to ßarkanne Jure apßlydtczenays.. Ench1586, H4B1. Kad wi§śa raddita Leeta / kattram tickai Dweh§śelite by / Zillwäki und Lohpi apśliezenati tappa / und a§toņi Zillwehziņi attlicka / tomähr nhe warreja taß Eenaideneex / taß ļauns Wälls rimbt / Wings śehja śawu nicknu Sahl eek§chan Chama Śirrdy / taß apśmehja śawu Tähwu to Noah / und leelu Lah§tu us śöw und śaweem Bährno=Bährneem us=wehlehß. Manc1654_LP1, 2039. < vc. Noe Noaks, Noass, Noe, Nous

163 Noaks

Noaks (1) s. m. npers. No`a`ka (1)Noa; VD, JDTa (Dehla) Ka`inana/ ta (Dehla) Arwakśada/ ta (Dehla) Semma/ ta (Dehla) No`a`ka/ ta (Dehla) Lameka.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Noe Noa, Noass, Noe, Nous

164 Noass

Noass (5) s. m. npers. Noas (1), No`a`s (1), No`a`śa (2), No`a`śu (1)Noa; VD, JDTee ehde d§ehre/ prezzeja/ un tappa Lauliba^ isdohti/ lihd§ tai Deenai/ kurra^ No`a`s Laiwa^ eegahja/ un tee Grehku=Pluhdi nahze/ un noślihzinaja wiśśus. JT1685 Lk 17:17. < vc. Noe Noa, Noaks, Noe, Nous

165 Nobe

Nobe (1) s. f. nloc. Nobe (1)Noba; VDTaß Konings Saul dauds Ghaddus ghahja / ka nhe kahdus Ghräkus darrijis / jeb§che Wings tohß Ba§nizas=Kunghus eek§chan Nobe by nokahwis / Dawida Nahwes beß kahdas Wainas meckleja / unnd da§chu Nhelaim darrijis: Tatt§che pehtz ghalla` winjam tick bail kļuh§t / ka wings śöw pa§§chu ar śawu Sohbini noduŗŗrahß. Manc1654_LP3, 1291. < vc. Nob(e)

166 nocirpt

nocirpt (4) v. nozirrpt (3), nozirrpti (1)ab§cheren/ nozirrpt. Manc1638_L, 154B22. nocirpt, nogriezt (par dzīvnieka vilnu, cilvēka matiem)Haare ab§cheren/ Mattus nozirrpt/ nojembt. Manc1638_L, 152B2. la. cirpt cirpt

167 nodilt

nodilt (7) v. no=dillß (1), nodäll (1), nodillis (1), nodills (3), nodillt (1)ver§chlei§§en/ nodillt. Manc1638_L, 157B11. §tumpff/ nodillis/ nolu§is/ nhe=aß. Manc1638_L, 179A19. es §chlei§§et ab/ nodäll. Manc1638_L, 157B12. nodilt; arī pārn. iznīkt, iet bojā..vnd tee Czillwäki dilltin nodills / i§śabydamees.. Manc1631_LVM, 2617. ..tapehtz śacka taß Kungs JE§us: Tee Zillwäki dilltin no=dillß / i§śabidameeß / und ghaididami tahß Leetas.. Manc1654_LP1, 186. la. dilt dilt

168 nodīŗāt

nodīŗāt (9) v. nodieŗaht (3), nodieŗaja (1), nodieŗata (1), nodieŗatu (1), nodihraht (1), nohdieŗaht (1), nohdihraht (1)Haut abziehe~/ Ahdu nodieŗaht. Manc1638_L, 86B7. §chinden/ dieŗaht/ nodieŗaht. Manc1638_L, 156A23. abziehen/ nowellt{nowillckt}/ noraut/ item, nodieŗaht. Manc1638_L, 219B4. Ab§treiffen/ nohdieŗaht. Manc1638_L, 16B26. Nodihraht, abschinden, zihen. Fuer1650_70_1ms, 5119. Dihraht. die Haut abziehen. schinden. Nohdihraht. Fuer1650_70_2ms, 872. 1. nodīrātHaut abziehe~/ Ahdu nodieŗaht. Manc1638_L, 86B7. Nodihraht, abschinden, zihen. Fuer1650_70_1ms, 5119. 2. nežēlīgi, līdz asinīm sistJhten tah zeļļ tee to ghruhtu Kru§ta=Kohku us tha Kungha JE§u Chri§ti śaśchau§tu / nodieŗatu / a§śinainu Mugguru / nhe apdohmadami.. Manc1654_LP3, 1482. la. dīŗāt dīŗāt

169 Noe

Noe (2) s. m. npers. Noe (1), Nöe (1)Noa; VD, JDPatriarchs Noe dewwinie §impt päcde§mit Jared dewwinie §impt §eßde§mit vnd dyw' gad' Matu§alem dewwinie §impt §eßde§mit dew-winie Dzygoie vnd nomyr.. Elg1621_GCG, 1853. < vc. Noe Noa, Noaks, Noass, Nous

170 noģist

noģist (6) v. noghi§t  (3), nogi§t  (3)Abnehmen/ gi§§en/ nomanniet/ nopra§t/ noghi§t. Manc1638_L, 15B15. abnehmen/ muth= ma§§en/ noghi§t/ nomanniet. Manc1638_L, 131B5. noģist, nojaust, noprastKo kaßlabba darryht gribb / to warr py Atzeems nogi§t / jeb tas gir labbs / jeb ļauns. Manc1631_Syr, 54031. Tahdas leetas nu / Manni Draughi / śacka JE§us Chri§tus / buhß Siemes ta pa§tara Deena / py tahms buhß mums noghi§t / ka ta leela Deena ta leela Kungha JE§u Chri§ti daggaju§śi gir. Manc1654_LP1, 1818. la. ģist 'jaust, nojaust'

171 Noha

Noha Noa

172 nomanauda

nomanauda nauda

173 nopelnība

nopelnība (8) s. f. nopellnib (1), nopellniba (1), nopellnibu (1), nopelnib' (1), nopelnibe (2), nopelnibu (1), nopeļļnibu (1)Sold/ Nopällns/ Nopellniba. Manc1638_L, 170A22. 1. nopelnsVnde to wue§§enotal / aran tyre Thewige / dewige laipnibe / vnde Szeele§tibe / bes wue§§e manne nopelnibe vnde czenibe.. Ench1586, D2A10. Us töwim usjehmees Ar tawu dahrgu Nopellnib Par mann e§§i nomak§ays. LGL1685_V5, 3853. 2. nopelnītais, algaSold/ Nopällns/ Nopellniba. Manc1638_L, 170A22. la. nopelnīt nopelns, nopelņs, nopelniņš, nopelnums

174 nopelniņš

nopelniņš (2) s. m. dem. nopelniņ§ch  (2)nopelniņšLaid śwehtiets buht / Mans Nopelniņ§ch / Jn Krahjumiņ§ch / Kas man ir nahzis gŗuht.. LGL1685_V5, 27527. la. nopelnīt, vai nopelns nopelns, nopelņs, nopelnība, nopelnums

175 nopelnīšana

nopelnīšana (2) s. f. nopellni§chana (2)erwerbung/ nopellni§chana. Manc1638_L, 207B16. iegūšana, iemantošanaerwerbung/ nopellni§chana. Manc1638_L, 207B16. Kam nahk nu tahda Nopellni§chana tahs Cru§tibahs par labb? Dres1682_SBM, 385. la. nopelnīt

176 nopelnīties

nopelnīties (10) v. refl. nopellnijeeß (1), nopellnijehß (1), nopellni§śeeß (1), nopellnitees (2), nopellniteeß (2), nopellniyees (1), nopellniyu§§chees (1), nopelnitees (1)nopelnīt (sev)Da§§ch gir §iecks vnd śarga / vnd tohp czaur to baggahtz / vnd czerreh / wings gir ko labb nopellniyees. Manc1631_Syr, 53615. Kad tu warretu śew ko nopelnitees/ Kapehz bij tad waijaga man par tew nomirt.. LGL1685_K1, 1139. la. nopelnīt

177 nopelns, nopelņs

nopelns, nopelņs (78) s. m. grehku=nopelns (1), nopällna (1), nopällno (1), nopällns (8), nopällnu (38), nopälns (1), nopelln (1), nopellna (1), nopellns (1), nopellnu (10), nopeln (1), nopeln' (2), nopelns (3), nopelnu (4), nopelņa (1), nopelņs (4)Sold/ Nopällns/ Nopellniba. Manc1638_L, 170A21. Verdien§t/ nopällns.. Manc1638_L, 48A14. Pelna, Pelnums, pelnijums, nopelns. Verdienst Nahrung Erwerbung.. Fuer1650_70_2ms, 25712. 1. nopelns, pozitīvs vai negatīvs darba vai rīcības rezultātsAch myļais Deews muh§śo §chälo / Pehtz muh§śu Nopällnu nhe dohd mums Allgu.. Manc1631_LGL, 37119. Und nhe leetz barrghot tawu a§śinainu Riexte / Nhe śohdi mums barrghe pehtz muh§§u Nopällnu / Bett ar §chäla§tibu. LGL1685_V5, 21316. - grūts nopelns (6) ghruhtu nopällnu (1), ghruta nopellna (1), ghrutu.. nopellnu (1), gruhts nopellns (2), gŗuhts nopelns (1)- Jezu Kristi nopelns, nopelns Jezu Kristi / Kristi Jezu (6) JE§u Chri§ti nopällnu (1), JE§u Chri§ti.. nopällnu (2), nopällns.. Chri§ti JE§u (1), nopälns.. JE§u Chri§ti (1), nopellnu.. JESV Chri§ti (1)2. alga, nopelnītaisbe§olde~/ allghu doht/ nopällnu doht/ jeb Drehbes/ jeb Naudu. Manc1638_L, 32A20. Zitta Attraitne dohdahß us Plieteśchanas / dohmadama / nu winjai Wiers nhe gir / kaß winjai to leex / und apd§err wi§śu tha Wiera Nopällnu. Manc1654_LP1, 853. la. nopelnīt nopelniņš

178 nopelnums

nopelnums (3) s. m. nohpelnums (1), nopelnums (2)nopelnsKas wiņņam nahkahs/ dohd wiņ§ch mums/ dohd wiņ§ch mums/ Tas wiņņa dahrgajs Nopelnums. Gohds Deewam ween. ij. LGL1685_K1, 224. la. nopelnīt nopelns, nopelņs, nopelniņš, nopelnība

179 nopelņs

nopelņs nopelns, nopelņs

180 nopīt

nopīt (3) v. nopinne (1), nopinnuśchi (2)nopītUn nopinnuśchi weenu Krohni no Ehrścheem/ likke to us wiņņa Galwu/ un dewe tam weenu Needras=Steebri wiņņa labba^ Rohka^.. JT1685 Mt 27:27. la. pīt pīt

181 Normuža

Normuža (1) s. f. nloc. Normu§cha (1)Normhau§en/ Normu§cha. Manc1638_PhL, 41120. Nurmuiža, muiža Kurzemē (tag. Lauciene)Normhau§en/ Normu§cha. Manc1638_PhL, 41120. < līb. nuŗm 'druva; lauks' BHO II 430; Zemzare 1961, 469.

182 noskrejens

noskrejens (2) adj. noskreiens (1), noskrejens (1)Noskreiens. abschlägig. da der Schlitten leicht umschlägt.. Fuer1650_70_1ms, 2182. Noskrejens, abschlägig, da der Schlitten leicht umbschlägt. Fuer1650_70_2ms, 4075. slidens (par ceļu) (?)Noskreiens. abschlägig. da der Schlitten leicht umschlägt.. Fuer1650_70_1ms, 2182. Noskrejens, abschlägig, da der Schlitten leicht umbschlägt. Fuer1650_70_2ms, 4075. la. noskriet noskriet

183 noskriet

noskriet (11) v. no §kreen (1), no=§krehja (1), no§kreen (2), no§kreeß (1), no§kreet (1), no§krehja (2), no§krehje (1), no§krehju§śi (1), no§kreyu§§chas (1)davon fliegen/ no§kreet/ noh§t§kreet. Manc1638_L, 61B20. 1. notecēt, aiztecēt, aizplūstTahs Attraitnes A§śaras ghanna no Waigu §emmeh no §kreen. Manc1631_Syr, 58130. ..und kļua §chau§ts tick nheghohdighe / und nhe§chehlighe / ka taß A§śinis ka kahda Straume no winja śwähtu Mee§śu no=§krehja.. Manc1654_LP1, 26119. 2. aizlidotKa Puttnis aißkreen / vnd Beßdeeligha no§kreen / tha nhe=nopellnita Lah§ta nhe iß= dohdahß. Manc1638_L, 61B20. davon fliegen/ no§kreet/ noh§t§kreet. Manc1638_L, 61B20. 3. nokristDauds ee=śmällts Vhdens ißlai§tiśeeß / und taß Spanniß no§kreeß attkal Dibbina`.. Manc1654_LP1, 11820. 4. aizskrietPee tewis ween Eß Kungs no§kreen / No taw Waigh nä atmetti Attraw taw Teeß.. LGL1685_V5, 14122. la. skriet skriet, noskrejens, nostskriet

184 nostrādāt

nostrādāt (21) v. ja=no=§trahda (1), nostrahdaht (1), no§tradaht  (6), no§trahdahtz (4), no§trahdaja (1), no§trahdajis (5), no§trahdajs (1), no§trahdajuśchi (1), no§trahdata (1)Nostrahdaht er arbey"ten, die arbey"t endigen, vollenden. Fuer1650_70_1ms, 27522. 1. izdarīt, paveiktWerck§tück/ darrbs/ no§trahdahtz darrbs. Manc1638_L, 208A2. Zilweks! Gulleht eedams zerre/ Ko Tu śchodeen no§trahdajs/ Ar tas Deewam leeti^ derre.. LGL1685_K1, 2344. - darbu nostrādāt; nostrādāt darbu (16) darrbs.. ja=no=§trahda (1), darrbs.. no§trahdahtz (2), darrbu no§tradaht (2), darrbu no§trahdaja (1), darrbu no§trahdajis (2), darrbu no§trahdajuśchi (1), darrbu.. no§trahdaht (2), darrbu.. no§trahdaht (1), darrbu.. no§trahdajis (1), darrbu.. no§trahdajuśchi (1), no§trahdahtz darrbs (2)2. apstrādājot noplicināt (piem., zemi)Abgebrauchter Acker/ No§trahdata Semme. Manc1638_L, 17B16. la. strādāt strādāt

185 nostskriet

nostskriet (1) v. noh§t§kreet (1)davon fliegen/ no§kreet/ noh§t§kreet. Manc1638_L, 61B21. aizlidotdavon fliegen/ no§kreet/ noh§t§kreet. Manc1638_L, 61B21. la. nost + skriet skriet, noskriet

186 Nous

Nous (4) s. m. npers. No&u&s (4)Noa; VD, JDNo&u&s tappa neno§eed§igs atra§ts/ in tahs Duśmibas Laika^ irr wiņ§ch Schehla§tibu atraddis. VLH1685_Syr, 68A31. < vc. Noe Noa, Noaks, Noass, Noe

187 nudēt

nudēt (4) v. nud (1), nudeht (3)Nudeht gribbeln, wibbeln. Fuer1650_70_1ms, 1671. Nudeht gribbeln. Wibbeln. Fuer1650_70_2ms, 2428. ņudzēt, mudžēt nud nudēt (1) nud nudeht (1)stipri mudžētNud nudeht, es gribbelt u. wibbelt vor Menge.. Fuer1650_70_1ms, 1672. : liet. nū́sti, panū́sti 'ļoti gribēt, iekārot' (nedroša etimoloģija) nūdēt

188 nūdēt

nūdēt (2) v. nuhd=nuhdeht (1)ņudzēt, mudžēt, šurpu turpu kustētiesNuhd=nuhdeht. es gribbelt und wibbelt vor menge. Fuer1650_70_2ms, 2429. nūd nūdēt (1) nuhd=nuhdeht (1)stipri ņudzētNuhd=nuhdeht. es gribbelt und wibbelt vor menge. Fuer1650_70_2ms, 2429. : liet. nū́sti, panū́sti 'ļoti gribēt, kārot' (nedroša etimoloģija) nudēt

189 nūja

nūja (22) s. f. nuhja (2), nuhjam (7), nuhjas (1), nuhju (6), nuhyahms (2), nuihja (2), nujahm (2)ein Keul/ Nuhja. Manc1638_L, 101A17. Kolb/ Nuhja. Manc1638_L, 104B25. Nuihja. ein Prügel. Fuer1650_70_1ms, 16523. Nuihja ein Prügel. Fuer1650_70_2ms, 24211. nūja; vāleJuhß e§śeeta ihten ka vs kahdu Släppkawu / ar Sohbiņeems vnd ar Nuhyahms ißghayu§chi / mann ghuh§tiet. Manc1631_LVM, 9317. Un JE§us atbildeja un śazzija us teem: Jttin ka uhs kahdu Ślepkawu juhs eśśaht isgahjuśchi ar Sohbineem un Nuhjahm manni guh§tiht. JT1685 Mk 14:14. ar zobeniem(s) / zobiņiem(s) (un / und) (ar) nūjām(s) (9) ar sohbiņeems vnd ar nuhyahms (1), ar sobenneems vnd nuhyahms (1), ar sobenņeem und nujahm (1), ar sobiņeem unnd ar nujahm (1), ar sohbeņeem / nuhjahm (1), ar sohbineem un nuhjahm (2), ar sohbiņeem un nuhjahm (2)bruņoti, ar ieročiem rokās..vnd nahze turr ar Lahpahms / Swetzehms / ar Sobenneems vnd Nuhyahms. Manc1631_LVM, 9127. ..tad nahze Judas/ weens no teem diwipadeśmiteem/ un ar wiņņa leels Ļau§cho Pulks/ ar Sohbiņeem un Nuhjahm/ no teem aug§teem Pree§teŗeem un tho Ļau§chu Wezzajeem. JT1685 Mt 26:26. < līb. nujā 'nūja' nūjinieks

190 nūjinieks

nūjinieks (2) s. m. nuhjineeks (1), nuihjineeks (1)Nuhjineeks ein Schmarutzer, ein ungebetener. Gast der mit einem Prügel des abends komt. Fuer1650_70_1ms, 16524. Nuihjineeks ein Schmarutzer, ein ungebetener Gast{(Gast} der mit einem Prügel des Abends=komt. Fuer1650_70_2ms, 24212. nelūgts viesis, kas staigā apkārt ar nūju; liekēdisNuhjineeks ein Schmarutzer, ein ungebetener. Gast der mit einem Prügel des abends komt. Fuer1650_70_1ms, 16524. Nuihjineeks ein Schmarutzer, ein ungebetener Gast{(Gast} der mit einem Prügel des Abends=komt. Fuer1650_70_2ms, 24212. la. nūja nūja

191 nuka

nuka (4) s. f. nukka (3), nuķķa (1)Nukka ein Ende brodts. Fuer1650_70_1ms, 16514. Nukka ein Ende - Kant=brodts. Fuer1650_70_1ms, 20519. Nuķķa ein Ende brodts.. Fuer1650_70_2ms, 24214. Nukka ein Ende - Kant - Knaust brodts. Fuer1650_70_2ms, 3186. ņuka, maizes rieciens (galiņš, maliņa)Nukka ein Ende - Kant=brodts. Fuer1650_70_1ms, 20519. Nuķķa ein Ende brodts Fuer1650_70_2ms, 24214. < līb. nukā 'maizes gabals'

192 nule

nule (5) adv. nule (1), nulle (1), nulle wehl (1), nulle=wehl (2)nule, tikko, tagadKohdols tanni^ Reeksta^ nule apmettees. In der Nuß hatt sich nun erst ein Kern gesezzet. Fuer1650_70_1ms, 1451. Tapehtz jauta wings: Śirrahg parei§e Śwähta`=deena` d§eedinaht? To jauta Wings / nhe ka winjam nulle wehl no teems Bleh§cheems by mahziteeß / ko winjam darriet by; bett ka Wings teems preek§ch Wi§śeems Ļaudeems Kaunu ghribb darriet / winjo leela Blehdibas dehļ. Manc1654_LP1, 301{281}25. nule vēl (2) nulle wehl (1), nulle=wehl (1)Nulle=wehl? Nun aller erst. Fuer1650_70_1ms, 16515. Nulle=wehl? Nun aller erst. Fuer1650_70_2ms, 24215. tikko, tagadNulle=wehl? Nun aller erst. Fuer1650_70_1ms, 16515. Tapehtz jauta wings: Śirrahg parei§e Śwähta`=deena` d§eedinaht? To jauta Wings / nhe ka winjam nulle wehl no teems Bleh§cheems by mahziteeß / ko winjam darriet by; bett ka Wings teems preek§ch Wi§śeems Ļaudeems Kaunu ghribb darriet / winjo leela Blehdibas dehļ.. Manc1654_LP2, 301{281}25. la. nu 'tagad, tikko', + partikula le