A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 124 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 Maats

Maats (1) s. m. npers. Ma`a`ta (1)Maāts; JDTa (Dehla) Ma`a`ta/ ta (Dehla) Matatiaśa/ ta (Dehla) Simeja/ ta (Dehla) Ja§epa/ ta (Dehla) Juda.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Maath

2 Madaļa

Madaļa 2 (1) s. f. nloc. Maddaļas (1)Magadana; JDUn wiņśch tohs Ļaudis no śewim atlaidis/ kahpe Laiwa^/ un nahze us tahm Rohbe§chahm * Maddaļas. JT1685 Mt 15:15. < vc. Magdala Madaļa 1

3 Madaļa

Madaļa 1 (30) s. f. npers. Maddaļa (27), Maddaļai (2), Maddaļu (1)Magdalēna; JDBett turr §tahweya py to Krußtu JE§u winja Mahte / vnd winyas Mahtes Mah§śa Maria Cleowas Śeewa / vnd Maria Maddaļa. Manc1631_LVM, 1088. Bet kad wiņśch bij uszehlees pirma^ Śwehdeena^ itt agri/ tad parahdijahs wiņśch pirma^ kahrta^ Mariai Maddaļai/ no ka wiņśch bij isd§innis śeptiņus Wellus. JT1685 Mk 16:16. - Maria / Māria / Marie Madaļa (30) Mahria Maddaļa (5), Maria Maddaļa (21), Maria Maddaļu (1), Mariae Maddaļai (1), Mariai Maddaļai (1), Marie Maddaļa (1) < vc. Magdalena Madaļa 2, Madliena, Magdalena

4 Madliena

Madliena (1) s. f. npers. Madleena (1)Magdalēna; JDKAd nu ta leela Śwehta Deena pagahjuśi bija / pirke Maria Madleena / in Maria Jehkaba (Mahte) in Salama dahrgas śwaidama Sahles / nahkt / in to Kungu JE§u śwaidiht. VLH1685, 3732. < vc. Magdalena Madaļa 1, Magdalena

5 Magdalena

Magdalena (11) s. f. npers. Magdalen (1), Magdalena (10)Magdalēna; JDVNde kad ta leledene §weeta ßetczen by / pirka Maria Magdalena / vnde Maria Jacobi vnde Salome / darges §ales / ka the näckte / vnde §waidite{§wazdite} to. EvEp1587, 10416. Swäta Maria Magdalena lu^dz tu par mums Je§um Chri§tum to debbes Köninie / ka mu§e nozegumme war pammä§te tapt / kad mäs e^§am prekßan Je§um Chri§tum: to dod mums źälix Dews vnd Kunx. Elg1621_GCG, 1634. - Maria Magdalena (10) Maria Magdalena (10) < vc. Magdalena Madaļa 1, Madliena

6 magona

magona (1) s. f. maggonas=lappinju (1)magoneNo pirrmu ghallu taß Eenaideneex tam Zillwäkam tohß Ghräkus tick lähte darra / tick weegle ka Pie§chlieti / ka Spallwinju / tick plahne / ka Maggonas=Lappinju.. Manc1654_LP1, 20721. : liet. aguonà < ģerm. *magon magone

7 magone

magone (3) s. f. maggones=lappinju (1), magones (2)Magones. Mohn. Mahn. Meega Śahles Schlaffkraut. Fuer1650_70_1ms, 14212. Magones. Mohn, Mahn. Meega Sahles. Schlaff=Kraut. Fuer1650_70_2ms, 21521. magoneMagones. Mohn. Mahn. Meega Śahles Schlaffkraut. Fuer1650_70_1ms, 14212. ..taß Wällß tahds Ammattneex / kaß §inna tohß wiß=leelakuß Ghräkus tick ma§us darriet / ka Śmilltz=Ghraudinju / droh§tele tohß tick plahnus / ka Maggones=Lappinju. Manc1654_LP3, 12530. : liet. aguonà < ģerm. *magon magona

8 mags

mags (1) s. m. mags (1)Mags. Ein Knupffen, Knötchen. Fuer1650_70_1ms, 1564. Masga. alij Mags. ein Knupffen Knötchen. Fuer1650_70_2ms, 2162. neliels mezglsMags. Ein Knupffen, Knötchen. Fuer1650_70_1ms, 1564. Masga. alij Mags. ein Knupffen Knötchen. Fuer1650_70_2ms, 2162. la. mazgs 'mezgls' : liet. mãzgas 'mezgls'

9 maģ

maģ (5) adv. mag (2), magg (2), maģ (1)wenig/ mas/ magg. Manc1638_L, 207B3. maz, nedaudzL. Ko darra Ghaiß? O. Letus lie§t/ Śneeg/ śall§t/ magg paśallis/ §allna ara`.. Manc1638_Run, 449B6. Tam nhe ir klaht / nei mag / nei dauds / Nhe Mantas Grauds.. LGL1685_V5, 24930. la. maģs 'mazs' maģāki

10 maģāki

maģāki (1) adv. comp. maggake (1)mazākToes grekes wenam cenigam{ceuigam} ehlicktam Dewekalpam vnde Ba§necekungam{Ba§ necekungam} ick gadde§kaerdt vs maggake wenkart ad§it.. CC1585, 1819. uz maģāki (1) vs maggake (1)vismazToes grekes wenam cenigam{ceuigam} ehlicktam Dewekalpam vnde Ba§necekungam{Ba§ necekungam} ick gadde§kaerdt vs maggake wenkart ad§it.. CC1585, 1819. la. maģ 'maz' maģ

11 maģs, maģa

maģs, maģa (3) adj. maggu (1), maģģu (1), maģģa (1)mazs, maza..wiß=wairahk mums to tapehtz buhß §innaht / ka taß Kungs JE§us śawu unnd muh§śo Deewu maggu Laiku preek§ch{prek§ch} śawas zeeśchanas luhd§is.. Manc1654_LP1, 50416. Bet man irr ta maģģa Leeta/ ka es no jums teeśahts kļuh§tu jeb pehz Zilweka Dohmahm/ neds es arrid§an śew paśchu teeśajohs. JT1685 1Kor 4:4. : la. mazs, liet. mãžas 'mazs' maģums

12 maģums

maģums (15) s. m. magghums (1), magghumu (1), magguma (1), maggums (1), maghghumu (1), maghuma (1), maghuma` (1), maghumu (1), maghumu{maghghumu} (1), magjuma (1), magjuma` (1), maģģums (4)wenigkeit/ paucitas, maggums/ ma§iba. Manc1638_L, 207B7. 1. mazums, mazs skaitsVnd ne§śe to dargu laiku par teems / vnd darriya tohs magjuma czaur śawu Dußmibu. Manc1631_Syr, 60816. Bet kad ta Pilniba nahks/ tad tas/ kas Maģģums irr/ taps isnihzinahts. JT1685 1Kor 13:13. darīt maģumā (1) darriya magjuma (1)samazināt, daļēji iznīcinātVnd ne§śe to dargu laiku par teems / vnd darriya tohs magjuma czaur śawu Dußmibu. Manc1631_Syr, 60816. iet maģumā; maģumā iet (2) eet maghuma (1), maghuma` eet  (1)Abnehmen/ ringer werden/ Maghuma` eet/ ma§ahk tapt. Manc1638_L, 207B7. samazinātiesBaggatiba eet maghuma / kad to iß= there / bett kad to krah§ta / tad tohp ta leela. Manc1637_Sal, 4024. Abnehmen/ ringer werden/ Maghuma` eet/ ma§ahk tapt Manc1638_L, 270B7. 2. mazotne, bērnībaNhe dohd winjam śawu Wallu Magjuma` / vnd nhe aisbilldini winja Trackumu. Manc1631_Syr, 57133. la. maģ, maģs maģs, maģa, vismaģums

13 Maheron

Maheron (1) s. g.? nloc. Macheron (1)Maherona (?)..vnd tas Pullx bähgoht eegha§ehß śöw eek§chan to Vppi Jordan / vnd winjo nomirru§chas Mee§śas gir eek§chan to Jordan Strauhmeh no§kreyu§§chas lieds to Juhri A§paltiten / kattru śautz to nomirru§chu Juhri / vnd tad gir winja pus Jordanes lieds Macheron / wi§śur tee Römeri par wi§śeems Juddeems vskliedu§chi / vnd leelu breeßmibu darriyu§chi. Manc1631_LVM, 2281. < vc. Macheron

14 māja

māja (161) s. f. debbes=mahju (2), mahja (5), mahjahm (8), mahjahms (1), mahjahs (6), mahjahß (28), mahjams (1), mahjas (5), mahja^ (3), mahja^s (23), mahju (10), mahya (1), mahyahs (3), mahyahß (6), mahyu (1), maias (2), maie (1), majahm (1), majahs (3), majahß (18), maja` (1), maja^ (1), mayaas (2), mayahs (4), mayahß (4), mayas (18), mayäs (1), mayo (2)Behau§ung/ Mahja.. Manc1638_L, 29B10. Mahja Herberge, heimaht. Schüßhütte.. Fuer1650_70_1ms, 14214. Mahja Eine Herberge, heimaht. Schühß=hütte.. Fuer1650_70_2ms, 21515. māja; (parasti dsk.) dzīvesvieta plašākā nozīmē, dzimteneEs tas kunx tows Dews/ e§me wens du§myx Dews / katteers par thems / kas man enyde / toes Greekes thoes Thewes mayas pemeckle / py thems Bhernems exkan tre§§che vnde czettorte augumme. Ench1586, A3A4. Jo rak§tihts irr D§eeśmo=Grahmata^ (Dahwida)/ lai wiņno Mahja tohp poh§ta/ un lai ne irr kas tur eekścha d§ihwo.. JT1685 Apd 1:1. - (at)griezties uz māju / mājām (9) bija atgree§uśchees us mahju (1), ghree§ehß.. us mahjahm (1), gree§ahs.. uhs.. mahju (1), gree§ehs us mahjahm (2), gree§ehs.. us mahjahm (2), gree§ehs.. us mahju (1), gree§ehs.. vs mahyu (1)- gulēt mājās (7) ghull mahjahß (1), ghull mahyahß (1), ghull majahß (2), gull.. mahja^s (1), gulle.. mayas (2)- mājās braukt (6) mahjas brauzam (1), maias broucam (1), mayahß brautzam (2), mayas broudtczam (1), mayäs browtczam (1)- mājā(s) palikt; palikt mājās (6) mahja ja=palleek (1), mahjahß pallickt (2), mahjahß pallicku§chi (1), majahß pallickt (1), paleez.. mahja^s (1)- mājās (pār)nākt; nākt mājās (5) mahjahß pahrnahkuśchi (1), mahjas parnahzis (1), mayas nake (2), nahze mahja^s (1)- (pār)iet mājās; mājās (pār)iet (35) eetam mahja^s (1), eetham mahyahs (2), eij.. mahja^s (1), etam maias (1), etam mayas (1), ey mahjahß (2), ey majahß (1), ey mayas (1), gahja mahja^s (1), gahje mahja^s (1), gaya mayas (3), gaya.. mayas (2), ghaja mahjahß (1), ghaya mahyahß (1), mahjahß eet (1), mahjahß pahrghajis (2), mahja^s pahrgahjis (2), mahyahß pahrghayiß (1), majahß ghaja (1), mayaas edth (2), mayahß ghaya (1), mayas gay  (2), pahr=eedami mahjahß (1), pahr=eeß mahyahß (1), pahr=eet majahß (1), pahrgahje mahja^s  (1) mājas dot (2) mayo doeuwu§§che (1), mayo döuwu§§che (1)uzņemt savās mājās, dot pajumtiEs e§me wens We§ys buewis / vnde yuus e§§et man mayo doeuwu§§che. EvEp1587, 2056. Es e§me wens Wie§is buiwis / Vnde yuus e§§eth man mayo döuwu§§che. Ench1615, 18114. mājas / māju vieta mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta mājās piemeklēt (20) mahjahs peemeckleyu (1), mahjahs peemekkle (2), mahjahß pee=meckle (1), mahjahß pee=mecklejis (1), mahjahß pee=meckleju (1), mahjahß peemeckleht (1), mahyahs peemeckleyu (1), majahß pee=mecklehß (1), majahß pee=meckleju (1), majahß peemeckleh (1), majahß peemeckleh (1), majahß peemecklehß (1), majahß peemeckleht (1), majahß pemeckleht (1), mayahs pemeckleh (1), mayahs pemecklehß (1), mayas pemeckle (3)heim§uchen/ majahß peemeckleht.. Manc1638_L, 90A14. heim§uchen/ majahß pemeckleht.. Manc1638_L, 179B14. piemeklēt, sagādāt ciešanas, sodīt..toes Greekes thoes Thewes mayas pemeckle / py thems Bhernems exkan tre§§che vnde czettorte augumme.. Ench1586, A3A4. Tapehtz / ka wiņņs par teems kattri to eenied / tohs Tähwa Grähkus mahjahs peemekkle py teems Bährneems.. Dres1682_SBM, 118. < pēc vāc. heimsuchen 'piemeklēt' parauga māju sataisīt (1) mahju śataiśijs (1)sagatavot, ierīkot mājvietuTu waldi augścham Debbeśi^s/ Kur tu mums Mahju śataiśijs. LGL1685_K1, 23927. debess māja (5) debbes mahja^ (1), debbes mahju (1), debbes=mahju (2), debbe§§' maja^ (1)debesu valstība, jēdziens kristīgajā pasaulē, kas simbolizē pēcnāves dzīviTu muhśa Prahta Gaiśchumiņ§ch/ Mahz/ ka tohp at§ihts Je§uliņ§ch/ Kas muhs no Grehkeem atpe§tijs/ To Debbes Mahju pataiśijs. LGL1685_K1, 6227. < ig. maja 'māja' (etimoloģija nav pilnīgi droša) mājaļaudis, mājāt, mājiņa, mājot, mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta, naktsmāja

15 mājaļaudis

mājaļaudis (1) s. m. pl. mahja=ļaudis (1)mājas ļaudis, mājiniekiJuhß nhe e§śeeta wairs Wee§śis und Śwe§§cheneeki / bett Nammneeki ar Śwähteem / unnd Deewa Mahja=Ļaudis / ustai§śiti us to Dibbinu ( Ghrunnti ) to Apu§tuļo unnd Proweeto / kurr JE§us Chri§tus taß Kanntes Ackmins gir. Manc1654_LP3, 20219. la. māja + ļaudis māja

16 mājāt

mājāt (3) v. maya§che (3)uzņemt savās mājās, dot pajumti, būt viesmīlīgam..es e§me wens weßis buewis / vnde yuus nhe e§§et man maya§che.. EvEp1587, 2062. Kad e§§em mhes thöw wene Wie§e redtczei§che / vnde maya§che? EvEp1615, 18122. la. māja māja, mājot

17 mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta

mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta (90) s. f. mahj=weetu (1), mahja=weeta (7), mahja=weeta^ (3), mahja=weetu (18), mahjas weetu (2), mahjas=weet' (1), mahjas=weeta (2), mahjas=weeta^ (3), mahjas=weetu (9), mahjasweeta^ (1), mahjaweeta (2), mahjaweetas (1), mahjaweetu (3), mahjo=weeta (1), mahju weetas (1), mahjuweet' (1), mahjuweetas (1), mahyaweetas (1), mahyaweetu (2), maiawete (2), maja=weeta (1), maja=weetas (1), maja=weeta` (2), maja=weetu (9), majaweetas (3), majaweeta` (2), majaweetu (3), mayaweeta (1), mayaweetas (1), mayaweetu (1), mayewete (2), śirrds=mahja=weetu (2)Behau§ung/ Mahja/ Mahjaweeta.. Manc1638_L, 29B11. Herberg/ Maja=weeta.. Manc1638_L, 88A25. mājvieta, dzīvesvietaVnd tha peczimme ßouwe pirmoye Dhele / vnd tinne to exkan autims / vnd licke to exkan wene Szille. Ae§to thems nhe by czittur neewena weta exkan to Maiawete. EvEp1587, 1414. Ar śawu eedohtu Mahjas=Weetu buhs ikkurram ar Mehra buht/ un ne ar pa§cha Prahta jaunu Qvarterie jemtees/ kas tur prettie darra/ tam buhs ka Dumpju=zehleijam tapt śohditam. SKL1696_RA, 109. p.. - vest iekš(k)an mājavietas; iekšan mājavietas ievest (5) tohp eek§chan majaweetas eewä§ts (1), wedde.. eek§chan mahjaweetas (1), wedde.. eek§chan mahyaweetas (1), wedde.. exkan tho mayewete (1), wedde.. exkan to mayewete (1) māja(s)vietu darīt (13) mahja=weetu darrie§śim (1), mahja=weetu.. darra (3), mahja=weetu.. darrieśim (1), mahja=weetu.. darrie§śim (2), mahja=weetu.. darriet (1), mahjas weetu.. darriśim (1), mahjas=weetu.. darriśim (1), mahyaweetu.. darrie§śim (1), maja=weetu.. darriet (2)iemājot, apmestiesKas man myļo / taß mannu Wahrdu turrehß / vnd manns Tähws to myļohß / vnd mehs py to nahxim / vnd Mahyaweetu py to darrie§śim. Manc1631_LVM, 13711. Ja kas mann mihle/ tas mannu Wahrdu turrehs/ un mans Tehws to mihlehs/ un mehs prett to nahkśim/ un Mahjas weetu pee ta darriśim. JT1685 Jn 14:14. mājavietu dot; dot(ies) māja(s)vietu (5) dohd.. maja=weetu (1), dohdatees.. mahjas=weetu (1), mahjaweetu doht (1), maja=weetu doht (2)beherbergen/ mahjoht/ apmajoht/ Mahjaweetu doht.. Manc1638_L, 29B19. behau§en/ majoht/ maja=weetu doht. Manc1638_L, 86A20. beherbergen/ Maja=weetu doht.. Manc1638_L, 88B1. dot pajumtiG. Eß töw luhd§ohß/ dohd man §cho Nackti Maja=weetu. Manc1638_Run, 437B7. Dohdatees zits zittam Mahjas=weetu bes Kurneśchanas. VLH1685, 4915. māj(a)vietu ņemt / jemt (2) mahj=weetu ņemt (1), mahja=weetu.. jemmt (1)apmesties, dzīvotPy Wällu taß labpraht nhe ghribb / unnd tomähr buhß tamm turr Mahja=Weetu muh§chighe jemmt. Manc1654_LP3, 2013. Un kad wiņśch nahze pee tahs paśchas Weetas/ §kattijahs JE§us uhs augśchu/ un no kahpe wiņņu/ śazzidams uhs to: Zakeus/ kahpi tikkuśchi §emme^/ jo es gribbu śchodeen Mahj=Weetu ņemt pee tewim. JT1685 Lk 19:19. la. māja + vieta māja

18 mājiņa

mājiņa (1) s. f. dem. mahjiņa^ (1)mājiņaMann' ku§toht śawa^ Mahjiņa^/ Jeb Zelliņa^/ Kur waijag/ eijoht/§peŗŗoht: Man pa§tra Deen' Inn Prahta^ ween.. LGL1685_K1, 20128. la. māja māja

19 mājot

mājot (51) v. mahjo (9), mahjodami (1), mahjoda~s (1), mahjohs (2), mahjoht (9), mahjoja (6), mahjojam (1), mahjojeet (2), mahjojis (3), mahjojuśchi (2), mahjojuśi (1), mahjoju§chi (2), mahjotu (1), mahyoyeeta (1), mahyoyu§chi (2), maioyeth (2), majoht (1), majoja (1), majojuśchi (1), mayoyeeta (1), mayoyeeta (1), mayoyet (1), mayoyu§chi  (1)beherbergen/ mahjoht/ apmajoht/ Mahjaweetu doht.. Manc1638_L, 29B17. behau§en/ majoht/ maja=weetu doht.. Manc1638_L, 86A19. Mahjoht herbergen.. Fuer1650_70_1ms, 14217. Mahjoht. herbergen. Peemajoht. ein ziehen. bei jemandem Fuer1650_70_2ms, 21518. 1. uzņemt savās mājās, dot pajumti, būt viesmīlīgamVs yemmeetes yums thös Sweetes Bhedaczetiges. Mayoyet labprath. Sweetyget tös / kattre yums polga. EvEp1587, 2188. Un ap to paśchu Weetu bija tam Wirśneekam tahs Śallas ar Wahrda Publius śawas Mui§chas/ kas muhs peeņehmis pahr trim Deenahm laipnigi mahjoja. JT1685 Apd 28:28. - mājot labprāt; labprāt mājot (7) labpraht mahjo (1), mahjojeet labpraht (1), maioyeth labprath (2), mayoyeeta labpraht (1), mayoyet labprath (2)2. mājot, mistKad kahds Leels=Kungs kahda` Ähka` ghribb mahjoht/ tad to Ähku di§chane iß=§chkie§ti/ ißmeh§ch/ ma§gha/ und wehl ar Deckeem apśitt.. Manc1654_LP1, 1116. Ko meklejaht juhs? Un tee śazzija uhs wiņņu: Rabbi/ (tas irr tulkahts: Mahzitajs/) kur tu mahjo? JT1685 Jn 1:1. la. māja māja, nemājot, mājāt

20 Makedonija

Makedonija (24) s. f. nloc. Makedonia (2), Makedoniai (1), Makedonias (1), Makedonija (1), Makedonijas (6), Makedonija^ (2), Makedoniju (7), Makedoniu (3), Makedonju (1)Maķedonija; JDBet pee jums nahkśchu es/ kas es zaur Makedoniu §taigaju/ (jo zaur Makedonju gribbu es §taigaht.) JT1685 1Kor 16:16. < gr. Makedonía

21 maks

maks (9) s. m. makka (1), makku (2), makkus (1), maks (5)Maks. m. ein beutel.. Fuer1650_70_1ms, 1504. Maks. m. ein beutel.. Fuer1650_70_2ms, 2193. naudas maksMaks. m. ein beutel. Fuer1650_70_1ms, 1504. Jo zitti śchķitte/ tapehz ka Juhdaśam tas Maks bija/ JE§u śakkam uhs to: pirzi mums/ kas waijaga irr uhs Śwehtkeem/ jeb ka wiņśch teem Nabbageem ko labbu dohtu. JT1685 Jn 13:13. : liet. mãkas 'ādas maisiņš, maks'

22 Malahias

Malahias (2) s. m. npers. Malachias (2)Maleahijs; VDTO Kunghu JE§um Chri§tum śautz taß Proweets Malachias to Śaul tahß Taißnibas. Manc1654_LP1, 1139. < gr. vai lat. Malachias

23 Mālapils

Mālapils (1) s. f. nloc. Malapills (1)Lemburg/ Malapills. Manc1638_PhL, 40920. MālpilsLemburg/ Malapills. Manc1638_PhL, 40920. la. māls + pils

24 Maleleelis

Maleleelis (1) s. m. npers. Malelee`ļa (1)Maleleēls (arī Mahalalēls); JDTa (Dehla) Matu§ala/ ta (Dehla) Enoka/ ta (Dehla) Jareda/ ta (Dehla) Malelee`ļa/ ta (Dehla) Ka`inana.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Maleleel

25 Malhus

Malhus (9) s. m. npers. Malcho (3), Malchos (1), Malchus (5)Malhs; JDTad bye Simon Petrum wens Sobens / vnde J§wilke to / vnde ßitte peetcz to Auxteba§nitczekunge Kalpe / vnde no czirte tham winge labbe Auße / Vnde tas Kalps dhewey Malchos. EvEp1587, 7812. Py ścho Śullaini nahk zittz / tha Malchus Radda=Wiers / kam Pehteris Au§śi by nozirrtis / taß śacka: Ko leed§ees dauds / negg eß töw Dahr§a` py tawu Mahzetaju red§eju? Manc1654_LP3, 6414. < vc. Malchus Malkus

26 Malkus

Malkus (1) s. m. npers. Malkus (1)Malhs; JDTad bij Śihmaņam Pehterim Sohbins/ to iswilzis/ zirte wiņśch pehz ta Aug§ta=Pree§teŗa Kalpa/ un nozirte tam to labbo Auśi/ un tam Kalpam Wahrds bija Malkus. JT1685 Jn 18:18. < vc. Malchus Malhus

27 Manahim

Manahim (1) s. m?. npers. Mannahim (1)Manaēns; JDUN eekśch Antiokias bija §tarp tahs Draud§ibas Praweeśchi/ un Mahzitaji/ Barnabus un Sihmeans/ kas dehwehts Niger/ un Luķius no Kirenes/ un Mannahim/ kas ar Erodu to Leelu=Kungu usaud§inahts bija/ un Sauls. JT1685 Apd 13:13. < vc. Manahen

28 Manase, Manases, Manasis, Manasus

Manase, Manases, Manasis, Manasus (10) s. m. npers. Manaśśes (1), Manaśśu (1), Manaśśus (3), Mana§śe (3), Mana§§es (1), Manna§§is (1)Manase; VD, JDKaß noticka tam beßdeewigham Koninjam Mana§śe? Manc1654_LP2, 3631. Un Ezekius d§imdinaja Manaśśu: un Manaśśus d§imdinaja Amonu : un Amons d§imdinaja Jo§iu. JT1685 Mt 1:1. - koniņš Manase (3) koninjam Mana§śe (1), koninju Mana§śe (2) cilts Manasus (1) zilts Manaśśus (1)Manases pēcnācēji, viena no 12 izraēliešu ciltīm; VD, JDNo tahs Zilts A§eŗa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Nawtaļa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Manaśśus: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. JT1685 Atk 7:7. < vc. Manasse

29 maranas

maranas (4) s. f. pl. marranas (4)Marranas pl. wilde. Röhte. ein Kräutl. da Sie Roht mit färben. Fuer1650_70_1ms, 15010. Marranas pl. Wilde. Röhte. ein Kräutlein, da Sie Roht mit färben.. Fuer1650_70_2ms, 2199. madarasMarranas pl. wilde. Röhte. ein Kräutl. da Sie Roht mit färben. Fuer1650_70_1ms, 1505. Marranas pl. Wilde. Röhte. ein Kräutlein, da Sie Roht mit färben.. Fuer1650_70_2ms, 2199. sīkās maranas (2) śihkas marranas (1), śikahs marranas (1)Śikahs marranas. Fuer1650_70_1ms, 15012. Śihkas marranas.. Fuer1650_70_2ms, 21910. dūkstu madaras (?)Śikahs marranas. Fuer1650_70_1ms, 15012. Śihkas marranas.. Fuer1650_70_2ms, 21910. < ig. maran 'retējs', vai marena 'rubija' Ēdelmane, Ozola 2003, 194–198. mārani, mārnakas

30 mārani

mārani (1) s. m. pl. mahrani (1)madaras (?)Kraut/ da §ie blaw ferben/ Mehļohtni. damit man roht färbet/ Mahrani. Manc1638_PhL, 3388. < ig. maran 'retējs', vai marena 'rubija' maranas, mārnakas

31 mārapīnes

mārapīnes (2) s. f. pl. mahra=pihnes (2)Mahra=Pihnes, Maar=flocken - locken. Fuer1650_70_1ms, 1728. Mahra=Pihnes - Mahr=flokken - locken. Fuer1650_70_2ms, 2639. savēlušos matu pinkasMahra=Pihnes, Maar=flocken - locken. Fuer1650_70_1ms, 1728. Mahra=Pihnes - Mahr=flokken - locken. Fuer1650_70_2ms, 2639. la. Māra + pīne (tautas etimoloģija; sākotnēji pēc vc. Mahrlocken (arī Mahrflechte, Mahrzopf u. c.) 'savēlušos matu pinkas', kur Mahr- 'lietuvēns', kas pēc tautas ticējuma savēlis matus) Konv. III 25765–25766. pīnes

32 māŗarutka

māŗarutka (1) s. f. mahŗa=ruttka (1)Meer=rättich/ Mahŗa=Ruttka. Manc1638_L, 139B14. mārrutksMeer=rättich/ Mahŗa=Ruttka. Manc1638_L, 139B14. < lv. mārreddik 'mārrutks' rutk(i)s, mārarutki

33 mārarutki

mārarutki (2) s. m. pl. mahra=ruttki  (1), mahro=ruttki (1)Merrettich/ §wäti Ruttki/ Mahra=Ruttki. Manc1638_PhL, 3303. Meer=rettich/ Mahro=Ruttki. Manc1638_L, 142B18. mārrutkiMerrettich/ §wäti Ruttki/ Mahra=Ruttki. Manc1638_PhL, 3303. < lv. mārreddik 'mārrutks' rutk(i)s, māŗarutka

34 mārciņš

mārciņš (11) s. m. dem. mahrzing (2), mahrzings (1), mahrzinjeem (1), mahrzinsch (2), mahrziņi (1), mahrziņsch (2), mahrziņu (2)Pfund/ Mahrzings.. Manc1638_L, 137A8. Mahrziņsch ein Pfund. 1 l/b.. Fuer1650_70_1ms, 1509. Mahrzinsch ein l/b/. Pfund.. Fuer1650_70_2ms, 2197. mārciņa, sena svara mērvienībaJh§täno §warrs gir no to Kunghu / vn~ wi§śi Mahrziņi Mai§śa` gir winya darrbo. Manc1637_Sal, 5110. Tad Mahria weenu Mahrziņu ļohti dahrgas/ un itt tihras Nardas=Sahles ņehmuśi/ śwaidija tahs Kahjas JE§us/ un §chahweja ar śaweem Matteem wiņņa Kahjas: un tas Nams tappa no to Sahļu Śmarśchas pilns. JT1685 Jn 12:12. mella mārciņš (2) mella mahrzinsch (1), mella mahrziņsch (1)Mella Mahrziņsch ein 1/2 halb l/b.. Fuer1650_70_1ms, 1508. Mella Mahrzinsch ein 1/2 l/b.. Fuer1650_70_2ms, 2198. pusmārciņaMella Mahrziņsch ein 1/2 halb l/b.. Fuer1650_70_1ms, 1508. Mella Mahrzinsch ein 1/2 l/b.. Fuer1650_70_2ms, 2198. la. mārka 'sīknaudas vienība viduslaikos'

35 Maria, Mārija

Maria, Mārija (453) s. f. npers. Mahria (32), Mahrias (16), Mahriju (1), Mahriu (10), Maria  (285), Mariae (6), Mariai (2), Mariam (9), Marias (63), Mariæ{Ma=(riae.} (1), Mariä (8), Marie (6), Marien (8), Maries (1), Mariey (1), Mariu (1), Marj (1), Marriae (1), Mary (1)Marija; JDSummenata es tu Maria pilne d§cele§tibe / tas kunxs ahr touwem tu es §chwetita par wu§§cems cewems / vnd §chwetitcz gir tas ougls touwes me§ces Je§us Chri§tus. CC1585, 133. Un tas notikkahs/ kad Elih§abete to Śweizinaśchanu no Mahrias d§irdeja/ deedams lehze tas Behrniņśch wiņņas Meeśa^s/ un Elih§abete tappe pilna no ta śwehta Garra. JT1685 Lk 1:1. - Jozeps un Maria; Maria un Jozeps (12) Jo§eps und Maria (7), Jo§epu und Maria (1), Mariam und Jo§epu (1), Mariam vnd Jo§eph (2), Mariam vnd Jo§epu (1)- Maria / Mārija Madaļa / Madliena / Magdalena (41) Mahria Maddaļa (5), Maria Maddaļa (21), Maria Maddaļu (1), Maria Madleena (1), Maria Magdalena (10), Mariae Maddaļai (1), Mariai Maddaļai (1), Marie Maddaļa  (1) Madaļa 1, Madliena, Magdalena (Dieva in / und) (jumpravas) Marias / Mārijas dēls (14) De'we vnd Mariä däle (1), Deewa in Mahrias dehlu (1), Deewa und .. jumprawas Marias dähls (2), Deewa und Marias dähls (5), Deewa und Marias dählu (1), Deewa unnd .. Jumprawas Marias dähls (1), Deewa un~ .. jumprawas Marias dähls (1), Deewa vnd Marias dähls (1), Deewa vnd Marias dählu (1)Jēzus KristusLey mums nu lu^kt Je§um De'we vnd Mariä däle / ka tas wy§se mu^§e gräke pedo^t grib / vnd ekßan debbes no to Swäte De`we wayg mums do^t mu^źam precate's. Elg1621_GCG, 116. Ne muh§cham nu mums kas warr kaiteht/ Wels/ Grehki in ta muh§chiga Nahwe/ Wiśśi lihd§ irr Kauna^ tappuśchi/ Zaur Deewa in Mahrias Dehlu. LGL1685_K1, 5833. Maria Dieva māte; Dieva māte Maria (9) De'we ma'te Maria (1), Dewe mate Maria (1), Dewe matei Mariam (1), Maria .. Dewe mat' (1), Maria .. Dewe mate (1), Maria Dewe mate (4)Marija, Jēzus Kristus māteSchweta Maria / Dewe mate lud§e par mums nabbagems grecenekems. Amen. CC1585, 139. Svmmenata es tu De'we ma'te Maria No De'we yzrädzäta no De'we yzla§syta No De'we pa§o'lyta no De'we go'denata. Elg1621_GCG, 92. Marias diena (1) Marias dene (1)kāda no Jaunavai Marijai veltītajām kristīgās baznīcas svētku dienāmTad war jckgadde trieß kohpan §anahck§chen buth ja tas waydcziebe gir, jeb allß exan ammate notehkas ar warde vß wa§§ar §wehtkems, Marias dene, vnd Fa§tlaue, ordenar, arriedczan nu düwe karth, turrehtz taptt. LS1625, 11v12. Marias piedzimšana (1) Mary pezim§chen (1)Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena (kristīgās baznīcas svētki), 8. septembrisJtem, tad newar newens §elleh prexan Ma§§es Marj denas jeb Mary pezim§chen tick ilge tas darbe laix gir, §ew groh§ietes jeb no wene mei§ter py to ottre §ew padohtees.. LS1625, 8v6. Mārijas pasludināšanas diena (1) Mahrias paśluddinaśchanas deena^ (1)Kunga pasludināšanas diena (kristīgās baznīcas svētki), 25. marts, tautā saukta par Pavasara vai Kāpostu MāruMahrias Paśluddinaśchanas Deena^ / jeb: Deena tahs Eed§imśchanas Kri§tus / ko ne labbi / Kahpo§ta Mahriņa / śauz. 25. Martij. VLH1685, 10212. Mārijas piemeklēšanas diena (1) Mahrias peemekleśchanas deena^ (1)Jaunavas Marijas apmeklēšanas diena (kristīgās baznīcas svētku diena), 2. jūlijsWa§śaras Mahrias Deena^ / jeb: Mahrias Peemekleśchanas Deena^. 2. Julii. VLH1685, 10819-20. Mārijas šķīstīšanas diena; Marias šķīstīšana (2) Mahrias śchķih§tiśchanas deena^ (1), schkie§ti§chana Mariæ{Ma=(riae.} (1)Reinigung Mariae/ Schkie§ti§chana Mariæ{Ma=(riae.} Manc1638_PhL, 3841-2. Kunga prezentācijas diena (kristīgās baznīcas svētku diena), 2. februāris, tautā saukta par Sveču dienuReinigung Mariae/ Schkie§ti§chana Mariæ{Ma=(riae.} , 3841-2. Mahrias Śchķih§tiśchanas Deena^ / ko Śwetśchu Deenu śauz. 2. Februar.. VLH1685, 9926. Mazā Marias diena (2) ma§o Marias deenu (1), ma§§es Marj denas (1)Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena (kristīgās baznīcas svētki), 8. septembrisJtem, tad newar newens §elleh prexan Ma§§es Marj denas jeb Mary pezim§chen tick ilge tas darbe laix gir, §ew groh§ietes jeb no wene mei§ter py to ottre §ew padohtees, LS1625, 8v6. Vnd gir tha Jeru§alem ißpoh§tita vnd wi§chkim śamaitata / 8 Septembris id e§t vs ma§o Marias Deenu / peekta` Mehne§śi pehtz to ka ta apśäh§ta tappa. Manc1631_LVM, 23225. [(šķīsta) jumprava] Maria / Mārija; [jumprava šķīsta] Maria; Maria / Mārija [(šķīsta) jumprava]; Maria [jumprava šķīsta] (121) jummprawa Maria (1), jumpouwes Marie (1), jumprawa Maria (15), jumprawahs Maria (4), jumprawai Maria (5), jumprawas Mahrias (2), jumprawas Maria (15), jumprawas Marias (22), jumprawas Maries (1), jumprawu Maria (9), jumprawu Mariam (1), jumprouw Maria (2), jumprouw Mariae (1), jumprouw §ky§t Maria (2), jumprouw §ky§ta Maria (1), jumprouwas Maria (2), jumprouwes Maria (1), jumprouwes Marie (3), Mahrias .. śchķih§tas jumprawas (2), Maria .. jumprawas (1), Maria .. jumprouw §ky§t (1), Maria .. jumprouwes (3), Maria .. §chkie§tas jumprawas (1), Maria .. §ki§tas jumprows (1), Maria .. §ky§tes jumprouwes (1), Maria .. §ky§tes jumprouws (1), Maria jumprouw (1), Maria jumprouwe §ky§ta (1), Marias .. jumprawas (7), Marias .. §chķie§tas jumprawas (1), Marias .. §kie§tahs jumprawas (1), Marias .. §kie§tas jumprawas (3), Marien .. jumprouws §ki§te (1), śchķih§tas jumprawas Mahrias (1), §kie§tas jumprawas Marias (2), §ki§tas jumprowe Marien (1), §ki§tes jumprow Marien (1), §ky§ta jumprouw Maria (1), §ky§taes jumprouwes Marien (1)Jaunava Marija, Jēzus Kristus māteKatters ehiemptcz gir no the Schwete Garre / dcimmismis no Maria taes iumprouwes. CC1585, 91. MUms irr peed§immis weens Behrniņ§ch/ weens Behrniņ§ch/ No Mahrias tahs śchķih§tas Jumprawas/ Alle=Alleluja. LGL1685_K1, 2225. ([(šķīstas) jumpravas]) Marias / Mārijas dēls (15) jumprawas Maria dähls (1), jumprawas Marias dähls (1), Marias dähls (3), Marias dählu (2), Marias dehls (1), Mariä dälam (1), śchķih§tas jumprawas Mahrias dehlu (1), §kie§tas jumprawas Marias dählu (2), §ki§tas jumprowe Marien deel (1), §ki§tes jumprow Marien deel (1), §ky§taes jumprouwes Marien dhele (1)Jēzus KristusCHri§tum buus mums ßlaweete krä§ne / taes §ky§taes jumprouwes Marien Dhele / Tick tale / ka ta mile Soule §pyde / vnde taes wue§§es pa§§oules gals §tepe. UP1587, G4A13. Neģģi wiņśch tas Amatneeks Marias Dehls/ un Jehkaba/ un Jo§a/ un Judaśa/ un Śihmaņa Brahlis/ un newa wiņņa Mahśahs ścheit pee mums? un tee ņehme Apgrehzibu pee wiņņa.. JT1685 Mk 6:6. Vasaras Mārijas diena (1) Wa§śaras Mahrias deena^ (1)Jaunavas Marijas apmeklēšanas diena (kristīgās baznīcas svētku diena), 2. jūlijsWa§śaras Mahrias Deena^ / jeb: Mahrias Peemekleśchanas Deena^. 2. Julii. VLH1685, 10819. < vc. Maria, vai skr. Marьja

36 Mariņa, Māriņa

Mariņa, Māriņa (18) s. f. npers. Mahriņ` (1), Mahriņa (1), Marin (2), Marines (1), Maring (3), Marinies (2), Marinņs (1), Marins (1), Mariņa{Mari=(ņa} (1), Maryn (3), Maryns (2)Māriņa, MarijaKa Rijthas vnde wackeras gir ialued§e / kad tha Sumna§chen Maring §chwannietz toep? CC1585, 537. Ka` Mahriņ' aggri zehluśa/ Eekśch Kappas Je§u mekleja/ Ta` manna Śirds/ pehz Je§u ween/ Śew lau§chahs/ in pee wiņņa §kreen. LGL1685_K1, 23723. Kāposta Māriņa / Mariņa (2) Kahpo§ta Mahriņa (1), Kahpo§ta Mariņa{Mari=(ņa} (1)Verkündigung Mariae/ Kahpo§ta Mariņa{Mari=(ņa}. Manc1638_PhL, 38413. Kunga pasludināšanas diena (kristīgās baznīcas svētki), 25. marts, tautā saukta par Pavasara vai Kāpostu MāruVerkündigung Mariae/ Kahpo§ta Mariņa{Mari=(ņa}. Manc1638_PhL, 38413. Mahrias Paśluddinaśchanas Deena^ / jeb: Deena tahs Eed§imśchanas Kri§tus / ko ne labbi / Kahpo§ta Mahriņa / śauz. 25. Martij. VLH1685, 10212. la. Mara, Māra, Maŗa, Māŗa

37 mārnakas

mārnakas (8) s. f. pl. mahrnackas (1), mahrnakas (7)Vnkraut welchs das Korn zur Erden zeucht/ Mahrnackas. Manc1638_PhL, 32822. Mahrnakas pl. Kleeber Kraut, das das Getreide zusam~en zur Erden zeucht. Fuer1650_70_1ms, 14318. Mahrnakas. pl. Kleeber Kraut, das das getraide zusam~en zur Erden zeucht. Fuer1650_70_2ms, 21911. madaras, ķeraiņu madaras (?)Vnkraut welchs das Korn zur Erden zeucht/ Mahrnackas. Manc1638_PhL, 32822. ..taß Śoghis JE§us Chri§tus jembs to Wehtekli Rohka` / śawu Klohnu ślauzies / und tahß Mahrnakas / Vśchkas / Pährkoņus unnd wi§śu nicknu Sahl weena` Kuśchky śaśeeß / und Elles Vgguny ee=mettieß. Manc1654_LP2, 424{404}21. : liet. márnaka, márnakas 'madara' (tālākā cilme neskaidra)

38 Marstaļa vārti

Marstaļa vārti (1) s. m. pl. nloc. Mar§taļa=Wahrteem{Mar§taļa=} (1)Mārstaļu vārti, vieni no Rīgas viduslaiku pilsētas vārtiempa kuŗŗeem Wahrteem tu eebrauxi. .. Mar§taļa=Wahrteem{Mar§taļa=}. Manc1638_PhL, 39018. < vlv. marstal 'zirgu stallis'

39 Marta

Marta (17) s. f. npers. Marta (11), Martas (1), Martha (3), Martu (2)Marta; JDRed§i / ka krahßne klahjahß / kad Gideons §tahw Klohna` / und kuļļ Queeśchus / kad Pehteris ar śaweem Bedreem Tieklu ißmätt / kad Sara Buhda` buhdama wahri und zäpp / Rebecca Vhdeni näß / und Martha wi§śas Leetas Namma` darra / ka Deewa Wahrds tohß Ļaudis teitz. Manc1654_LP2, 9625. Tad śazzija Marta uhs JE§u: Kungs/ buhtu tu ścheitan bijis/ mans Brahlis ne buhtu nomirris. JT1685 Jn 11:11. < vc. Martha

40 Marten

Marten (1) s. m. npers. Marten (1)MartensMarten Backith §chriuers.. LS1625, 24v9. < vlv. Marten

41 Martiņš, Mārtiņš

Martiņš, Mārtiņš (5) s. m. npers. Mahrtinsch (1), mahrtiņsch (1), Marting (1), martino (1), Martiņa (1)MārtiņšTad bus tas ammatz jck gaddes karth vs martino dene exan to wete tas paprex§ch 6 mk nu joproyam 24 mk §chas pills baßnitzas ordening naudas doth, py v§turre§chen tho §wehte dewe wahrde beth kad nu zaur dewe §wehtibe ta lahde auxtake nack, jeb labbacke laicke dews dohd bus tade do§chen verbehterehte taptt. LS1625, 18v2. Baddu Mahrtinsch. ein Hunger=leider. Fuer1650_70_2ms, 483. Martiņa diena (2) martino dene (1), Martiņa deena (1)Martini/ Martiņa Deena. Manc1638_PhL, 38426. Mārtiņa diena, 10. vai 11. novembrisTad bus tas ammatz jck gaddes karth vs martino dene exan to wete tas paprex§ch 6 mk nu joproyam 24 mk §chas pills baßnitzas ordening naudas doth, py v§turre§chen tho §wehte dewe wahrde beth kad nu zaur dewe §wehtibe ta lahde auxtake nack, jeb labbacke laicke dews dohd bus tade do§chen verbehterehte taptt. LS1625, 18v2. Martini/ Martiņa Deena. Manc1638_PhL, 38426. badu Mārtiņš (2) baddu Mahrtinsch (1), baddu mahrtiņsch (1)baddu mahrtiņsch, Ein hungerleider. Fuer1650_70_1ms, 3914. Baddu Mahrtinsch. ein Hunger=leider. Fuer1650_70_2ms, 483. badacietējsbaddu mahrtiņsch, Ein hungerleider. Fuer1650_70_1ms, 3914. Baddu Mahrtinsch. ein Hunger=leider. Fuer1650_70_2ms, 483. < vc. Martin

42 Masa

Masa (1) s. f. nloc. Ma§§a (1)Masa; VDSchoden ya yus winga balxnu czirdet / Neap§eloth yu§o ßirdi ka py Meriba notickka / Ka py Ma§§a exkan tuxnibe / Kur man Ju§e Thewe kardenaye / Saiutte vnde redczeye vs mannims darbims. Ps1615, 15111. < vc. Massa

43 Matans

Matans (2) s. m. npers. Mattans (1), Mattanu (1)Matans (arī Matāns); VD, JDUn Eliuds d§imdinaja Eleazaru/ un Eleazars d§imdinaja Mattanu: un Mattans d§imdinaja Jehkabu. JT1685 Mt 1:1. < vc. Mathan

44 Matatans

Matatans (1) s. m. npers. Matatana (1)Matats (arī Matata); JDTa (Dehla) Melea§a/ ta (Dehla) Menana/ ta (Dehla) Matatana/ ta (Dehla) Natana/ ta (Dehla) Dahwida.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Mathathan Matats

45 Matatias

Matatias (2) s. m. npers. Matatiaśa (1), Mattatia (1)Matatijs; JDTa (Dehla) Ma`a`ta/ ta (Dehla) Matatiaśa/ ta (Dehla) Simeja/ ta (Dehla) Ja§epa/ ta (Dehla) Juda.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Mathathias

46 Matats

Matats (2) s. m. npers. Matata (1), Matthata (1)Matats (arī Matata); JDTa (Dehla) Jo§eśa/ ta (Dehla) Elie§era/ ta (Dehla) Jorema/ ta (Dehla) Matata/ ta (Dehla) Lewija.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Mathath Matatans

47 Matejs

Matejs (1) s. m. npers. Mateju (1)Matejs; JDMateju un Tohmaśu/ Jehkabu Alweja Dehlu/ un Śimani/ kas dehwehts irr Zelotes. JT1685 Lk 6:6. < vc. Mattheus Mateuss, Matīss, Matužs

48 Mateuss

Mateuss (73) s. m. npers. Mathei (1), Mathe`us (1), Matteus (1), Matte~us (2), Matte~uśu (1), Matthaeus (1), Matthäi (1), Matthei (4), Mattheo (1), Mattheum (1), Mattheus (59)1. Matejs; JDWilips/ un Behrtolmejs: Tohms/ un Matte~us tas Muitineeks: Jehkabs Alweja Dehls/ un Lebbeis Pawahrda^ Tadde~us. JT1685 Mt 10:10. - (svēts) evangelists Matteuss (52) ewangeli§ts Mattheus (24), ewangeli§tu Mattheus (1), śwähts ewangeli§ts Mattheus (3), śwähttz ewangeli§ts Mattheus (1), śwähtu ewangeli§tu Mattheum (1), śwähtz ewangeli§ts Mattheus (18), śwähtz{śchwähtz} ewangeli§ts Mattheus (1), śwehtu ewangeli§tu Mattheo (1), śwehtz ewangeli§ts Mattheus (2) pī to (svētu) evangelistu Mateusu (3) py to ewangeli§tu Mattheus (1), py to śwähtu ewangeli§tu Mattheum (1), py to śwehtu ewangeli§tu Mattheo (1)Mateja evaņģēlijāTo śwähtu Ewangelium / eek§chan kattru JE§us CHri§tus mums mahza / no tahß Wähdära=Ghahdibas und Nheghau§śibas attśtaht{attśi§teeß} / und wiß pirrmahk pehtz Deewa Wall§tibas / und pehtz winja Taißnibas ghadaht / la§śam mehß py to śwähtu Ewangeli§tu Mattheum / śä§ta` Weeta` / unnd §kann tee Wahrdi juhśa` Walloda` tha:.. Manc1654_LP2, 25023. 2. pārn. Mateja evaņģēlijs, JD daļaKur muße Kunx Chri§tus treße Matthei tan peedigan wetan. Ench1586, E3A6. Kad muhßo Kungs Chri§tus śakka / Matthäi 28. Dres1682_SBM, 373. < vc. Mattheus Matejs, Matīss, Matužs

49 Matīss

Matīss (6) s. m. npers. Mattihśa (1), Mattihśu (2), Mattih§u (2), Mattißa (1)1. Matijs; JDUn tee meślojahs/ un tee Meśli kritte uhs Mattihśu/ un tas tappe wiśśeem gribboht teem ween padeśmiteem peelikts. JT1685 Apd 1:1. Matīsa diena (1) Mattihśa deena^ (1)Svētā apustuļa Matīsa diena (kristīgās baznīcas svētki), 24. februārisŚ: Mattihśa Deena^. 24. Februar.. VLH1685, 1012. 2. Matejs; JDEek§ch taaß §wätaß Mattißa Evangiliuma Gramataß. Reit1675_UeP, 79. < vc. Matthias Matejs, Mateuss, Matužs

50 matpina

matpina (1) s. f. matpinnu (1)matu pīne, aukla (?)Śkaidra Śeewa bes Gohdu/ irr ka` kahda Zuhka ar §elta Matpinnu. VLH1685_Sal, 17A11. la. mati + pīt pīt

51 Matuzalem

Matuzalem (3) s. m. npers. Mathu§alem (2), Matu§alem (1)Metuzāls; VD, JDPatriarchs Noe dewwinie §impt päcde§mit Jared dewwinie §impt §eßde§mit vnd dyw' gad' Matu§alem dewwinie §impt §eßde§mit dewwinie Dzygoie vnd nomyr.. Elg1621_GCG, 1856. Taß gir teeß / mums wi§śeem buhß mirrt / unnd kad tu arr d§iewotu dehwing=śimbtus / śe§śchus=deßmitus=unnd dehwinjus Ghaddus / ka Mathu§alem / ka Mo§es raxta pirma` Ghramata peekta Weeta`; tatt§che töw Semme ja=ghrämmo und ja=mirr§t. Manc1654_LP1, 55418. < vc. Methusalah (VD), Mathusala (JD) Matuzals

52 Matuzals

Matuzals (1) s. m. npers. Matu§ala (1)Metuzāls; VD, JDTa (Dehla) Matu§ala/ ta (Dehla) Enoka/ ta (Dehla) Jareda/ ta (Dehla) Malelee`ļa/ ta (Dehla) Ka`inana.. JT1685 Lk 3:3. < Methusalah (VD), Mathusala (JD) Matuzalem

53 Matužs

Matužs (2) s. m. npers. Mattu§cha (2)Matejs; JDIN JE§us tahlaku eedams / red§eja weenu Zilweku pee Muita=Buhdas śeh§chamu / Wahrda Mattu§cha / in śazzija us wiņņu: Eij man pakkaļ: In wiņ§ch zehlehs / in gahja tam pakkaļ. VLH1685, 11313. Matuža diena (1) Mattu§cha deena^ (1)Svētā apustuļa un evaņģēlista Mateja diena (kristīgās baznīcas svētki), 21. septembrisŚ: Mattu§cha Deena^. 21. Septembr. VLH1685, 11224. < vc. Mattheus Matejs, Mateuss, Matīss

54 medeŗi

medeŗi (3) s. m. pl. meder (2), medeŗi (1)mēdieši (cilts nosaukums); VD, JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien.. EvEp1587, 1301. Parteŗi un Medeŗi un Elamiteŗi/ un kas mehs d§ihwojam eekśch Me§opotamias/ Judejas un Kappadoķijas/ Pontas un A§ias. JT1685 Apd 2:2. < vc. Meder miedeŗi

55 Mefibozets

Mefibozets (1) s. m. npers. Mephibo§eths (1)Mefibošets (arī Mefībošets); VDJck=kattris warr to lähte nomanniet und pra§t / kad taß klibbais Mephibo§eths py ta Koningha Dawida Ghalldu nahze / eh§t und d§errt / tad buhß Wings ghohdighe unnd klannidameeß alla§ch nahzis. Manc1654_LP1, 39023. < vc. MephiBoseth

56 Meleazs

Meleazs (1) s. m. npers. Melea§a (1)Meleja; JDTa (Dehla) Melea§a/ ta (Dehla) Menana/ ta (Dehla) Matatana/ ta (Dehla) Natana/ ta (Dehla) Dahwida.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Melea

57 Melhizedeh, Melhizedek

Melhizedeh, Melhizedek Melkizedeks, Melķizedeks

58 Melkijs

Melkijs (2) s. m. npers. Melkia (1), Melkija (1)Melhijs; JDTa (Dehla) Melkija/ ta (Dehla) Addija/ ta (Dehla) Koh§ama/ ta (Dehla) Elmodama/ ta (Dehla) Erra.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Melchi

59 Melkizedeks, Melķizedeks

Melkizedeks, Melķizedeks (15) s. m. npers. Melchisdeck (1), Melchi§edech (2), Melchi§edek (1), Melchi§edek_ (1), Melki§edeka (7), Melki§edeks (2), Melķi§edeks (1)Melhisedeks; VD, JDTas kunx gir ßolis / vnd tas tam nhebuus ßeele / Tu e§§e wens macetays mußige / peetcz to Eraddumme Melchi§edech. UP1587, GB11. JO śchis Melki§edeks bija weens Ķehniņśch eekśch Salem/ weens Pree§teris Deewa ta wiśśu aug§taka/ kas Abra`a`mam pretti gahje/ kad tas atgree§ahs no tahs Kauśchanas to Ķehniņu/ un pahrśwehtija wiņņu. JT1685 Ebr 7:7. - pēc tās kārtas Melkizedeka (6) pehz tahs kahrtas Melki§edeka (6) < vc. Melchisedech

60 mēlnesis, mēlnese

mēlnesis, mēlnese (4) s. m. , mehl=nessis (1), mehlnessis (1), mehlneśahm (1), mehlneścheem (1), mehlneśchi (1), mehlneśśe (1), mehlneśśis (2), mehlne§śis (1)Meerlintrager/ Mehlne§śis. Manc1638_L, 122A12. Mehlnessis. Ein Zungen=träger. Fuer1650_70_1ms, 1449. Mehl=nessis. Ein Zungen=träger. Fuer1650_70_2ms, 2235. mēlnesis, cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņasMeerlintrager/ Mehlne§śis. Manc1638_L, 122A12. Ta` patt arrid§an tahm Śeewahm (buhs) gohdigahm(buht)/ ne Mehlneśahm/ mohdrigahm/ peetizzigahm eekśch wiśśahm Leetahm. JT1685 1Tim 3:3. la. mēle + nest 'izplatīt baumas'

61 Menans

Menans (1) s. m. npers. Menana (1)Menna; JDTa (Dehla) Melea§a/ ta (Dehla) Menana/ ta (Dehla) Matatana/ ta (Dehla) Natana/ ta (Dehla) Dahwida.. JT1685 Lk 3:3. < vc. Menam, gr. Menná

62 mēnesnauda

mēnesnauda (2) s. f. mehnes=naudu (2)mēnešalga, alga, ko saņem katru mēnesiKas pee Karrohga=Sa=eeśchanas/ wiśśem d§irdoht/ Mehnes=Naudu praśs/ tam buhs ka Dumpu=Zehleijam Kakla=Teeśa^ nomaitatam tapt. SKL1696_RA, 139. p. la. mēnesis + nauda nauda

63 Meriba

Meriba (1) s. f. nloc. Meriba (1)Meriba (arī Merība); VDSchoden ya yus winga balxnu czirdet / Neap§eloth yu§o ßirdi ka py Meriba notickka / Ka py Ma§§a exkan tuxnibe / Kur man Ju§e Thewe kardenaye / Saiutte vnde redczeye vs mannims darbims. Ps1615, 15111. < vc. Meriba

64 Merkurijs

Merkurijs (1) s. m. npropr. Merkuriju (1)Merkurs, seno romiešu dievsUn tee śauze to Barnabu Jupiteru/ un to Pahwilu Merkuriju/ tapehz/ ka wiņśch tas Runnatais bija. JT1685 Apd 14:14. < vc. Mercurius

65 Mesia, Mesijas

Mesia, Mesijas (30) s. m. npropr. Meśśijas (1), Meśśiju (1), Me§śia (6), Me§śiam (3), Me§śias (17), Me§§ias (2)Mesija, pestītājs; svaidītais; JDPatz taß Kungs Me§§ias §chälojahß / winjam buhß to maxaht / ko Wings nhe gir laupijis. Manc1654_LP3, 2127. Śakka ta Śeewa uhs wiņņu: Es §innu/ ka tas Meśśijas nahk/ kas Kri§tus dehwehts: kad tas pats nahks/ paśluddinahs wiņśch mums wiśśas Leetas. JT1685 Jn 4:4. - īstens Mesia / Mesijas (5) ih§täns Me§śias (4), ih§tänu Me§śia (1) < vc. Messias

66 Mesteŗapils

Mesteŗapils (1) s. f. nloc. Me§teŗapills (1)Rigi§ch Schloß/ Me§teŗapills. Manc1638_PhL, 4103. Rīgas pilsRigi§ch Schloß/ Me§teŗapills. Manc1638_PhL, 4103. la. mesters 'ordeņa mestrs' + pils

67 Meši

Meši (4) s. m. npropr. pl. Meschi (2), Messchi (1), Meß/i (1)Meschi. fast=Nacht. alij. Meß/i. fast nacht=Abend.. Fuer1650_70_1ms, 15724. Messchi. fast=Nacht. Alij Meschi, fast=Nacht=Abend vid. Gawenis. p. 127. Fuer1650_70_2ms, 2255. Meteņi, Vastlāvji, gavēņa sākums (?)Meschi. fast=Nacht. alij. Meß/i. fast nacht=Abend.. Fuer1650_70_1ms, 15724. Messchi. fast=Nacht. Alij Meschi, fast=Nacht=Abend vid. Gawenis. p. 127. Fuer1650_70_2ms, 2255. la. mest Metieņi, Miesmetis

68 Metieņi

Metieņi (1) s. m. npropr. pl. Metteeņi (1)Metteeņi. fasten. wend. Fuer1650_70_2ms, 226l2. Meteņi, Vastlāvji, gavēņa sākums (?)Metteeņi. fasten. wend. Fuer1650_70_2ms, 226l2. la. mest Meši, Miesmetis

69 Mezah

Mezah (1) s. m?. npers. Me§ach (1)Mesahs (arī Mēšahs); VDSadrach / Me§ach und Abednego tappa ded§igha` Krahßny / kattra ka Kallgka=Zepplis däggha / ka tee ghaja unnd §tahweja / arr Drahnam / Mehteleem / Kurrpehm / eemä§ti / teitan by teem Pällno=pällnohß śadeggt / tapehtz{tapeptz} kad tee nhe ghribbeja no tahß ih§tänas Titzibas attkahpt / unnd to Paggaņo Titzibu usjembt.. Manc1654_LP2, 287{267}27. < vc. Mesach

70 Mezapatamia

Mezapatamia (1) s. f. nloc. Me§apatamias (1)Mezopotāmija; VD, JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 5023. < vc. Mesopotamia Mezopotamija

71 Mezopotamija

Mezopotamija (5) s. f. nloc. Me§opotamia (3), Me§opotamias (1), Me§opotamija^ (1)Mezopotāmija; VD, JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien / py Cyrenen / vn~ Swe§§cheneke no Rome / Judde vnde Juddeloudes / Kreter vnd Araber / mhes czirdam thös ar mu§§ims mhelims / tös leles Dewe darbes treßotes. EvEp1587, 1302. Bet wiņśch śazzija: Wihri Brahļi/ un Tehwi/ klauśajt: Deews tahs Gohdibas parahdijahs muhśu Tehwam Abra`a`mam/ kad wiņśch Me§opotamija^ bija/ pirms wiņśch mahjoja Karana^.. JT1685 Apd 7:7. < vc. Mesopotamia Mezapatamia

72 Mežamuiža

Mežamuiža (2) s. f. nloc. Me§chamui§cha (2)Bu§chhoff/ Me§chamui§cha. Manc1638_PhL, 4111. Grentzhoff/ Me§chamui§cha/ [vielleicht: E§chamui§cha/ weil das Ampt mit Littawen bey Schaggarn grentzet.] Manc1638_PhL, 4119. 1. kāda no Kurzemes vai Zemgales muižām, iespējams, Mežamuiža Bērzes pagastāBu§chhoff/ Me§chamui§cha. Manc1638_PhL, 4111. 2. Augstkalne (agrāk Mežmuiža)Grentzhoff/ Me§chamui§cha/ [vielleicht: E§chamui§cha/ weil das Ampt mit Littawen bey Schaggarn grentzet.] Manc1638_PhL, 4119. Ežamuiža la. mežs + muiža BHO II 97–98, 197; Lvv II 424; Zemzare 1961, 469.

73 Mežotne

Mežotne (1) s. f. nloc. Me§chotne (1)Me§oten/ Me§chotne. Manc1638_PhL, 41115. MežotneMe§oten/ Me§chotne. Manc1638_PhL, 41115. la. mežs

74 mice

mice (1) s. f. mitz (1)mice, galvassegaWinjai gir weens §älta Krohnis / (Pu§§chkaynis) ar weenu §ie§cha Mitz. Manc1631_Syr, 52722. < lv. mütse 'galvassegas veids'

75 Midiana, Mīdiana

Midiana, Mīdiana (6) s. f. npropr. Midian (4), Midijan (1), Mihdia´nas (1)Midiāna (arī Midjāna) (cilts un tās apdzīvotās teritorijas nosaukums); VD, JD..ae§to ta doudtcybe to kammele te thöw apklaas / vnd te tetczetaye aran Midian vnd Epha / the aran Saba wue§§e naetczys / Selte vnde Wyrock atne§§is / vnde tha kunge Slawe paßluudenaas. EvEp1587, 2818. Tas Pulks to Kameļu=Sirgu tewi apklahs / Tee Tezzetaji no Mihdia´nas in Eepas / ir wiśśi tee no Sahbas nahks / Seltu in Wihraku tee atneśśihs / in ta Kunga Ślawu śluddinahs. VLH1685, 1321. < vc. Midian midianiteŗi

76 midianiteŗi

midianiteŗi (1) s. m. pl. midianiteŗus (1)midiānieši (arī midjānieši) (cilts nosaukums); VD, JDDeewa Enghels d§inna ka Muśchas wi§śus Midianiteŗus unnd Amalekiteŗus / und wi§śus kattri śapullzejuścheeß by prett Deewa Ļaudeem / zaur Gideon ar Trieß=śimbteem Wiereem.Weens.. Manc1654_LP2, 285{265}29. < vc. Midianiter Midiana, Mīdiana

77 Midijan

Midijan Midiana, Mīdiana

78 miedeŗi

miedeŗi (2) s. m. pl. meedeŗi (2)mēdieši (cilts nosaukums); VD, JDKa d§irrdam mehß tad ick=kattris śawu Mehl / eek§chan kattras mehß ä§śam d§immu§chi / Partheŗi / vnd Meedeŗi / vnd Elamiteŗi / vnd kattri mehß d§iewoyam eek§chan Me§opotamia / vnd eek§chan Judea vnd Cappadocia / Ponto vnd A§ia / Wrygia / vnd Pamwilia / Ägyptes / vnd py teems E§cheems to Lybieŗo.. Manc1631_LVM, 13621. Parteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo.. VLH1685, 5022. < vc. Meder medeŗi

79 mieles

mieles (8) s. f. pl. meelehm (2), meelehß (1), meeles (2), meele^hs (2), meles (1)Hehfe/ Meeles. Manc1638_L, 87B1. Hefen/ Meles. Manc1638_PhL, 31917. mieles; šķidras vielas (parasti rauga) nogulsnesHehfe/ Meeles. Manc1638_L, 87B1. Tas Appiņņa=Stihgas, kad tahs mett appiņņu Dahrsa^ us Zerreem jeb us Dohbeem tad tahs par Seemu śapuhst weenas meele^hs, tad aug ohtra^ Gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_2ms, 1614. sapūt mielēs (2) sa=puhst.. meele^hs (1), śapuhst.. meele^hs (1)sapūt, kļūstot šķidram, glumam (parasti par augiem)Tas appiņņa stihgas, kad tahs{ta[hs]}mett appiņņu dahrsa^ uhs zerreem jeb uhs dohbeem, tad{t[ad]} tas par seemu sa=puhst weenas{w[ee=]nas} meele^hs, tad aug ohtra^ gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_1ms, 87. Tas Appiņņa=Stihgas, kad tahs mett appiņņu Dahrsa^ us Zerreem jeb us Dohbeem tad tahs par Seemu śapuhst weenas meele^hs, tad aug ohtra^ Gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_2ms, 1614. : liet. miẽlės 'raugs, mieles' mielestapa, mieļatapa

80 mielestapa, mieļatapa

mielestapa, mieļatapa (5) s. com. meeles=tappa (1), meeļa=tappa (4)dzērājs..taß nhe gir parei§e / ka tu Deenas Nacktis d§err und pliete / und ka Meeļa=Tappa wa§ajeeß.. Manc1654_LP1, 3121. la. mieles + tapa mieles, tapa

81 Miesmetis

Miesmetis (4) s. m. npropr. Mees=meschi (1), Meeś=meschi (2), Meeśmettis (1)Meeś=meschi, das Päpstiche{Päpsti[c]he} fasten. Fuer1650_70_1ms, 7210. Mees=Meschi. das päbstische fasten. Fuer1650_70_2ms, 126l_12713. Meeś-Meschi. p. 127. Papstl. fasten. Fuer1650_70_2ms, 22423. Metteeņi. fasten. wend. Meeśmettis. id. im Salisb. Fuer1650_70_2ms, 226l3. Meteņi, Vastlāvji, gavēņa sākums (?)Meeś=meschi, das Päpstiche{Päpsti[c]he} fasten. Fuer1650_70_1ms, 7210. Metteeņi. fasten. wend. Meeśmettis. id. im Salisb. Fuer1650_70_2ms, 226l3. la. miesa 'gaļa' + mest (: ig. lihaheide 'miesmetis, Vastlāvji; pēc skr. mѧsopoustъ, mѧsopousty 't.p.') Meši, Metieņi

82 miesta

miesta (24) s. f. mee§tahm (3), mee§tahs (2), mee§tas (3), mee§ta^ (8), mee§ta^s (5), mee§tu  (3)ciemsUn wiņśch śazzija us teem: Lai mehs no=eetam tuwaka^s Mee§ta^s/ ka es tur arrid§an mannu Wahrdu śluddinaju: jo tapehz es eśmu isgahjis. JT1685 Mk 1:1. - ieiet / noiet miestā(s); miestās noiet (11) eegahje mee§ta^s (1), eet mee§ta^s  (1), eij mee§ta^ (2), eita.. mee§ta^ (1), eite.. mee§ta^ (2), mee§ta^s.. nogahjuśchi (1), no=eetam.. mee§ta^s  (1), noeet.. mee§tahs (1), noeite.. mee§ta^ (1) < sl. město 'apdzīvota vieta' miests

83 miests

miests (2) s. m. meests (2)Meests. ein littauisch{littau[i]sch}. dorf. Städchen, ein klein flecken. Fuer1650_70_1ms, 1442. Meests. ein Littausch dorff. Städchen ein klein flecken. Fuer1650_70_2ms, 2257. miests, neliela apdzīvota vietaMeests. ein littauisch{littau[i]sch}. dorf. Städchen, ein klein flecken. Fuer1650_70_1ms, 1442. Meests. ein Littausch dorff. Städchen ein klein flecken. Fuer1650_70_2ms, 2257. < sl. město 'apdzīvota vieta' miesta

84 migla

migla (10) s. f. miggla (4), migglas (1), migglu (3), migla (2)Nebel/ Miggla.. Manc1638_L, 131A13. Migla der Nebel.. Fuer1650_70_1ms, 1461. Migla. der Nebel.. Fuer1650_70_2ms, 22711. miglaPrettie to pallieds leela Miggla / vnd Ra§śa pehts Karr§tumu / ta eepreezena wiß attkall. Manc1631_Syr, 59910. REd§'/ ka` śawih§t/ Suhd in isśchķih§t/ Wiśśu Ļau§chu Muh§chiņśch: Duhmi/ Miggla drih§i krahpjahs/ Wehjam puhśchoht drih§ahk ślahpjahs/ Śew ne weens no Nahwes glahbjahs. LGL1685_K1, 1913. deldēt / izdēdēt kā miglu (3) dalldu{dälldu}.. ka migglu (1), delldeju.. ka migglu (1), iß=dehdeh.. ka migglu (1)strauji mazināt, iznīcinātPatz Deews śacka zaur to Proweetu E§aia: Eß / Eß delldeju tawus Ghräkus ka to Migglu / und tawus No§eghummus ka tahß Padebbe§śes. Manc1654_LP2, 337{317}13. : liet. miglà 'migla' miglains, miglaiņš

85 miglains, miglaiņš

miglains, miglaiņš (3) adj. migglains (1), miglainsch (2)nebelicht/ migglains.. Manc1638_L, 131A14. Miglainsch, Nebelicht.. Fuer1650_70_1ms, 1462. Miglainsch, nebelicht.. Fuer1650_70_2ms, 22712. miglainsnebelicht/ migglains.. Manc1638_L, 131A14. Miglainsch, nebelicht.. Fuer1650_70_2ms, 22712. la. migla migla

86 Miha

Miha (10) s. m. npers. Micha (10)Miha; VDExkan Bethlehem tho Davide Pille / Ka Micha to gir ßluddenais / Tas gir tas Kunx JE§us Chri§t / Katters iu§e wuße pe§titais gir. Ps1615, 8317. Eek§chan Bettlehem Dawida Pilli / Ka Micha to gir §luddenayis / Taß gir taß Kungs JE§us Chri§t / Katters juh§śo wi§śo Pe§titais gir. LGL1685_V5, 194. - [pravietis] Miha (7) propheta Micha (1), proweeta Micha (1), proweetu Micha (2), proweetz Micha (2), prowets Micha (1) < vc. Micha Miheas, Mikas

87 Mihael

Mihael (2) s. m. npers. Michael (2)Mihaēls (arī Miķelis); VD, JDVNde tur paczheles ßöw wena czyxtee§chenne exkan Debbes / Michael vnde winge Engele czyxteye ar tho Sathana / vnd thas Sathanas czyxtey vnd winge Engele / vnd neepärwarreye / nedtcz tappe arridtczan winge weta wayrs attra§ta exkan Debbes. EvEp1587, 22013. VNde tur paczheles ßöw wena czyxtee§chenne exkan Debbes / Michael vnde winge Engele czyxtey ar to Sathana / vnde thas Sathanas czyxtey vnde winge Engele / Vnde neepärwarreye / Nedtcz tappe arridtczan winge weta wayrs attra§ta exkan Debbes. Ench1615, 19515–16. < vc. Michael Mihel, Miķelis, Miķels

88 Miheas

Miheas (1) s. m. npers. Micheas (1)Miha; VDŚchee Trieß tohp weena` ih§śa` Mahziba` kräßne śajämbte / kad taß Proweets Micheas śacka śä§ta Weeta`:Töw gir śatzietz / Zillwähx / kaß labb gir / und ko taß Kungs / taws Deews / no töw ghribb / ar Wahrdu / Deewa Wahrdu turreht / taß luhko us Deewu Debbe§śies / us Mielä§tibas dohteeß / taß peenahkahß pretti Tuwaku / unnd §ämmam buht preek§ch tawu Deewu / taß klahjahß ick=kattram Zillwäkam. Manc1654_LP2, 8514. < vc. Micha Miha, Mikas

89 Mihel

Mihel (1) s. m. npers. Michell (1)MiķelisMichell Plattonn, oldermans py to laick.. LS1625, 24v5. < vc. Michel Mihael, Miķelis, Miķels

90 Mikas

Mikas (1) s. m. npers. Mikkas (1)Miha; VDEekśch Betlemes/ Dahwida Pilli^/ Ka` Mikkas to irr śluddinajs/ Tas irra tas Kungs Je§us Kri§tus/ kas juhśu wiśśu Pe§titajs irr. LGL1685_K1, 1224. < vc. Micha Miha, Miheas

91 miklāka

miklāka (2) adj. f. comp. miklahka (2)miklāka..winna Śemme miklahka ne ka` Schi. Jenes land ist noch feuchter alß diß. Fuer1650_70_1ms, 1528. winna Semme miklahka neka` Schi. Jenes land ist noch feuchter alß diß. Fuer1650_70_2ms, 22714. la. mikls mikls, mikla

92 mikls, mikla

mikls, mikla (4) adj. miklas (2), mikls (2)Mikls feucht.. Fuer1650_70_1ms, 1526. Mikls, feucht. Fuer1650_70_2ms, 22713. mikls, mitrsTas drahnas wehl miklas. die Kleider sein noch feucht. Fuer1650_70_1ms, 1527. ..tas drehbes wehl miklas. die Kleider sein noch feucht. Fuer1650_70_2ms, 22713. : liet. miklùs, mìklas 'veikls, izveicīgs; lokans; ciets' (etimoloģija nav pilnīgi droša) miklāka

93 mīkne

mīkne (4) s. f. mihkne (2), mihknes (2)Mihkne, gelinde, a` mihksts. Weich=wetter.. Fuer1650_70_1ms, 1598. Mihkne, gelinde, a` mihksts. weichwetter.. Fuer1650_70_2ms, 22716. silts laiks (ziemā); atkusnisNewaid scho Seem ne kahdas Mihknes. disen winter ist kein gelinde wetter, eingefallen gewesen. Fuer1650_70_1ms, 1599. Ne waid scho Seem nekahdas Mihknes. diesen Winter ist kein gelinde Wetter eingefallen gewesen. Fuer1650_70_2ms, 22717. : la. mīksts, mīcīt

94 mīk(st)čaul(i)s

mīk(st)čaul(i)s (6) s. m. miext§chauls (1), mihkst zauļis (1), mihksts tschaulis (1), miext§chauls (1), mihkzaula (2)zart/ miexts/ miext§chauls. Manc1638_L, 217A7. tāds, kam ir mīksta, trausla čaumala (piem., par olu)zart/ miexts/ miext§chauls. Manc1638_L, 217A17. mihksts Zaulis (tschaulis:) mihkzaula pauts. ein weich Ey. Fuer1650_70_2ms, 2285.

95 Miķelis

Miķelis (9) s. m. npers. Mickel (1), Mickelis (2), Mickeļa (1), Miķķelis (3), Miķķeļa (1), Miķķeļo^s (1)1. Miķelis (arī Mihaēls); VD, JDWEens Karr§ch pazehlees śöw Debbe§śies / Mickelis vnd winja Engeļi Karŗoya ar to Satahna / vnd tas Sathanas Karŗoya / vnd winja Engeļi / vnd nhe vswahreya / neds arrid§an winjo Weeta tappa Debbe§śies attra§ta. Manc1631_LVM, 21811. Bet Miķķelis tas leels Eņģelis/ ka tas ar to Wellu bahrahs/ un darrijahs pahr to Meeśu Mo§us/ ne drihk§teja kahdu Teeśu tahs Saimośchanas pretti to ne§t/ bet śazzija: lai tas Kungs tew apśohda. JT1685 Jud 1:1. Miķeļa diena (2) Mickeļa deena (1), Miķķeļa deena^ (1)Michael/ Mickeļa Deena. Manc1638_PhL, 38424. Miķeļa diena, 29. septembrisMichael/ Mickeļa Deena. Manc1638_PhL, 38424. Ś: Miķķeļa Deena^ / jeb: Miķķeļo^s. 29. Septemb.. VLH1685, 11327. 2. (tikai dsk.) Miķeļa dienaŚ: Miķķeļa Deena^ / jeb: Miķķeļo^s. 29. Septemb.. VLH1685, 11327. < vc. Michel Mihael, Mihel, Miķels, Miķelītis

96 Miķelītis

Miķelītis (1) s. m. npers. dem. Mickeliet (1)MiķelītisKo tad darries/ labbs Mickeliet/ jo Kunghi nhe ghribb palied§eht. Manc1638_Run, 464B19. Miķelis Miķelis

97 Miķels

Miķels (1) s. m. npers. Mickels (1)Miķelis (arī Mihaēls); VD, JDZittam Wahrds gir Mickels / taß gir / kaß gir ka muh§śo Deews? zittam Rawae#ls / Deewa Ahr§te / zittam Gabriels / Deewa Stipprums / zittam Vriels / Deewa Ghaiśchums / zittam Jeramiels / Deewa Schäla§tiba. Manc1654_LP2, 285{265}12. < vc. Michel Mihael, Mihel, Miķelis

98 milna

milna (2) s. f. millna (2)Gewand/ Drahna/ Millna/ Waddmals. Manc1638_L, 75B13. Tuch/ Waddmala/ Millna. Manc1638_L, 191B9. vadmalas audums; arī no vadmalas gatavots apģērbs (?)Gewand/ Drahna/ Millna/ Waddmals. Manc1638_L, 75B13. : la. mils 'rupjš audums', liet. mìlas 't. p.', pr. milan 't. p.' Jansone 2003, 122, 123.

99 milnis

milnis (2) s. m. milnis (2)Milnis der handmühl=Stock, it: der Toback stock. Reibe stock. it. eine Mörser Keule. gruß/amais. idem. Fuer1650_70_1ms, 15211. Milnis der Hand=Mühl=Stock. it: der Toback=Stock Reibe=stock. it. eine Mörser=Reule. Gruhschamais idem. Fuer1650_70_2ms, 22822. 1. rokas dzirnavu kārtsMilnis der handmühl=Stock. Fuer1650_70_1ms, 15211. Milnis der Hand=Mühl=Stock. Fuer1650_70_2ms, 22822. 2. kāts (piem., pīpes, rīves)Milnis .. der Toback stock. Reibe stock. Fuer1650_70_1ms, 15211. Milnis.. der Toback=Stock Reibe=stock. Fuer1650_70_2ms, 22822. 3. piestalaMilnis .. eine Mörser Keule. gruß/amais. idem. Fuer1650_70_1ms, 15211. Milnis.. eine Mörser=Reule. Gruhschamais idem. Fuer1650_70_2ms, 22822. : liet. milinỹs 'rokas dzirnavu kāts'

100 miltains

miltains (2) adj. miltaini (2)miltains..mihksti, miltaini Śirņi labbi ne tee kas truśli. die weichen Mehlichten Erbsen sind gut. nicht die brockerichte. Fuer1650_70_1ms, 2165. Mihksti, Miltaini Śirni labbi, ne tee kas truśli. die weiche Mehl=lichte Erbsen sind gut, o# die brockerichte. Fuer1650_70_2ms, 3905. la. milti milti

101 miltenes

miltenes (2) s. f. pl. miltenes (2)Miltenes pl. Mehl beere. Fuer1650_70_1ms, 15916. Miltenes pl. Mehlbeere. Fuer1650_70_2ms, 22821. miltenesMiltenes pl. Mehl beere. Fuer1650_70_1ms, 15916. Miltenes pl. Mehlbeere. Fuer1650_70_2ms, 22821. la. milti Latvijas daba

102 milti

milti (28) s. m. pl. au§o=millti (1), ghrigko=millteems (1), kam~a=millti (1), labbibas=millteem (1), mais=millti (1), mee§cho=millti (1), millteem (1), millti (3), millto (1), millto=ghroh§u  (1), millto=§chkirr§ts (1), millto=trauziņu (1), milltus (3), milti (2), milto (1), miltu (1), miltus (3), queeścho=millteem (1), quee§cho=millti (2), rud§o=[millteem] (1)Mehl/ Millti. Manc1638_L, 120B21. Milti pl. Mehl. Fuer1650_70_1ms, 15916. Milti pl. Mehl. Fuer1650_70_2ms, 22821. miltiTam Czilwäkam gir py śawas d§iewibas wayaga / Vhdens / Vgguns / D§ell§e / Śahls / Millti / Mäddus / Peens / Wiens / Ölya / vnd Drehbes. Manc1631_Syr, 59112. Ta Debbeśo Wal§tiba irr lihd§a Raugam/ ko weena Śeewa ņehmuśi śajauze §tarp teem Puhreem Milto/ teekams wiśs śaruhge. JT1685 Mt 13:13. balto maiz milti (1) ballto mais=millti (1)Semelmäl/ Quee§cho=millti/ ballto Mais=millti. Manc1638_L, 167A15. kviešu miltiSemelmäl/ Quee§cho=millti/ ballto Mais=millti. Manc1638_L, 167A15. kama milti (1) kam~a=millti (1)Haber Mehl/ Au§o=millti/ Kam~a=millti. Manc1638_L, 120B27. auzu miltiHaber Mehl/ Au§o=millti/ Kam~a=millti. Manc1638_L, 120B27. : liet. mìltai 'milti', pr. meltan 'milti' miltains, miltenes

103 milzenis

milzenis (6) s. m. milsena (2), milsenis (4)Milsenis. qs. mille arcens. Fuer1650_70_1ms, 15216. Milsenis qs. mille arcens. Fuer1650_70_2ms, 2293. milzenis, milzisTas tahds ka Milsenis isaudsis. der ist wie ein Riese außgewachsen. Fuer1650_70_1ms, 15219. Tas tahds ka Milsenis isaudsis der ist wie ein Riese außgewachsen. Fuer1650_70_2ms, 2293. la. milzt 'tūkt, pampt' milzis, milzt

104 milzis

milzis (4) s. m. milsa=kauls (1), milsis (2), milßa=kauls (1)Milsis eine Riese. Fuer1650_70_1ms, 15214. Milsis eine Riese. Fuer1650_70_2ms, 2292. milzisMilsis eine Riese. Fuer1650_70_1ms, 15214. Milsis eine Riese. Fuer1650_70_2ms, 2292. la. milzt 'tūkt, pampt' milzt, milzis

105 milzt

milzt (2) v. milst (2)Milst. verschim~ern, azzis apmilst ka ne war redseht. Fuer1650_70_1ms, 15915. Milst. verschim~ern. cum compos. Azzis apmilst ka ne war redseht. Fuer1650_70_2ms, 22819. tūkt, pamptMilst. verschim~ern, azzis apmilst ka ne war redseht. Fuer1650_70_1ms, 15915. Milst. verschim~ern. cum compos. Azzis apmilst ka ne war redseht. Fuer1650_70_2ms, 22819. : liet. mìlžtis 'tūkt, pampt' milzenis, milzis

106 mīna

mīna (4) s. f. mihna (2), mihnu (2)Mihna ein Rätzel a` minneht. Fuer1650_70_1ms, 14616. Mihna ein Rätzel a` minneht. Fuer1650_70_2ms, 2296. mīklaatminni mannu Mihnu? Raht mein Räzzel auff. Fuer1650_70_1ms, 14617. atminni mannu Mihnu. Raht mein Rätzel auff. Fuer1650_70_2ms, 2296. la. mīt, minēt 'atminēt, uzminēt'

107 mir(k)ināt, mirkšķināt

mir(k)ināt, mirkšķināt (12) v. mirck§chkinaja (1), mirck§chkinaya (1), mirkśchkinaja (1), mirkśchķinajis (1), mirk§chkina (1), mirrck§chkina (2), mirrck§chkinaht (1), mirrck§kina (1), mirrk§chkinaht (1), mirrk§chkinaya (1), mirr§kina (1)wincken mit den Augen/ mirrk§chkinaht/ ar Atzeems mirrck§chkinaht. Manc1638_L, 210B22–23. mirkšķināt, parasti, dodot zīmiKas ar Atzeems mirk§chkina / tam nhe gir labbs Prahtz / vnd nhe leekahs no to nogree§tees. Manc1631_Syr, 56628. Un tas isgahjis ne warreja us teem runnaht/ un tee nomannija/ ka tas kahdu (Eņģeļa) Parahdiśchanu Deewa Namma^ bij red§ejis/ un tas mirkśchkinaja teem/ un palikke mehms. JT1685 Lk 1:1. - ar aciems mirkšķināt; mirkšķināt ar acīm / aciems (4) ar atzeems mirk§chkina  (2), mirrck§chkina ar atzeems (1), mirrck§chkina.. ar atziem (1) la. mirkšķēt mirkšķenāt, mirkšķēt

108 mirkšķenāšana

mirkšķenāšana (1) s. f. mirrck§chkena§chana (1)das nicken der Auge~/ mirrck§chkena§chana.. Manc1638_L, 132B13. mirkšķināšanadas nicken der Auge~/ mirrck§chkena§chana.. Manc1638_L, 132B13. la. mirkšķenāt mirkšķenāt

109 mirkšķenāt

mirkšķenāt (1) v. mirrck§chkenaht (1)nicken mit den Auge~ mirrck§chkenaht. Manc1638_L, 132B11. mirkšķinātnicken mit den Auge~ mirrck§chkenaht. Manc1638_L, 132B11. la. mirkšķēt mirkšķēt mir(k)ināt, mirkšķināt

110 mirkšķēt

mirkšķēt (2) v. mirkschkeht (2)Mirkschkeht. mit den augen winken. Fuer1650_70_1ms, 14520. Mirkschkeht. mit den Augen winken. Fuer1650_70_2ms, 23118. mirkšķinātMirkschkeht. mit den augen winken. Fuer1650_70_1ms, 14520. Mirkschkeht. mit den Augen winken. Fuer1650_70_2ms, 23118. : liet. mirksėti 'mirkšķināt, mirgot' mirkšķenāt, mir(k)ināt, mirkšķināt

111 mirkšķināt

mirkšķināt mir(k)ināt, mirkšķināt

112 mirkt

mirkt (2) v. mirkt (2)Mirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_1ms, 16117. Mirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_2ms, 22914. mirktMirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_1ms, 16117. Mirkt. weichen. Neutr. Fuer1650_70_2ms, 22914. : liet. mirkti 'mirkt, kļūt mitram, slapjam'

113 Mītava

Mītava (2) s. f. nloc. Mihtaw (1), Mitaw (1)Jelgava, pilsēta ZemgalēMist wohnen ps. es mihtu. ich wohne. hinc. Mitaw. Fuer1650_70_1ms, 1479. hinc Mihtaw Mist wohnen Praes. es mihtu. Gr. vid. p. 166. it. auf=hören. Fuer1650_70_2ms, 2302. la. mīt 'mainīt' vai, mīt 'spiest ar kāju' Jelgava, Nītauja

114 Mitilena

Mitilena (1) s. f. nloc. Mitilenu (1)Mitilēna (arī Mitilēne); JDUn kad wiņśch Aśśona^ mums peeklihde/ tad mehs wiņņu eeņehmuśchi nahzam us Mitilenu. JT1685 Apd 20:20. < vc. Mitylene

115 mizenes

mizenes (2) s. f. pl. misenes (2)Mellenes. Schwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes. Fuer1650_70_1ms, 15817. Mellenes. Schwartz=heidel=beeren Alij Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_2ms, 22323. mellenes vai melnās vistenes (?)Mellenes. Schwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes. Fuer1650_70_1ms, 15817. Mellenes. Schwartz=heidel=beeren Alij Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_2ms, 22323. la. mīzt 'urinēt, čurāt' (ja patskaņa īsums avotā ir kļūdains) Ēdelmane, Ozola 2003, 216, 443; Siliņa-Piņķe, Trumpa 2013, 93–103. mīzenes

116 mīzenes

mīzenes (2) s. f. pl. mihsenes (2)Zuhzenes, die Schwartzen heidelbeer, die unter den blauen wachsen, al: Mihsenes. Fuer1650_70_1ms, 31322. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 55312. mellenes vai melnās vistenes (?)Zuhzenes, die Schwartzen heidelbeer, die unter den blauen wachsen, al: Mihsenes. Fuer1650_70_1ms, 31322. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 55312. la. mīzt 'urinēt, čurāt' Ēdelmane, Ozola 2003, 216, 443; Siliņa-Piņķe, Trumpa 2013, 93–103. mizenes

117 Mizija

Mizija (2) s. f. nloc. Mi§ija^ (1), Mi§iju (1)Mizija (arī Mīsija); JDUn tee Mi§iju śezzen gahjuśchi/ nogahje uhs Troadu. JT1685 Apd 16:16. < gr. Mysía

118 Mnazons

Mnazons (1) s. m. npers. Mna§onu (1)Mnasons (arī Mnāsons); JDUn tur arrid§an lihd§i ar mums nahze zitti to Mahzekļu no Ke§arias/ un wedde (ar śewim) weenu wezzu Mahzekli/ (ar Wahrdu) Mna§onu no Kihpru/ pee ka mums bij mahjoht. JT1685 Apd 21:21. < vc. Mnason

119 Moizes

Moizes (3) s. m. npers. Moi§am (1), Moi§es (1), Moy§es (1)Mozus; VD, JDMoi§es §cho ackmen ka wene paprexke ßime §itte / no tade cziwige odene ne§§e / katters exkan mußige cziwo§chen / vnde tos titcziges twixen klu§§ena. Ps1615, 9513. Tu cour kru^me Moy§am / cour ryk§te Aaronam cour wylne Gedeonam / cour durres Ezechielam / cour kräsle Salomonam / no De`we pre`kßan zymota. Elg1621_GCG, 99. < lat. Moyses Moze, Mozes, Mozus, Mozums

120 Mojan

Mojan (1) s. g.? nloc. Mojan (1)Mojan/ Mojan. Manc1638_PhL, 40924. Mujāni, pils vai muiža VidzemēMojan/ Mojan. Manc1638_PhL, 40924. neskaidra cilme

121 Molaks

Molaks (1) s. m. npropr. Molaka (1)Molohs (arī Molehs); dievība VD, JDTeeścham juhs eśśat us ņehmuśchi to D§ihwokli Molaka/ un to Swaig§nu juhśu Deewa Remwam/ tahs Bildes ko juhs eśśat darrijuśchi tohs peeluhgt/ un es pahrzelśchu juhs us wiņņa puśs Babel. JT1685 Apd 7:7. < vc. Moloch

122 Moze, Mozes, Mozus

Moze, Mozes, Mozus (252) s. m. npers. Mośe (1), Mośu (1), Mośus (1), Mo§e (21), Mo§em (1), Mo§en (26), Mo§es (79), Mo§i (12), Mo§is (14), Mo§u (16), Mo§um (10), Mo§us (70)Mozus; VD, JDVnde lydtcz ka Mo§es exkan to Tuxni§§e / wene ßcuu§ke patczelis gir / tha buus ta Czilwheke Dhelam patczeltam tapt / ka wue§§e / kattre exkan to titcz / nhe thope pa§u§te / beth to mußige cziwo§chen dabbuu. EvEp1587, 13820. Tai paścha^ Laika^ d§imme Mo§us/ un bija weens it krahśnis Behrns preekśch Deewa/ kas trihs Mehneśis śawa Tehwa=Namma^ tappe aud§inahts. JT1685 Apd 7:7. - Dieva kalps Moze / Mozes / Mozus; Mozes, Dieva kalps (14) Deewa kallpam Mo§i (1), Deewa kallps Mo§es (1), Deewa kallpu Mo§e (1), Deewa kalpa Mo§us (1), Deewa=kallps Mo§es (1), Mo§e Deewa kallpu (1), Mo§es Deewa kallps (8)- mācītājs Mozus (3) mahzitajs Mo§us (3)- Mozes / Mozus bauslība / baušļi; bauslība / baušļi Mozes / Mozus (22) bauślibas Mo§us (2), bauślibu Mo§us (4), baußli Mo§is (1), baußlu Mo§i (1), baußlu Mo§is (2), boußle Mo§i (4), Mośus bauślibas (2), Mo§es baußly (1), Mo§us bauśliba (1), Mo§us bauślibahm (2), Mo§us bauśliba` (1), Mo§us bauśliba^ (1) Mozes grāmata; grāmata Mozes / Mozus (11) ghrahmata` Mo§is (1), ghramatas Mo§is (1), ghramata` Mo§is (3), ghramatu Mo§is (1), grahmatu Mo§us (1), Mo§is ghrahmatam (1), Mo§is ghramata (1), Mo§is ghramatahms (1), Mo§is gramataß (1)Mozus grāmata; VD daļaKlau§śeeta la§śam Deewa ta Kunga Wahrdu / ta §tahw Raxtietz eek§chan to pirrmo Ghramatu Mo§is / ohtra` weeta`.. Manc1631_Cat, 50617. Bet no teem Miŗŗoņeem/ ka tee taps us mohdinati/ neģģ` eśśaht juhs laśśijuśchi eekśch to Grahmatu Mo§us/ ka Deews pee tha Kruhma us to runnajis/ śazzidams: Es eśmu tas Deews Abrahama/ un tas Deews J§a`a`ka/ un tas Deews Jehkaba.. JT1685 Mk 12:12. < vc. Mose Moizes, Mozums

123 Mozums

Mozums (1) s. m. npers. Mo§ums (1)Mozus; VD, JDTahpehz / ka` Mo§ums Tukśneśi^ weenu Tśchuśku pa=aug§tinajs (us augśchu zehlis) ta` buhs arri ta Zilweka Dehlam pa=aug§tinatam (us augśchu zeltam) tapt: Ka wiśśi / kas us wiņņu tiz / ne tohp pa§udduśchi / bet to muh§chigu D§ihwośchanu dabbu. VLH1685, 54{64}24. < lat. Mosum (acc.) Moizes, Moze, Mozes, Mozus

124 Mūsa

Mūsa (4) s. f. nloc. Muhsa (4)Muhsa, die bach bei Baliske u. Namanna, die machen beide die Aa. Fuer1650_70_1ms, 16119. Muhsa die bache bei Baliske u. Namanna die machen bejde die Aa. Fuer1650_70_2ms, 23316. Muhsa leela uppe, die grose bach. die Aa. Fuer1650_70_1ms, 1668. Muhsa, leela Uppe. die große bach. die Aa. Fuer1650_70_2ms, 2383. Mūsa, upe Lietuvā un Zemgalē (arī Mūsa un Lielupe kopā (?))Muhsa, die bach bei Baliske u. Namanna, die machen beide die Aa. Fuer1650_70_1ms, 16119. Ņamana, Namana. Namglis. die Mum~el bei bauske, so in die Maus. läufft. Muhsa, leela Uppe. die große bach. die Aa. Fuer1650_70_2ms, 2383. : liet. Mūšà 'Mūsa'