A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 108 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 Daugava

Daugava (2) s. f. nloc. Daughaw (2)DaugavaTitzi/ es Tauta=laikohß Widd§em~eh nowä§ts vsjehmu Sem~/ trieß Ghaddus brie śehdejis/ ghann labb eekuhleeß/ att§prucku eß ar Lohpeem par Daughaw. Manc1638_Run, 465B8. Mehs runnajam wi§śi Lattwi§ku Wallodu / bett tee no Kur§emmes / no Juhrmali / Rehdinji / und tee ghaŗŗam Daughaw ghroh§a to Wallodu. Manc1654_LP3, 6413. la. daudz, liet. daũg 'daudz'

2 dēdēt

dēdēt (3) v. dähd (1), dehdeht (2)Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen. Fuer1650_70_1ms, 518. Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen. Fuer1650_70_2ms, 828. 1. novecotDehdeht, isdehdeht, veralten.. Fuer1650_70_1ms, 518. Teitzat muhß Deewu :/: Teitzat muhß Deewu. 5. Winņs dähd näneeka :/: Winņs bähd näneeka.. LGL1685_V5, 28620. 2. satrūdētDehdeht, isdehdeht.., verwesen. Fuer1650_70_2ms, 828. : liet. dėdė 'tēvocis, onkulis', skr. dědъ 'vectēvs, vecs cilvēks' izdēdēt

3 dēdināt

dēdināt (2) v. dehdinaht (2)Dehdinaht, der Hennen ein nest machen zum legen. Fuer1650_70_1ms, 5828. Dehdinaht. der Hennen ein Nest machen zum legen. Fuer1650_70_2ms, 8312. sagatavot vistai perēkliDehdinaht, der Hennen ein nest machen zum legen. Fuer1650_70_1ms, 5828. la. dēt dēt 1

4 Derba

Derba (4) s. f. nloc. Derbu (4)Derbe; pilsēta JDBet kad tee Mahzekļi wiņņu wiśs apkahrt ap§tahja/ tad wiņśch uszehlees eegahje Pilsśata^: un ohtra^ Deena^ isgahje wiņśch ar Barnabu uhs Derbu. JT1685 Apd 14:14. < vc. Derbe

5 dēstīšana

dēstīšana (1) s. f. deh§ti§chana (1)Jmpffung/ deh§ti§chana. Manc1638_L, 96B19. potēšana (par augiem)Jmpffung/ deh§ti§chana. Manc1638_L, 96B19. la. dēstīt dēstīt

6 dēstīt

dēstīt (30) v. dehstiht (2), dehśti (1), deh§ti (2), deh§tiet (5), deh§tiets (1), deh§tietz (4), deh§tihts (1), deh§tija (4), deh§tijis (4), deh§tita (1), deh§titam (1), deh§titas (1), deh§titi (2), deh§tiyis (1)Jmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B18. pflantzen/ deh§tiet/ §tahdiet. Manc1638_L, 136A26. zweigen/ plantare, deh§tiet. Manc1638_L, 222A20. Dehstiht pflantzen. Fuer1650_70_1ms, 565. Dehstiht. pflantzen. Fuer1650_70_2ms, 8410. 1. dēstīt, stādītKlau§śaita mannis juhs §wähti Bährni / vnd Aud§eeta ka Ro§es / py Vppi§cheems deh§titas. Manc1631_Syr, 59016. Ja jums Tizziba buhtu ka Sinnepes Graudiņśch/ tad warretut juhs śchim Wihgu=Kohkam śazziht: tohpi ar Śakneem israuts/ un Juhŗa^ deh§tihts: tad buhtu tas jums paklauśijis. JT1685 Lk 17:17. 2. uzpotētJmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B18. 3. pārn. radīt, darīt; iedibinātAi§to nhe buhtu taß / kaß to Atz darrijis gir / red§ejis / unnd kaß to Au§śi deh§tijis / nhe buhtu taß d§irrdejis? waiza taß Konings Dawid. Manc1654_LP2, 12813. Jo ja mehs deh§titi eśśam lihd§iga^ Nahwe^ ar wiņņu/ tad buhśim mehs arrid§an Augścham=Zelśchana^ lihd§i. JT1685 Rm 6:6. : liet. dėstyti 'likt, kraut; stāstīt, skaidrot; mācīt' (< la. dēt, liet. dėti 'likt') dēstīšana, dēstītājs, iedēstīt

7 dēstītājs

dēstītājs (5) s. m. deh§titais (5)Jmpffer/ deh§titais. Manc1638_L, 96B21. pflantzer/ deh§titais/ §tattitais. Manc1638_L, 136B2. Zweiger/ in§itor, Deh§titais. Manc1638_L, 222A22. 1. dēstītājs, stādītājspflantzer/ deh§titais/ §tattitais. Manc1638_L, 136B2. Un tas Deh§titais un tas Ślazzinatais irr weens: bet ikweens dabbuhs śawadu Algu pehz śawadu Darbu. JT1685 1Kor 3:3. 2. (augu) potētājsJmpffer/ deh§titais. Manc1638_L, 96B21. la. dēstīt dēstīt

8 dēt

dēt 1 (12) v. deht (9), dehtas (2), dehti (1)Eyer legen/ deht. Manc1638_L, 56A8. Deht, Ey"er legen.., aushauen, ausarbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 5814. Deht. Ey"er legen .., auß=saugen - hauen. auß=arbeiten. Fuer1650_70_2ms, 832. 1. dēt (olas)Eyer legen/ deht. Manc1638_L, 56A8. Tam Uhdenim buhs Siwis doht/ Tahs leek Deews uhs Galdu zelt/ Pauti (Ohlas/) no Putneem dehti tohp/ Zahliśchi tohp no teem (tahm) isperreti/ Teem buhs Zilweka Barribam buht.. LGL1685_K1, 22510. - pautus dēt (3) pauti.. dehti (1), pautus deht (2)2. izcirstDrawu deht bienen stöcke aushauen, machen. Fuer1650_70_1ms, 5817. Drawu deht. bienen=stöcke außhauen, machen. Fuer1650_70_2ms, 835. dravu dēt; dēt dravas (4) dehtas drawas{druwas} (2), drawu deht (2)izcirst dori koka dobumāDrawu deht bienen stöcke aushauen, machen. Fuer1650_70_1ms, 5817. Drawu deht. bienen=stöcke außhauen, machen. Fuer1650_70_2ms, 835. : liet. dėti 'likt, kraut; dēt' dēdināt, dēties, izdēt

9 dēt

dēt 2 (4) v. deht (2), dei (2)Deht.. saugen.. Fuer1650_70_1ms, 5814. Deht.. saugen.. Fuer1650_70_2ms, 832. zīstTas behrns dei, das Kind saugt{sagt}.. Fuer1650_70_1ms, 5816. Tas behrns dei, das Kind sagt. Fuer1650_70_2ms, 834. : la. dēls, dēle, sind. dháyati 'zīž'

10 dēties

dēties (10) v. refl. dehśees (2), dehtees (7), dehteeß (1)rast patvērumu, glābties, likties..to apdohmadams tu e§śi no§kum~is / und nhe §inni kurr dehteeß: Tad turreeß ar §tippru Titzibu py ścho Kunghu JE§um CHRi§tum.. Manc1654_LP3, 302. Tad manna Śirds gribb puśchu §prahgt/ Śmags Akmins pohl us Duhśchu: Ne §innu/ kur buhs dehtees man/ Ja/ man bij nonihkt arrid§an/ Kad man taws Wahrds ne buhtu. LGL1685_K1, 8224. - nezināt kur dēties (7) ) ne §innu kur.. dehtees (1), ne sinnu kur dehtees (1), ne §innu kur.. dehtees (1), nesinnu kur.. dehtees (1), nesinnu kur.. dehtees (2), nhe §inni kurr dehteeß (1) la. dēt 'likt' dēt 1

11 dibenāt

dibenāt (4) v. dibbenaht (2), duebbenays (2)gründen/ dibbenaht. Manc1638_L, 81A6. dibināt, radīt, izveidotVnd tu Kunx es no Eßakumme / to Semme duebbenays / vnd te Debbe§§e gir touwes Rokas darbe. EvEp1587, 185 . ..ka Wings mums eek§chan Titzibas §tipprus darriet / eek§chan Mielä§tibas eeraddenaht / und eek§chan tahß Pazeeśchanas tha dibbenaht warrätu / ka mehs nhe śchurp nhe turrp śchaubameeß. Manc1654_LP1, 48331. la. dibens (pēc vc. gründen 'dibināt, pamatot') dibens, dibināt

12 dibens

dibens (215) s. m. dibbäna (1), dibbänu (3), dibben (166), dibbena (14), dibbena^ (1), dibbeni  (4), dibbens (5), dibbenu (2), duebben (15), duebbenne (4)Grund/ Dibbens. Manc1638_L, 81A1. 1. dziļums, apakšaEs lued§e teuw arrid§aen no §cirdes duebben / tu grib maen d§elige pamme§t wu§ces mannes{man nes} grekes / kattre es §chodeen prettib teuw darris e§§me.. CC1585, 4912. In irr pa§uddinahts pee muh§chigas Nahwes/ D§iļļi Elles Dibbena^.. LGL1685_K1, 802. no sird(e)s dibena (197) nho ßirde duebbenne  (1), nho ßirdes duebbenne (1), no sirrdtz dibben (1), no szirdes duebbenne (1), no śirds dibben (8), no śirds dibbena (13), no śirdß dibben (1), no śirdtz dibben (18), no śirdz dibben (1), no śirrdes dibben (4), no śirrds dibben (123), no śirrdtz dibben (5), no śirrtz dibbänu (1), no śirtz dibben (1), no §cirdes duebben (1), no ßirde duebben (4), no ßirde duebben (3), no ßirde duebbenne (1), no ßirdes duebben (2), no ßirdes duebben (2), no ßyrde duebben (1), no.. śirds dibbena (1), no.. śirrds dibben (2), no.. śirrdtz dibben (1)ļoti, no visas sirdsŚchis nahzis un red§edams to Deewa Schehla§tibu/ preezajahs/ un pamahzija wiśśus/ ka tee no Śirds dibben apņemtohs/ pee ta Kungu palikt. CC1585, 4912. Manni Grehki irr gŗuhti in pahr leeku leeli/ In ruhp man no Śirds= dibbena LGL1685_K1, 903. 2. pamatsKa es töw rahditu §tippru dibbänu tahß Tai§§nibas / ka tu parei§e §innatu adbilldeht teems / kattri töw śuhta. Manc1637_Sal, 734. Tad notikke peepeśchi leela Semmes Trihśeśchana/ ta` ka tee Zeetuma Dibbeni ku§tinajahs/ un tudaliņ kļua wiśśas Durwis atwehrtas: un wiśśu Śaites tappe waļļa^. JT1685 Apd 16:16. 3. (priekšmeta) pamatneusśist dibbenu, den boden auffschlagen. usśist stihpas, bänden, binden, bände auffschlagen. Fuer1650_70_1ms, 27419. : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' bezdiben(i)s 1, dibenāt, sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga, dibins, dubens

13 dibināšana

dibināšana (5) s. f. dibbinaśchanas (5)radīšanaJtt ka` wiņśch muhs eekśch ta irr isred§ejs preekśch Dibbinaśchanas tahs Paśaules/ ka mums bij śwehteem buht/ un beswainigeem preekśch wiņņa eekśch Mihle§tibas. JT1685 Ef 1:1. - dibināšana tās pasaules (5) dibbinaśchanas tahs paśaules (5) la. dibināt dibināt

14 dibināt

dibināt (9) v. dibbinahß (1), dibbinaht (1), dibbinajis (1), dibbinajs (2), dibbinata (1), dibbinati (1), dibbinayis (2)dibināt, radīt, izveidotVnd tu Kunx e§śi no Eeśakummu to Semm dibbinayis / vnd tee Debbe§śi gir tawas Rohkas darrbi. Manc1631_LVM, 353. Bet Deews wiśśas Schehla§tibas/ kas muhs irr aizinajis us śawu muh§chigu Gohdu/ eekśch Kri§tus JE§us/ kas juhs ma§u Brihdi zeeśchat/ tas pats gribbetu juhs śataiśiht/ §tiprinaht/ pa§tahwigus darriht/ dibbinaht. JT1685 1P 5:5. la. dibens, dibins (pēc vc. gründen 'dibināt, pamatot') dibins, dibenāt

15 dibins

dibins (57) s. m. dibbina (2), dibbinam (4), dibbina` (33), dibbina^ (1), dibbins (11), dibbinu (6)der Boden/ Grund/ Dibbins.. Manc1638_L, 38A20. grundve§te/ dibbins. Manc1638_L, 194A7. Dibbins, der boden. grund.. Fuer1650_70_1ms, 5830. Dibbins, der boden. Grund. Fuer1650_70_2ms, 863. 1. dziļums, apakšaWings nhe śaud§ehya tohs wätzus gharyus Ļaudis / kattri ar śawu Stipprumu dibbina` grima. Manc1631_Syr, 54422. Winņs ißtetzeya no Thäwu / Und ghree§ehs attkal py Thäwu / Brautza Elles dibbina` / Und attkal py Deewa Krähßlu. LGL1685_V5, 217. - (elles) dibinā iegrūst / nogrūst (3) dibbina` eeghruhśt (1), elles dibbina`.. ee=ghruh§ch (1), elles dibbina`no=ghruhdu§śi (1)- elles dibins (25) elles dibbina (1), elles dibbina` (21), elles dibbina^ (1), elles dibbins (1), elles dibbinu (1)- (elles) dibinā (ie)grimt; grimt (elles) dibinā (7) dibbina` ghrimbt (1), dibbina` grima (1), elles dibbina` ee=ghrimbtam (1), elles dibbina`.. ee=ghrimmuśchi (1), ghrimma elles dibbina` (1), ghrimmśim.. dibbina` (1), grim§t.. dibbina` (1)2. pamats..ka wings mums arrid§an ißwehleyis gir czaur to pa§§chu / pirms tai Pa§śaulei tas dibbins licktz tappa / ka mums by §wähteems buht vnd nhe peemettigheems preek§cha winju eek§chan tahß milä§tibas. Manc1631_LVM, 20118. Deewa §tippris dibbins palleek §tippre / und nhe śchaubahß / und tam gir taß Sehghels: taß Kungs pa§ie§t tohß / kattri winjam peedärr. Manc1654_LP2, 531. : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' bezdibins dibens, dubens

16 dīdīt

dīdīt (4) v. dihda (2), dihdiht (2)Dihdiht tantzend machen, täntzlen. Fuer1650_70_1ms, 5013. Dihdiht. tanzend machen, tänzlen. Fuer1650_70_2ms, 866. dīdīt; dancināt, likt dejotDihdiht tantzend machen, täntzlen. Fuer1650_70_1ms, 5013. Dihdiht. tanzend machen, tänzlen. Tee Lahzus dihda. Sie ließen die bähren tantzen. isdihdiht. Fuer1650_70_2ms, 866. la. diet 'dejot' izdīdīt

17 dīdzējs

dīdzējs (2) s. m. dihdseji (2)dīdzējskas jau dihdseji tas jau dihgst. was schon künen will das künet. Fuer1650_70_2ms, 869. la. dīgt dīgt

18 diedelēšana

diedelēšana (3) s. f. deedele§chana (2), deedele§chanas (1)hei§chung/ bettlung deedele§chana. Manc1638_L, 90B12. diedelēšana; ubagošanaMans Bährns / nhe dohdees vs Deedele§chanas / labbahk gir mirrth / nhe ka deedeleht. Manc1631_Syr, 59333. hei§chung/ bettlung deedele§chana. Manc1638_L, 90B12. la. diedelēt diedelēt

19 diedelēt

diedelēt (19) v. dedelleeth (2), dedelleye (2), deedeleht (10), deedeleja (4), deedeleya (1)Bettelen/ deedeleht/ Vbbaghohß eet. Manc1638_L, 33A12. hei§chen/ bettlen/ deedeleht. Manc1638_L, 90B8. diedelēt; ubagotBeth tas noticke kad tas tuwe klathe py Jericho nätce / ßedeye wens py tho czelle / vnde dedelleye. EvEp1587, 534. Mans Kungs ņemm to Namma=Waldiśchanu no mannim? Rakt es ne §pehju/ un man Kauns deedeleht.. JT1685 Lk 16:16. la. diet 'dejot' diedelēšana, diedelnieks, diedelniece

20 diedelnieks, diedelniece

diedelnieks, diedelniece (20) s. deedellneeka (1), deedellneekam (1), deedellneekeem (1), deedellneeki (1), deedellneeku (3), deedellneeze (1), deedelneeka (1), deedelneekam (3), deedelneeku (2), deedelneekus (2), deedelneex (4)Bettler/ Deedelneex/ Vbbax. Manc1638_L, 33A14. diedelnieks; ubagsKaß Waru vnd Nhepattee§śi darra / buhs pehtz ghalla Deedelneekam kļuht / vnd kas läppnis gir / pehtz ghalla nahk no Śätas vnd Äkas. Manc1631_Syr, 55324. Zick dries Sagglis eelau§chahß / und darra töw par Deedelneeku. Manc1654_LP1, 52212. la. diedelēt diedelēt

21 dīgt

dīgt (7) v. died§is (1), dihgst (4), dihgt (1), dihgt{dight} (1)Dihgt{Dight}. Künen. Keimen. Fuer1650_70_2ms, 869. Dihgt, Kümen, Künen, Keimen.. Fuer1650_70_1ms, 593. dīgtBahrda sprahgst, dihgst. der baart wächst, kom~t herfür.. Fuer1650_70_1ms, 4222. ..ihten ka weens Arrais lab=praht ghribbätu / ka ick=kattris ghraudings buhtu died§is und usaud§is.. Manc1654_LP1, 25925. : liet. dýgti 'dīgt' dīdzējs, nedīgt, uzdīgt

22 dīķis

dīķis (7) s. m. dieki (1), diekis (1), dihkis (2), dihķi (2), dihķi^ (1)Teich/ Diekis. Manc1638_L, 182A24. Weier/ Dihkis. Manc1638_L, 204B18. dīķisTeich/ Diekis. Manc1638_L, 182A24. Bet tur Jeruh§aleme^ irr pee teem Awju (Wahrtim) Dihķis/ ar Pawahrda Ebrei~§ki Beteśda/ tam bija peezas J§tabas. JT1685 Jn 5:5. < vlv. dīk 'dīķis'

23 dīlīt

dīlīt (5) v. dieliet (1), dihliht (4)dieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A9. Dihliht Seugen, dihliht behrnu, jehru, Ein Kind lam säugen. Fuer1650_70_1ms, 5112. Dihliht. säugen. dihliht. behrnu, jehru ein Kind lahm säugen. Fuer1650_70_2ms, 8612. zīdītdieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A9. Dihliht. säugen. dihliht. behrnu, jehru ein Kind lahm säugen. Fuer1650_70_2ms, 8612. : la. dīle 'zīdāms teļš', dēls, dēle, dēt 'zīst'

24 dilles

dilles (5) s. f. pl. dillehm (1), dilles (3), dilles{Dil (les.} (1)Dille/ Dilles. Manc1638_L, 185B16. Till/ Anethum, Dilles{Dil(les.}. Manc1638_L, 185B16. dillesDille/ Dilles. Manc1638_L, 48A18. Waj jums Rak§ta=Mahzitajeem un Wari§ee~ŗeem/ juhs Leekuļi/ jo juhs dohdaht to deśmitu Teeśu no Mehtrahm/ Dilles un Ķimmines/ un pamettaht to/ kas gruhtaks irr Bauśliba^/ to Teeśu/ un Śirds Schehla§tibu/ un to Tizzibu.. JT1685 Mt 23:23. < vlv. dill 'dille'

25 dilt

dilt (1) v. dillt (1)§chlei§§en/ dillt.. Manc1638_L, 157B10. dilt§chlei§§en/ dillt.. Manc1638_L, 157B10. : liet. dìlti 'dilt' diltin, izdilt, nodilt, pusdilu, sadilt

26 diltin

diltin (4) adv. dilltin (4)diltin, savienojumā ar nodilt izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu..vnd tahß Vdens Wlllnes kaux / vnd tee Czillwäki dilltin nodills / i§śabydamees.. Manc1631_LVM, 2617. ..patz Wälls gir / tapehtz śacka taß Kungs JE§us: Tee Zillwäki dilltin no=dillß / i§śabidameeß / und ghaididami tahß Leetas.. Manc1654_LP1, 186. la. dilt dilt

27 dīŗāt

dīŗāt (14) v. dieraja (1), dieŗa (3), dieŗaht (5), dieŗati (1), dihraht (4)§chinden/ dieŗaht/ nodieŗaht. Manc1638_L, 156A22. Dihraht, die haut abzihen, schinden. Fuer1650_70_1ms, 5118. Dihraht. die Haut abziehen. schinden. Fuer1650_70_2ms, 872. 1. dīrāt, atdalīt ādu§chinden/ dieŗaht/ nodieŗaht. Manc1638_L, 156A22. Kad tu Sagki dieŗa / tad tu nhe ween tahß Kahjas / bett irr Ghallwu dieŗa.. Manc1654_LP2, 364{344}29. somiskli dīrāt (2) sohmiskli dihraht (1), śohmiskli dihraht (1)Śohmiskli dihraht, einem wild die haut abstreiffen. Fuer1650_70_1ms, 24711. Sohmiskli dihraht. einem Wilde, die Haut abstreiffen. Fuer1650_70_2ms, 4346. meža dzīvniekam novilkt (veselu?) āduŚohmiskli dihraht, einem wild die haut abstreiffen. Fuer1650_70_1ms, 24711. Sohmiskli dihraht. einem Wilde, die Haut abstreiffen. Fuer1650_70_2ms, 4346. ādu dīŗāt (1) ahdu dieŗa (1)nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot..kaß nhe ghribb arr labbu Prahtu śawam länam / labbam / ramam Kungham Tee§śu doht / tam buhß tomähr ghribbiet nhe ghhribbiet tadam Kunngham pehtz doht / kaß irr Ahdu dieŗa / unnd nhe dohd labbu Wahrdu klaht. Manc1654_LP2, 387{367}17. 2. pārn. nežēlīgi, līdz asinīm sistwinju ißwällk / śeen py Stabbu / ka tee jo warrätu winju labbe dieŗaht / tee śitt zeek §pähdami ar Pataghahm / us to kailu Mee§śu / Brienums / ka taß Kungs JE§us nhe gir tudeļļ appack§ch Rohkahm pa=mirris. Manc1654_LP3, 994. : liet. dirti 'dīrāt, maukt; plēst' nodīŗāt

28 dīsteles

dīsteles (2) s. f. pl. die§teles (2)Deich§el/ Die§teles. Manc1638_L, 46B8. eine Deich§§el/ Die§teles. Manc1638_PhL, 3603. dīseles; ilksis divzirgu aizjūgāeine Deich§§el/ Die§teles. Manc1638_PhL, 3603. < vlv. dīstel, dīssel 'dīsele, ilkss'

29 dubatiņa

dubatiņa (2) s. f. dem. dubbatiņa (2)Dubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 6413. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 1042. statiņš, kopā saliktu kūļu kaudzīteDubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 6413. la. duba, dube 'labības, linu stats' dube

30 dube

dube (2) s. f. dubbe (2)Dubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 6413. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 1042. statiņš, kopā saliktu kūļu kaudzīteDubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 6413. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 1042. : ssk. toppr 'virsotne, galotne', top 'matu pīne, cekuls' dubatiņa

31 dubens

dubens (18) s. m. dubben (17), dubbens (1)dziļums, apakšaOtrankartan par thems apdomathems grekems / §caep vnde waida§chen turret / vnde §ceu toes pattes likt no §cirdes dubben d§ele buet / ahr tade prate / §couwe §iwo§chen labbake darrit. CC1585, 4117. Vnde Synn tho patte§e / Ka man manne greke pamme§te gir / Tapetz treß es ar tho mutte / Ko no Dewa turr mannas ßirds dubbens.. Ps1615, 1534. - no [sirds] dubena (15) no §cirdes dubben (1), no ßirde dubben (3), no ßirdes dubben (8), no ßirdis dubben (1), no§irdes dubben (1), nu ßird dubben (1)ļoti, no visas sirdsOtrankartan par thems apdomathems grekems / §caep vnde waida§chen turret / vnde §ceu toes pattes likt no §cirdes dubben d§ele buet / ahr tade prate / §couwe §iwo§chen labbake darrit. CC1585, 4117. NO ßirdes dubben buus töw titczet / Vnde Dewam wenam kalpöth.. Ps1615, 12615. : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' bezdubena, dibens, dibins, sirdedubena

32 dubļains

dubļains (1) adj. dubbļains (1)kohtich/ dubbļains. Manc1638_L, 98A19. dubļainskohtich/ dubbļains.. Manc1638_L, 98A19. la. dubļi dubļi

33 dubļi

dubļi (20) s. m. pl. dubble  (1), dubblohß (2), dubbļeem (2), dubbļeems (1), dubbļi (2), dubbļohs (1), dubbļohß (3), dubļeem (2), dubļo^s (2), dubļus (4)Koht/ Dubbļi/ Śuhds. Manc1638_L, 98A15. Vnflat/ Śuhdi/ dubbļi/ nhe§chkie§tiba/ nhe§chkie§tums. Manc1638_L, 195B12. dubļi; mēsli (?)Kas to waye vß czell no pi§le~s / vnde czell auxkam to nabbage / aran dubble. Ps1615, 5925. To śazzijis/ śpļahwe wiņśch Semme^/ un darrija Dubļus no tahm Śeekalahm/ un śwaidija ar teem Dubļeem ta Akla Azzis.. JT1685 Jn 9:9. - dubļos vārtīt(ies); vārtīties / vārtāties dubļos (4) dubblohß.. wahrtietz (1), dubbļohß wahrtaiteeß (1), wahrtahs dubļo^s (1), wahrtajahß.. dubblohß (1) la. dubt 'izveidoties ar dobumu; padziļināties, iekrist' dubļains

34 dubults

dubults (1) adj. dubbults (1)zweyfach/ dubbults/ diwekahrtiegs. Manc1638_L, 222B4. dubults, divkāršszweyfach/ dubbults/ diwekahrtiegs. Manc1638_L, 222B4. < lv. dubbelt 'divkāršs'

35 dumbrs, dumbra

dumbrs, dumbra (7) adj. dumbra (2), dumbra^ (2), dumbrs (3)Dumbrs, morig, schwartz.. Fuer1650_70_1ms, 551. Dumbrs, morig, schwartz.. Fuer1650_70_2ms, 1052. purvains, mitrs; melns, auglīgs (par zemi) Dumbra^ Semme^, labbi linni aug, wächst gut flachß. Fuer1650_70_1ms, 551. Dumbra^ Semme^ labbi linni aug - wächst gut flachß.. Fuer1650_70_2ms, 1054. : liet. dumbrùs 'mitrs (par zemi)'

36 durnība

durnība (2) s. f. durrniba (2)vnwi§§enheit/ durrniba/ nhe§inna§chana. Manc1638_L, 212A1. muļķībaBett gir blehdiba / vnd ällkadeewiba / vnd wißkim Durrniba vnd Trackums. Manc1631_Syr, 55029. vnwi§§enheit/ durrniba/ nhe§inna§chana. Manc1638_L, 212A1. la. durns 'dumjš, muļķis' durnis

37 durnis

durnis (1) adj. durrnis (1)vnweiß/ nheghuddris/ durrnis. Manc1654_LP1, 206A20. negudrsvnweiß/ nheghuddris/ durrnis. Manc1638_L, 20620. < bkr. vai skr. durnyj 'negudrs, muļķis' durnība

38 durns

durns (2) s. m. durns (2)Durns da man mit sticht. Fuer1650_70_1ms, 573. Durns. da man mit sticht. Fuer1650_70_2ms, 1057. darbarīks, kas paredzēts duršanai, ciršanai (?)Durns da man mit sticht. Fuer1650_70_1ms, 573. Durns. da man mit sticht. Fuer1650_70_2ms, 1057. la. durt

39 dusa

dusa (2) s. f. du§§u (1), duß (1)atpūtaVnde ka mees ta raddite eßem / nedcz warram cziwot bes mege vnde duß / Vnde tu no touwe ßele§tibe / tho nackte par duße§chenn es darris. Ench1615, 7814. Mans JE§u! tu man uhsjemmees / Jn d§iļļi śawas Wahtis ślehd§is: Tur mihļu / du§§u nhe bihdams? Manc1631_LGL, 38016. la. dusēt

40 dusēšana

dusēšana (37) s. f. du§śeśchana (1), du§śeśchanas (3), du§śeśchanu (1), du§śe§chana (6), du§śe§chanas (1), du§śe§channu (2), du§śe§chanu (6), du§śe§chanus (1), du§§äßen  (4), du§§e§chana (1), du§§e§chen (5), du§§e§chenne (3), du§§e§§chen (1), du§§e§§chen~e  (1), duße§chenn (1)Ruh/ du§§e§chana. Manc1638_L, 146B7. ra§t/ ruh/ du§śe§chana.. Manc1638_L, 139A10. 1. miers, atpūtaKad tas nesky§tz Gars no tho Czilwheke Jsbroudtcze / tad czour §taiga tas ßackaltu§§ches wetes / meckle du§§e§chenne / vnde nhe attrode tho.. EvEp1587, 6127. Taß śacka / Nu leed §churr py to Krußtu / Eek§chan Baußlu nhe gir Meers neds Du§śe§chana / Ar wi§śeem śaweem Darrbeem. LGL1685_V5, 14915. 2. pārn. gulēšana kapāThad yem to Kunx exkan touwe Roke / Dode manne Meße labbe du§§e§chen / Tekams ta pa§tradene nacke tur klate. UP1587, N2B25. Kad ta Dweh§śele no to Mee§śu §kirrahs / Tad jemm to Kungs ek§chan tawu Rohku / dohd mannai Mee§śi labbu du§śe§chanu / Teekams ta pa§tara Deena nahk turr klaht. LGL1685_V5, 23919. 3. gulēšana miegāVnde ka mees ta raddite eßem / nedcz warram cziwot bes mege vnde duß / Vnde tu no touwe ßele§tibe / tho nackte par duße§chenn es darris. Ps1615, 7815. Ka tas mann tawai Aitinņai / nheaißkaŗŗ Mee§śu und Prahtu / kad eß ghullu und du§śu / und no śöw pa§§chu nheneeka §innu. Ka taß mann nhe no kahwe / py mannas Du§śe§chanus.. LGL1685_V5, 29819. la. dusēt dusēt

41 dusēt

dusēt (81) v. du§came (1), du§s (1), du§śaht (1), du§śama=deena (1), du§śäht (1), du§śeh§śi (1), du§śehß (1), du§śeht (20), du§śeijis (1), du§śeja (3), du§śeji (1), du§śet (1), du§śu (9), du§§ (1), du§§' (1), du§§ät (2), du§§e (1), du§§eeth (1), du§§eht (1), du§§et (7), du§§eth (3), du§§i (1), du§§o (3), du§§u (1), duß (12), dußam (1), dußama (1), dußamme (1), dußamu (1)ruhen/ du§śeht. Manc1638_L, 146B8. 1. atpūstiesThöw buus §weetyt to §eptite Dene / Ka tu vnd touws Nams du§§eth war / Thöw buus no touwe Darbe at§taweet / Ka Dews ßouwe darbe exkan thöw dar.. UP1587, I4A17. Töw buhß śwehtiet to śeptitu Deenu / Ka tu und taws Namms du§śeht warr.. LGL1685_V5, 10413. - gulēt und(e) dusēt; dusēt und gulēt (19) du§śeht vnd ghulleht (1), du§śu unnd ghullu (1), ghulleht und du§śeht (2), ghulleht vnd du§śeht (1), ghullu und du§śu (3), ghullu vnd du§śu (2), ghullu.. und du§śu (2), ghullu.. vnd du§śu (1), gul vnde duß (1), gull und duß (1), gull vnde duß (1), gulled vnde du§§et (1), gulleeth vnde du§§eeth (1), gulleth vnde du§§eth (1) dusama diena (3) du§śama=deena (1), dußama deena (1), dußamu deenu (1)atpūtas diena, brīvdienaBett dohdeeteeß ar Meeru / juhß no§kummu§chas Śirrdes: ta ih§täna Śwehdeena und Du§śama=Deena arrid§an teeścham und pattee§śe nahx.. Manc1654_LP1, 2134. Bätt taa §äptita Deena irr taa Kunga Dußama Deena tawa Deewa / nä darri kaadu Darbu / tu / unn tawß Däälß / unn tawa Mäita.. Reit1675_UeP, 49. 2. gulēt miegāNu broudtcz es tur py Je§u Chri§t / Mannes Rokes es J§tepeio py thöw / Vnde du§§o ay§midtczis ßalde vnde lab.. UP1587, N3B18. Ock milays Kungs §cho Nackti wald / Und dohd mums eek§chan tew du§śet śald.. LGL1685_V5, 2957. 3. pārn. gulēt kapāO Wue§§ewalditays Kunx Dews / katters tu mums czour to Mutte Pauli to §weete Apo§telle e§§e maetcys / ka mums paer tems / kattre exkan Chri§to du§s / nhe buu§e bhedates. UP1587, M4B6. JE§us śawa^ Kappa^ du§§' / Apriets no tahs Nahwes.. LGL1685_V5, 39725. - dusēt līdz pastara(i) diena(i) / pastaram dienam / pastaran dienan (4) du§śehß lieds pa§taram deenam (1), du§§ät lydz pa§taran denan (1), du§§eht lieds pa§tara dehna (1), duß.. lieds pa§tarai deenai (1)4. pārn. būt, atrasties, mājotDeews tohß pirrmohß Zillwäkus raddidams tadehļ śawa` Ghiemy raddijis by / ka Wings py teem d§iewoht unnd pallickt warrätu.. tapehtz du§śeja Wings arri eek§chan teem tudeļļ ka Wings tohß by raddijis / und turreja Śwähtkus winjahß Śirrdieß. Manc1654_LP1, 5307. ACk śaldais mieļais Je§uliņ / Nahztai§ees miek§tu Spillweniņ{Spill weniņ} Jn du§§i manna' Śirrdsninņa^ Ka tu mann palleez Prahtinņa^. LGL1685_V5, 38317. dusēt Dieva rokā (2) duß deewa rohka` (2)būt, atrasties Dieva aizsardzībā, aizbildniecībā..tawa Dweh§śele nahk muh§chigha` D§iewośchana` / und duß Deewa Rohka` lieds Pa§tarai Deenai.. Manc1654_LP1, 55421. : liet. dusėti 'smagi elpot, elsot' dusēšana, dusēties, dusība, dusīga, nedusēt, padusēt

42 dusēties

dusēties (1) v. refl. du§§ätes (1)atpūstiesMäs ludzam teuw grib mums §arga't Szo nakt o^ kunx / vnd §tawät kla't / Ekßan teuw ley mums du§§ätes / Vnd dod wen' du§§ig nakt tey mäs. Elg1621_GCG, 1708. la. dusēt dusēt

43 dusība

dusība (1) s. f. du§§ybe (1)atpūtaMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A18. la. dusēt dusēt

44 dusīga

dusīga (2) adj. du§§ig (1), dußige (1)mierīga, tāda, kurā var atpūstiesMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A18. Mäs ludzam teuw grib mums §arga't Szo nakt o^ kunx / vnd §tawät kla't /Ekßan teuw ley mums du§§ätes / Vnd dod wen' du§§ig nakt tey mäs. Elg1621_GCG, 1709. la. dusēt dusēt

45 dusmapūķis, dusmupūķis

dusmapūķis, dusmupūķis (5) s. m. dußma=puhki (1), dußmo=puhkis (3), dußmopuhkis (1)dusmīgs cilvēksNhe leezeta Śaul no=eet juh§śohß Dußmohß. Tad jo wehl nhe buhß labb / kad / tu dußmo=Puhkis / to Śwetz tawas D§iewibas tawohß Dußmohß lixi ißd§eh§t. Manc1654_LP3, 1724. la. dusmas + pūķis pūķis

46 dusmība

dusmība (343) s. f. duśmib (2), duśmiba (16), duśmibai (2), duśmibas (28), duśmiba^ (2), duśmibu (24), du§miba (1), du§mibas (1), du§mibe (35), du§mibes (5), du§mibu (2), du§myb (6), du§mybe (5), dußmiba (58), dußmibai (1), dußmibas (45), dußmiba` (10), dußmibu (97), dußmieb (3)Zorn/ Dußmiba. Manc1631_LGL, 221A3. dusmasKattre greke toep{toeb} dewete galwe greke? Sche §cepting. Gra§nibe. Negou§cibe / Negodibe ieb ne§ki§tibe / Du§mibe / Peri§chen / Enaidibe / Lai§chibe / vnde Kutribe ex§kan Dewe kalpo§chen. CC1585, 2816. Un aiskawe muhs uhs teem Pagaņeem ne runnaht/ ka tee muh§chigi tohp isglahbti/ ka tee alla§chiņ śawus Grehkus peepilda: un ta Duśmiba irr pahr teem nahkuśi lihd§ Gallam. JT1685 1Tes 2:2. - bīties par / priekš dusmību; dusmību bīties (8) bie§teeß preek§ch.. dußmibu (1), bietees par.. dußmibu (1), bietees par.. dußmibu (2), bieteeß par.. dußmibu (2), bytes par.. du§mibe (1), dußmibu biedamees (1)- Dieva dusmība; dusmība Dieva (110) (Deewa) dußmibas (1), De'we du§myb (1), Deew dußmieb (1), Deewa duśmiba (7), Deewa duśmibas (3), Deewa duśmibu (3), Deewa dußmiba (9), Deewa dußmibai (1), Deewa dußmibas (23), Deewa dußmiba` (1), Deewa dußmibu (40), Deewa.. dußmiba (1), Deewa.. dußmibas (1), Deewa.. dußmibu (1), Dew' du§myb (1), Dewa.. dußmibu (1), Dewe du§mibe (14), duśmibu Deewa (1)- (Dieva) dusmība nāk; nāk (Dieva) dusmība (12) Deewa dußmiba nahk (1), duśmiba.. nahkuśi (1), dußmiba nahk (5), nahk Deewa dußmiba (2), nahk.. Deewa duśmiba (2), nake.. Dewe du§mibe (1)- dusmības laikā; iekškan laiku dusmības; laikan dusmības (7) duśmibas laika^ (2), dußmibas laika` (3), exkan.. laike.. du§mibes (1), laikan.. du§mibes (1)- nepelnīt / nopelnīt (Dieva) dusmību; (Dieva) dusmību (no)pelnīt (8) Deewa dußmibu nopellniys (1), Deewa dußmibu.. nopellnijuśchi (1), Deewa dußmibu.. pellnijis (1), duśmibu.. pelnijśchi (1), nee pelnam.. Dewe du§mibe (2), nopellnijis Deewa dußmibu (1), pelniht.. duśmibu (1)- no (Dieva) dusmības / dusmību (at)pestīt; atpestīt / izpestīt no (Dieva) dusmības / dusmību (23) attpe§tijis no Deewa dußmibas (1), attpe§tijis no Deewa dußmibu (1), attpe§tijis no.. Deewa dußmibas (1), ispe§tijis no.. duśmibas (1), nho.. Dewe du§mibe pe§tis (1), no Deewa dußmibas pe§tijiß (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tiet (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tieti (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tijis (2), no Deewa dußmibas.. attpe§titi (1), no Deewa dußmibas.. ißpe§tiet (1), no Deewa dußmibu pe§tijis (1), no Deewa dußmibu pe§tyis (1), no Deewa dußmibu.. pe§titu (1), no.. De'we du§myb.. pe§ty (1), no.. Deewa dußmibas.. pe§tieß (1), no.. Deewa dußmibas.. pe§ty (1), no.. Deewa dußmibu pe§tiyis (1), no.. Deewa dußmibu.. attpe§tijis (1), no.. Dewe du§mibe pe§tys (1), no.. dußmibas attpe§tijis (1), pe§ti no Deewa dußmibas (1)- (pie)tresēt iekškan dusmību; iekškan dusmības / dusmību tresēt (4) exkan du§mibas tres (1), petreßes.. exkan du§mibe (1), tre§§es exkan.. du§mibe (1), treßes exkan.. du§mybe (1) dusmību klusināt / klusenāt; klusināt / klusenāt dusmību (9) duśmibu kluśśinajs (1), dußmiba klu§śenayis (1), dußmibu klu§śenajis (2), dußmibu klu§śenayis (1), dußmieb klu§śinnays (1), klu§śenaht.. dußmibu (2), klu§śina.. dußmibu (1)mazināt, remdināt dusmasTu e§śi eelickts ka töw śohdiet buhs / śawa` laika` / klu§śenaht to Dußmibu / pirms ta leela Dußmiba nahk.. Manc1631_Syr, 60832. O JE§u Chri§t muhß Pe§titiays / Weens peed§imbts Dähls no Tähwa / Tu wi§śu dußmieb klu§śinnays.. LGL1685_V5, 9428. (kā kratīt) izkratīt dusmību; dusmību (kā kratīt) izkratīt (5) dußmibu iß=krattiet (1), dußmibu.. ka krattiet ißkratta (1), ißkratti dußmibu (1), ißkrattija.. dußmibu (1), ka krattiet ißkratta.. dußmibu (1)stipri dusmotiesKad tas laix daggaya / kad Deews ghribbeya par Jeru§alem / vnd teems Juddo ļaudeems śawu Dußmibu iß=krattiet.. Manc1631_LVM, 2235. Prohti nu / Manns Draugs / kahdi Laiki tad nahk / kad Deews śawu Dußmibu par teem Zillwäkeem ka krattiet ißkratta. Manc1654_LP2, 412{392}9. nest (Dieva) dusmību; dusmību (pa)nest (6) dußmibu ne§t  (1), dußmibu.. panne§t (1), neśśe.. Deewa duśmibu (1), ne§śe.. Deewa dußmibu (1), ne§§e.. Dewe du§mibe (2)ciest no kāda dusmām citu vietāKas bes greekems by peczimmis / Ne§§e paer mums Dewe du§mibe / Gir mums ßalidtczenays / Ka Dews mums ßouwe ßeele§tibe whele. UP1587, I2B7. Kas bes Grehkeem bija peed§immis/ Neśśe par mums Deewa Duśmibu.. LGL1685_K1, 541. la. dusmas

47 dusmīgi

dusmīgi (3) adv. du§mige (2), dußmighe (1)dusmīgiThöw nhe buus nokouth du§mige / Nedtcz enaide thurret / nedtcz pattim to ßodyth / Beth cze§t vnde lhene prate thurreet.. UP1587, I4A24. Thöw nhe buus nokouth du§mige / Nedtcz enaide thurreth / Nedtcz pattim to ßodyth / Beth cze§t vnde lhene präte thurreth.. Ps1615, 12424. la. dusmīgs dusmīgs, dusmīga

48 dusmīgs, dusmīga

dusmīgs, dusmīga (71) adj. dusmigs (2), duśmigam (2), duśmiga^ (1), duśmigs (9), du§miga^ (4), du§mige (1), du§migs (1), dußmiegs (25), dußmiex (12), dußmigam (2), dußmigh (1), dußmigha (3), dußmighas (2), dußmighi (1), dußmigs (2), dußmigu (2), dußmigy (1)dusmīgs, dusmīga; arī lietv. nozīmēTha pekta gir / wene pa§cetige vnde alla§e du§mige §cirde turret. CC1585, 3011. Kas pee Karrohga=Wehtinaśchanu Sohbinu duśmiga^ Prahta^ iswelk/ Eewaino§chanas dehļ/ tam buhs mirrt. SKL1696_KB, 40. p.. - bargs und dusmīgs (5) barrgs und dußmiegs (4), barrx vnd dußmiex (1)- dusmīgs Dievs (16) dußmiegs Deews (8), dußmiegs.. Deews (1), dußmiex Deews (2), dußmigha Deewa (1), dußmighu Deewu (1), dußmigs Deews (2), dußmigu Deewu (1)- dusmīgs vīrs (3) dußmiex wiers (2), dußmighu wieru (1) dusmīga sirds (4) du§mige §cirde (1), dußmigha śirrds (1), dußmighas śirrds (1), dußmighu śirrdi (1)dusmas, nosliece būt bieži dusmīgamTha pekta gir / wene pa§cetige vnde alla§e du§mige §cirde turret. CC1585, 3011. Kam nu tahda nickna dußmigha Śirrds gir / unnd dohma us Attreepśchanas / und ka taß warrätu attkoh§teeß / tam buhß §innaht ka taß Deewa preek§cha Śläppkaws gir.. Manc1654_LP2, 1203. dusmīgs prāts (4) du§miga^ prahta^ (3), dußmigh praht (1)dusmasWinņs näghribb Tähwa dußmigh Praht / Ar Ah§ und Teļļeems klu§§innaht / Bet dohd śaws dahrghas A§śinis / Und maxa ta muß Parrahd wiß. LGL1685_V5, 6114. Kas tuwi appak§ch Waktes du§miga^ Prahta^ Sohbinu iswelk/ tam buhs mirrt. SKL1696_RA, 44. p. la. dusmas dusmīgi

49 dusmupūķis

dusmupūķis dusmapūķis, dusmupūķis

50 dusuls

dusuls (1) s. m. du§śuls (1)der keichet/ du§śuls. Manc1638_L, 100B19. tas, kurš klepo, klepotājsder keichet/ du§śuls. Manc1638_L, 100B19. : liet. dusulỹs 'sēkšana, astma; tas, kurš klepo, sēc'

51 dūša

dūša (10) s. f. duhscha (1), duhścha (4), duhśchas (2), duhśchu (1), duscha (1), du§chu (1)Duhścha, die Gemüths bewegung Lith. Fuer1650_70_1ms, 621. Duhścha die Gemühts=bewegung. Lith. Fuer1650_70_2ms, 10417. 1. fiziskā pašsajūtaar Śirdi man Ślimma duscha mir ist nicht wohl. Fuer1650_70_2ms, 10418. 2. noskaņojums, garastāvoklisman newa labbas duhschas us wiņņu ich habe kein gut gemüht zu ihm. Fuer1650_70_2ms, 10420. Tad manna Śirds gribb pu§cham §prahgt / Śmags Akmins Pohl uhs du§chu.. LGL1685_V5, 35929. akmins pol ūz dūšu (2) akmins pohl uhs du§chu (1), akmins pohl us duhśchu (1)sākas nepatīkami pārdzīvojumiTad manna Śirds gribb pu§cham §prahgt / Śmags Akmins Pohl uhs du§chu.. LGL1685_V5, 35929. : la. dvest, dvēst 'elpot, dvašot'

52 dveņģeris

dveņģeris (1) s. m. dwengheris (1)Zwinger/ Dwengheris. Manc1638_PhL, 39019. cietums (?); eja starp pilsētas nocietinājumiem (?)Zwinger/ Dwengheris. Manc1638_PhL, 390. < vlv. dwenger 'cietums'

53 dverģis, dvērģis

dverģis, dvērģis (3) s. m. dwehrghis (1), dwergis (2)Zwerg/ Dwehrghis. Manc1638_L, 222A30. Dwergis, Ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_1ms, 5714. Dwergis, ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_2ms, 1065. pundurisZwerg/ Dwehrghis. Manc1638_L, 222A30. Dwergis, ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_2ms, 1065. < vlv. dwerch 'punduris'

54 dvielis

dvielis (2) s. m. dweelis (2)Zwehel/ Handzwehel/ Dweelis. Manc1638_L, 222A15. Handquehel/ dweelis. Manc1638_L, 84B12. dvielisZwehel/ Handzwehel/ Dweelis. Manc1638_L, 222A15. < vlv. dwēle 'dvielis'

55 Dvīnis

Dvīnis (9) s. m. npers. Dwienis (3), Dwihnis (1), Dwihņis (3), Dwynis (2)Dvīnis (arī dvīnis); Jēzus mācekļa Toma iesauka JD Beth Thomas wens no tims duewepadde§mettims / katters tur dhewey Dwynis / nhe by py tems / kad Je§us nätce. EvEp1587, 1144. Tad śazzija Tohms/ kas Dwihņis tohp nośaukts/ uhs teem zitteem Mahzekļeem. Eima mehs arrid§an/ ka mehs ar wiņņu mir§tam. JT1685 Jn 11:11. la. dvīnis (pēc vc. Zwilling 'dvīnis') dvīņi

56 dvīnīši

dvīnīši (1) s. m. pl. dem. dwieni§chi  (1)Zwilling/ Dwieni/ Dwieni§chi. Manc1638_L, 222B13. dvīnīšiZwilling/ Dwieni/ Dwieni§chi. Manc1638_L, 222B13. la. dvīnis dvīņi

57 dvīņi

dvīņi (4) s. m. pl. dwieni (1), dwieņi (1), dwihņi (2)Zwilling/ Dwieni.. Manc1638_L, 222B12. Zwilling/ Dwihņi. Manc1638_PhL, 40715. dvīņiZwilling/ Dwieni/ Manc1638_L, 222B12. Un pehz trim Mehneśim nozehlamees mehs ar Laiwu no Alekśandrias/ kas tanni^ Śalla^ pahr Seemu bij mittuśi/ un tam bija par Sihmi tee Dwihņi.. JT1685 Apd 28:28. : liet. dvynỹs 'dvīnis' dvīnīši, Dvīnis

58 Dvīņis

Dvīņis Dvīnis

59 dzegus, džegus

dzegus, džegus (4) s. g.? dschegus (2), dseggus (2)Schaggus der Schlucken Schnucken. alij dseggus, dschegus idem.. Fuer1650_70_1ms, 2316. Schaggus der Schluken, Schnucken. idem. Alij dseggus dschegus. sic. Fuer1650_70_2ms, 3504. žagas Schaggus der Schlucken Schnucken. alij dseggus, dschegus idem.. Fuer1650_70_1ms, 2316. Schaggus der Schluken, Schnucken. idem. Alij dseggus dschegus. sic. Fuer1650_70_2ms, 3504. : la. žagot, žegot, liet. žagsė́ti, žegsė́ti 'žagot' (pamatā onomatopoētisms)

60 dzeguse, dzeguze

dzeguse, dzeguze (11) s. f. dsegguse (2), dsegguses (3), dsegguśe (2), dseģguses (1), d§äggu§e (3)Guckuck/ D§äggu§e. Manc1638_L, 81A13. Kuckuck/ D§äggu§e. Manc1638_PhL, 27923. Dsegguśe der Kukuk. Fuer1650_70_1ms, 6311. dzeguzeder Kuckuck §chreyet/ D§äggu§e kuhko. Manc1638_PhL, 27924. Dsegguse man ir aiskukkaiśi, der Kukuck hat mich nüchtern beschrien.. Fuer1650_70_2ms, 9715. dzeguzes kalps (2) dsegguses kalps (1), dseģguses kalps (1)Ķaukis, eine graßmüke, dseģguses kalps.. Fuer1650_70_1ms, 1066. Kaukis eine Graaß mücke. dsegguses Kalps.. Fuer1650_70_2ms, 1653. ķauķisĶaukis, eine graßmüke, dseģguses kalps.. Fuer1650_70_1ms, 1066. Kaukis eine Graaß mücke. dsegguses Kalps.. Fuer1650_70_2ms, 1653. dzeguzes kumoss (2) dsegguses kuhmo^s (1), dsegguses kumo^s (1)Dsegguses kuhmo^s Ein bischen zum frühstük. Fuer1650_70_1ms, 6311. Dsegguses kumo^s. ein bißchen zum früh=stück. Fuer1650_70_2ms, 9712. neliels uzkožamais no rīta (lai dzeguze neaizkūkotu) Dsegguses kuhmo^s Ein bischen zum frühstük. Fuer1650_70_1ms, 6311. Dsegguses kumo^s. ein bißchen zum früh=stück. Fuer1650_70_2ms, 9712. : liet. gegužė̃ 'dzeguze', pr. geguse 'dzeguze' Par Δ dzeguze sietavas skat. Ēdelmane, Ozola 2003, 93. badadzeguse, badadzeguze dzeguzesietavas

61 dzeguzesietavas

dzeguzesietavas (2) s. f. pl. dsegguse=śeetawas (1), dsegguse=śeetawas (1)Dsegguśe=śeetawas, Knaben kraut mit braunen düpplen. Fuer1650_70_1ms, 6316. Dsegguse=Śeetawas, Knaben=Kraut mit braunen Tüppeln. Fuer1650_70_2ms, 9717. plankumainā dzegužpirkstīteDsegguśe=śeetawas, Knaben kraut mit braunen düpplen. Fuer1650_70_1ms, 6316. Dsegguse=Śeetawas, Knaben=Kraut mit braunen Tüppeln. Fuer1650_70_2ms, 9717. dzeguse, dzeguze

62 dzeinis

dzeinis : liet. geinỹs 'dzeinis – virve, ar kuras palīdzību dravnieks var uzrāpties pie bitēm kokā' dzemis

63 dzeldēt, dzeļdēt

dzeldēt, dzeļdēt (4) v. dseldejs (2), dseļdeht (2)Dseļdeht, act. brennen, schrüen. kam tu mannas rohkas, warümb schrüestu meine hände. Fuer1650_70_1ms, 657. Dseļdeht. Act. brennen, schrey"en, kam tu mannas Rohkas etc. warum schreyestu meine hande. Fuer1650_70_2ms, 982. dzelt, sadzeltManni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs, mich bren~ts nicht, ob du mich gleich genug schreuest. Fuer1650_70_1ms, 6513. Manni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs. mich brennets nicht, ob du mich gleich genug schreyest. Fuer1650_70_2ms, 9810. la. dzelt apdzeldēt, dzeldināt, dzelt 1

64 dzeldināšana

dzeldināšana (2) s. f. dseldinaschana (1), dseldinaśchana (1)Dseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 6518. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 9815. dzelšanaDseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 6518. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 9815. la. dzeldināt dzeldināt

65 dzeldināt

dzeldināt (2) v. dseldinaht (2)Dseldinaht, id. frequent. Fuer1650_70_1ms, 6516. Dseldinaht. brennen. etc. frequent. Fuer1650_70_2ms, 9813. izraisīt dzelšanu, pastāvīgi dzelt (?)Dseldinaht, id. frequent. Fuer1650_70_1ms, 6516. Dseldinaht. brennen. etc. frequent. Fuer1650_70_2ms, 9813. la. dzelt, dzeldēt dzelt 1, dzeldēt, dzeļdēt, dzeldināšana

66 dzeldīšana

dzeldīšana (2) s. f. dseldischana (1), dseldiśchana (1)Dseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 6518. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 9815. dzelšanaDseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 6518. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 9815. la. dzeldēt dzeldināšana

67 dzelkne

dzelkne (2) s. f. dselkne (2)Dselkne, zauras śahpes Sahle, Marien distel. Fuer1650_70_1ms, 5626. Dselkne, zauras Sahpes=Sahle, Mariendistel.. Fuer1650_70_2ms, 9816. īstais mārdadzis Dselkne, zauras śahpes Sahle, Marien distel. Fuer1650_70_1ms, 5626. Dselkne, zauras Sahpes=Sahle, Mariendistel.. Fuer1650_70_2ms, 9816. la. dzelt Latvijas daba dzelt 1

68 dzelme

dzelme (2) s. f. dselme (1), juhras=dselmes (1)Dselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l1. dzelme, dziļums ūdenīDselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l1. : liet. gelmė̃ 'dzelme, dziļums' dzelna, dzelne

69 dzelna, dzelne

dzelna, dzelne (4) s. f. dselna (3), dselne (1)Dselna, die Tiefe, Kolk, a^ dsiļsch.. Fuer1650_70_1ms, 5325. Dselna die Tieffe. Kolck. a` dsiļsch. Fuer1650_70_2ms, 9911. vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk , etc. Fuer1650_70_2ms, 98l3. dzelme, dziļums ūdenīDselna, die Tiefe, Kolk, a^ dsiļsch.. Fuer1650_70_1ms, 5325. Dselna die Tieffe. Kolck. a` dsiļsch. Fuer1650_70_2ms, 9911. la. dziļš dzelme

70 dzeloksnis

dzeloksnis (4) s. m. dsellohksnis (1), dsellokśnis (2), d§ällohxni (1)die jnner§ten Zähne/ D§ällohxni. Manc1638_PhL, 25727. Dsellokśnis Stachel{Sta[c]hel}. Fuer1650_70_1ms, 5317. Dsellons, dsellokśnis, Ein Stachel, ein angel. Fuer1650_70_1ms, 5624. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 9724. 1. dzelonis Dsellokśnis Stachel{Sta[c]hel}. Fuer1650_70_1ms, 5317. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 9724. : la. dzelonis, liet. geluonìs 'dzelonis'2. dzeroklis die jnner§ten Zähne/ D§ällohxni. Manc1638_PhL, 25727. neskaidra cilme; iespējama tautas etimoloģija: sākotnējais r (sal. la. dzeroklis, liet. geránkštis) aizstāts ar l, saistot ar la. dzelt dzelt 1, dzelons

71 dzelons

dzelons (15) s. m. dsellons (2), d§ällohns (3), d§ällons (3), d§ällonu (1), d§ellons (3), d§ellonu (2), d§elloņi (1)Angel an der Bienen/ D§ällons. Manc1638_L, 21A2. Gifft/ D§ällons. Manc1638_L, 76A20. der Angel/ D§ällons. Manc1638_PhL, 2946. Dsellons, dsellokśnis, Ein Stachel, ein angel. Fuer1650_70_1ms, 5624. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 9724. 1. dzelonisAngel an der Bienen/ D§ällons. Manc1638_L, 21A2. Un teem bija A§tas teem Skarpijeem lihd§as/ un eekśch wiņņo A§tahm bija D§elloņi / un wiņņeem bija Warra/ tohs Zilwekus maitaht peezus Mehneśchus. JT1685 Atk 9:9. 2. indeGifft/ D§ällons. Manc1638_L, 76A20. Bet to Mehli ne warr ne weens Zilweks waldiht/ to ne peewarramu Ļaunumu/ pilnu ar nahwigu D§ellonu. JT1685 Jk 3:3. : liet. geluõ, geluonìs 'dzelonis' dzelt 1 dzeloksnis

72 dzelt

dzelt 1 (7) v. dsell (1), dselt (4), dseļļ (2)Dselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 5318. Dselt brennen, wie neßeln. Fuer1650_70_1ms, 5623. Dselt. Neutrum. schrüen, brennen, wie eine neßel. Fuer1650_70_1ms, 659. Dselt. Neut. schreyen, brennen, wie ein Neßel. Fuer1650_70_2ms, 985. dzeltDselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 5318. Nahtra pawassari atsehluśi tudahl dsell. die Nessel brennet so bald sie sich herfür gethan im früling. Fuer1650_70_2ms, 987. : liet. gélti 'dzelt; sāpēt' dzeldēt, dzeļdēt, dzeldināt, dzeloksnis, dzelons, iedzelt, nedzelt

73 dzelt

dzelt 2 (2) v. dselt (2)Dselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 5318. Dselt. grünen. vid. Selt. Fuer1650_70_2ms, 9812. zelt, augt, zaļotDselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 5318. Dselt. grünen. vid. Selt. Fuer1650_70_2ms, 9812. ar fonētisku pārveidojumu no la. zelt

74 dzelta

dzelta (4) s. f. dseltas (2), śilla=dseltas (2)Dseltas, Śilla=dseltas. Beerlappe Muscus terrestris.. Fuer1650_70_1ms, 5628. Dseltas. Śilla=dseltas. beer=lappe Muscus terrestris. Fuer1650_70_2ms, 9817. staipeknis Dseltas, Śilla=dseltas. Beerlappe Muscus terrestris.. Fuer1650_70_1ms, 5628. Dseltas. Śilla=dseltas. beer=lappe Muscus terrestris. Fuer1650_70_2ms, 9817. la. dzelts, dzeltens Ēdelmane, Ozola 2003, 371.

75 dzelve

dzelve (3) s. f. dselwe (3)Dselwe, Ein dümpfel, Keßel im gebrüche, da es nicht zufriret. Fuer1650_70_1ms, 5621. Dselwe. Ein dümpffel, Kessel im Gebrüche da es nicht zu frieret. Fuer1650_70_2ms, 9819. Dselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l1. akacis, dziļa vieta purvā, kas neaizsalstDselwe, Ein dümpfel, Keßel im gebrüche, da es nicht zufriret. Fuer1650_70_1ms, 5621. Dselwe. Ein dümpffel, Kessel im Gebrüche da es nicht zu frieret. Fuer1650_70_2ms, 9819. la. dziļš

76 dzeļdēt

dzeļdēt dzeldēt, dzeļdēt

77 dzemis

dzemis (2) s. m. dsemis (2)Dsemis, der zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_1ms, 6318. Dsemis, der Zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_2ms, 992. dzeinis, virve, ar kuras palīdzību dravnieks var uzrāpties pie bitēm kokā Dsemis, der zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_1ms, 6318. Dsemis, der Zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_2ms, 992. visticamāk, kļūdaina forma; sal. dzeinis

78 dzenis

dzenis (3) s. m. dsennis (2), d§ennis (1)Specht/ D§ennis. Manc1638_PhL, 27927. Dsennis Ein bunter Specht, dsilna, id. Fuer1650_70_1ms, 5321. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna. id. Fuer1650_70_2ms, 994. dzenisSpecht/ D§ennis. Manc1638_PhL, 27927. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna. id. Fuer1650_70_2ms, 994. : liet. genỹs 'dzenis', pr. genix 'dzenis'

79 dzenums

dzenums (2) s. m. dsennums (2)Dsennums, die Tieffe. Fuer1650_70_1ms, 6528. Dsennums die Tieffe. Fuer1650_70_2ms, 994. dziļumsDsennums, die Tieffe. Fuer1650_70_1ms, 6528. Dsennums die Tieffe. Fuer1650_70_2ms, 994. neskaidra cilme

80 dzērve

dzērve (12) s. f. dsehrwe (3), d§ehrwe (6), d§ehrwes (2), kohka=dsehrwe (1)Kranich/ D§ehrwe. Manc1638_L, 106B25. Kranich/ D§ehrwe. Manc1638_PhL, 27921. ein Kranich/ D§ehrwe. Manc1638_PhL, 2806. Dsehrwe, ein Kranich.. Fuer1650_70_1ms, 6320. Dsehrwe ein Kranich.. Fuer1650_70_2ms, 995. dzērveKranich/ D§ehrwe. Manc1638_L, 106B25. Dsehrwe, ein Kranich.. Fuer1650_70_1ms, 6320. - (kā) dzērve kliedz; kliedz kā dzērve (3) d§ehrwes kleeds (1), ka d§ehrwes kleekdami (1), kleed§chu ka d§ehrwe (1) koka dzērve (2) kohka dsehrwe (1), kohka=dsehrwe (1)kohka dsehrwe Ein reicher.. Fuer1650_70_1ms, 6320. Kohka=dsehrwe Ein reicher.. Fuer1650_70_2ms, 995. (zivju) gārniskohka dsehrwe Ein reicher.. Fuer1650_70_1ms, 6320. Kohka=dsehrwe Ein reicher.. Fuer1650_70_2ms, 995. : liet. gérvė 'dzērve', pr. gerwe 'dzērve' dzērvenes

81 dzērvenes

dzērvenes (2) s. f. pl. dsehrwenes (2)dzērvenesZinnis, ein hümpel, alß da dsehrwenes oder Kraans beere auff wachsen Fuer1650_70_1ms, 31224. Zinnis ein Hümpel. alß da. dsehrwenes oder Kraans=behren uffwachsen. Fuer1650_70_2ms, 5482. la. dzērve dzērve

82 dzēse

dzēse (4) s. f. dsehse (4)Dsehse, Śchuggre. Sem Storch. Meln=sprahklis, id. Curl. Fuer1650_70_1ms, 5324. Dsehse, Śchuggre. (Sem.) Storch. Meln=Sprahlis. Curl. Fuer1650_70_2ms, 9910. kohka dsehrwe Ein reicher, dsehse, dsehstre, idem. Fuer1650_70_1ms, 6321. Kohka=dsehrwe Ein reicher Dsehse, Dsehstre, idem. Fuer1650_70_2ms, 996. 1. (zivju) gārniskohka dsehrwe Ein reicher, dsehse, dsehstre, idem. Fuer1650_70_1ms, 6321. Kohka=dsehrwe Ein reicher Dsehse, Dsehstre, idem. Fuer1650_70_2ms, 996. 2. stārķisDsehse, Śchuggre. Sem Storch. Meln=sprahklis, id. Curl. Fuer1650_70_1ms, 5324. Dsehse, Śchuggre. (Sem.) Storch. Meln=Sprahlis. Fuer1650_70_2ms, 9910. : liet. gę́šė, génšė, géršė 'gārnis', pr. geeyse 'gārnis' dzēstre

83 dzēstre

dzēstre (2) s. f. dsehstre (2)kohka dsehrwe Ein reicher, dsehse, dsehstre, idem. Fuer1650_70_1ms, 6321. Kohka=dsehrwe Ein reicher Dsehse, Dsehstre, idem. Fuer1650_70_2ms, 996. (zivju) gārniskohka dsehrwe Ein reicher, dsehse, dsehstre, idem. Fuer1650_70_1ms, 6321. Kohka=dsehrwe Ein reicher Dsehse, Dsehstre, idem. Fuer1650_70_2ms, 996. liet. gę́šė, génšė, géršė 'gārnis', pr. geeyse 'gārnis' dzēse

84 dzestr(i)s

dzestr(i)s (9) adj. dsestrs (5), d§äśtris (1), d§e§trais (1), d§e§trajs (1), d§eßtris (1)Kül/ d§eßtris/ wäh§is. Manc1638_L, 108B17. Dsestrs, kühle, lufft. Fuer1650_70_1ms, 6026. Dsestrs, Kühle lufft.. Fuer1650_70_2ms, 9917. dzestrs, vēssKül/ d§eßtris/ wäh§is. Manc1638_L, 108B17. Jaukajs Preeziņ§ch Gŗuhtiba^/ Śaldajs Weeśiņ§ch Śird§niņa^/ D§e§trajs Wehśmiņ§ch Kar§tumma^.. LGL1685_K1, 24220. la. dzēst, dzest 't. p.' dzestrums

85 dzestrums

dzestrums (2) s. m. d§ä§trumu (1), d§e§trums (1)dzestrums, vēsums..unnd appack§ch to Ähnu śawa Kru§ta buh§śim mehs beß Kaitas / und attra§śim mehs ścheitan d§ä§trumu prett to Vgguni tahß Deewa Dußmibas.. Manc1654_LP1, 37230. Ka Śneega D§e§trums Pļaujamas Laika?/ ta` irr weens ustizzams Weh§tneśśis tam/ kas to śuhtijs irr/ in at§pird§ina śawa Kunga Dwehśeli. VLH1685_Sal, 38B4. la. dzestrs dzestr(i)s

86 dziedzenis

dziedzenis dziedzeris

87 dziedzeris

dziedzeris (2) s. m. dseedsenis  (1), dseedseris (1)Dseedsenis, Ein hagel drüse . Fuer1650_70_1ms, 6014. Dseedseris. Eine Hagel=drüse. Fuer1650_70_2ms, 9711. (piepampis) kakla dziedzeris Dseedsenis, Ein hagel drüse. Fuer1650_70_1ms, 6014. Dseedseris. Eine Hagel=drüse. Fuer1650_70_2ms, 9711. nedroša etimoloģija

88 dzīgošana

dzīgošana (1) s. f. d§igo§chen (1)dzīvošanaKVnxs Deews dode mums wene d§elige §tunde / vs d§igo§chen vnde mir§chen / cour Je§um Chri§tum. CC1585, 617. la. dzīgot 'dzīvot' dzīgot, dzīvošana

89 dzīgot

dzīgot (2) v. d§igo (1), d§igoet (1)dzīvot..vnde cour tho §chwete ougle Maria pepuldis es / dode mums touwe d§ele§tibe{d§e le§tibe} / Chri§tite titcet / taei§ne d§igoet / vnde d§elige nomirt / cour Je§um Chri§tum mu§am Kungam.. CC1585, 5415. : la. dzīvot, dzīvs dzīgošana

90 dzīje

dzīje (2) s. f. d§iege (1), d§ieges (1)dzijaTa liedcz arriedczan tho vߧchkerehtes d§ieges py abbems gallems ap§iemoth py no§egum 10 mk. LS1625, 17v10. : liet. gijà 'dzija'

91 dzilna

dzilna (3) s. f. dsilna (2), d§illna (1)grün Specht/ D§illna. Manc1638_PhL, 2801. Dsennis Ein bunter Specht, dsilna, id. Fuer1650_70_1ms, 5321. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna. id.. Fuer1650_70_2ms, 994. dzilnagrün Specht/ D§illna. Manc1638_PhL, 2801. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna id.. Fuer1650_70_2ms, 994. : gilnà 'pelēkais strazds; melnā dzilna'

92 dzirklas

dzirklas (3) s. f. pl. aujo=d§irrklas (1), d§irrklas (2)Schaaf§cher/ D§irrklas/ Aujo=d§irrklas. Manc1638_L, 152A20. Schaaff§cher/ D§irrklas. Manc1638_L, 154B14. dzirkles, aitu cirpšanai paredzētas šķēresSchaaf§cher/ D§irrklas/ Aujo=d§irrklas. Manc1638_L, 152A20. : la. zirkles 'dzirkles, šķēres', liet. žìrklės 't. p.' (ar fonētisku pārveidojumu) dzirkles

93 dzirkles

dzirkles (2) s. f. pl. dsirkles (2)Dsirkles pl. Schaaff scheerer. Fuer1650_70_1ms, 612. Dsirkles pl. Schaff=Scheere. Fuer1650_70_2ms, 10115. dzirkles, aitu cirpšanai paredzētas šķēresDsirkles pl. Schaaff scheerer. Fuer1650_70_1ms, 612. Dsirkles pl. Schaff=Scheere. Fuer1650_70_2ms, 10115. : la. zirkles 'dzirkles, šķēres', liet. žìrklės 't. p.' (ar fonētisku pārveidojumu) dzirklas

94 dzirkste

dzirkste (2) s. f. dsirkste (2)Dsirkste, der Spatt am pferde, die verlähmung{verlähmu[n]g}, Gicht am Menschen, am Arm. Fuer1650_70_1ms, 5631. Dsirkste, der Spatt am Pferde, die Verlähmung, Gicht an Menschen am Arm. Fuer1650_70_2ms, 1019. dzirkste, kaulu, locītavu sāpes, parasti rokā (cilvēkiem); špats – locītavu slimība (zirgiem)Dsirkste, der Spatt am pferde, die verlähmung{verlähmu[n]g}, Gicht am Menschen, am Arm. Fuer1650_70_1ms, 5631. Dsirkste, der Spatt am Pferde, die Verlähmung, Gicht an Menschen am Arm. Fuer1650_70_2ms, 1019. la. *dzirkstēt, dzerkstēt, džerkstēt 'izdot čirkstošas skaņas' (pamatā onomatopoētisms)

95 dzirkstele

dzirkstele (13) s. f. dsirkstele (2), dsirksteles (2), d§irk§teles (1), d§irk§teli (1), d§irk§teli^ (1), d§irk§theles (1), d§irrxteles (1), d§irxtehleh (2), d§irxtele (2)Funck/ d§irxtele. Manc1638_L, 67B8. Dsirkstele Ein funken.. Fuer1650_70_1ms, 5630. Dsirkstele eine funke.. Fuer1650_70_2ms, 1018. dzirkstelePuhtie§śi tu d§irxtehleh / tad czell§śees leels Vgguns no tahs / bett §pļau§śi tu d§irxtehleh / tad ißd§ee§t tas / vnd abbi warr ihs tawas Muttes nahkt. Manc1631_Syr, 5687-8. No weenas D§irk§teles kļuh§t leels Ugguns/ in tas Besdeewigs ne mittejahs/ kamehr tas Aśśinis isleij. VLH1685_Syr, 16B25. : la. dzirkstēt 'mirdzēt, laistīties' dzirkstelīte

96 dzirkstelīte

dzirkstelīte (6) s. f. dem. d§irk§teliti (1), d§irrxteliet (1), d§irrxteliete (1), d§irrxtelite (2), d§irxteliet (1)dzirkstelīte; arī pārn. spilgtas iezīmes, izpauduma iesākumsKa jauki gir wi§śi winja Darrbi / jeb§che ar mohkams weenu d§irxteliet no teems ad§iet warr. Manc1631_Syr, 59722. Ka` jaukee irr wiśśee wiņņa Darbi/ jepśchu Mohku wehl weenu D§irk§teliti no teem at§iht warr. VLH1685_Syr, 65B17. la. dzirkstele dzirkstele

97 dzirn(a)akmins

dzirn(a)akmins (5) s. m. d§irrn=ackmins (1), d§irna=ackminns (1), d§irna=akmini (1), d§irrna=ackmins (2)Mühl§tein/ D§irrn=Ackmins. Manc1638_PhL, 38821. dzirnakmensBett kas weenu no §cheems wi§śeems ma§akeems apghrehzi / kattri eek§chan mann titz / tam buhtu labbahk / ka tam weens D§irna=ackminns py winja Riekles pakahrtz taptu / vnd ap§lietzenahtz taptu Juhri / kurr wißd§iļļahk gir. Manc1631_LVM, 21923. Un weens §pehzigs Eņģelis pazehle weenu Akmini/ it ka leelu D§irna=Akmini/ un mette to Juhŗa^/ śazzidams: Ta` patt taps tas leels Pilsśats Babilons ar Nogahśchanu me§ts/ un ne taps wairs atra§ts. JT1685 Atk. 18:18. la. dzirnas, dzirnus + akmins dzirnas, dzirnus

98 dzirnas

dzirnas (1) s. f. pl. wehja=d§irrnas (1)dzirnavasBuhß tam lahdeht śawu Tuwaku / beßkaunighe runnaht / unnd d§eedaht / tad tam ta Mehle tick tickuśche apkahrt eet / ka Vhdens=jeb Wehja=d§irrnas. Manc1654_LP1, 3168. vēja dzirnas (1) wehja=d§irrnas (1)vējdzirnavasBuhß tam lahdeht śawu Tuwaku / beßkaunighe runnaht / unnd d§eedaht / tad tam ta Mehle tick tickuśche apkahrt eet / ka Vhdens=jeb Wehja=d§irrnas. Manc1654_LP1, 3168. : liet. gìrnos 'dzirnas', pr. girnoywis 't. p.' dzirnavas, dzirnus, dzirn(a)akmins, dzirnkalis

99 dzirnavas

dzirnavas (29) s. f. pl. dsirnawas (8), d§irnawas (1), d§irnawa^s (1), d§irrnawa=ackmins (1), d§irrnawahß (1), d§irrnawam (1), d§irrnawas (7), d§irrnawas=ackmini (1), sirga=dsirnawas (2), uhdens=dsirnawas (2), vhdens=d§irrnawas (1), wehja=dsirnawas (2), wehja=d§irrnawas (1)Eine Mühle/ Śuddmali/ D§irrnawas. Manc1638_PhL, 31021. Dsirnawas, dsirnus, pl. die Mühle.. Fuer1650_70_1ms, 6521. Dsirnawas, dsirnus pl. die Mühle. Fuer1650_70_2ms, 1003. dzirnavaswas §ol in die Müle geführet werden? ko weddieß D§irrnawahß? Manc1638_PhL, 3113. Diwi mals D§irnawa^s/ weena taps peeņemta/ ohtra taps pame§ta. JT1685 Mt 24:24. dzirnava(s) akmins (3) d§irrnawa=ackmins (1), d§irrnawas ackmini (1), d§irrnawas=ackmini (1)ein Mühl§tein/ D§irrnawa=ackmins. Manc1638_PhL, 31212. dzirnakmensein Mühl§tein/ D§irrnawa=ackmins. Manc1638_PhL, 31212. Negg weena Śeewa tam us Ghallwas mette ar weenu d§irrnawas=Ackmini / ka wings py Semmes kritte.. Manc1654_LP2, 388{368}25. rati dzirnavas (2) ratti dsirnawas  (2)Ratti dsirnawas, uhdens dsirnawas, waßermühle.. Fuer1650_70_1ms, 6524. Ratti dsirnawas, Uhdens=dsirnawas Wasser=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1005. ūdensdzirnavasRatti dsirnawas, uhdens dsirnawas, waßermühle.. Fuer1650_70_1ms, 6524. Ratti dsirnawas, Uhdens=dsirnawas Wasser=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1005. roka dzirnavas rokadzirnavas stumdīklas dzirnavas (2) stumdiklas dsirnawas (2)Stumdiklas dsirnawas, Zugmühle. Fuer1650_70_1ms, 6526. Stumdiklas dsirnawas Zug mühle.. Fuer1650_70_2ms, 1008. ar stumšanas palīdzību darbināmas dzirnavas (?)Stumdiklas dsirnawas, Zugmühle. Fuer1650_70_1ms, 6526. Stumdiklas dsirnawas Zug mühle.. Fuer1650_70_2ms, 1008. stumjamas dzirnavas (1) stumjamas dsirnawas (1)Stumjamas dsirnawas, Schubmühle.. Fuer1650_70_1ms, 6525. ar stumšanas palīdzību darbināmas dzirnavas (?)Stumjamas dsirnawas, Schubmühle.. Fuer1650_70_1ms, 6525. ūdens dzirnavas (2) uhdens dsirnawas (1), uhdens=dsirnawas (1)uhdens dsirnawas, waßermühle.. Fuer1650_70_1ms, 6523. Uhdens=dsirnawas Wasser=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1005. ūdensdzirnavasuhdens dsirnawas, waßermühle.. Fuer1650_70_1ms, 6523. Uhdens=dsirnawas Wasser=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1005. vēja dzirnavas (3) wehja=dsirnawas (2), wehja=d§irrnawas (1)eine Windmüle/ Wehja=d§irrnawas. Manc1638_PhL, 3111. wehja=dsirnawas, windt mühle. Fuer1650_70_1ms, 6524. Wehja=dsirnawas Windt=Mühle.. Fuer1650_70_2ms, 1007. vējdzirnavaseine Windmüle/ Wehja=d§irrnawas. Manc1638_PhL, 3111. Wehja=dsirnawas Windt=Mühle.. Fuer1650_70_2ms, 1007. zirga dzirnavas (2) sirga=dsirnawas (2)Sirga=dsirnawas, roßmühle. Fuer1650_70_1ms, 6527. Sirga=dsirnawas. Roß=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1009. ar zirga spēku darbināmas dzirnavas (?)Sirga=dsirnawas, roßmühle. Fuer1650_70_1ms, 6527. Sirga=dsirnawas. Roß=mühle. Fuer1650_70_2ms, 1009. : liet. gìrnos 'dzirnas', pr. girnoywis 't. p.' dzirnas, dzirnus, rokadzirnavas

100 dzirnkalis

dzirnkalis (1) s. m. d§irrnkallis (1)einer der die Steine §chärffet/ D§irrnkallis/ kaß Ackmiņus kappina. Manc1638_PhL, 31217. dzirkalis, akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājseiner der die Steine §chärffet/ D§irrnkallis/ kaß Ackmiņus kappina. Manc1638_PhL, 31217. la. dzirnas, dzirnus + kalt dzirnas, dzirnus

101 dzirnus

dzirnus (12) s. f. pl. czirne (2), dsirnus (2), d§irno=akmins (2), d§irnu=akmins (2), d§irnum (1), d§irrnus (1), vdenns=d§irrnus (1), wehja=d§irrnus (1)Müle/ D§irrnus. Manc1638_L, 127A16. Dsirnawas, dsirnus, pl. die Mühle.. Fuer1650_70_1ms, 6521. Dsirnawas, dsirnus pl. die Mühle. Fuer1650_70_2ms, 1003. dzirnavasBeth kas wene no §cho wue§§e ma§§ako apgretczi kattre exkan man titcze / tam buute tas labbake / ka wens{mens} Czirne ackmens py winge rykle pakaartz tapte / vnd apßlydtzenaatz tapte exkan Juures / kur ta wue§§e czilyake gir. EvEp1587, 22123. Un ja kas apgrehzina weenu no ścheem wiśsma§akeem/ kas eekśch mannim tizz/ tam buhtu labbaki`/ ka tam weens D§irno=Akmins pee wiņņa Kakla peekahrts/ un Juhra^ eeme§ts taptu. JT1685 Mk 9:9. dzirnu akmins (6) czirne ackmens (2), d§irno=akmins (2), d§irnu=akmins (2)dzirnakmensBeth kas wene no §cho wue§§e ma§§ako apgretczi kattre exkan man titcze / tam buute tas labbake / ka wens{mens} Czirne ackmens py winge rykle pakaartz tapte / vnd apßlydtzenaatz tapte exkan Juures / kur ta wue§§e czilyake gir. EvEp1587, 22123. Tam buhtu labbaki/ ka tam weens D§irnu=Akmins taptu pakahrts pee wiņņa Kakla/ un me§ts taptu Juhra^/ ne ka tas weenu no ścheem ma§ajeem apgrehzinatu. JT1685 Lk 17:17. ūdens dzirnus (1) vdenns=d§irrnus (1)Wa§§ermüle/ Śuddmalis/ Vdenns=d§irrnus/ Pattmaļi.. Manc1638_L, 127A21. ūdensdzirnavasWa§§ermüle/ Śuddmalis/ Vdenns=d§irrnus/ Pattmaļi.. Manc1638_L, 127A21. vēja dzirnus (1) wehja=d§irrnus (1)Windmüle/ Wehja=d§irrnus. Manc1638_L, 127A24. vējdzirnavasWindmüle/ Wehja=d§irrnus. Manc1638_L, 127A24. : liet. gìrnos 'dzirnas', pr. girnoywis 't. p.' dzirn(a)akmins, dzirnkalis, rokadzirnus, dzirnas, dzirnavas

102 dzirteklis

dzirteklis (2) s. m. dsirteklis (2)Dsirteklis Jung vihe, so man tränken muß.. Fuer1650_70_1ms, 6019. Dsirteklis. Jung Vieh, so man tränken muß. Fuer1650_70_2ms, 10114. jauns lops, kas vēl ir jādzirdinaDsirteklis Jung vihe, so man tränken muß.. Fuer1650_70_1ms, 6019. Dsirteklis. Jung Vieh, so man tränken muß. Fuer1650_70_2ms, 10114. : la. dzert, dzirdīt

103 dzirulis

dzirulis (7) s. m. d§irruli (1), d§irrulis (5), d§irruls (1)dzērājsAi§to taß śwähtz Apu§tuls Pahwils śacka / ka tee Plieteneeki / tee D§ähraji / tee D§irruli ( tee Suhpuhtes ) to Deewa Wall§tibu nhe manntohß. Manc1654_LP2, 299{279}28. Bet nu eśmu es jums rak§tijis/ ka jums ar teem ne buhs darritees/ ja kas weens Brahlis śaukts/ weens Mauzeneeks irr/ jeb Negauścha/ jeb Elkadeewigs/ jeb Lazzeklis/ jeb D§irrulis/ jeb Laupitais/ ka jums ar tahdu neds arrid§an eh§t buhs. JT1685 1Kor 5:5. la. dzert

104 dzīvokle

dzīvokle (4) s. f. dsihwokle (2), d§iewokle (1), d§iewokles (1)Wohnung/ d§iewo§chana/ d§iewokle.. Manc1638_L, 212B21. Dsihwokle, dsihwoklis, die behausung.. Fuer1650_70_1ms, 641. Dsihwokle, dsihwoklis, die behausung. Fuer1650_70_2ms, 10219. mājoklis, mājvieta, mītneWohnung/ d§iewo§chana/ d§iewokle.. Manc1638_L, 212B21. Dsihwokle, dsihwoklis, die behausung. Fuer1650_70_2ms, 10219. la. dzīvot dzīvoklis

105 dzīvoklis

dzīvoklis (39) s. m. cziwokle (8), dsihwoklis (2), d§iewohkle (3), d§iewohkli (2), d§iewohklu (1), d§iewokle (1), d§iewokli (2), d§iewoklis (1), d§iewoklu (2), d§ihwohkli (1), d§ihwokli (7), d§ihwokli (3), d§ihwoklis (4), d§ihwokli^ (1), ziwokle (1)Dsihwokle, dsihwoklis, die behausung.. Fuer1650_70_1ms, 641. Dsihwokle, dsihwoklis, die behausung. Fuer1650_70_2ms, 10219. mājoklis, mājvieta, mītneDews Thews / §weetz Gars tas Chru§titays gir / Vnd grib §cheit wuerßon Semmes / Wene Cziwokle py mums darryt. UP1587, K3A13. Pee wiśśeem ścheem eśmu es D§ihwohkli meklejs/ ka es jep kurr Weetu atra§tu{arra§tu}. VLH1685_Syr, 35A18. - mūžīgs dzīvoklis (5) muh§chighu d§iewoklu (2), muh§chigu d§ihwokli (1), mußige cziwokle (2) la. dzīvot dzīvokle

106 dzīvošana

dzīvošana (448) s. f. cziwo§chen (42), cziwo§chene (1), cziwo§chenn (4), cziwo§chenne (46), cziwo§chennes (12), cziwo§chennu (1), cziwo§chen~e (1), cziwo§che~ (1), d§iewo§chana (31), d§iewo§chanahs (5), d§iewo§chanai (2), d§iewo§chanas (42), d§iewo§chanaß (1), d§iewo§chana` (5), d§iewo§chann' (1), d§iewo§channa (2), d§iewo§channas (1), d§iewo§channu (5), d§iewo§chanu (73), d§iewo§chaņnu (1), d§iewo§chna (1), d§ihwohśchana (1), d§ihwohśchanas (3), d§ihwośchan' (1), d§ihwośchana (40), d§ihwośchanai (2), d§ihwośchanas (52), d§ihwośchana^ (4), d§ihwośchann' (3), d§ihwośchanu (63), §iwo§chen (1)Das Leben/ D§iewiba/ d§iewo§chana. Manc1638_L, 114A8. Wohnung/ d§iewo§chana/ d§iewokle.. Manc1638_L, 212B20. 1. dzīve; dzīvošana, dzīvesveids ..toes pattes likt no §cirdes dubben d§ele buet / ahr tade prate / §couwe §iwo§chen labbake darrit. CC1585, 4118. Kas no śawa Darba baŗŗojahs/ in irr śahtigs/ tam irr weena krahśchņa meeriga D§ihwośchana/ tas irr weenu Mantu pahr wiśśu Mantu atraddis. VLH1685_Syr, 62A12. - ilga dzīvošana (8) ilgu d§ihwośchanu (2), illga d§iewo§chana (1), illghu d§iewo§channu (2), jllgha d§iewo§channa (1), jllgu d§iewo§chanu (2)- jauna dzīvošana (15) iöune cziwo§chen (1), jaunahs d§iewo§chanahs (2), jaunas d§ihwośchanas (1), jaunu d§iewo§chanu (4), jaunu d§ihwośchanu (2), joune cziwo§chen (1), joune cziwo§chenne  (1), jouno cziwo§chen (1), youne cziwo§chen (1), youne cziwo§chenne (1)- laba dzīvošana (9) labbake cziwo§chenne (2), labbaku d§iewo§chanu (3), labba` d§iewo§chana` (2), labba^ d§ihwośchana^ (1), labe cziwo§chen (1)- mierīga dzīvošana (8) meeriga d§iewo§chana (1), meeriga d§ihwośchana (1), meerighu d§iewo§chanu (1), meerigu d§iewo§chanu (2), meerigu d§ihwośchanu (1), merige cziwo§chenne (2)- (ne)bēdīga dzīvošana (20) bedige cziwo§chenn (2), bediges ziwo§che~s (1), beedigc cziwo§chenne  (2), beedige cziwo§chen (1), behdigahs d§iewo§chanas (1), behdigahß d§iewo§chanas (1), behdigas d§iewo§chanas (2), behdigas d§ihwośchanas (3), behdighas{blehdighas} d§iewo§chanaß (2), behdigu d§iewo§chanu (2), bhedige cziwo§chen (1), bhedige cziwo§chenne (1), nebehdiga.. d§ihwośchana (1)- (ne)jauka dzīvošana (7) jauka d§iewo§channa (1), jauka d§ihwośchana (1), jaukahß d§iewo§chanas (1), jauku.. d§ihwośchanu (1), nejauka d§ihwośchana (2), nhejauka d§iewo§chana  (1)- nikna dzīvošana (6) nickna d§iewo§chana (1), nicknu d§iewo§chanu (2), nikna d§iewo§chann' (1), nikna d§ihwośchann' (1), niknu d§ihwośchanu (1)- svēt(īg)a dzīvošana (15) śwähta d§iewo§chana` (1), śwähtigu d§iewo§chanu (1), śwähtu d§iewo§chanu (2), śwätu d§iewo§chanu (1), śwehtas d§ihwośchanas (1), §chwehtigu d§iewo§chanu (1), §wähtu d§iewo§chanu (2), §weete cziwo§chen (2), §weete cziwo§chenne (1), §weetige cziwo§chen (2), §weetige cziwo§chenne (1)2. dzīvība..vnd man / ar wue§§ims Titczigims exkan Chri§to / wene mußige Cziwo§chenne dhos.. Ench1586, D3B3. Kam tas Dehls irr/ tam irr ta D§ihwośchana : kam tas Deewa Dehls ne irr/ tam ne irr D§ihwośchana.. JT1685 1J 5:5. - mūžīga dzīvošana (203) muhśchigas d§ihwośchanas (1), muhśchigu d§ihwośchanu (1), muh§chiga d§iewo§chana (9), muh§chiga d§iewo§chana` (1), muh§chiga d§ihwohśchana (1), muh§chiga d§ihwośchana (14), muh§chigahs d§iewo§chanahs (3), muh§chigai d§ihwośchanai (1), muh§chigas d§iewo§chanas (14), muh§chigas d§ihwośchanas (11), muh§chigas.. d§ihwośchanas (1), muh§chige d§iewo§chanu (2), muh§chigha d§iewo§chana (1), muh§chighas d§iewo§chanas (5), muh§chighas.. d§iewo§chanas (1), muh§chigha` d§iewo§chana` (1), muh§chighu d§iewo§channu (1), muh§chighu d§iewo§chanu (13), muh§chigu d§iewo§channu (1), muh§chigu d§iewo§chanu (21), muh§chigu d§iewo§chaņnu (1), muh§chigu d§ihwośchanu (37), muh§chigu.. d§ihwośchanu (2), mu§chigas d§iewo§chanas (3), mu§chigas d§ihwośchanas (1), mu§chighu d§iewo§chanu (3), mu§chigu d§iewo§chanu (1), mu§ig cziwo§che~ (1), mu§ige cziwo§chen (3), mu§ige cziwo§chenn (1), mu§ige cziwo§chenne (1), mu§§iges{mn§§iges} cziwo§chennes (1), mu§zige cziwo§chen (1), mu§zige cziwo§chenne (1), mu§zige cziwo§chennes (2), mußige cziwo§chen (10), mußige cziwo§chene (1), mußige cziwo§chenne (26), mußiges cziwo§chennes (3), müßiges cziwo§chennes (1)3. dzīvesvieta, mājoklisTähwa Namma` gir d§iewo§chanas ghann / kad tas ta nhe buhtu / tad ghribbätu es śatziet vs jums / es no=eemu jums to Weetu śattai§śiet. Manc1631_LVM, 20916. Tu śawu D§ihwośchanu ar Ehrkśchķu Śehtu apdarri/ kapehz tu śawai Muttei jo ne darri Durwis in Klinķus? VLH1685_Syr, 42B9. la. dzīvot dzīgošana

107 dzīvotājs, dzīvotāja

dzīvotājs, dzīvotāja (8) s. cziwotay (1), cziwotaye (1), cziwotayems (1), dsihwotais (1), dsihwotajs (1), d§iewotaya (2), d§ihwotaja (1)Dsihwotajs, Ein lebendiger, Arbey"ter, Ein wohnender. besitzer. Fuer1650_70_1ms, 6328. dsihwotais ein lebendiger, arbeiter. Ein wohnender besitzer. Fuer1650_70_2ms, 10216. 1. iedzīvotājs, iedzīvotājaLyxmo vnde teitcze tu cziwotaye exkan Sion / ae§to tas §weetcz J§rael gir lels py thöw. UP1587, G3A13. Liexmo und teitz tu D§iewotaya eek§chan Zion Ai§to Śwähts J§rael gir leels py töw. LGL1685_V5, 3241. 2. strādnieksDsihwotajs, Ein lebendiger, Arbey"ter.. Fuer1650_70_1ms, 6328. la. dzīvot

108 džegus

džegus dzegus, džegus