A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 596 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 Aala

Aala (5) s. f. npers. Aa#la (3), Aa#las (1), Aa#lu (1)Āhola (arī Ohola); VDUn tai leelakai bija Aa#la Wahrds/ un wiņņa Mahśai Aaliba/ un tahs kļua man par Śeewahm/ un d§emdeja Dehlus un Meitas: Śchee bija wiņņu Wahrdi: Aa#la irr Samarija/ un Aa#liba irr Jeru§aleme. VD1689_94 Ech 23:4. < vc. Ahala[2020-02]

2 Aaliabs, Aalijabs

Aaliabs, Aalijabs (6) s. m. npers. Aa&liabs (2), Aa&liabu (2), Aa&lijabs (1), Aa#lijabs (1)Oholiābs (arī Āholīābs); VDTAd §trahdaja Bezalee#ls un Aa&liabs/ un ikweens/ kam śamanniga Śirds bija/ kam tas KUNGS bij Gudribu un Śapraśchanu dewis/ ka tee §innatu wiśśu Darbu par Kalpośchanu tahs śwehtas Weetas/ pehz wiśśu/ ko tas KUNGS bij pawehlejis. VD1689_94 2Moz 36:1. < vc. Ahaliab Aalibams [2020-11]

3 Aaliba

Aaliba (6) s. f. npers. Aa#liba (2), Aa#libas (1), Aa#libu (1), Aaliba (2)Āholība (arī Oholiba); VDUn tai leelakai bija Aa#la Wahrds/ un wiņņa Mahśai Aaliba/ un tahs kļua man par Śeewahm/ un d§emdeja Dehlus un Meitas: Śchee bija wiņņu Wahrdi: Aa#la irr Samarija/ un Aa#liba irr Jeru§aleme. VD1689_94 Ech 23:4. < vc. Ahaliba[2020-02]

4 Aalibama

Aalibama (6) s. f. npers. Aa&libama (1), Aa&libamas (2), Aa#libama (1), Aa#libamas (1), Aalibamu (1)Āholībāma (arī Oholibāma); VDUn śchee irr Aa&libamas/ Ee§awa Śeewas Dehli/ tas Waldneeks Jeu#s/ tas Waldneeks Ja&e&lams/ tas Waldneeks Korus/ śchee irr Aa&libamas Ee§awa Śeewas Waldneeki. VD1689_94 1Moz 36:18. < vc. Ahalibama[2020-11]

5 Aalibams

Aalibams (1) s. m. npers. Aa&libamam (1)Oholiābs (arī Āholīābs); VDWiņ§ch irr tam arrid§an Śirdi^ dewis (zittus) mahziht/ tam un Aa&libamam Aki§amaka Dehlam/ no Danna Zilts. VD1689_94 2Moz 35:34. < vc. Ahalibama (personvārds sajaukts ar vc. Ahaliab) Aaliabs, Aalijabs[2020-02]

6 Aalibamus

Aalibamus (1) s. m. npers. Aa&libamus (1)Āholībāma (arī Oholibāma); VDTas Waldneeks Aa&libamus/ tas Waldneeks Eelus/ tas Waldneeks Pinons. VD1689_94 1Moz 36:41. < vc. Ahalibama[2020-11]

7 Aalijabs

Aalijabs Aaliabs, Aalijabs[2020-02]

8 Aarans, Ārans

Aarans, Ārans (5) s. m. npers. Aaran (1), Aaranu (1), Aaraņa (1), Aaraņu (1), Ahrana (1)Ārons; VD, JDWings ghodiya Aaran wehl wairak / vnd dehwe tam Bährna Manntibu / ar Wahrdu / wi§śus pirrmayus wings tam pee§kire. Manc1631_Syr, 60325. Tas Zilts Ahrana lai zerre us to Kungu/ tas irr wiņņa Paligs in Bruņņas. LGL1685_K1, 27710. < vc. Aaron [2020-02]

9 Aarim

Aarim Kiriat Aarim[2020-02]

10 Aasverus, Ahasverus

Aasverus, Ahasverus (36) s. m. npers. Aa#§werus (2), Aa#§weruśa (1), Aa#§weruśu (1), Aa#sweruśa (1), Aa&§werus (18), Aa&§weruśa (7), Aa&§weruśu (1), Aa§werus (1), Aa§weruśa (2), Aa§weruśam (1), Aha§werus (1)Ahasvers (arī Ahasvērs); VDKonings Aha§werus zeenija auxte to Haman / wi§śai Pils=Śaimei by prek§ch to klanniteeß. Manc1654_LP1, 54619. TAs notikkahs Aa§weruśa Laika^/ (śchis irr tas Aa&§werus/ kas no Jndijas lihd§ Moŗu=Semmei waldija/ pahr śimts diwideśmits un śeptiņahm Wal§tibahm). VD1689_94 Est 1:1. - ķēniņš / konings Aasverus / Ahasverus (30) ķehniņ§ch Aa#§werus (9), ķehniņa Aa#§weruśa (1), ķehniņa Aa&§werus (9), ķehniņa Aa&§weruśa (5), ķehniņa Aa§werus (1), ķehniņa Aa§weruśa (1), ķehniņam Aa§weruśam (1), ķehniņu Aa#§weruśu (1), ķehniņu Aa&§weruśu (1), konings Aha§werus (1) < vc. Ahasveros [2020-11]

11 Aazbajs

Aazbajs (1) s. m. npers. Aa&sbaja (1)Ahasbajs (arī Ahasebajs); VDEeliwelets/ Aa&sbaja Dehls ta Dehla Mae#kataja. Eelijams/ Akitoweļa Dehls ta Giloniteŗa. VD1689_94 2Sam 23:34. < vc. Ahasbais (gen.)[2020-04]

12 aba

aba 1 (14) conj. ab (11), abba (2), abbe (1)vai (šķīruma saiklis)Cekart tu Dewe wa'rd' nä pattes minneyß Ab oter cilwek wälnam wäleyß norauwt.. Elg1621_GCG, 18612. Tapätz nä bädaiateeß §atzidami: Ko mäß ädi§im / abba ko dzär§im / iäbb ko apwilk§im. Reit1675_UeP, 1820. aba.. aba (3) ab.. ab (2), abba.. abbe (1)vai nu.. vaiAb ekßan helles ab ekßan debbe§§e.. Elg1621_GCG, 1821. Nä weenß nä warr diwim Kungim kalpoot. Abba wing§ch too weenu eenidäß / un~ too otru myläß; Abbe to weenu wing§ch paturräß / unn too otru ap§meeß. Reit1675_UeP, 1714, 15. < bkr. vai po. abo 'vai' abu[2021-01]

13 aba

aba 2 (22) s. indecl. abba (22)Abba, tas ir tehws. Vater lieber. Fuer1650_70_1ms, 1611. Abba, tas ir Tehws, lieber Vater. Fuer1650_70_2ms, 18. tēvs (netulkots aramiešu valodas vārds) Ja tas tha warreth buuthe / ka ta §tunde §edtczen edthe / vnde ßatcy: Abba mans Thews / tu war wue§§es lethes darryth.. EvEp1587, 7519. ..juhśo Śirdi^s/ tas śauz: Abba/ Tehtit. JT1685 Gal 4:6. aba tēvs / tētīt (20) abba.. tähws (7), abba tehtit (2), abba.. tehws (4), abba.. thews (7)mans tēvs; mīļais tēvs..vnde ßatcy: Abba mans Thews / tu war wue§§es lethes darryth.. EvEp1587, 7519. Un wiņśch śazzija: Abba Tehws/ tu §pehj wiśśahs Leetahs: üemm ścho Biķķeri no mannim.. JT1685 Mk 14:36. < aram. aba 'tēvs'[2020-03]

14 Abacinijus

Abacinijus (1) s. m. npers. Abazinijus (1)Habacinja; VDTad jehmu es Je§aniju to Dehlu Jeremijus/ ta Dehla Abazinijus/ lihd§ an wiņņa Brahļeem/ un wiśśeem wiņņa Dehleem/ un wiśśu to Rekabiteŗo Nammu. VD1689_94 Jer 35:3. < vc. Habazinja[2022-01]

15 Abadons

Abadons (1) s. m. npropr. Abbaddons  (1)Abadons; JD nāves eņģelis, elles valdnieksUn pahr teem bija weens Ķehniņśch/ tas Eņģelis ta Besdibbeņa/ wiņņa Wahrds bija Ebra`i§ki: Abbaddons/ un Greeķeŗo Walloda^: Apollion. JT1685 Atk 9:11. < vc. Abaddon Apollion[2016-05]

16 Abagts

Abagts (1) s. m. npers. Abagtu (1)Abagts; VDŚeptita^ Deena^/ kad ta Ķehniņa Śirds no Wihna eelihgśmojahs/ śazzija wiņ§ch us Meu#manu/ Bi§tu/ Arbonu/ Bigtu un Abagtu/ Setaru un Karku/ teem śeptiņ Kambar=Junkuŗeem/ kas ta Ķehniņa Aa&§weruśa Preekścha^ kalpoja. VD1689_94 Est 1:10. < vc. Abagtha[2022-01]

17 Abajus

Abajus (2) s. m. npers. Abajus (2)Habaja; VDUn no to Pree§teŗu Behrneem/ Abajus Behrni/ Akoza Behrni/ Bar§illaja Behrni/ kas no Bar§illaja ta Gileaditeŗa Meitahm bij Śeewu ņehmis/ un tappe pehz wiņņo Wahrdu dehwehts. VD1689_94 Ezr 2:61. < vc. Habaja[2022-01]

18 Abakuks

Abakuks (5) s. m. npers. Abakuka (2), Abakuks (2), Abakuku  (1)Habakuks; VDTo Danjeļu Deews arri ne aismirśa/ kad tas §tarp teem Lauweem śehdeja/ Śawu Eņģeli peeśuhtija tas tam/ In likka tam Barribu peene§t/ zaur śawu Kalpu Abakuku. LGL1685_K1, 12021. ŚChi irr ta Na§ta/ ko tas Praweets Abakuks irr red§ejs. VD1689_94 Hab 1:1. - praviets Abakuks (3) praweeta Abakuka (2), praweets Abakuks (1) < vc. Habakuk [2019-09]

19 abapušgriezīgs

abapušgriezīgs (1) adj. abbapu§ch ghree§iex (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasBett pehtz ruhktas ka Wehrmedes / vnd a§śas ka abbapu§ch ghree§iex Sohbins. Manc1637_Sal, 1413. la. abapuš + griezt (pēc vc. zweischneidig) abejpusgriezīgs, abpusgriezīgs, abejpusgriežams [2020-04]

20 Abarims

Abarims (8) s. m. nloc. Abarim (6), Abarima (1), Abarimu (1)Abarima kalni (arī Abārīma kalni); VDKahp uhs to Lihbanu/ un śauzi/ un pazelli tawu Balśi Bah§ana^/ un brehz no Abarima/ jo wiśśi tawi Mihletaji irr śatreekti. VD1689_94 Jer 22:20. - kalni / pakalni / kalns Abarim; Abarimu kalni (7) Abarimu kalneem (1), kalneem Abarim (2), kalnu Abarim (2), pakalneem Abarim (2) < vc. Gebirge Abarim [2020-07]

21 Abava

Abava (2) s. f. nloc. Abaua (1), Abawa (1)Abaua, f. die Abau, der fluß. Fuer1650_70_1ms, 168. Abawa, f. die Abau der fluß. Fuer1650_70_2ms, 19. Abava, upe KurzemēAbaua, f. die Abau, der fluß. Fuer1650_70_1ms, 168. : s.īr. ab, abann 'upe', lat. amnis 'upe' (< *abnis) abavietis, abavnieks[2014-12]

22 abavietis

abavietis (1) s. m. abauweetis (1)Abauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. abavietis, Abavas upes piekrastes iedzīvotājsAbauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. la. Abava Abava, abavnieks[2016-02]

23 abavnieks

abavnieks (2) s. m. abauneeks (2)Abauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. Abauneeks, einer der ander Abau wohnet.. Fuer1650_70_2ms, 110. abavietis, Abavas upes piekrastes iedzīvotājsAbauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. la. Abava Abava, abavietis[2016-07]

24 Abdeelis

Abdeelis (1) s. m. npers. Abdee#ļa (1)Abdeēls (arī Abdēls); VDWehl pawehleja tas Ķehniņ§ch Jerameeļam Ameleka Dehlam/ un Serajum A§rie#ļa Dehlam/ un Selamijum Abdee#ļa Dehlam/ to Rak§titaju Bahruku/ un to Praweetu Jeremiju grahbt/ bet tas KUNGS bij tohs apślehpis. VD1689_94 Jer 36:26. < vc. Abdeel[2022-01]

25 Abdons

Abdons 1 (1) s. m. nloc. Abdons (1)Abdona; VDUn no Ah§eŗa Zilts Mi§eale/ un wiņņas Preekśch=Pilsśahti/ Abdons un wiņņa Preekśch=Pilsśahti. VD1689_94 Joz 21:30. < vc. Abdon[2020-07]

26 Abdons

Abdons 2 (4) s. m. npers. Abdons (3), Abdonam (1)Abdons; VDUn Abdons/ Jllela ta Pireatoniteŗa Dehls nomirre/ un tappe aprakts Pireatona^ Eewra#ima Semme^/ us to Amaleķiteŗu Kalnu. VD1689_94 Sog 12:15. < vc. Abdon[2020-07]

27 Abdus

Abdus (4) s. m. npers. Abda (1), Abdus (3)1. Abdī (arī Abdijs); VDTad zehlahs tee Lewiti/ Makats Ama§aja Dehls/ un Joels A§arija Dehls/ no to Ka&a&titeŗu Behrneem. Un no Meraŗa Behrneem/ Kis Abda Dehls/ un A§arijus Jealee#ļa Dehls. Un no teem Ger§oniteŗeem/ Jous Simma Dehls/ un Edens Jouśa Dehls. VD1689_94 2L 29:12. 2. Abda; VDUn Matanijus/ Mikus Dehls/ ta Dehla Sabdus/ ta Dehla Aśśawa/ bija tas pirmajs/ kas Luhgśchana^ to Pateikśchanu eeśahze. Un Bakbukijus/ bija tas ohtrs no śaweem Brahļeem/ un Abdus/ Sammuu#s Dehls/ ta Dehla Galala/ ta Dehla Jedutuņa. VD1689_94 Neh 11:17. < vc. Abdi, Abda[2022-01]

28 Abeca

Abeca (1) s. f. nloc. Abeza (1)Ebeca; VDUn Rabita/ un Ki§eons/ un Abeza. VD1689_94 Joz 19:20. < vc. Abez[2020-07]

29 Abednegus

Abednegus (17) s. m. npers. Abednego (1), AbedNego (1), AbedNegu (5), AbedNegum (1), AbedNegus (9)Abed-Nego; VDSadrach / Me§ach und Abednego tappa ded§igha` Krahßny / kattra ka Kallgka=Zepplis däggha / ka tee ghaja unnd §tahweja / arr Drahnam / Mehteleem / Kurrpehm / eemä§ti / teitan by teem Pällno=pällnohß śadeggt / tapehtz{tapeptz} kad tee nhe ghribbeja no tahß ih§tänas Titzibas attkahpt / unnd to Paggaņo Titzibu usjembt.. Manc1654_LP2, 287{267}27. Teju irr Judu Wihri/ ko tu par Waldneekeem pahr to Babeles Wal§ti eśśi eezehlis/ Sadraks/ Me§aks un AbedNegus/ śchee Wihri ne leek tawu Ķehniņa Wahrdu wehra^/ un ne gohda tawus Deewus/ un ne peeluhd§ to §elta Bildi/ ko tu eśśi uszehlis. VD1689_94 Dan 3:12. - Zadraks, Mezaks / Mezeks un(d) Abednegus (16) Sadrach Me§ach und Abednego (1), Sadraka Me§aka un AbedNegus (2), Sadrakam Me§akam un AbedNegum (1), Sadraks Me§aks un AbedNegus (7), Sadraku Me§aku un AbedNegu (4), Sadraku Me§eku un AbedNegu (1) < vc. Abed-Nego[2022-01]

30 abējādi

abējādi (6) adv. abbejadi (5), abbejahdi (1)Abbejadi bey"derley".. Fuer1650_70_1ms, 124. abējādiAbbejadi warr śazziht, man kan bey"des, bey"derley" sagen. Fuer1650_70_1ms, 124. Eepuhtihśi tu D§irk§teli^/ tad taps leels Ugguns no tahs/ bet śpļauśi tu us D§irk§teli/ tad apd§eh§t ta/ in abbejadi warr nakt no tawas Muttes. VLH1685_Syr, 42A1. la. abējāds abējāds, abijādi[2019-12]

31 abējāds

abējāds (6) adj. abbeiade (1), abbejads (1), abbejadu (1), abbejahds (1), abbeyadu (2)Abbejads der es mit bey"den halt, neuter.. Fuer1650_70_1ms, 123. Abbejahds, der es mit beiden hält, neuteral.. Fuer1650_70_2ms, 120. abējāds, divējādsDod mums tho Thewe patte§e ad§idt / matce mums arriczan JE§um tho Dele paßidt / töw Dews abbeiade Gars.. Ps1615, 762. Töw abbejadu Gharru tee§cham śaprohtam. LGL1685_V5, 8727. la. abējs abējs, abēja, abējādi[2016-07]

32 abejpus

abejpus (1) praep. gen.sg. f. abbei puś (1)abpus..un pa abbei puś tahs Uppes bija tahs Kohks tahs D§ihwibas. JT1685 Atk 22:2. la. abējs + puse abējs, abēja, abejpusgriezīgs, abejpusgriežams, abejpusrakstīta, abipus[2019-12]

33 abejpusgriezīgs

abejpusgriezīgs (1) adj. abbei puśś gree§igs (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasJo Deewa Wahrds irr d§ihws un §pehzigs/ un aśśaks ne ka kahds abbei puśś gree§igs Sohbins.. JT1685 Ebr 4:12. : la. abejpus + griezt (pēc vc. zweischneidig) abejpus, abapušgriezīgs, abpusgriezīgs, abejpusgriežams[2020-03]

34 abejpusgriežams

abejpusgriežams (1) adj. abbei puśs gree§chamus (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasWiņņu Mutte pa=aug§tinahs to STJPRU DEEWU/ un turrehs abbei puśs gree§chamus Sohbiņus Rohka`. VD1689_94 Ps 149:6. la. abejpus + griezt (pēc vc. zweischneidig) abejpus, abapušgriezīgs, abejpusgriezīgs, abpusgriezīgs[2020-03]

35 abejpusrakstīta

abejpusrakstīta (1) adj. abbei puśs rak§titas (1)no abām pusēm izrotāta ar rakstuWuj tad wiņņai ne atraddihs un isdallihs to Laupijumu/ weenu Meitiņu jeb diwi preekśch weena Wihra/ preekśch Siśśeru weenu Laupijumu no raibahm rak§titahm Drehbehm/ raibas rak§titas Drehbes par Laupijumu/ raibas abbei puśs rak§titas Drehbes apkahrt Kaklu. VD1689_94 Sog 5:30. la. abejpus + rakstīt abejpus[2020-11]

36 abējs, abēja

abējs, abēja (92) pron. abbeja (1), abbejahm (10), abbejahs (2), abbejahß (1), abbejas (1), abbeja^ (2), abbeja^s (13), abbejeem (16), abbeji (2), abbejo (3), abbejo^s (14), abbeju (10), abbejus (15), abejus (1), abieim (1)Abbeji masc. bey"de zusam~en. Abbejahs foem. bey"de zusam~en. Fuer1650_70_1ms, 119, 20. Abbeji. masc. beide zusammen{}. Abbejahs. foem. beide zusammen. Fuer1650_70_2ms, 117, 18. 1. abi, abasTas abbeju darbs das ist bey"der thun.. Fuer1650_70_1ms, 120. Un Jonatanam Saula Dehlam bij weens Dehls/ tas bija abbejahm Kahjahm tiślis.. VD1689_94 2Sam 4:4. - abējas / abēju acis (4) abbejahm azzim (1), abbejo azzis (1), abbeju azzis (2)- abējas kājas (3) abbejahm kahjahm (3)- abēja(s) puse(s) (14) abbeja? puśśe^ (1), abbeja^ puśśe^ (1), abbeja^s puśśe^s (9), abbejahß pu§śehß (1), abbejas puśśes (1), abbeju puśśi (1)- abējas rokas (5) abbeja^s rohka^s (1), abbejahm rohkahm (4)- abēji gali (6) abbejeem galleem (1), abbejo^s gallo^s (2), abbejo^s.. gallo^s (2), abbejus.. gallus (1)- abēji sāni (9) abbejeem śahneem (1), abbejeem.. śahneem (1), abbejo^s śahno^s (5), abbejo^s.. śahno^s (2)- abējiem piesūtīt (4) abbejeem peeśuhtihs (4)2. abējāds, abējāda; divējāds, divējāda..Tew abbeju Garru teeścham śaprohtam. LGL1685_K1, 6418. la. abi abi, abas, abējādi, abējāds, abejpus[2020-03]

37 Abel

Abel (1) s. g.? nloc. Abel (1)lielais sēru akmens; VDUn tahs Selta Pelles bija pehz to Pulku wiśśo Wili§teŗu Pilsśahtu/ appakśch teem peezeem Leeleem=Kungeem/ tik labbi to §tipro Pilsśahtu/ ka` ir to Mee§to/ lihd§ tam leelam Akmiņam Abel/ kur tee ta KUNGA Śchķir§tu bij nozehluśchi/ kas lihd§ śchodeen ir us Jo§uaśa ta Bet§eemiteŗa Tihrumu. VD1689_94 1Sam 6:18. < vc. Abel[2022-01]

38 Abela, Ābela

Abela, Ābela (3) s. f. nloc. Abela^ (1), Abelas (1), Ahbelu (1)Abela (arī Ābela); VDTad runnaja wiņņa/ un śazzija: Wezzo^s Laiko^s tappe ta` runnahts un śazzihts: Kas grib waizaht/ lai tas Abela^ waiza/ un tad labbi isdewahs. VD1689_94 2Sam 20:18. < vc. Abel[2022-01]

39 Abel Betmaaka

Abel Betmaaka Abel Betmaeka [2020-07]

40 Abel Betmaeka

Abel Betmaeka (3) s. f. nloc. Abel Bet=Mae#ku (1), Abel BetMeaku (1), Abela^ Bet Maa#ka^ (1)Ābel-Bet-Maaha (arī Ābel-Bēt-Maaha); VDUn Ben=Adads klauśija tam Ķehniņam Aśśum/ un śuhtija śawus Kaŗŗa=Spehka Wirśneekus us J§rae&ļa Pilsśahteem/ un kawe Jionu un Dannu/ un Abel Bet=Mae#ku/ un wiśśu Kinerotu pee wiśśas Semmes Nawtaļa. VD1689_94 1Ken 15:20. < vc. Abel-Beth-Maecha, Abel Beth-Maacha[2020-11]

41 Abel Betmeaka

Abel Betmeaka Abel Betmaeka [2020-07]

42 ābele

ābele (3) s. f. ahbele (1), ahbeles (1), ahbeles=§arrß (1)ābeleMehs attrohdam to Kunghu JE§um eek§chan tahß śwähtas Chri§tibas / kad mehß Chri§titi kļuam / tad kļuam mehs Winjam ee=deh§titi / ka kahds Ahbeles=Sarrß zitta` §aļļa` Kohka` kļu§t ee=däh§ts / §aļļo / und krahßnus Augļus näß. Manc1654_LP1, 11611. Jtt ka` weena Ahbele §tarp Me§cha Kohkeem/ ta` irr mans Draugs §tarp teem Dehleem. VD1689_94 Dz 2:3. : liet. obelìs, -iẽs 'ābele' vilkābele, ābole[2019-08]

43 Abel Maima

Abel Maima (1) s. g.? nloc. Abel Maimu (1)Ābel-Maima (arī Ābel-Majima); VDTad klauśija Ben=Adads tam Ķehniņam Aśśum/ un śuhtija śawus Kaŗŗa Wirśneekus prett J§rae#ļa Pilsśahteem/ un tee kawe Ejonu/ un Danu/ un Abel Maimu/ un wiśśus Nawtaļa Spihķeŗu Pilsśahtus. VD1689_94 2L 16:4. < vc. Abel-Maim, Abel Maim [2020-11]

44 Abelmeola

Abelmeola (2) s. f. nloc. Abelmeolas (1), Abel Meolas (1)Abel-Mehola (arī Ābel-Mhola); VDUn Jeu# Nim§a Dehlu śwaidi par Ķehniņu pahr J§raelu/ un Eli§u Sawata Dehlu no Abelmeolas śwaidi par Praweetu tawa^ Weeta^. VD1689_94 1Ken 19:16. < vc. Abel-Mehola[2020-07]

45 Abels, Ābels

Abels, Ābels (23) s. m. npers. Abel (1), Abela (1), Abels (8), Abeļa (3), Ahbels (5), Ahbelu (4), Ahbeļa (1)Ābels; VD, JD..wue§§e tas tai§nyx aßens katteers i§ledtcz gir wuer§on Semmes no to A§§enne tha tay§ne Abels is{js} to a§§enne Zacharie tha Dhele Barrachie kattre yuus nokouwu§§che e§§eth §tarpan tho Ba§nice vnde Altare. EvEp1587, 222. Un Ahbels atwedde arrid§an no śawo Awju pirmd§imteem/ un no wiņņu Taukeem: Un tas KUNGS usluhkoja to Ahbelu un wiņņa Uppuri. VD1689_94 1Moz 4:4. - asens / asin(i)s tā taisna Abela / Abeļa (6) a§§enne tha tay§ne Abels (2), a§śini tha taißna Abeļa (1), aśśina Abeļa (1), aśśinim ta taiśna Abela (1), aśśinim tha taiśna Abeļa (1) < vc. Abel[2022-01]

46 aber

aber (10) conj. abber (10)Jeb. oder. abber. id.. Fuer1650_70_2ms, 1519. vai (šķīruma saiklis)Kad Sirnus gribb wahriht abber seht, tad buhs tohs pluhdinaht, wenn man will Erbsen kochen oder säen, muß man Sie senken, schwem~en. Fuer1650_70_2ms, 3907. < vc. aber 'bet, vai'[2016-06]

47 Abi

Abi (1) s. f. npers. Abi (1)Ābī (arī Abija); VDUn wiņ§ch bija diwideśmits un peezus Gaddus wezz/ kad wiņ§ch par Ķehniņu tappe/ un waldija diwideśmits un dewiņus Gaddus Jeru§aleme^/ un wiņņa Mahtei bija Abi Wahrda/ Sakarijaśa Meita. VD1689_94 2Ken 18:2. < vc. Abi[2022-01]

48 abi, abas

abi, abas (168) pron. abbahm (1), abbahms (1), abbas (4), abba^s (1), abbe (8), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbee (29), abbeem (31), abbeems (7), abbes (2), abbi (61), abbi=diwi (3), abbidiwi (4), abbim (2), abbo (3), abbus (7)Abbi, bey"de.. Fuer1650_70_1ms, 113. Abbi beide. Com. Anom. Fuer1650_70_2ms, 111. abi, abas..vnd attrade abbe Mariam vnd Jo§eph / vnd to Bherne exkan to Szillite gullite. EvEp1587, 161. Kad nelaulahts Wihrs ar ohtra Wihra laulatas Śeewas/ jeb nelaulata Śeewa ar ohtras Śeewas laulata Wihra Laulibu pahrkahp/ tad buhs.. un wehl par to abbeem Baśnizas=Teeśu ne§t. SKL1696_KB, 91. p. - abas / abi laivas (4) abbas laiwas (1), abbes laywes (2), abbi laiwas (1)- abas / abi puses / puši (9) abba^s puśse^s (1), abbe pu§§e (1), abbeem pu§§eem (1), abbeem pu§śeem (2), abbi pu§śeh (1), abbi pus (1), abbi puśchi (1), abbi puśs (1)- abas rokas; abi roki (6) abbahm rohkam (1), abbahms rohkams (1), abbas rohkas (1), abbeem rohkeem (1), abbi rohku (2)- abi kopā (5) abbee kohpa^ (2), abbeem kohpa^ (1), abbi kohpa (1), abbi kohpa^ (1) abi divi (40) abbe duewe (2), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbee diwi (4), abbeem diweem (1), abbi diwi (22), abbi=diwi (3), abbidiwi (4)Allbeid/ abbidiwi. Manc1638_L, 18B2. abiNhe ßakryte the abbeduewe exkan to Beddre? EvEp1587, 1481. ..tee abbee diwi bija pilni Kweeścho=Miltu ar Eļji śajaukto/ par Ehdamu=Uppuri. VD1689_94 4Moz 7:19. : liet. abù, abì 'abi, abas' abējs, abēja, abējāds, abējādi[2020-03]

49 Abiaila

Abiaila (1) s. f. npers. Abia&ilu (1)Abihaila (arī Abīhaila); VDUn Rekabeams ņehme pahri pahr Mae&latu Jerimota Dahwida Dehla Meitu/ Abia&ilu Elijaba/ J§aja Dehla Meitu. VD1689_94 2L 11:18. < vc. Abihail[2022-01]

50 Abiails

Abiails (2) s. m. npers. Abia&ila (2)Abihails (arī Abīhails); VDPehz to rak§tija ta Ķehniņinne E§tere/ Abia&ila Meita/ un Mardakajus tas Schihds/ un darbojahs ścho Grahmatu no teem Purim ohtra^ Rei§e^ ap§tiprinaht. VD1689_94 Est 9:29. < vc. Abihail Abikailis[2020-07]

51 Abialbons

Abialbons (1) s. m. npers. Abialbons (1)Abialbons (arī Abī-Albons); VDAbialbons/ tas Arbatiteris. A§mawets/ tas Barumiteris. VD1689_94 2Sam 23:31. < vc. Abialbon [2022-01]

52 Abias

Abias Abijass[2020-07]

53 Abiasaps

Abiasaps (1) s. m. npers. Abbiaśśaps (1)Abiāsafs (arī Abīāsāfs); VDUn Korus Behrni: Aśśirs un Elkanus un Abbiaśśaps; śchahs irr to Koriteŗu Śaimes. VD1689_94 2Moz 6:24. < vc. Abiasaph[2022-01]

54 ābiba mēnesis

ābiba mēnesis (6) s. m. ahbiba mehneśi (1), ahbiba mehneśi^ (1), ahbiba^ mehneśi^ (4)ābība mēnesis (arī labības mēnesis), mēnesis jūdaisma kalendārā; VDŅEmm wehra^ to Ahbiba Mehneśi/ ka tu tam KUNGAM tawam Deewam tohs aśśa=Śwehtkus turri/ jo Ahbiba Mehneśi^ irr tas KUNGS taws Deews tew no Egiptes=Semmes isweddis Nakti^. VD1689_94 5Moz 16:1. < vc. der Mond Abib[2022-01]

55 Abidans, Ābidans

Abidans, Ābidans (5) s. m. npers. Abidanam (1), Abidans (2), Ahbidans (1), Ahbidaņa (1)Abidans (arī Abīdāns); VDUn pahr to Benjamiņa Behrnu Zilts Spehku bija Abidans/ Gideoņa Dehls. VD1689_94 4Moz 10:24. - Abidans / Ābidans, Gideoņa dēls (5) Abidanam Gideoņa dehlam (1), Abidans Gideoņa dehls (2), Ahbidans Gideoņa dehls (1), Ahbidaņa Gideoņa dehla (1) < vc. Abidan[2022-01]

56 abidivi

abidivi abi, abas[2014-12]

57 Abidus

Abidus (1) s. m. npers. Abidus (1)Abida (arī Abīda); VDUn Midijana Behrni bija Eepa un Eewers/ un Anoks/ un Abidus/ un Eldau#s/ śchee wiśśi/ bija Ķeturas Behrni. VD1689_94 1Moz 25:4. < vc. Abida[2022-01]

58 Abielis

Abielis (2) s. m. npers. Abie#ļa (2)Abiēls (arī Abīēls); VDUN weens Wihrs bija no Benjamiņa/ Kis Wahrda/ weens Dehls Abie#ļa/ ta Dehla Zerora/ ta Dehla Bekora/ ta Dehla Apija/ weena Wihra Dehls no Jemini/ tas pats Wihrs Jemini/ bija weens warrens §tiprs Wihrs. VD1689_94 1Sam 9:1. < vc. Abiel[2022-01]

59 Abiezers

Abiezers (4) s. m. npers. Abie#§ers (1), Abie#§eru (1), Abie#§eŗa (1), AbiEe§eŗa (1)1. Abīezers (arī Abiēzers); VDAbie#§ers/ tas Antotiteris. Mebunajus/ tas U§atiteris. VD1689_94 2Sam 23:27. 2. abīezerieši (arī abiēzerieši); VD Abīezera pēcnācējiTad apģehrbe ta KUNGA Gars Gideanu/ un wiņ§ch trummeteja ar Trummetehm/ un śaśauze Abie#§eru/ ka tee wiņņam pakkaļ nahktu. VD1689_94 Sog 6:34. < vc. Abieser[2020-07]

60 Abigaile

Abigaile (16) s. f. npers. Abiga#ile (2), Abiga#ilei (1), Abiga#iles (1), Abiga&ile (4), Abiga&iles (4), Abiga&ili (4)Abigaila (arī Abīgaila); VDUn Abiga#ile §teid§ehs un zehlehs/ un jahje us weenu Eh§eli ar śawahm peezahm jaunahm Meitahm/ kas wiņņai pakkaļ=§taigaja/ un ta gahje Dahwida Weh§tneścheem pakkaļ/ un tappe wiņņam par Śeewu. VD1689_94 1Sam 25:42. - Abigaile, Nābala sieva (6) Abiga#ilei Nahbala śeewai (1), Abiga#iles Nahbala śeewas (1), Abiga&ile Nahbala śeewa (1), Abiga&iles Nahbala śeewas (2), Abiga&ili Nahbala.. śeewu (1) < vc. Abigail[2020-07]

61 Abija

Abija (1) s. f. npers. Abija (1)Abija; VDJEiskijus tappe par Ķehniņu/ kad tas diwideśmits peezus Gaddus wezz bija/ un waldija diwideśmits un dewiņus Gaddus Jeru§aleme^. Un wiņņa Mahtei bija Abija Wahrda/ Zakarija Meita. VD1689_94 2L 29:1. < vc. Abia[2020-07]

62 abijāda

abijāda (1) adj. abiade (1)abējādaPy kattrems gir wuße wen lidcz lab loune no abiade pu§§ems.. Ps1615, 15920. la. abi abijādi[2022-01]

63 abijādi

abijādi (1) adv. abbiad (1)abējādiKa mums abbiad §cheit vnde turp / pamante buß yempt tho cziwibe.. Ps1615, 1606. la. abi abijāda, abējādi[2016-08]

64 Abijams

Abijams (6) s. m. npers. Abijama (1), Abijams (4), Abijamu (1)Abijāms (arī Abījāms); VDUn Abijams aismigge ar śaweem Tehweem/ un tee aprakke wiņņu Dahwida Pilli^/ un wiņņa Dehls Aśśus tappe par Ķehniņu wiņņa Weeta^. VD1689_94 1Ken 15:8. < vc. Abiam[2020-07]

65 Abijass

Abijass (3) s. m. npers. Abias  (1), Abiaśu (1), Abijaśa (1) Abija; VD, JDUn Salamans d§imdinaja Roboamu/ un Roboams d§imdinaja Abiaśu: Un Abias d§imdinaju Aśśu. JT1685 Mt 1:7. < vc. Abia Abijus[2022-01]

66 Abijus

Abijus (32) s. m. npers. Abius (1), Abiju (5), Abijus (26)1. Abija; VDKad nu Abijus §tiprs kļua/ apņehme wiņ§ch tśchetrpadeśmits Śeewas/ un d§emdinaja diwideśmits un diwi Dehlus/ un śeśchpadeśmits Meitas. VD1689_94 2L 13:21. Abijass2. Abijs (arī Abīhū); VDPehz to buhs tew tawu Brahli Aa&ronu/ un wiņņa Dehlus ar wiņņu pee tew atwe§t no J§rae&ļa Behrneem/ ka wiņ§ch mans Pree§teris eśśus (prohti) Aa&rons/ Nadabs un Abius; Elea§ars un Jhtamars/ Aaroņa Dehls. VD1689_94 2Moz 28:1. - Nadabs un Abijus (9) Nadabs un Abijus (7), Nadabs un Abius (1), Nadabu un Abiju (1) < vc. Abia, Abihu[2022-01]

67 Abikailis

Abikailis (1) s. m. npers. Abika&iļa (1)Abihails (arī Abīhails); VDUn to Raddu nu Meraŗa tehwi§ka Namma Wirśneeks laid irr Zurie#ls/ Abika&iļa Dehls/ teem buhs klaht ta D§ihwokļa/ prett Seemeli to Lehģeri apme§t. VD1689_94 4Moz 3:35. < vc. Abihail Abiails[2022-01]

68 Abilene

Abilene (1) s. f. nloc. Abilenes (1)Abilene; JD..kad Ponzius Pilatus Semmes Śohgis eekśch Judejas bija/ un Erodus Waldneeks eekśch Galilejas/ un Wilips wiņņa Brahlis Waldneeks Jturias/ un tas Teeśas Trakonitis/ un Li§anias Waldneeks eekśch Abilenes. JT1685 Lk 3:1. < vc. Abilene[2016-05]

69 Abimaels

Abimaels (1) s. m. npers. Abima&e&lu (1)Abimaēls (arī Abīmāēls); VDUn Obalu/ un Abima&e&lu/ un Sebu. VD1689_94 1Moz 10:28. < vc. Abimael[2022-01]

70 Abimeleks

Abimeleks (74) s. m. npers. Abimelech (1), Abimeleka (6), Abimelekam (7), Abimeleks (36), Abimeleku (24)Abimelehs (arī Abīmelehs); VDKaß noticka tam Abimelech / kaß śöw jauzehß ar to tracku Pullku eek§chan Sichem / und leelu Dumpi eek§chan J§rael eeśahka? Manc1654_LP2, 388{368}23. Un Abimeleks gahje pee ta no Geraras/ un weens no wiņņa Draugeem Au#§ats un Pihkols wiņņa Kaŗŗa=Spehka Wirśneeks. VD1689_94 1Moz 26:26. - Abimeleks, to vīlisteŗu ķēniņš (3) Abimeleks to wihli§teŗu ķehniņ§ch (1), Abimeleku to wihli§teŗu ķehniņu (2) < vc. Abimelech[2022-01]

71 Abinadabs

Abinadabs (8) s. m. npers. Abinadaba (5), Abinadabs (1), Abinadabu (2)Abinadabs (arī Abinādāvs); VDUn J§aja trihs wezzakee Dehli nogahje Kaŗŗa^ Saulam pakkaļ/ un wiņņa treijo Dehlo Wahrdi/ kas Kaŗŗa^ gahje/ bija: Elijabs tas pirmd§immis/ un wiņņa ohtrajs Abinadabs/ un tas treśchajs Sammus. VD1689_94 1Sam 17:13. < vc. Abinadab Aminadabs[2022-01]

72 Abinoams

Abinoams (4) s. m. npers. Abinoama (4)Abinoāms (arī Abīnoams); VDTad tappe Siśśeram śluddinahts/ ka Baraks Abinoama Dehls bij us Tahboŗa Kalnu gahjis. VD1689_94 Sog 4:12. - Abinoama dēls (4) Abinoama dehls (3), Abinoama dehlu (1) < vc. Abinoam[2022-01]

73 abipus

abipus (1) praep. abbipus (1)pa abbipus auff beiden Seiten. Fuer1650_70_2ms, 111. abpus, abās pusēspa abbipus auff beiden Seiten. Fuer1650_70_2ms, 111. la. abi + puse abi, abas, abejpus[2016-07]

74 Abirams

Abirams (14) s. m. npers. Abiram (3), Abirama (3), Abiramam (1), Abirams (4), Abiramu (3)Abirāms (arī Abīrāms); VDJrr czitti ghanna vsmettehs prettie to vnd eniede to / Tuxne§śy / ar Wahrdu / kattri ar Dathan vnd Abiram by / vnd ta tracka Draud§e Korah. Manc1631_Syr, 60319. Un Eeliaba Dehli bija Nemue#ls/ un Datans/ un Abirams. Śchis Datans un Abirams bija tee Aizinati tahs Draud§es/ kas prett Moh§u un Aa&ronu bahrahs eekśch Korus Śapulzinaśchanas/ bahrdamees prett to KUNGU. VD1689_94 4Moz 26:9. - (Korus,) Datans in / un(d) Abirams (13) Core Dathan und Abiram (1), Datan in Abiram (1), Datanam un Abiramam (1), Datans un Abirams (3), Datanu un Abiramu (3), Dathan vnd Abiram (1), Korus Datana un Abirama (2), Korus Datans un Abirams (1) < vc. Abiram[2022-01]

75 Abitala

Abitala (1) s. f. npers. Abitalas (1)Abitala (arī Abītala); VDUn tas zettortajs Adonijus/ tas Dehls no Agitas. Un tas peektajs Sewatijus/ Abitalas Dehls. VD1689_94 2Sam 3:4. < vc. Abital[2020-07]

76 Abiuds

Abiuds (2) s. m. npers. Abiuds (1), Abiudu (1)Abihuds (arī Abīhūds); JDUn Zorobabels d§imdinaja Abiudu: un Abiuds d§imdinaja Eliakimu: un Eliakims d§imdinaja Azaru. JT1685 Mt 1:13. < vc. Abiud[2020-02]

77 Abius

Abius Abijus[2020-07]

78 Abivus

Abivus Urams Abivus[2020-07]

79 Abizaga

Abizaga (7) s. f. npers. Abi§aga (1), Abi§agas (1), Abi§agu (5)Abišaga (arī Abīšaga); VDTa` mekleja tee weenu jaunu §kai§tu Meitu wiśśa^s J§rae#ļa Rohbe§cha^s/ un atradde Abi§agu no Sunemes/ un wedde to pee ta Ķehniņa. VD1689_94 1Ken 1:3. - Abizaga no Zunemes (5) Abi§aga no Sunemes (1), Abi§agu no Sunemes (4) < vc. Abisag[2022-01]

80 Abizajus

Abizajus (20) s. m. npers. Abi§aja (1), Abi§ajam (3), Abi§aju (5), Abi§ajus (11)Abišajs (arī Abīšajs); VDTad śazzija Abi§ajus/ Zerujas Dehls us to Ķehniņu: Kapehz bij śchim nomirruścham Śuņņam mannu Kungu to Ķehniņu lahdeht? es no=eeśchu jelle/ un norauśchu wiņņam to Galwu. VD1689_94 2Sam 16:9. - Abizajus, Cerujas dēls (6) Abi§aju Zerujas dehlu (2), Abi§ajus Zerujas dehls (3), Abi§ajus.. Zerujas dehls (1) < vc. Abisai[2022-01]

81 Abizaloms

Abizaloms (2) s. m. npers. Abi§aloma (2)Abīšāloms (arī Absaloms); VDTrihs Gaddus waldija wiņ§ch Jeru§aleme^/ un wiņņa Mahtei bija Mae#ka Wahrda/ Abi§aloma Meita. VD1689_94 1Ken 15:2. < vc. Abisalom[2022-01]

82 Abizuus

Abizuus (1) s. m. npers. Abi§uus (1)Abišua (arī Abīšūa); VDTa Dehla Abi§uus/ ta Dehla Pineaśa/ ta Dehla Eelea§aŗa/ ta Dehla Aa&roņa/ ta aug§ta Pree§teŗa. VD1689_94 Ezr 7:5. < vc. Abisua[2022-01]

83 Abjatars

Abjatars (29) s. m. npers. Abjatara (4), Abjatars (12), Abjataru (10), Abjataŗa (2), Abjataŗam (1)Abjatars (arī Abjatārs); VD, JDKa tas eegahje Deewa^ Namma^ tha Aug§ta Pree§teŗa * Abjatara Laika^/ un ehde tahs Usluhkośchanas Mai§ehs/ kas ne peederrejahs eh§t/ bes ween teem Pree§teŗeem/ un dewe arrid§an teem kas ar wiņņa bija. JT1685 Mk 2:26. Un Dahwids śazzija us to Pree§teri Abjataru/ Akimeleka Dehlu: Dohd jelle to Eewodu śchurp/ un Abjatars neśśe to Eewodu pee Dahwida. VD1689_94 1Sam 30:7. - Abjatara / Abjataŗa dēls (4) Abjatara dehls (2), Abjataŗa dehls (2)- Abjatars, tas priesteris; priesteris Abjatars (9) Abjatars tas pree§teris (2), pree§teŗa Abjatara (1), pree§teri Abjataru (6)- (priesteŗi) Cadaks un Abjatars (7) pree§teŗeem Zadakam un Abjataŗam (1), pree§teŗeem Zadaku un Abjataru (1), pree§teŗi Zadaks un Abjatars (1), Zadaks un Abjatars (3), Zadaku un Abjataru (1) < vc. Abjathar[2022-01]

84 abji, abjas

abji, abjas (5) pron. abbjahm (1), abbjeem (2), abjahm (1), abye (1)abi, abas; arī adj. nozīmē abējāds..dar mums arridtczan Je§um to Dhele paßyth thöw dews abye Garre. UP1587, N4A19. Prett mann pa abjahm Puśśehm. LGL1685_K1, 14829. la. abi abi, abas [2019-12]

85 ablazāle

ablazāle (2) s. f. abla=sahle (2)Abla=sahle, Klee graß. Fuer1650_70_1ms, 214. Abla=Sahle, Klee=Graaß. Fuer1650_70_2ms, 215. āboliņšAbla=sahle, Klee graß. Fuer1650_70_1ms, 214. Abla=Sahle, Klee=Graaß. Fuer1650_70_2ms, 215. la. ābols + zāle (ar fonētisku pārveidojumu) ābols, āboliņš 1, ābolīši, ābolītes, āboļa zāle, abuls[2020-11]

86 Abners

Abners (65) s. m. npers. Abnera (9), Abneram (8), Abners (36), Abneru (12)Abners (arī Abnērs); VDUn Abners nahze pee Dahwidu uhs Eebronu/ un diwideśmits Wihri ar wiņņu/ un Dahwids darrija Abneram un teem Wihreem/ kas pee wiņņa bija/ D§ihres. VD1689_94 2Sam 3:20. - Abners, Nera dēls / viens dēls Nera (11) Abnera Nera dehla (1), Abneram Nera dehlam (1), Abners Nera dehls (4), Abners weens dehls Nera (1), Abneru Nera dehlu (4) < vc. Abner[2022-01]

87 ābolains

ābolains (2) adj. ahbolains (2)Ahbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelich Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ābolains, tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumiAhbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ābols ābols, ābolais[2019-08]

88 ābolais

ābolais (2) adj. emph. ahbolais (1), ahbolais{ahbola[is]} (1)Ahbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht. Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ābolains, tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumiAhbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht. Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. la. ābols ābols, ābolains[2022-01]

89 ābolakoks

ābolakoks ābols[2020-11]

90 ābole

ābole (2) s. f. ahbole (2)Ahbole. der Apfelbaum.. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbole der Apffel=baum. Fuer1650_70_2ms, 123. ābeleAhbole. der Apfelbaum.. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbole der Apffel=baum. Fuer1650_70_2ms, 123. la. ābols ābols, vilkābole, ābele[2020-11]

91 āboliņš

āboliņš 1 (2) s. m. dem. aboliņi (1), ahboliņus (1)Kleegraß/ Aboliņi/ Ahbola=§ahle. Manc1638_PhL, 32814. āboliņšB. To Sem~esSahl vnd Ahboliņus weddieß vs Klehti/ to eß taupi§chu Aweem. Manc1638_Run, 462B12. ar saknes pārveidojumu no dābuoliņš ‘āboliņš’ ablazāle, ābolīši, ābolītes, abuliņš, abuls[2020-03]

92 āboliņš

āboliņš 2 (2) s. m. dem. ahbolinsch (1), ahboliņsch (1)der Apfel. Ahbolinsch dimin. Fuer1650_70_1ms, 127. Ahbols der Apffel. Ahboliņsch. dimin. Fuer1650_70_2ms, 124. ābolītis, neliels ābolsder Apfel. Ahbolinsch dimin. Fuer1650_70_1ms, 127. Ahbols der Apffel. Ahboliņsch. dimin. Fuer1650_70_2ms, 124. la. ābols ābols[2020-03]

93 ābolīši

ābolīši (1) s. m. pl. ahboli§chi (1)Klee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. āboliņšKlee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dāboliņš ‘āboliņš’ ablazāle, āboliņš 1, ābolītes, abuliņš, abuls[2022-01]

94 ābolītes

ābolītes (1) s. f. pl. ahbolites (1)Klee/ Ahbolites. Manc1638_PhL, 33122. āboliņšKlee/ Ahbolites. Manc1638_PhL, 33122. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dāboliņš ‘āboliņš’ ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, abuliņš, abuls[2022-01]

95 ābols

ābols (70) s. m. abboļeem (1), abo`l (1), abohls (1), abohlu (2), abola=dahrß (1), aboli (2), abolu (3), ahbohla=dahrß (1), abohlakohx (1), ahbola=kohx (2), abohļa=§ahle (1), ahbola=§ahle (1), ahboļa=§ahle (1), ahboļu=kohks (1), ahbohls (2), ahbola (1), ahbola` (1), ahbola=dahrß (1), ahboleems (1), ahboli (7), ahbols (7), ahbols{ahbo[ls]} (1), ahbolu (2), ahboļi (2), granat=ahboļi (1), granata=ahbols (4), granata=ahboļa (1), granata=ahboļeem (3), granata=ahboļu (4), granata=ahboļus (4), granatu=ahbola (1), granatu=ahboļeem (2), granatu=ahboļi (1), granatu=ahboļu (4), granatu=ahboļu=kohks (1)Ein Apffel/ Ahbohls. Manc1638_L, 22A21. Obs/ Ahboli. Manc1638_L, 133B17. Ein Apffel/ Abohls. Manc1638_PhL, 3241. Abols der Apfel. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbols der Apffel. Fuer1650_70_2ms, 124. ābolsKad winß to nawig' abo`l äde / Vnd kryts by' ekß' na'wes bäde / Tad winß to ko^k' lab patturräie Cour ko to wayn maxat gribbäie. Elg1621_GCG, 637. At§pird§inajeet mann ar Puķķehm/ un §pehzinajeet mann ar Abboļeem/ jo es eśmu wahja no Mihlibas. VD1689_94 Dz 2:5. ābola dārzs (3) abola=dahrß (1), ahbola=dahrß (1), ahbohla=dahrß (1)Baumgarten/ Abola=dahrß. Manc1638_L, 70A1. Obsgarte/ Ahbola=dahrß. Manc1638_L, 133B18. Apffelgarten/ Ahbohla=dahrß. Manc1638_PhL, 3242. ābeļdārzsBaumgarten/ Abola=dahrß. Manc1638_L, 70A1. ābolakoks, āboļu koks (4) abohlakohx (1), ahbola=kohx (2), ahboļu=kohks (1)Apffelbaum/ Abohlakohx. Manc1638_L, 22A22. Apffelbaum/ Ahbola=kohx. Manc1638_PhL, 3243. Apffelbaum/ Ahbola=kohx. Manc1638_PhL, 33318. ābeleApffelbaum/ Abohlakohx. Manc1638_L, 22A22. Tas Wihna=Kohks irr śakaltis/ un tas Wihges=Kohks eet bohja^/ tas Granatu=Ahboļu=Kohks/ ir tas Palmu=Kohks un Ahboļu=Kohks/ wiśśi Kohki Lauka^ irr nokaltuśchi/ un ta Lihgśmiba irr nonihkuśi pee teem Zilweku Behrneem. VD1689_94 Jl 1:12. ābols + koks (pēc vc. Apfelbaum) ābola zāle, āboļa zāle (3) abohļa=§ahle (1), ahbola=§ahle (1), ahboļa=§ahle (1)Klee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. Kleegraß/ Aboliņi/ Ahbola=§ahle. Manc1638_PhL, 32814. āboliņšKlee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. Bett weens labbs ghanns d§änn śawas Ahwis us tahdu ghannibu / kur labba tauka śmallka Sahle / kur ta Abohļa=§ahle augh / ai§to tahda Sahle tahms Ahweens gharrda und labba Sahle gir. Manc1654_LP1, 45611. ablazāle, āboliņš 1, ābolītes, abuliņš, abuls granatābols, granata ābols, granatu ābols (25) granat=ahboļi, granata=ahbols (4), granata=ahboļa (1), granata=ahboļeem (3), granata=ahboļu (4), granata=ahboļus (4), granatu=ahbola (1), granatu=ahboļeem (2), granatu=ahboļi (1), granatu=ahboļu (4), granatu=ahboļu=kohks (1)1. granātābolsTawi Waigi irr ka` tee Tśchaumali pee Granatu=Ahbola/ §tarp tawahm Bi§ehm. VD1689_94 2Ken 25:17. 2. rotājums granātābola formā (piem., apģērbā)Un pee ta Uswalka Wihlehm darrija tee Granata=Ahboļus no Pa§illuma/ un Purpuŗa/ un dahrga Śarkanuma/ un śaśchķettinatahm śmalkahm D§ihjahm. VD1689_94 2Moz 39:24. < vc. Granat + ābols (pēc vc. Granatapfel) Vāczemes āboli (2) Wahz=semmes ahboli (2)Wahz=Semmes ahboli, die Pom~erantzen{Pom~era[ntzen]} Citron. Fuer1650_70_1ms, 22. Wahz=Semmes Ahboli. Pom~erantzen Citronen.. Fuer1650_70_2ms, 24. citrusaugļi – pomerances, citroniWahz=Semmes ahboli, die Pom~erantzen{Pom~era[ntzen]} Citron. Fuer1650_70_1ms, 22. Wahz=Semmes Ahboli. Pom~erantzen Citronen. Fuer1650_70_2ms, 24. vācāboli zemes āboli (1) semmes ahboli (1)Semmes Ahboli dieses Landes ein=heimische Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 128. vietējie āboliSemmes Ahboli dieses Landes ein=heimische Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 128. kā rūgts ābols (2) ka ruhkts ahbols (1), ka ruhkts ahbols{ahbo[ls]} (1)neizdevies, nelietīgskaut jelle wairak Bernu buhtu tas pats weens, ka ruhkts Ahbols{Ahbo[ls]} Fuer1650_70_1ms, 28. Kaut jelle wairak Behrnu buhtu tas pats weens, ka ruhkts Ahbols. Fuer1650_70_2ms, 211. : liet. obuolỹs 'ābols' ābolains, ābolais, ābole, dārzāboli, krie(v)ābols, mežāboli, vācāboli[2021-01]

96 āboļa zāle

āboļa zāle (1) s. f. abohļa=§ahle (1)āboliņšBett weens labbs ghanns d§änn śawas Ahwis us tahdu ghannibu / kur labba tauka śmallka Sahle / kur ta Abohļa=§ahle augh / ai§to tahda Sahle tahms Ahweens gharrda und labba Sahle gir. Manc1654_LP1, 45611. la. ābols + zāle ablazāle[2016-10]

97 Abors

Abors (2) s. m?. nloc. Abora (2)Habora (arī Hābora); VDUn tas Ķehniņ§ch no Aśśirijas aiswedde J§rae#lu us Aśśiriju/ un likke tohs eekśch Alas un Abora/ pee Go§ana Uppes/ un to Meedeŗu Pilsśahto^s d§ihwoht. VD1689_94 2Ken 18:11. - iekš Alas un Abora (2) eekśch Alas un Abora (2) < vc. Habor[2022-01]

98 abpusgriezīgs

abpusgriezīgs (1) adj. abbpuś=gree§igs (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasTa` śakka tas/ kam tas aśs abbpuś=gree§igs Sohbins irr.. JT1685 Atk 2:12. la. abpus + griezt (pēc vc. zweischneidig) abapušgriezīgs, abejpusgriezīgs, abejpusgriežams [2019-12]

99 abra

abra (6) s. f. abbra (1), abra (2), abra^s (1), abru (2)Brodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. Abra der brodt Trog. Fuer1650_70_1ms, 210. Abra der brodt=Trog. Fuer1650_70_2ms, 213. abra, garens koka trauks maizes mīklas gatavošanaiBrodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. Deews kuppina Maises Abru - läst im gähren übergehen. Fuer1650_70_2ms, 19114. : liet. ãbrė ‘abra, sile’ abrakasa, abrakasis, abrakāsis, abris[2014-12]

100 abrakasa

abrakasa (1) s. f. abbrakaśśa (1)abbrakaśśa. der ausgekazte Teig. Fuer1650_70_2ms, 212. (ar abrkasi) izkasītā mīkla, sakasnisabbrakaśśa. der ausgekazte Teig. Fuer1650_70_2ms, 212. la. abra + kasīt abra, abrakasis, abrakāsis[2016-07]

101 abrakasis

abrakasis (1) s. m. abbra kaśsis (1)Abbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. 1. mīklas paliekas abrā, sakasnisAbbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. 2. abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrāAbbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. la. abra + kasīt abra, abrakasa, abrakāsis[2016-07]

102 abrakāsis

abrakāsis (2) s. m. abbra=kahśis (1), abra kahsis (1)Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen.. Fuer1650_70_2ms, 211. 1. mīklas paliekas abrā, sakasnisAbra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. 2. abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrāAbra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. la. abra + kasīt abra, abrakasa, abrakasis[2020-02]

103 Abrams, Ābrams

Abrams, Ābrams (74) s. m. npers. Abrama (3), Abramam (1), Abramma (1), Ahbrama (9), Ahbramam (12), Ahbrams (32), Ahbramu (16)Ābrams (arī Ābrāms); Ābrahāms; VD, JDJuhs Śeewas eśśeet paklauśigas śaweem Wihreem/ ka` tam Kungam/ ka` Sara Abramam paklauśiga bij/ in nośauze to śawu Kungu/ Kuŗŗas Meitas juhs kļu&u&śchas eśśeet/ ja juhs labbu darrajt/ in ne eśśeet tik bailigas. VHL1685_Cat, 281. Un tawam Wahrdam ne buhs wairs śauktam tapt Ahbrams/ bet Ahbra&a&ms buhs tawam Wahrdam buht: Jo es eśmu tew par Tehwu daud§ Ļau§chu lizzis. VD1689_94 1Moz 17:5. - Zarai, Ābrama sieva (3) Sara&i Ahbrama śeewa (2), Sara&i Ahbrama śeewas (1) Abrama / Ābrama klēpis / klēpīte / klēpītis (5) Abrama klehpi^ (2), Abrama klehpiti^ (1), Abramma klehpitih (1), Ahbrama klehpite^ (1)Ābrahāma klēpis; paradīzeTas Dweh§§elites Krahjahs Abramma Klehpitih Tam Mee§śam labbi klahjahs Mehs tohpam d§immu§chi Pehz jaunas Buh§channas Mehs Deewa Behrni buhßim Jn pa§śargahti kļuhßim Noh Welna wiltibas. LGL1685_V5, 36920. < vc. Abram [2021-05]

104 abris

abris (1) s. m. abbris (1)Brodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 1274. abra, garens koka trauks maizes mīklas gatavošanaiBrodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. : liet. ãbrė 'abra, sile' abra[2016-06]

105 Abrons

Abrons s. m?. nloc. Abrona (1), Abrona^ (1)Abrona; VDUn tee isgahje no Abrona/ un apmettahs Eezeon=Gahbera^. VD1689_94 4Moz 33:35. < vc. Abrona[2020-08]

106 Absolons

Absolons (1) s. m. npers. Abśolon (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDWeena D§eeßma Dawida / kad wings bähd§e preek§chan śawu Dählu Abśolon. Manc1631_LGL, 4233. < vc. Absalom Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2020-08]

107 abu

abu (1) conj. abbu (1)vai (šķīruma saiklis)Ja kas śawam Tuwakam weenu Eh§eli/ jeb leelus/ jeb śihkus Lohpus/ abbu jebkuŗŗu Lohpu dohd glabbaht/ un tas mir§t/ jeb tohp draggahts/ jeb nod§ihts/ ka ne weens to red§. VD1689_94 2Moz 22:10. < bkr. vai po. abo 'vai' aba 1[2019-08]

108 abulens

abulens (2) adj. abulena (1), abulens (1)Abuls, Klee. vide. Am~uls, Abulens. kleeicht. Fuer1650_70_2ms, 214. tāds, kam raksturīgs āboliņš (piem., pļava)Abulena pļauwa, Kleeichter Heuschlag, wiese. Fuer1650_70_1ms, 217. la. abuls abuls[2020-11]

109 abuliņš

abuliņš (2) s. m. abuliņņu (1), abuliņsch (1)Śiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. āboliņšŚeens pajuku ar abuliņņu mit Klee vermengtes Heu. Fuer1650_70_1ms, 219. siknis abuliņš (1) śiknis abuliņsch (1)Śiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. sīkais āboliņšŚiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. la. abuls abuls, ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, ābolītes[2020-11]

110 abuls

abuls (4) s. m. abuleem (2), abuls (2)Abuls Klee vide} Amuls.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abuls, Klee. vide. Am~uls.. Fuer1650_70_2ms, 214. 1. ābolsNo teem abuleem dauds nammus peesehjuschees, Von den Äpffel sind viel häuser angestekket (mit der Pest). Fuer1650_70_1ms, 2153. No teem Abuleem dauds Nammus peeśehjuschees. Von den Äpffeln sind viel Häuser angestecket (mit der Pest). Fuer1650_70_2ms, 38117. 2. āboliņšAbuls Klee vide} Amuls.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abuls, Klee. vide. Am~uls.. Fuer1650_70_2ms, 214. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dābuols ‘āboliņš’ ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, ābolītes, abulens, abuliņš[2020-11]

111 Abzalans

Abzalans (1) s. m. npers. Ab§alana (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDTa III. D§eeśma{D§eśma} Dahwida / kad wiņ§ch behd§e preekśch śawa Dehla Ab§alana. LGL1685_K1, 2563. < vc. Absalom Absolons, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2022-01]

112 Abzaloms

Abzaloms (117) s. m. npers. Ab§aloma (20), Ab§alomam (12), Ab§aloms (56), Ab§alomu (28), Ab§alomu{Ab§a lomu} (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDUn wiņņas Brahlis Ab§aloms śazzija us to: Jrr taws Brahlis Amnons pee tew bijis? nu tad/ manna Mahśa/ zeeti kluśśu/ wiņ§ch irr taws Brahlis/ ne ņemm ścho Leetu ta^ pee Śirds. Ta` palikke Tahmara weentuļa śawa Brahļa Ab§aloma Nam~a^. VD1689_94 2Sam 13:20. - brālis Abzaloms (4) brahli Ab§alomu (1), brahlis Ab§aloms (1), brahļa Ab§aloma (2)- dēls Abzaloms (6) dehla Ab§aloma (2), dehlam Ab§alomam (1), dehls Ab§aloms (3)- puisis Abzaloms (5) puiścha Ab§aloma (1), puiścham Ab§alomam (2), puiśi Ab§alomu (2) < vc. Absalom Absolons, Abzalans, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2020-08]

113 Abzalons

Abzalons (3) s. m. npers. Ab§alons (3)Absaloms (arī Abšāloms); VDAb§alons pazehle Dumpi prett śawu Kunnghu / Koninju und Tähwu Dawidu. Manc1654_LP2, 389{369}5. < vc. Absalom Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzoloms, Abzolons[2022-01]

114 Abzoloms

Abzoloms (4) s. m. npers. Ab§olom (3), Ab§oloms (1)Absaloms (arī Abšāloms); VD..Raudadams wings śacka: Manns Dähls Ab§olom / manns Dähls / buhtu Deewa Prahtz bijiß / ka eß butu tawa` Weeta` mirriß / Ock Ab§olom / manns Dähls / mans Dähls. Manc1654_LP3, 1167-8, 9. Un wiņņa ohtrs bija Kileabs no Abiga&iles/ Nahbala Śeewas ta Karmeliteŗa: Un tas treśchajs Ab§oloms/ tas Dehls no Ma&a&kas/ Talmaja ta Ķehniņa no Ge§ura Meitas. VD1689_94 2Sam 3:3. < vc. Absalom Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzolons[2022-01]

115 Abzolons

Abzolons (5) s. m. npers. Ab§olon (4), Ab§olons (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDTurr buh§śim mehs dauds taißnaki nhe ka Adams / pirrms wings ghräkoja{ghräkaja} / dauds §tippraki nhe ka Sim§ons / dauds krahßnaki / nhe ka Ab§olons / dauds ghuddraki / nhe ka Salomons.. Manc1654_LP1, 2131. Weena D§eeßma Dawida / kad winns behd§e preek§chan §awu Dählu Ab§olon. LGL1685_V5, 31413. < vc. Absalom Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms[2022-01]

116 Acars

Acars (2) s. m. npers. Azars (1), Azaru (1)Azurs (arī Azūrs); JDUn Azars d§imdinaja Zadaku/ un Zadaks d§imdinaja Akimu/ un Akims d§imdinaja Eliudu. JT1685 Mt 1:14. < vc. Asor[2022-01]

117 āda

āda (181) s. f. ada (4), adu (1), ahda (43), ahda^ (12), ahda^s (1), ahda{} (8), ahdai (1), ahdas (36), ahdas=joh§tu (2), ahdas=trauki (1), ahdas=trauko`s (1), ahdas=trauko^s (1), ahdas=traukus  (1), ahdu (40), ah§cha=ahdas (1), aunu=ahdahm (3), aunu=ahdas (3), jähra=ahdahm (1), ka§as=ahda (1), ka§as=ahdu (1), luhścha=ahdas (1), saķķa=ahda (2), §all§cha=ahda (1), takas=ahdahm (9), takas=ahdas (4), takkas=ahdahm (1), willka=ahda (1)Fell/ Ahda. Manc1638_L, 59A12. Haut/ Ahda. Manc1638_L, 86B3. Lehder/ Ahda. Manc1638_L, 114B3. die Haut/ Ahda. Manc1638_PhL, 23620. die Haut/ ta Ahda. Manc1638_PhL, 26619. Ahda f. die Haut, das fell, leder. Fuer1650_70_1ms, 223. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Fuer1650_70_2ms, 222. 1. āda, ķermeņa (cilvēka vai dzīvnieka) ārējais apvalks, arī pārn...At§iedami ka tas mums gir myļoyis / tam Czillwäkam no §chäla§tibas dohd / ka tas no Kauleems / Mee§śu vnd Ahdu / Krahßne gir kohpa śatai§śietz / ka tas tahs deenas ghaißmu räds. Manc1631_LGL, 40710. Bet nu irr wiņņu Ģihmis aptumśchohts no Melluma/ ka tohs us Eelahm ne pa§ih§t/ wiņņu Ahda peelihp pee wiņņu Kauleem/ ta irr iskaltuśśi ka` Malkas Gabbals. VD1689_94 Rdz 4:8. - ādai niezēt (3) ahda neesa (2), ahda nee§a (1)- ādu (no)dīŗāt; nodīŗāt ādu (4) ahdu dieŗa  (1), ahdu nodieŗaht  (1), ahdu nodihŗa (1), nodieŗata ahda (1)- ādu noplēst; noplēst ādas / ādu (3) ahdu nopleh§t (1), noplehśe.. ahdas (1), noplehśchat ahdu (1) miesas āda (11) meeśas ahda  (1), meeśas ahda^ (7), meeśas ahdas  (3)(ķermeņa) ādaUn tam Pree§teŗam buhs wiņņa Meeśas Ahdas Wainu apraud§iht/ ja tee Matti eekśch tahs Wainas irr balti tappuśchi/ un ta Waina d§iļļaka israugahs / ne ka` wiņņa Meeśas Ahda/ tad irr ta to Spittaļu=Waina/ kad tas Pree§teris to irr apraud§ijis/ tad buhs wiņņam to par neśchķih§tu §pree§t. VD1689_94 3Moz 13:3. ādai drebēt (1) ahda drebbeja (1)baidīties (piem., par savu dzīvību)Tapehtz nu teems Mahzekļeems Ahda drebbeja / und by teems bail / ka taß Kungs JE§us śaweems Eenaidneekeems / kattri tam Nahwas ghribbeja darriet / wehl rahdahß. Manc1654_LP1, 26925. āda niez (2) ahda nee§  (2)saka, ja kāds dedzīgi vēlas kaut ko darītKad Ķildu śchis jeb tas gribb zelt/ Tad dohma/ tas jaw ne buhs welt: Es labbis gribbu atkahptees; Laid kaśśahs/ kam ta Ahda nee§. LGL1685_K1, 13431. āda un kauli (1) ahda vnd kauli  (1)saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvniekuEr i§t nur Haut vnd Knochen/ wings gir tickai Ahda vnd Kauli. Manc1638_PhL, 23622. dot uz ādas (1) dohd us ahdas  (1)pērt, sodītWings śacka / nhe ghribbi tu nahkt / arr labbu aizenahtz / tad eß töw zittade aizenaśchu; jämm Riextiet / unnd dohd tam us Ahdas. Manc1654_LP2, 24127. (kādam) ir bieza āda (1) gir bee§a ada  (1)saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēkudu ha§t eine dicke Haut/ töw gir bee§a Ada. Manc1638_PhL, 23724. 2. apstrādāta un attiecīgi izmantota dzīvnieku ādaDa§§ch gir Ghowaśuhdus no leelu baddu / da§chi tohß Śixnus no Śäddleems / tahß Ahdas no Brunņeems no krimtu§§chi vnd ähdu§chi / da§cheems gir Śeens Mutteh biyis / vnd gir tha nomirru§chi attraßti.. Manc1631_LVM, 22924. Un tahs Ka§lenu Ahdas aplikke ta apkahrt wiņņa Rohkahm/ un apkahrt wiņņa Kakla Plikkumu. VD1689_94 1Moz 27:16. - ādas josta (3) ahdas joh§tu (1), ahdas=joh§tu (2) ādas mīt (3) ahdas miht (3)miecēt, ģērēt ādasgärben/ Ahdas miet. Manc1638_PhL, 40611. Ahdas miht leder treten, gerben.. Fuer1650_70_1ms, 223. āda(s) trauks (6) ahda trauks  (1), ahdas=trauki  (1), ahdas trauku  (1), ahdas=trauko`s (1), ahdas=trauko^s (1), ahdas=traukus  (1)ādas trauks, maissUn ne weens eeleij jaunu Wihnu wezzo^s Ahdas=Trauko`s/ zittadi tas jauns Wihns śaplohśa tohs Ahdas=Traukus/ un tas Wihns tohp isgah§ts/ un tee Ahdas=Trauki eet bohja^/ bet jauns Wihns jauno^s Ahdas=Trauko^s ja eeleij. JT1685 Mk 2:22. takas ādas (14) takas=ahdas  (4), takas=ahdahm  (9), takkas=ahdahm  (1)kāda Bībelē minēta neskaidras nozīmes dzīvnieka ģērēta ādaWiņ§ch darrija arrid§an tahs Telts Apśeggu/ no paśarkanahm Aunu=Ahdahm/ un pahr to weenu Apśeggu no Takas=Ahdahm. VD1689_94 2Moz 36:19. < sebr. taḥaš 'kāds dzīvnieks' + āda zalša āda (1) sall§cha=ahda (1)čūskas vai zalkša ādaSchlangenhaut/ Sall§cha=Ahda. Manc1638_PhL, 2949. : liet. óda ādainis, ād(a)min(i)s, āda=trauki, ādinis, ādiņa, priekšāda, zalšāda[2020-03]

118 Ada, Āda

Ada, Āda (8) s. f. npers. Ada (1), Adas (3), Adu (1), Ahda (2), Ahdu (1)Ada (arī Āda); VDUn Timna bija Eeliwaśa/ Ee§awa Dehla Śahnu=Śeewa/ un ta d§emdeja tam Eeliwaśam/ to Ahmaleku/ śchee irr Adas/ Ee§awa Śeewas Dehli. VD1689_94 1Moz 36:12. < vc. Ada[2021-05]

119 Adada

Adada (1) s. f?. nloc. Adada^ (1)Hadida (arī Hadīda); VDAdada^/ Zebo#ima^/ Neballata^. VD1689_94 Neh 11:34. < vc. Hadid[2022-01]

120 Ādada

Ādada (1) s. f. nloc. Ahdada (1)Adada (arī Adāda); VDUn Kina/ un Dimons/ un Ahdada. VD1689_94 Joz 15:22. < vc. Ad-Ada[2021-05]

121 Adadezers

Adadezers Adadiezers[2020-08]

122 Adadiezers

Adadiezers (12) s. m. npers. Adad=Ee§ers (1), Adad=Ee§eru (3), Adad=Ee§eŗa (6), Adad=Ee§eŗam (1), Adad=E§eŗa (1)Hadadezers (arī Hadadēzers); VDUn Adad=Ee§ers śuhtija/ un likke tohs Sihreŗus nahkt/ kas wiņpuśs Upes bija/ un tee nahze us Eelamu/ un Sobaks Adad=Ee§eŗa Kaŗŗa Leels=Kungs/ gahje wiņņu Preekścha^. VD1689_94 2Sam 10:16. < vc. Hadadeser[2022-01]

123 Adad Rimmona

Adad Rimmona (1) s. f?. nloc. Adad Rimmona (1)Hadad-Rimmona; VDTai^ Deena^ buhs eekśch Jeru§alemes leela Raudaśchana/ ka` ta raudaśchana Adad Rimmona eekśch tahs Eeleijas Megidus. VD1689_94 Zah 12:11. < vc. Hadad-Rimon, Hadad-Rimmon[2022-01]

124 Adads

Adads (10) s. m. npers. Adad (1), Adads (7), Adadu (2)Hadads; VDKad nu Adads eekśch Egiptes d§irdeja/ ka Dahwids ar śaweem Tehweem bija aismid§is/ un ka Joabs tas Kaŗŗa Leels=Kungs bija nomirris/ tad śazzija Adads us Warau#: Atlaid manni/ ka es śawa^ Semme^ eemu. VD1689_94 1Ken 11:21. < vc. Hadad Adars 1[2022-01]

125 ādainis

ādainis (2) adj. ahdaiņi (1), ahdaiņus (1)tāds, kas darināts no ādasUn wezzus śaplihśuśchus/ un lahpitus ahdaiņus Wihna=Traukus/ ir wezzas un lahpitas Kurpes us śawahm Kahjahm/ un teem bija arrid§an wezzas Drehbes Muggura^/ un wiśśa wiņņo Zeļļu Mai§e bija kaltuśi/ un pellejuśi. VD1689_94 Joz 9:5. la. āda āda[2020-11]

126 Adajus

Adajus (6) s. m. npers. Adaja (2), Adajus (4)Adaja (arī Adāja, Adājāhu); VDUn wiņņa Brahļu/ kas to Darbu Namma^ darrija/ bija a§toņśimts/ diwideśmits un diwi. Un Adajus/ Jeroama Dehls/ ta Dehla Plalijus/ ta Dehla Amzi ta Dehla Sakarijus/ ta Dehla Paśśura/ ta Dehla Malkijus. VD1689_94 Neh 11:12. < vc. Adaja[2022-01]

127 Adalija

Adalija (1) s. m. npers. Adaliju (1)Adalja; VDUn Poratu/ un Adaliju/ un Aridatu. VD1689_94 Est 9:8. < vc. Adalja[2022-01]

128 Ādama

Ādama (6) s. f. nloc. Ahdama (2), Ahdamas (3), Ahdamu (1)Ādama (arī Adāma, Adma); pilsēta VDTad isgahje tas Ķehniņ§ch no Sodomas/ un tas Ķehniņ§ch no Gomorras/ un tas Ķehniņ§ch no Ahdamas/ un tas Ķehniņ§ch no Zebo&ima/ un tas Ķehniņ§ch no Belas/ śchi irr Zoa#ra/ un taiśijahs ar teem kautees/ eekśch tahs Eelejas Siddim. VD1689_94 1Moz 14:8. < vc. Adama[2022-01]

129 adāmais

adāmais (2) partic. addamais (2)Addikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. adīklisAddikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. la. adīt adīt, adīkla, adīkle[2021-11]

130 Adami Nekebe

Adami Nekebe (1) s. f. nloc. Adami Nekebes (1)Adamī-Nekeba; VDUn wiņņu Rohbe§cha irr no Eelewes/ no Allona eekśch Zae#nanim/ un Adami Nekebes/ un Jabnee#la/ lihd§ Lakum/ un wiņņas Gals irr pee Jardaņas. VD1689_94 Joz 19:33. < vc. Adami-Nekeb[2022-01]

131 ād(a)min(i)s

ād(a)min(i)s (9) s. m. ahda=minnis  (1), ahdamiņis (1), ahd=minis  (1), ahd=minnis  (1), ahdminni (2), ahdmiņņa (1), ahdmins (2)Gerber/ Ahdmins. Manc1638_L, 74A12. Gärber/ Ahdmins. Manc1638_PhL, 40610. Lehdergerber/ Ahdminis. Manc1638_L, 114B4. Ahda=minnis. Ahdinnis der ledertreter, gerber Gehrman~is Germ. Fuer1650_70_1ms, 225. Ahd=minnis. der Leder=treter, gerber Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. ādminis, amatnieks, kas apstrādā jēlādasGärber/ Ahdmins. Manc1638_PhL, 40610. Tapehz śuhti us Joppu/ un ataizina Śihmani/ ar Pawahrdu Pehteri/ śchis mahjo Śihmaņa ta Ahdmiņņa Namma^ pee Juhŗas: śchis atnahzis runnahs ar tew. JT1685 Apd 10:32. : liet. odminỹs 'ādminis' Fīrekera vārdnīcas 1. manuskriptā Ahda=minnis un 2. manuskriptā Ahdinnis. Ahdamiņis ir vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. āda, ādinis[2020-03]

132 Adams, Ādams

Adams, Ādams (127) s. m. npers. Adam (33), Adam' (1), Adama (21), Adamam (5), Adams (30), Adamu (16), Ahdama (7), Ahdamam (2), Ahdams (10), Ahdamu (2)Ādams; VD, JDTa czimo ka tas whettz Adams exkan mums czour deni§ke waydhe§chenne vnde atmitte§chenne nho Greekims buhs apßlitczenatam tapt vnde muerth ar wue§§ims Greekims vnde lounims Egribbe§chennims. Ench1586, E4A8. UN Ahdams at§inne Eewu śawu Śeewu/ un ta tappe gruhta/ un d§emdeja to Ka&inu/ un śazzija: Es eśmu to Wihru to KUNGU dabbujuśi. VD1689_94 1Moz 4:1. - Adama grēki (4) Adama ghrähkeem (1), Adama ghräkeems (1), Adama grehkeem (1), Adama grehki (1)- Adama / Ādama kritums (5) Adam krittum (2), Adama krittums (2), Ahdama krittumu (1)- Adama / Ādama noziegums (6) Adama no§eeghumu (1), Adama no§eegumu (1), Adama no§egumu (2), Adama .. no§egummi (2)- Adams / Ādams un(d) Eva / Ieva / Ieve (15) Adam und Eewei (1), Adam und Eva (1), Adam und Ewa (4), Adam unnd Ewa (1), Adamam und Ewai (1), Adams und Ewa (4), Adams unnd Ewa (1), Adamu unnd Ewas (1), Ahdamam un Eewai (1)- miesīgs Adams (4) mee§śiegs Adams (1), mee§śiex Adams (1), meßige Adams (1), meßix Adams (1)- pirmais cilvēks Adams (3) pirmajs zilweks Adams (2), pirrmaja zillwäka Adama (1) vec(ai)s Adams / Ādams (iekš(k)an man / mums) (11) wätz Adam eek§chan mann (1), wätz Adams (1), wätza Adama (1), wätzam Adam (1), wätzam Adamam eek§chan mums (2), wätzu Adam (1), wezzajs Ahdams (1), wezzam Adamam (1), whettz Adams exkan mums (1), whetz Adams exkan mums (1)grēcīgs cilvēks (?)Ta czimo ka tas whettz Adams exkan mums czour deni§ke waydhe§chenne vnde atmitte§chenne nho Greekims buhs apßlitczenatam tapt / vnde muerth ar wue§§ims Greekims / vnde lounims Egribbe§chennims. Ench1586, E4A8. ..Un tad no ta Uhdens=Pluhda tahs śwehtas Kri§tibas/ ka ta taps eezelta/ tas wezzajs Ahdams apślihzinahts/ un weens jauns Zilweks peed§imis taps. VD1689_94 Ps 29:0. < vc. Adam[2022-01]

133 Adans

Adans Nebuzar Adans[2020-08]

134 Adars

Adars 1 (2) s. m. npers. Adars (2)1. Hadads (arī Hādads); VDAdars un Temus/ Jeturs/ Nawis/ un Kedmus. VD1689_94 1Moz 25:15. Adads2. Hadars; VDUn Ba&a&l=Anans/ Akbora Dehls nomirre/ un wiņņa Weeta^ waldija Adars/ un wiņņa Pilsśahta Wahrds bija Pagus/ un wiņņa Śeewas Wahrds bija Mee#tabee&le/ Matredas Meita/ tahs Meitas Me§a&a&bas. VD1689_94 1Moz 36:39. < vc. Hadar[2020-08]

135 adars

adars 2 (9) s. m. adar (4), adara (1), adars (4)adāra mēnesis (arī ādāra mēnesis), mēnesis jūdaisma kalendārā; VDPirma^ Mehneśi^/ (śchis irr tas Mehnes Ni§ans) diwipadeśmita^ Gadda^ ta Ķehniņa Aa&§weruśa/ tappe meślohts preekśch Amaņa ikdeenas/ un ik Mehnes/ lihd§ tam diwipadeśmits Mehneśim/ tas irr Mehnes Adars. VD1689_94 Est 3:7. - mēnesis adars; adara mēnesis (9) adara mehneśi^ (1), mehnes adar (4), mehnes adars (4) < vc. der Mond Adar[2020-08]

136 Ādars

Ādars (1) s. m. nloc. Ahdaram (1)Adara (arī Ādara); VDUn eet zaur Ezronu/ un §teepjahs us augśchu lihd§ Ahdaram/ un eet apkahrt Karku/ un eet zauri lihd§ Azmonam/ un nahk ahra pee tahs Uppes no Egiptes/ un tahs Rohbe§chas Gals lai §teepjahs prett Juhŗu/ śchi laid irr juhśu Rohbe§cha Deenas Widdu^. VD1689_94 Joz 15:4. < vc. Adar[2021-05]

137 Adasa

Adasa (1) s. f. npers. Adaśśas (1)Hadasa; VDUn wiņ§ch bija tahs Adaśśas Wehrminderis/ ta irr E§tere/ śawa Brahlneeka Meita/ jo wiņņai ne bija nei Tehwa nei Mahtes/ un wiņņa bija jauna Meita ar krahśchnu Ģihmi/ un §kai§tu Waigu. VD1689_94 Est 2:7. < vc. Hadassa[2022-01]

138 āda=trauki

āda=trauki (2) s. m. pl. ahda=trauko`s (1), ahda=traukus (1)ādas trauki, maisiNeds jauns Wihns tohp wezzo^s Ahda=Trauko`s eeleets/ zittadi tee Trauki §prahg§t/ un tas Wihns tohp isgah§ts/ un tee Trauki eet bohja^: Bet jauns Wihns tohp jauno^s Trauko`s eeleets/ tad abbi tohp kopa^ śattureti. JT1685 Mt 9:17. la. āda + trauki āda[2020-02]

139 Adaza

Adaza (1) s. f?. nloc. Ada§a (1)Hadaša (arī Hadāša); VDZenans un Ada§a/ un Migdal=Gada. VD1689_94 Joz 15:37. < vc. Hadasa[2022-01]

140 Adbiels

Adbiels (1) s. m. npers. Adbeels (1)Adbeēls (arī Adbels); VDUn śchee irr J§mae#ļa Behrnu Wahrdi/ ar śaweem Ziltu Wahrdeem/ J§mae#ļa Pirmd§imtajs/ Nebajots un Kedars/ un Adbeels/ un Mib§ams. VD1689_94 1Moz 25:13. < vc. Adbeel[2022-01]

141 Adijs

Adijs (1) s. m. npers. Addija (1)Adijs (arī Adījs); JDTa (Dehla) Melkija/ ta (Dehla) Addija/ ta (Dehla) Koh§ama/ ta (Dehla) Elmodama/ ta (Dehla) Erra.. JT1685 Lk 3:28. < vc. Addi[2016-10]

142 adīkla

adīkla (1) s. f. addikla (1)Knüttwerck/ Addikla. Manc1638_PhL, 3533. adīklisKnüttwerck/ Addikla. Manc1638_PhL, 3533. la. adīt adīt, adāmais, adīkle[2021-11]

143 adīkle

adīkle (2) s. f. addikle (2)Addikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. adīklisAddikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. la. adīt adīt, adāmais, adīkla[2022-01]

144 ādinis

ādinis (2) s. m. ahdinnis (2)Ahdinnis der ledertreter, gerber.. Fuer1650_70_1ms, 225. Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. ādminis, amatnieks, kas apstrādā jēlādasAhdinnis der ledertreter, gerber.. Fuer1650_70_1ms, 225. Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. la. āda Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā Ahdinnis ir vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīts papildinājums. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. āda, ād(a)min(i)s[2020-03]

145 Adins

Adins (4) s. m. npers. Adina (3), Adins (1)Adīns (arī Ādīns); VDAdonijus/ Bigwajus/ Adins. VD1689_94 Neh 10:16. - Adina bērni (3) Adina behrneem (1), Adina behrni (2) < vc. Adin[2021-05]

146 ādiņa

ādiņa (4) s. f. dem. addiņņa (1), ahdiņa (2), ahdiņņa (1)das Häutlein/ Ahdiņa. Manc1638_PhL, 34819. Ahda f. die Haut, das fell, leder Addiņņa id. Fuer1650_70_1ms, 222. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Ahdiņņa. Dimin. id. Fuer1650_70_2ms, 222. ādiņaman muß ein new Häutlein einlegen/ ja=eeleek jauna Ahdiņa. Manc1638_PhL, 34821. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Ahdiņņa. Dimin. id. Fuer1650_70_2ms, 222. la. āda āda[2020-01]

147 adiņi

adiņi (2) s. m. pl. addiņus (2)vasaras rudziSche nemehds addiņus śeht hie pflegt man o~ Som~er Roggen etc. Fuer1650_70_1ms, 15711. Sche ne mehds addiņus seht. hie pflegt man o# Som~er=Roggen etc. Fuer1650_70_2ms, 2222. neskaidra cilme[2020-03]

148 adīšana

adīšana (2) s. f. addiśchana (1), addischana (1)Addiśchana das Knütten.. Fuer1650_70_1ms, 1618. Addischana, das Knütten. Fuer1650_70_2ms, 320. adīšanaAddiśchana das Knütten.. Fuer1650_70_1ms, 1618. Addischana, das Knütten. Fuer1650_70_2ms, 320. adīt adīt[2021-11]

149 adīt

adīt (6) v. addiht (3), addijis (2), addiet (1)knütten/ addiet. Manc1638_PhL, 3531. Addiht, stricken, knütten. Fuer1650_70_1ms, 1613. Addiht. stricken. Fuer1650_70_2ms, 37. adītknütten/ addiet. Manc1638_PhL, 3531. Kaut gan addijis, winņas ne weens warr peeaddiht. Man knütte (so viel man wolle) gleich genug, so kann man ihnen doch nicht genug knütten. Fuer1650_70_2ms, 412. : liet. adýti 'lāpīt' adāmais, adīkla, adīkle, adīšana, adītājs, adītāja, adīties, aizadīt, apadīt[2022-01]

150 Aditaim

Aditaim (1) s. g.? nloc. Adita&im (1)Aditaima (arī Adītaima); VDUn Sae#ra&im/ un Adita&im/ un Gedera/ un Gederotaim/ tśchetrpadeśmits Pilsśahti/ un wiņņo Zeemi. VD1689_94 Joz 15:36. < vc. Adithaim[2022-01]

151 adītājs, adītāja

adītājs, adītāja (4) s. additaija (2), additais (1), additajs (1)Additais Ein stricker, knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_1ms, 1616. Additajs, ein Strickner, Knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_2ms, 319, 20. adītājs, adītājaAdditais Ein stricker, knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_1ms, 1616. Additajs, ein Strickner, Knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_2ms, 319, 20. la. adīt adīt[2016-07]

152 adīties

adīties (4) v. refl. addischos (1), addiśchohs (1), additees (2)Additees für sich knütten. Fuer1650_70_1ms, 1714. Additees. für sich knütten. Fuer1650_70_2ms, 423. adīt sevEs addiśchohs pirkstaiņus zindus. Fuer1650_70_1ms, 1714. Es addischos pirkstaiņus zimdus. Ich will finger= Händschen für mich knütten. Fuer1650_70_2ms, 423. la. adīt adīt[2016-07]

153 Adlajs

Adlajs (1) s. m. npers. Adlaja (1)Hadlajs; VDTad zehlahs tee Wihri no Eewra#ima Behrnu Wirśneekeem/ A§arijus Joanana Dehls/ Berekijus Me§illemota Dehls/ un Jeiskijus Salluma Dehls/ un Ama§us Adlaja Dehls prett teem/ kas no Kaŗŗa=Spehka nahze. VD1689_94 2L 28:12. < vc. Hadlai[2021-05]

154 Admatus

Admatus (1) s. m. npers. Admatus  (1)Admata (arī Admāta); VDTad nu śchee bija tee Tuwakee pee wiņņa/ Kar§enus/ Setars/ Admatus/ Tar§is/ Meres/ Mar§enus/ Memukans/ śeptiņi Leeli=Kungi to Per§eŗu un Meedeŗu/ kas ta Ķehniņa Preekścha^ bija/ un śehdeja aug§taka^ Weeta^ eekśch Wal§tibas. VD1689_94 Est 1:14. < vc. Admatha[2022-01]

155 Adnus

Adnus (3) s. m. npers. Adnus (3)Adna; VDUn ta` tappe tee lihd§inati pehz wiņņu Tehwu Nammeem: Eekśch Juhda bij par Ahwer§teem Adnus tas Wirśneeks/ un pee ta trihs śimts tuhk§tośchi warreni §tipri Wihri. VD1689_94 2L 17:14. < vc. Adna[2022-01]

156 Adoni Biezeks

Adoni Biezeks (3) s. m. npers. Adoni Bee§eks (2), Adoni Bee§eku (1)Adonī-Bezeks; VDUn Adoni Bee§eks behd§e/ bet tee d§innahs wiņņam pakkaļ/ un śaguh§tija to/ un nozirte tohs Jhkśchķus pee wiņņa Rohkahm un Kahjahm. VD1689_94 Sog 1:6. < vc. Adoni-Besek[2022-01]

157 Adonicedeks

Adonicedeks (3) s. m. npers. Adonizedeks (3)Adoni-Cedeks (arī Adonisedeks); VDTapehz śuhtija Adonizedeks tas Ķehniņ§ch no Jeru§alemes/ us Oa&mu to Ķehniņu no Eebrona/ un us Pireamu/ to Ķehniņu no Jarmutes/ un us Jawiu to Ķehniņu no Lahkiśa/ un us Debiru to Ķehniņu no Eglona/ śazzidams.. VD1689_94 Joz 10:3. - Adonicedeks, Jeruzalemes kēniņš / ķēniņš no Jeruzalemes (3) Adonizedeks.. Jeru§alemes ķehniņ§ch (1), Adonizedeks.. ķehniņ§ch no Jeru§alemes (2) < vc. Adoni-Zedek[2022-01]

158 Adonijus

Adonijus 1 (28) s. m. npers. Adoniju (5), Adonijum (3), Adonijus (20)Adonja (arī Adonījāhu); VDUn Adonijus uppureja Awis un Wehrśchus un baŗŗotus Lohpus pee ta Akmiņa Soe#let/ kas pee ta Awota Rogeli/ un aizinaja wiśśus śawus Brahļus ta Ķehniņa Dehlus/ un wiśśus Wihrus no Juhda ta Ķehniņa Kalpus. VD1689_94 1Ken 1:9. - Adonijus, Agitas dēls; Adonijus, dēls no Agitas (4) Adonijus Agitas dehls (3), Adonijus.. dehls no Agitas (1) < vc. Adonia[2022-01]

159 Adonijus

Adonijus 2 Tob Adonijus[2021-05]

160 Adonikams

Adonikams (3) s. m. npers. Adonikama (3)Adonikāms (arī Adonīkāms); VDUn no Adonikama pehdejeem Behrneem/ kuŗŗu Wahrdi śchee bija: Eeliwelets/ Jeie#ls un Semajus/ un ar teem śeśchdeśmits no Wihra Kahrtas. VD1689_94 Ezr 8:13. - Adonikama bērni (3) Adonikama behrni (2), Adonikama.. behrneem (1) < vc. Adonikam[2021-05]

161 Adonirams

Adonirams (2) s. m. npers. Adonirams (2)Adonirāms (arī Adonīrāms); VDUn wiņ§ch śuhtija tohs us to Lihbanu/ deśmits tuhk§tośchus weena^ Mehneśi^ pa Pulkeem: Weenu Mehneśi bija tee us Lihbanu/ un diwi Mehneśchus bija tee Mahja^s/ un Adonirams bija pahr ścho islaśśitu Pulku. VD1689_94 1Ken 5:14. < vc. Adoniram[2021-05]

162 Adons

Adons (1) s. m. npropr. Addons (1)Adona; VDJr śchee gahje lihd§ us augśchu/ Mitels/ Melaks/ Tel Ar§us/ Ķerubs/ Addons/ Jmmers. Bet tee ne warreja śawa Tehwa Nam~u/ un śawu D§immumu parahdiht/ arrig tee no J§rae#ļa buhtu. VD1689_94 Neh 7:61. < vc. Cherub-Addon[2021-05]

163 Adoraima, Adoraims

Adoraima, Adoraims (1) s. g.? nloc. Adora&imu (1)Adoraima vai Adoraims; VDUn Adora&imu/ un Lakiśu/ un A§eku. VD1689_94 2L 11:9. < vc. Adoraim[2022-01]

164 Adorams, Ādorams

Adorams, Ādorams (5) s. m. npers. Adorams (2), Adoramu (2), Ahdoramu (1)Adorāms (arī Hadorāms); VDTad śuhtija tas Ķehniņ§ch Rekabeams Adoramu/ kas pahr to Mantu bija eezelts/ bet wiśs J§rae#ls nomehtaja to ar Akmiņeem/ ka tas nomirre. VD1689_94 1Ken 12:18. < vc. Adoram, Hadoram [2022-01]

165 Adraka [zeme]

Adraka [zeme] (1) s. f. nloc. §emmi Adraku (1)Hadraha zeme; VDŚChi irr ta Na§ta/ ko tas KUNGS runna pahr to Semmi Adraku/ un Dama§kus śawu Duśśeśchanu/ jo tam KUNGAM irr weena Azz pahr teem Zilwekeem/ un pahr wiśśahm J§rae#ļa Ziltim. VD1689_94 Zah 9:1. < vc. das Land Hadrach[2022-01]

166 Adrameleks

Adrameleks (3) s. m. npropr. Adramelekam (1), Adrameleks (2)1. Adramelehs; persona VDUn kad wiņ§ch Ni§roka śawa Deewa Namma^ peeluhd§e/ tad nokawe to Adrameleks un SarEzers wiņņa Dehli ar Sohbinu/ un tee aisbehd§e us to Semmi Ararat. VD1689_94 2Ken 19:37. 2. Adramelehs (arī Adram-Meleks); dievība VDUn tee Awiteŗi darrija Nibeaśu/ un Tartaku/ un tee Sewarwiteŗi śaded§inaja śawus Dehlus tam Adramelekam un Anamelekam/ teem Deeweem no Sewarwa&im ar Ugguni. VD1689_94 2Ken 17:31. < vc. Adramelech[2022-01]

167 Adrielis

Adrielis (2) s. m. npers. Adrie#ļam (2)Adriēls; VDBet kad tas Laiks nahze/ ka Dahwidam Meraba Saula Meita dohta taptu/ tad tappe ta Adrie#ļam tam Meolatiteŗam par Śeewu dohta. VD1689_94 1Sam 18:19. < vc. Adriel[2022-01]

168 Adrija

Adrija (1) s. f. nloc. Adrijas (1)Adrija, Adrijas jūraKad nu ta zettorta padeśmitta Nakts bij nahkuśi/ un mehs Adrijas (Juhŗa^) tappam ne§ti/ ap to Nakts widdu/ śchķitte tee Laiweneeki/ ka tee uhs kahdu Semmi ne uhsdurtohs. JT1685 Apd 27:27. < vc. Adria[2016-05]

169 Adullams

Adullams (8) s. m. nloc. Adullam (2), Adullama (2), Adullama^ (1), Adullamam (1), Adullams (1), Adullamu (1)Adullāma; apdzīvota vieta VDTas Ķehniņ§ch no Libnas weens/ tas Ķehniņ§ch no Adullama weens. VD1689_94 Joz 12:15. - Adullama ala; ala Adullam (3) Adullama alla^ (1), allu Adullam (2) < vc. Adullam[2022-01]

170 Adumim

Adumim (2) s. g.? nloc. Adumim (2)Adumims (arī Adumīmas pāreja); VDUn §teepjahs no Seemeļa Puśśes/ un nahk ahra us En=Seemes/ un istekk us Gelilotu/ kas prett Adumim §teepjahs/ un notekk us to Akminu Boe&ņa/ Ruhbeņa Dehla. VD1689_94 Joz 18:17. < vc. Adumim[2022-01]

171 Aelaba

Aelaba (1) s. f?. nloc. Ae#labu (1)Ahlaba (arī Ahlāba); VDAh§ers ne isd§inne Akas Eed§ihwotajus/ neds tohs Eed§ihwotajus eekśch Zihdona neds Ae#labu/ neds Ak§ibu/ neds Elbu/ neds Aweku/ neds Rekobu. VD1689_94 Sog 1:31. < vc. Ahelab[2022-01]

172 Aga

Aga (1) s. m. npers. Aga (1)Age (arī Āge); VDPehz wiņņu bija Sammus/ Aga Dehls tas Araiteris. Kad tee Wili§teŗi bij śapulzejśchees weena^ Zeema^/ un tur bij weens Tihrums ar Lehzahm/ un tee Ļaudis behd§e preekśch teem Wili§teŗeem. VD1689_94 2Sam 23:11. < vc. Aga[2022-01]

173 Agaba, Agabs

Agaba, Agabs (4) s. m. npers. Agaba (2), Agabas (1), Agabu (1)Hagaba (arī Hagabs, Hāgābs); VDAgaba Behrni/ Samlaja Behrni/ Anana Behrni. VD1689_94 Ezr 2:46. < vc. Hagab, Hagaba[2021-05]

174 Agabus

Agabus (2) s. m. npers. Agabus (2)Agabs (arī Hagabs); JDUn kad mehs daud§ Deenas tur bijam palikkuśchi/ nahze weens Praweets no Juddo=Semmes leija/ ar Wahrdu Agabus. JT1685 Apd 21:10. < vc. Agabus[2016-10]

175 agagiteris

agagiteris (5) s. m. agagiteri (1), agagiteris (1), agagiteŗa (2), agagiteŗam (1)agagietis (arī agāgietis); VDUn E§tere runnaja wairak preekśch ta Ķehniņa/ un kritte preekśch wiņņa Kahjahm §emme^/ un raudaja/ un luhd§e wiņņu/ ka wiņ§ch atņemtu to Ļaunumu Amaņa ta Agagiteŗa/ un wiņņa Dohmas/ ko wiņ§ch prett teem Judeem bij nodohmajs. VD1689_94 Est 8:3. - Amans, (Madatus dēls,) tas agagiteris (4) Amans/ Medatus dehls tas agagiteris (1), Amanu Medatus dehlu to agagiteri (1), Amaņa ta agagiteŗa (1), Amaņam Medatus dehlam tam agagiteŗam (1) < vc. Agagiter 'agagietis'[2022-01]

176 Agags

Agags (10) s. m. npers. Agags (2), Agagu (8)Agags; VDTad śazzija Samuels: Weddeet man śchurp Agagu to Amalekiteŗu Ķehniņu/ un Agags gahje pee wiņņu wehligi/ un Agags śazzija: Teeścham tahs Nahwes Ruhktums irr (no mannim) noh§t. VD1689_94 1Sam 15:32. - Agags, amalekiteŗu ķēniņš (4) Agagu.. amalekiteŗu ķehniņu (4) < vc. Agag[2022-01]

177 Agajus

Agajus (15) s. m. npers. Aggaju (5), Aggajus (10)1. Hagajs; pravietis VDTad śazzija Aggajus tas Weh§tneśis ta KUNGA/ kam ta KUNGA Weh§ts bija uhs teem Ļaudim/ un śazzija: Es eśmu ar jums/ śakka tas KUNGS. VD1689_94 Hag 1:13. - praviet(i)s Agajus (8) praweeścha Aggajus (1), praweeta Aggajus (2), praweets Aggajus (1), praweetu Aggaju (4)2. Hagijs (arī Hagi); VDUn Gadda Dehli: Ziwions/ un Aggajus/ Sumus/ Ezbons/ Erus un Arodus/ un Arelus. VD1689_94 1Moz 46:16. < vc. Haggai1, Haggi2[2022-01]

178 Agara

Agara (10) s. f. npers. Agar (6), Agar{agar} (1), Agara (3)Hagare (arī Hāgare); VD, JDWens no tho kalne Sinai / katters py kalpo§chen peczem / kattra gir Agar. EvEp1587, 6226. Ścheem Wahrdeem irr śawa Śapraśchana: śchee irr tahs diwi Derribas: weena no ta Kalna Sina/ kas pee Kalpośchanas d§emde/ ta irr ta Agara. JT1685 Gal 4:24. < vc. Hagar Āgare, Hagare[2021-05]

179 Āgare

Āgare (14) s. f. npers. Ahgare (7), Ahgarei (1), Ahgares (2), Ahgari (4)Hagare (arī Hāgare); VD, JDUn Ahgare d§emdeja Ahbramam weenu Dehlu/ un Ahbrams nośauze śawa Dehla Wahrdu/ ko tam Ahgare bij d§emdejuśi J§mae#ls. VD1689_94 1Moz 16:15. < vc. Hagar Agara, Hagare[2021-05]

180 Agita

Agita (5) s. f. npers. Agita (1), Agitas (4)Hagita; VDUn wiņņa Tehws ne gribbeja to śawa^ Laika^ apbehdinaht/ ka tas buhtu śazzijs: Kapehz darri tu ta`? Un wiņ§ch bija arri ļohti §kai§ts/ jo (Agita) bij wiņņu d§emdejśi pehz Ab§alomu. VD1689_94 1Ken 1:6. - Adonijus, Agitas dēls; Adonijus, dēls no Agitas (4) Adonijus Agitas dehls (3), Adonijus.. dehls no Agitas (1) < vc. Hagith[2022-01]

181 agiteŗi

agiteŗi (1) s. m. pl. aggiteŗu (1)hagieši, Hagija (arī Hagi) cilts; VDGada Dehli pehz śaweem Raddeem: no Zewoņa/ irr to Zewoniteŗu Raddi/ no Aggus irr to Aggiteŗu Raddi/ no Suhni irr to Suhniteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:15. < vc. Haggiter 'hagietis'[2022-01]

182 Agla

Agla (4) s. f. npers. Agla (4)Hagla (arī Hogla); VDJo Mae#la/ Tirza/ un Agla/ un Milka/ un Noa/ Zelaweada Meitas/ kļua śawa Tehwa Brahļa Dehleem par Śeewahm. VD1689_94 4Moz 36:11. < vc. Hagla[2021-05]

183 Aguris

Aguris (1) s. m. npers. Aguŗa (1)Agurs (arī Āgūrs); VDSChee gir tee Wahrdi Aguŗa / Jake Dähla / Mahziba vnd Wahrdi tha Wiera Leithiel / Leithiel vnd Vchal. Manc1637_Sal, 9619. < vc. Agur[2016-10]

184 ah

ah (12) excl. ach (12)1. ak (lieto, lai paustu dažādas emocijas, piem., izbrīnu, uzmundrinājumu, bēdas)..vnd ßatcy vs thems{thcms} : Ach gribbeth yuus nu gulleeth vnde du§§eeth ? ko gulleth yuus ? EvEp1587, 7620. Ta dwä§el §ak / ko tu runna: Ach nä by§tas tu Dewe §odybe / Tu es §olyß ekßan kru§tybe Päc Dewe pra'te dzygot / Winie warde nä prätty §tawät. Elg1621_GCG, 1764. 2. ak (lieto kā pastiprinājumu pirms uzrunas formas)ACH Dews mans wenix prekx vnde §weetums / Kadel gir manne Enaideneke ta doutz.. Ps1615, 13823. Ach mieļais Deews muh§śo §chälo / Pehtz muh§śu Nopällnu nhe dohd mums Allgu / Ab§chäloyees par mums zaur tawu lehnibu.. LGL1685_V5, 21922. < vc. ach 'ak, ai' oh[2020-11]

185 Ahabs

Ahabs (7) s. m. npers. Achab (4), Achaba (1), Achabs (2)Ahabs (arī Ahābs); VDKad taß Konings Achabs / klauśija ko tee willtighi Proweetes tam śatzija / kļua Wings arrid§an nickne peewilltz. Manc1654_LP1, 53828. < vc. Ahab[2016-10]

186 Ahas

Ahas (6) s. m. npers. Achas (4), Ahas (2)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDVNde tas Kunx treßeye atkal vs Achas / vnde ßatcy : pra§§e no man wene Szime no kunge touwe Dewe / tas gir appe§kan exkan to Helle / jeb tur wuerßon exkan to Auxtibe. EvEp1587, 21210. TAs Kunx runnaya vs Ahas / vnd śatziya: Pra§śais weenu Siem no to Kungu tawu Deewu / jeb appak§chan Elles d§iļļuma` / jeb auk§cham pa§§cha` Auxtuma`. Manc1631_LVM, 2073. < vc. Achas (arī Ahas) Akacs, Ākass[2016-10]

187 Ahasverus

Ahasverus Aasverus, Ahasverus[2020-02]

188 Ahazia, Ahazias

Ahazia, Ahazias (2) s. m. npers. Aha§ia (1), Aha§ias (1)Ahasja (arī Ahazjāhs); VDTaß Konings Aha§ia tappa nhe=w䧜äls / wings no=śuhtija py Wällu us Ekron / Deews śohdija to Koninju / tam by mirrt. Manc1654_LP1, 15310. < vc. Ahasia[2022-01]

189 Ahia

Ahia (1) s. m. npers. Ahia (1)Ahija; VD Ta Koninja Jerobeam Ghaspa§cha / kad winja Dähls apśirrgha / noghaja py Deewa Kallpu / to Ahia / ghribbädama py to Paddomu und Luhkśchanu dabbuit. Manc1654_LP2, 399{379}24. < vc. Ahia[2016-10]

190 aizadīt

aizadīt (1) v. aisaddiht  (1)Aisaddiht. zuknütten, das Versäumete wieder=holen, ersetzen.. Fuer1650_70_2ms, 43. aizadīt (?)Aisaddiht. zuknütten, das Versäumete wieder=holen, ersetzen.. Fuer1650_70_2ms, 43. la. adīt adīt[2021-11]

191 aizaugt

aizaugt (1) v. ais augs (1)aizaugt, pāraugtwinsch winnu ahs - ais - augs, Er wird ihn überwachsen. Fuer1650_70_2ms, 3010. la. augt [2021-12]

192 aizdambēt

aizdambēt (1) v. aisdambeht (1)demmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t/ aisme§t/ wies §ich §chicken wil. Manc1638_L, 46B14. aizdambēt, aizsprostot, aizbāztdemmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t/ aisme§t/ wies §ich §chicken wil. Manc1638_L, 46B14. la. dambis [2021-11]

193 aizdarīt

aizdarīt (23) v. ais=darra (1), ais=darriht (1), aisdari (1), aisdarra (1), aisdarri (3), aisdarriet (3), aisdarriht (2), aisdarriya (1), aisdarrija (1), aisdarrijis (2), aisdarrijs (3), aisdarrijśchi (1), aisdarriśchu (1), aisdarritinas (1), aisdarritu (1)zuthun/ zu§chlie§§en/ aisdarriet/ ais§lehkt. Manc1638_L, 185A7. demmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t.. Manc1638_L, 46B14. Ais=darriht zumachen. Fuer1650_70_2ms, 9612. aizdarīt, aizvērt, aiztaisīt; aizslēgt; aizbāzt, aizsprostotthue das Maul zu/ oder es kommen Fliegen hinein/ Aisdari Mutt/ edder Mu§§chas nahx eek§chan. Manc1638_PhL, 25118. Tadehļ raugi/ es aisdarriśchu tawu Zeļļu ar Ehrkśchķeem/ un padarriśchu tur Śeenu preekścha.. VD1689_94 Hoz 2:6. - acis aizdarīt; aizdarīt acis (5) ais=darra atzis (1), aisdarri atzis (1), azzis aisdarra (1), azzis aisdarrijs (1), azzis aisdarrijśchi (1) acis aizdarīt (4) atzis aisdarritu (1), atzis.. aisdarrijis (1), azzis aisdarrijs (1), azzis.. aisdarrijs (1)1. novērsties, neatbalstīt; izlikties neredzamBett kad Deews magkehniet śawas Atzis by aisdarrijis / iht ka ścheitan taß Kungs JE§us / und śawu Waighu ap=klah / tad Wings ißkleeds / und śacka: Eß ißbie§tohß. Manc1631_LVM, 1908. ..un no kuŗŗa Rohkas es Dahwanas ņehmis/ ka es śawas Azzis tadehļ buhtu aisdarrijs? VD1689_94 1Sam 12:3. 2. nomirtKad Deews śawu Rohku / unnd śawu Pallighu tickai weena` Atz=mirrckly attrautu / tad Mahte unnd Bährns Mutt und Atzis aisdarritu. Manc1654_LP2, 507. Bet śawas Azzis aisdarrijs/ Tad buhs man Meeriņ§ch Debbeśi^s; Tur es lihd§ pilnam at§pirgśchohs/ Us to es Behda^s preezajohs. LGL1685_K1, 21713. la. darīt āzdarīt[2020-03]

194 aizdars

aizdars (5) s. m. aisdara (1), aisdarru (1), aisdars (1), aisdarr (1), aisdarra (1)Aisdars. obsonium.. Fuer1650_70_2ms, 9613. aisdarra L.D. besser aisdars Lange. fett etc. so zur bauer Schnise hinzugethan wird. Fuer1650_70_2ms, 6l3. aizdars, pavalgsTihrs Uhdens ne mas aisdara, klar wasser o# ein bißchen fett etc. Fuer1650_70_2ms, 9617. la. darīt, aizdarīt Visi šī šķirkļa piemēri ir Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju, domājams, 18. gs. beigās ierakstīts, papildinājums, tā kā tekstā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]) un Liborija Depkina vācu-latviešu vārdnīcas paraugu. Sal. Aisdars (Lange 1773[1777], 7) un aisdarra (Depkin 1704, 13). Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. āzdars [2020-03]

195 aizdedzināt

aizdedzināt (1) v. aisded§inahs (1)Aisdedsinaht. entbrennen. Fuer1650_70_2ms, 852. aizdedzinātAisdedsinaht. entbrennen. Fuer1650_70_2ms, 852. la. dedzināt [2021-11]

196 aizdegt

aizdegt (1) v. aisdeggs (1)aizdegties, kļūt stiprākam (par jūtām, piem., dusmām)Taß töw śohdies / kattra Wahrdu tu ścheitan e§śi nitzinajis / und nhe ghribbejis klau§śiet / tad winja Dußmiba par töw aisdeggs.. Manc1654_LP1, 229. la. degt aizdegties[2022-01]

197 aizdegties

aizdegties (1) v. refl. aisdegtees (1)Aisdegtees. sich entzünden.. Fuer1650_70_2ms, 8420. aizdegtiesAisdegtees. sich entzünden.. Fuer1650_70_2ms, 8420. la. degt, aizdegt aizdegt[2021-11]

198 aizdzīšana

aizdzīšana (1) s. f. aisd§ihśchanu  (1)aizdzīšana, izraidīšana, izsūtīšanaUn wiśs/ kas juhśu Deewa Bauślibu/ un ta Ķehniņa Bauślibu ne darrihs/ pahr to lai tikkuśchi to Teeśu neśs/ jepśchu us Nahwi/ jepśchu us Aisd§ihśchanu/ jeb us Suśchanu wiņņa Mantas/ jeb us Zeetumu. VD1689_94 Ezr 7:26. la. aizdzīt aizdzīt[2021-11]

199 aizdzīt

aizdzīt (32) v. ais=dsiht  (1), aisdsinna (1), aisd§enn (4), ais=d§enn (1), aisd§iet (1), aisd§ihdams (1), aisd§ihs  (4), aisd§ihśchu (2), aisd§iht  (1), aisd§ihta  (2), aisd§ihti (5), aisd§ihts (2), aisd§ihtus (1), aisd§inna  (1), aisd§innis (5)Apdsiht. herunter treiben ais=dsiht. zurück etc. Fuer1650_70_2ms, 10122. aizdzīt, aiztriekt, aizvestWeena^ bahni^ aisdsinna lohpus, auff einer Trifft, trieben Sie das Vieh weg. Fuer1650_70_2ms, 5321. Tad gree§ahs wiśśi Judi no wiśśahm Weetahm atpakkaļ/ kurp tee bij aisd§ihti/ un nahze uhs to Semmi Juhda pee Gedaliju uhs Mizpu/ un tee śakrahje warren daud§ Wihnu/ un Waśśarajus. VD1689_94 Jer 40:12. la. dzīt aizdzīšana, aizdzīt(ai)s, aizdzīta[2022-01]

200 aizdzīt(ai)s, aizdzīta

aizdzīt(ai)s, aizdzīta (8) partic. aisd§ihtas  (1), aisd§ihtee  (2), aisd§ihto  (1), aisd§ihtu  (3), aisd§ihtus  (1)aizdzītais, aizdzītā (lietv. nozīmē)Un es weddiśchu pahr Elamu tohs tśchetrus Wehjus/ no teem tśchetreem Debbes Stuhŗeem/ un iskaiśiśchu tohs śchinni^s paścho^s Wehjo^s/ un ne buhs ne kahda Tauta/ kurp Elama Aisd§ihtee ne nahks. VD1689_94 Jer 49:36. la. aizdzīt aizdzīt[2022-01]

201 aizdzīvot

aizdzīvot (1) v. aisdsihwoht (1)Aisdsihwoht. überleben, längerleben alß ein anderer. Fuer1650_70_2ms, 10222. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk (par kādu citu)Aisdsihwoht. überleben, längerleben alß ein anderer. Fuer1650_70_2ms, 10222. la. dzīvot āzdzīvot[2021-11]

202 aizkavēšana

aizkavēšana (2) s. f. aiskaweśchanas (1), aiskawkeśchanas (1)kavēšana, traucēšanaŚluddinadams to Deewa=Wal§tibu/ un mahzidams no ta Kunga JE§us Kri§tus ar wiśśas Drohśchibas/ bes Aiskawkeśchanas. JT1685 Apd 28:31. Jo wiśśa Paśaule tappe zaur §poh§chu Gaiśmu apgaiśmota/ un padarrija śawus Darbus bes Aiskaweśchanas.. VD1689_94 Sal 17:20. la. aizkavēt aizkavēt, aizkavēties[2022-01]

203 aizkavēt

aizkavēt (37) v. aiskawe (12), aiskawehs (1), aiskaweht (3), aiskawehts (4), aiskaweja (1), aiskawejam (1), aiskawejis (1), aiskawejs (3), aiskawejśchi (1), aiskawejuśi (1), aiskaweśi (1), aiskawetas (2), aiskaweteem (1), aiskaweti (5)1. aizkavēt, kavēt; aizturētUn kad tee pa Zeļļu gahje/ nahze tee pee kahdu Uhdeni: un tas Kambar=Junkurs śazzija: Red§ śche Uhdens: kas aiskawe manni kri§titam tapt? JT1685 Apd 8:36. Kas pretti Pattrul jeb Rundes=gahjejeem du§modams Sohbinu iswelk/ jeb Śkahdu teem darra/ jeb ka` tohs aiskawe/ tam buhs nomaitatam tapt. SKL1696_RA:47. 2. neļaut, traucēt; atturētUn tee zaur Wrigiu un to Galateŗu Teeśu gahjuśchi/ tappe no ta Śwehta Garra aiskaweti/to Wahrdu eekśch A§ijas runnaht. JT1685 Apd 16:6. Tapehz pawehlejt/ ka śchee Wihri tohp aiskaweti/ un ka śchis Pilsśahts ne tohp uszelts/ kamehr tas no mannim tohp pawehlets. VD1689_94 Ezr 4:21. la. kavēt aizkavēšana, aizkavēties[2022-01]

204 aizkavēties

aizkavēties (4) v. refl. aiskawejahs (2), aiskawejohs (1), ais=kawejahß  (1)aizkavēties, nokavētTaß gir teeß / ka Deews wi§śenahdu Rohkas=darrbu śwähta` deena` darriet / aisleed§is gir / zaur kattru taß Zillwähx ais=kawejahß py Ba§nizas nahkt / Deewu peeluhkt / und winja Wahrdu klausśiet / unnd tam kallpoht. Manc1654_LP2, 302{282}23. Kas aiskawejahs us Krohņa Darbu eet/ tam buhs us Kohku=Sirgu śehdeht/ jeb usślehgtam tapt/ jeb Zeetuma^ pee Uhdens un Mai§es śehdeht. SKL1696_KB:51. la. aizkavēt, kavēt aizkavēt, aizkavēšana, aizkāvēties[2021-11]

205 aizkāvēties

aizkāvēties (2) v. refl. aiskahwejahs (2)aizkavēties, nokavētKad Ģadderiņņe tohp ar Bungham śi§ts/ tad ja=śa=eet ikkurram Saldahtam pee śawu Karrohgu/ kas aiskahwejahs/ tam buhs usślehgtam tapt. SKL1696_RA:58. la. aizkavēt, kavēt aizkavēties[2021-11]

206 aizkrist

aizkrist (2) v. ais=kriet  (1), aiskri§t  (1)aizkristBett nu taß Laix / ka mann pehtz manna Däbb䧜o Tähwa Prahtu mannas Atzis aiskri§t lickt / und mirrt buhß. Manc1654_LP3, 17316. ausis aizkrīt (1) au§śis ais=kriet  (1)saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņasBett pehtz Krohgha` / jeb zitta` Weeta` / winjam tahda Mutt / ar beßkaunigheem Wahrdeem / ar Lahdeśchanu / ar Bahrśchanu / ka ghohdigham Zillwäkam Au§śis ais=kriet d§irrdoht. Manc1654_LP2, 16526. la. krist [2021-11]

207 aizķīlāt

aizķīlāt (1) v. ais=kihlaht  (1)Ais=kihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_2ms, 17017. ieķīlāt, aizturēt, ieturēt (?)Ais=kihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_2ms, 17017. la. ķīlāt āzķīlāt[2020-03]

208 aizskriedināt

aizskriedināt (1) v. aisskreedinaht (1)aisskreedinaht pakal eilig nach schicken. Fuer1650_70_1ms, 2183. likt aizskriet, steigšus aizsūtītaisskreedinaht pakal eilig nach schicken. Fuer1650_70_1ms, 2183. la. aizskriet aizskriet[2016-07]

209 aizskriet

aizskriet (12) v. aisskreet (1), aisśkreen (2), ais§krees (4), ais§krehje (2), ais§krehjuśchi (2), aißkreen (1)1. aizlidotKa Puttnis aißkreen / vnd Beßdeeligha no§kreen / tha nhe=nopellnita Lah§ta nhe iß=dohdahß. Manc1637_Sal, 859. Eewra#ima Gohds ais§krees ka` Putnis no paśchas Peed§imśchanas/ un no Mahtes Meeśas/ un no Eed§imśchanas. VD1689_94 Hoz 9:11. 2. aizskrietMuhśu Muh§ch istekk us śeptiņ=deśmits Gaddeem/ in kad ilgi §tahw/ aisśneed§am mehs a§toņ=deśmits: In kad §keetam leelu Leetu bijuśchu/ (itt labbi d§ihwojśchi/) tad atrohdahs tikkai Behdas in Mohkas; jo tas peepeśch aistek/ itt ka` buhtum mehs §kreeśchus ais§krehjuśchi. LGL1685_K1, 2705. Ka wiśśi/ kas tewi red§/ no tewim ais§krees/ un śazzihs: Niniwe irr poh§tita! Kam tad tawa Zeeśchana śahpehs? VD1689_94 Nah 3:7. 3. aiztecēt, aizplūst Tee Kalni eeraud§ija tewi/ un teem tappe bail/ tas Paiśums ais§krehje/ tas D§iļļums kauze/ wiņ§ch pazehle śawas Rohkas aug§ti. VD1689_94 Hab 4:10. la. skriet skriet, aizskriedināt, āzskriet[2019-12]

210 aizsniegt

aizsniegt (5) v. aisśneegt (1), aisśneed§ (3), aisśneed§am (1)aizsniegt; sasniegtMuhśu Muh§ch istekk us śeptiņ=deśmits Gaddeem/ in kad ilgi §tahw/ aisśneed§am mehs a§toņ=deśmits.. LGL1685_K1, 26963. At§tahjeet wiņņu/ un eima ikkatrs śawa^ Semme^/ jo wiņņas Śohdiba śneed§ahs lid§ patt Debbeśim/ un aisśneed§ tahs aug§takas Padebbeśis. VD1689_94 Jer 51:9. la. sniegt [2021-12]

211 aizzīmēt

aizzīmēt (1) v. ais=sihmeht{ais=} (1)Ap=sihmeht. bezeichnen. ais -- versiegeln. mit einem Zeichen verwahren.. Fuer1650_70_2ms, 3874. aizzīmogot (?)Ap=sihmeht. bezeichnen. ais -- versiegeln. mit einem Zeichen verwahren.. Fuer1650_70_2ms, 3874. la. zīmēt [2021-11]

212 aizzvērēties

aizzvērēties (2) v. refl. ais=§wehreteeß (1), aiß=§wehrejahß (1)zvērot noliegtŚchiß Apu§tuls tick ļohte ghräko / śawas Titzibas Spähkeem par leeku titzädams / nhe ween no to Kunghu JE§um bähg / bett wings irr to pa§§chu aißleeds / und tadehļ aiß=§wehrejahß / Deewam jämmahß / und Wällam dohdahß. Manc1638_PhL, 6530. la. zvērēt, zvērēties zvērēt 1, zvērēties[2020-11]

213 Akacs

Akacs (2) s. m. npers. Akaz (1), Akazu (1)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDUn Ozius d§imdinaja Joatamu: un Joatams d§imdinaja Akazu/ un Akaz d§imdinaja Ezekiu. JT1685 Mt 1:9. < vc. Achas (arī Ahas) Ahas, Ākass[2020-02]

214 Akaja

Akaja (11) s. f. nloc. Akaja (1), Akajai (1), Akajas (6), Akaju (3)Ahaja; JDJo es §innu juhśo labbu Prahtu pahr ko es leelijohs pee teem Makedoneŗeem/ ka Akaja jaw pehrn irr gattawa bijuśi. Un juhśo tikkuścha D§ihśchana irr daud§ pa§kubbinajuśi. JT1685 2Kor 9:2. < vc. Achaja [2016-10]

215 Ākass

Ākass (2) s. m. npers. Ahkaśs (1), Ahkaśu (1)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDBet Ahkaśs śazzija: Es ne gribbu praśśiht / ka es to Kungu ne kahrdinaju. VLH1685, 10215. < vc. Achas (arī Ahas) Ahas, Akacs[2016-10]

216 Akila

Akila (5) s. m. npers. Akila (2), Akilas (1), Akilu (2)Akils (arī Akvila); JDUn śchis eeśahze drohśchi runnaht Ba§niza^. Un Akila un Pri§killa wiņņu d§irdejuśchi/ peeņehme wiņņu/ un is§tah§tija wiņņam arri jo gau§chi ta Kunga Zeļļu. JT1685 Apd 18:26. < vc. Aquila Aķila[2016-10]

217 Aķila

Aķila (1) s. m. npers. Aķilu (1)Akils (arī Akvila); JDApśweizina Priśku un Aķilu/ un Oneziwora Nammu. JT1685 2Tim 4:19. < vc. Aquila Akila[2020-02]

218 aķils

aķils (2) adj. akkils (1), aķķils (1)Aķķils, a. hurtig, geschwinde.. Fuer1650_70_1ms, 425. Akkils, a. hurtig, geschwinde, in Eil. Fuer1650_70_1ms, 77. nasks, žigls, steidzīgsAķķils, a. hurtig, geschwinde.. Fuer1650_70_1ms, 425. Akkils, a. hurtig, geschwinde, in Eil. Fuer1650_70_2ms, 77. < liet. akýlas 'acīgs, vērīgs; gudrs, apsviedīgs' aķilums, atķīls, atķīla[2020-03]

219 aķilums

aķilums (2) s. m. akkilums (1), aķķilums (1)Aķķilums, m. geschwind, in Eyl. Fuer1650_70_1ms, 426. Akkilums. m. geschwind. in Eil. Fuer1650_70_2ms, 78. žiglums, steigaAķķilums, m. geschwind, in Eyl. Fuer1650_70_1ms, 426. Akkilums. m. geschwind. in Eil. Fuer1650_70_2ms, 78. la. aķils aķils[2020-01]

220 āķis

āķis (4) s. m. ahki (2), ahkis (2)die Haken/ Ahki. Manc1638_PhL, 34814. Ahkis Ein hacken.. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken.. Fuer1650_70_2ms, 74. āķisdie Haken §ind ver§chli§§en/ Ahki ißdillu§śi. Manc1638_PhL, 34815. Ahkis ein Haaken.. Fuer1650_70_2ms, 74. < vlv. hake 'āķis' āķīši[2020-11]

221 āķīši

āķīši (2) s. m. dem. pl. ahkischi (2)Ahkis Ein hacken, Ahkischi [dimin.]. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken, Ahkischi. Dimin. idem. Fuer1650_70_2ms, 74. āķīšiAhkis Ein hacken, Ahkischi [dimin.]. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken, Ahkischi. Dimin. idem. Fuer1650_70_2ms, 74. la. āķis āķis[2022-01]

222 āla

āla (1) s. f. ahla (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) āle, ālis, āļa[2020-03]

223 alamants

alamants (1) s. m. allamant (1)neskaidras nozīmes lamuvārdsKad Deewam śchähl / Wahza lahd / tad §chkeetahß Lattweetis tam arrid§an klahjahß śatziet: Katz Wandan /Katz Śackarmant/ Katz Allamant / kaß tha nhe §inna runnaht / taß nhe gir / §chkeetahß / Wahzeeti red§ejis: Kurr§ch Ammata=Wiers nhe §inna tohß Wahrdus ( prahw ) śatziet / taß jaw nhe buhß Selle / nei Mei§ters / nei śawu Ammatu parei§e mahzijeeß. Manc1654_LP3, 5225. neskaidra cilme[2020-11]

224 ālava

ālava (3) s. f. ahlaua (1), ahlawa (1), alawa (1)eine jü§te Kuhe/ Alawa. Manc1638_PhL, 27212. Ahlaua Ein gühste thier, unträchtig thier, alßStuhte, Kuh. etc. Fuer1650_70_1ms, 511. Ahlawa Ein ginste Thier, unträchtig. ut. Stuhte. Kuhe. etc. Fuer1650_70_2ms, 97. ālavaeine jü§te Kuhe/ Alawa. Manc1638_PhL, 27212. Ahlawa Ein ginste Thier, unträchtig. ut. Stuhte. Kuhe. etc. Fuer1650_70_2ms, 97. : vai < skr. jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' ālavieta, āļavīce[2020-01]

225 ālavieta

ālavieta (2) s. f. ahlaweeta (1), ahla weeta  (1)Ahlaweeta Eine die sich nicht besaamen will. Fuer1650_70_1ms, 512. Ahla weeta. eine die sich nicht besahmen will. Fuer1650_70_2ms, 98. ālavaAhlaweeta Eine die sich nicht besaamen will. Fuer1650_70_1ms, 512. Ahla weeta. eine die sich nicht besahmen will. Fuer1650_70_2ms, 98. : vai < skr. jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' ālava, āļavīce[2020-11]

226 Albinus

Albinus (1) s. m. npers. Albinus (1)AlbīnsAlbinus tas Śohgis gir to ka kahdu Jegki §mehyis. Manc1631_LVM, 22430. < lat. vai vc. Albinus[2022-01]

227 aldermanis

aldermanis (7) s. m. aldermannis (7)Aldermannis, alterman, Germ. Fuer1650_70_1ms, 2910. amata vai kādas institūcijas vecākais, priekšnieksAldermannis, alterman, Germ. Basnizas kungu Aldermannis der Superintendent. Aldermannis par wißu semm der General Superintendens. Aldermannis Dobles Teeśśa^ der Doblensche praepositus Muhrneeku aldermannis, Mäurer Älterman.. Fuer1650_70_1ms, 2910-18. Aldermannis Dohbles Teesa der Doblensche Praepositus. Muhrneeki Aldermannis, Mäurer Altermann. Fuer1650_70_2ms, 128-9. < vlv. alderman 'vecākais, priekšnieks'[2020-11]

228 āle

āle (1) s. f. ahle (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) āla, ālis, āļa[2020-03]

229 aleksandereri

aleksandereri (4) s. m. pl. alekśandereŗu (1), alexanderer (2), alexanderero (1)aleksandrieši, Aleksandrijas iedzīvotājiTad czheles czitte auxkam / no tho Skole / kattre tur dhewe tho Libertiner / vnd tho Kyrener / vnd to Alexanderer vnd tho / kattre no Cilicia vnd A§ia bye / vnd apioutayas ßöw ar Stephano. EvEp1587, 207. Tad zehlahs zitti no tahs Ba§nizas/ kas dewe to Libertineŗu/ un Kireneŗu/ un Alekśandereŗu/ un to kas no Kilikias un A§ias bija/ un apjautajahs ar Stepiņu. JT1685 Apd 6:9. < vc. Alexanderer 'aleksandrietis' Aleksandria, aleksandeŗi[2022-01]

230 aleksandeŗi

aleksandeŗi (1) s. m. pl. alek§andeŗu (1)aleksandrieši, Aleksandrijas iedzīvotājiSTeppans (Steppiņśch /) pilns Tizzibas in Spehka / darrija leelus Brihnumus in Sihmes §tarp teem Ļaudim. Tad zehlees zitti no tahs Skohlas (ko tee śauze to Lihbertihneŗu / in to Zireeneŗu / in to Alek§andeŗu / in to / kas bija no Zilizias in A§ias /).. VLH1685, 9515. < vc. Alexanderer 'aleksandrietis' Aleksandria, aleksandereri[2022-01]

231 Aleksanderis

Aleksanderis (6) s. m. npers. Alekśanderis (1), Alekśanderu (1), Alexandri (4)AleksandrsVnde exkan to kad the tur aran gaye / attradde the wene Czilwheke / katters tur §etczenne gaya / no Kyrene ar wärde Simon / katters no to louke nätce / katters wens Thews by Alexandri vnd Ruffi to §pede the / ka tham winge kru§te ne§t bye.. EvEp1587, 9311. Un zitti no ta Pulka/ wilke Alekśanderu preekścha^/ kad wiņņu tee Juddi preekśch d§inne: Un Alekśanderis mette ar Rohku/ gribbedams preekśch Ļaudim aisbildinatees. JT1685 Apd 19:33. < vc. Alexander Aleksandria[2020-02]

232 Aleksandria

Aleksandria (4) s. f. nloc. Alekśandrias (3), Alexandria (1)AleksandrijaNo to leelu Pullku / kattru nhe warreya nhe iß=§kaitiet to kattri d§iewi by Rohka` jämbti / gir Titus śeptingpadeßmitt=tuhxto§chus / wi§śi jauni §tippri Wieri / vs Alexandria śuhtiyis / turrpatt ka muh§chigi Warrgi Ackminus ne§t vnd §tradaht. Manc1631_LVM, 23229. Un tur atradde tas Kapteine weenu Laiwu no Alekśandrias/ zeļļamu uhs Jtaliju/ un pahrzehle muhs eekśch tahs. JT1685 Apd 27:6. < vc. Alexandria Aleksanderis, aleksandereri, aleksandeŗi [2019-12]

233 alga

alga (231) s. f. alg' (1), alga (53), algai (2), algas (6), algaß (1), alge (24), algh (1), algu (69), allga (3), allge (2), allgha (7), allghu (62)Lohn/ Allgha. Manc1638_L, 119A6. Alga f. der lohn.. Fuer1650_70_1ms, 514. Alga f. der Lohn.. Fuer1650_70_2ms, 99. alga, atalgojums, nopelnītais, arī pārn. (piem., atzinība vai sods)..gre§e no§t d§elixs Teews / tho ganne pelnite alge / ka / bre§mige laike / lounne Zareb§chen / vnde karre walloed / meeretrummes / newe§celibe / vndde darge laike. CC1585, 583. Ja wiņņa Kungs klahtu bijis/ tad tam ne buhs makśaht/ ja tas śaderrehts irr/ tad tas irr par śawu Algu nahzis. VD1689_94 2Moz 22:15. - alga ir liela (5) alga buhs leela (1), alga irr leela (2), alga irr.. leela (1), leelaku allghu (1)- alga tās netaisnības; netaisna / netaisnīga alga (7) alga tahs netaiśnibas (1), algu tahs netaiśnibas (2), allghu tahß nhetaißnibas (1), neetai§nige alge (2), netaiśnu algu (1)- algu dabūt; (ne)dabūt algu (36) alge dabboes (1), alge.. dabbuy§§em (1), algu dabbu (1), algu dabbuhs (1), algu dabbujam (1), algu.. dabbu (1), allghu dabbu (1), allghu dabuja (1), allghu.. dabbu (1), allghu.. dabbuit (1), allghu.. dabbujiß (1), allghu.. dabbujuśchi (1), allgu dabbuis (2), dabbo.. alge (1), dabbu.. alga (4), dabbu.. allghu (1), dabbu.. allgu (1), dabbudami.. algu (1), dabbuhs algu (2), dabbuhs.. algu (3), dabbuja.. allghu (1), dabbujß allgu (1), dabbuśeet.. algu  (1), dabbuy.. alge (2), ne dabbu.. algu (1), nedabboy.. alge (1), nhe dabbu.. allgu (2) algu (ne)dot; atdot algu (20) addos.. alge (1), alga dohta (2), algh dohd (1), algu dohd (1), algu dohs (1), algu dohśchu (1), algu doht (2), algu ne dohd (1), allghu dohd (3), allghu dohß (1), allghu doht (3), allghu.. däwuśchi (1), allghu.. doht (1), allgu nhe dohd (1)- algu (no)pelnīt; (no)pelnīt algu (11) alga nopelnita (1), alge pelnis (2), algu peln (1), algu pelnahs (1), algu pelnijs (1), allga nopellnita (2), allgu pellniyis (1), nopelnitu algu (1), pelnite alge (1)- algu prasīt; prasīt algu / algai (4) allge pra§§iet (1), allghu pra§śiet (1), praśśi.. algai (1), praśśi.. algu (1)- dienas alga (6) deenas algu (1), deenas allghu (1), deenas allgu (1), dene alge (3)- grēku alga (3) ghräko allga (1), greeke alga (1), greeke alga (1)- kalpot par tādu algu / par tik algas; par algu kalpot (5) par allghu kallpoht (1), kalposchu par tahdu algu (2), kalposchu par tik algas (2)- ļauna alga (7) lioune alge (1), loune alge (2), ļaun algh (1), ļaunu algu (1), ļaunu allgu (2)- maucības / mauku alga (5) mauko algu (3), mauzibas alga (1), mauzibas algas (1)- mūžīga alga (7) muh§chighu allghu (3), muh§chigu algu (1), muh§chigu allgu (2), mußige alge (1)- zagļa alga (4) sagļa alga (1), sagļa alga (1), sagla algu (1), sagļa algu (1) : liet. algà 'alga', pr. ālgas 'alga' (gen. sg.) algapuisis algs[2022-01]

234 algapuisis

algapuisis (1) s. m. allgepui§e (1)māceklisGrib tas wehl jlgack par allgepui§e py §auwe mei§ter jeb mei§terennes §trahdat, gir tems walle wens ar ottre §aderreth. LS1625, 8r1. la. alga + puisis alga, algs[2021-11]

235 algs

algs (1) s. m. algs (1)alga, atalgojums, nopelnītais, arī pārn. (piem., atzinība vai sods)Tas buhs Taws Algs in Gohds, Tas pu§chkos! §akki man Brahl? War es wehlet wehl, kad Tew ir Deews in gan. M.W. Witt1696_MMID, --11. liet. algà 'alga', pr. ālgas 'alga' (gen. sg.) algapuisis, alga[2022-01]

236 ālis

ālis (1) s. m. ahlis (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. : ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) āla, āle, āļa[2020-03]

237 aloe

aloe (11) s. f. aloe& (1), aloe&s (1), aloe# (2), aloen (2), aloes (3), alloe#s  (1), aloe#s=kohki (1)alvejaBeth tur nätcze arridtczan Nicodemus / katters paprexke py tho Nackte / py Je§u nätczis by / vnde atneße Mirrhen vnde Aloen py ßumpte maertczinge. EvEp1587, 10114. Nardus un Sawrans/ Kalmus un Kanneles/ ar wiśśadeem Kohkeem no Wihraka/ Mirres un Aloe&s/ lihd§ ar wiśśadahm labbakahm Sahlehm. VD1689_94 Dz 4:14. aloes koki (1) aloe#s=kohki  (1)alvejaJttin ka` tahs Uppes/ ta` isplattahs wiņņi/ ittin ka` tee Dahr§i pee Uppehm/ itt ka` Aloe#s=Kohki/ ko tas KUNGS irr §tahdijis/ itt ka` Zeedru=Kohki pee Uhdens. VD1689_94 4Moz 24:6. - mirres (un) aloes (10) mirre/ aloe&  (1), mirrehm/ aloe#  (2), mirres un aloe&s  (1), mirrhen vnde aloen  (2), mirrhes unnd aloes  (1), myrrehm / aloes  (1), myrrhes unnd aloes (1), myrrhes vnd alloe#s  (1) < vc. Aloe 'alveja'[2021-01]

238 aloksājs

aloksājs aloksnis[2019-08]

239 aloksnis

aloksnis (3) s. m. allohksais (2), allohkśchņi (1)Allohksais Ein herümbschweiffender, Irrender, Ein landt=streicher, it. Einer der wahren Gott nicht ken~et.. Fuer1650_70_1ms, 2226. Allohksais. ein herum schweiffender, Irrender, ein land=streicher. item einer der den Wahren Gott nicht kennet. Fuer1650_70_2ms, 1112. klaidonis, bezdievis; tas, kurš maldāsAllohksais Ein herümbschweiffender, Irrender, Ein landt=streicher, it. Einer der wahren Gott nicht ken~et.. Fuer1650_70_1ms, 2226. MIhļee Brahļi / Mehs arrid§an nelaiki bijam / neprahtneeki / nepaklauśigi / allohkśchņi / padewuśchees us Eekahrośchanu / in da§chadeem Kahrumeem / in d§ihwojam eekśch Blehdibas in Skaudibas / paśchi eenihdami / eenihdejam mehs zits zittu. VLH1685, 77. la. alot, aloties 'klīst, maldīties' T. Fennels, atsaucoties uz ME, uzskata, ka aloksājs Fīrekera vārdnīcā ir kļūdaina forma. T.G. Fennel. Fürecker’s dictionary: a Concordance. I. 21. lpp; ME I, 69 alot[2020-03]

240 alošana

alošana (18) s. f. alloschana (2), allośchanas (5), allośchannas (1), allośchanu (5), allo§chana  (1), allo§chanas  (1), allo§chanu  (1), allo§chen  (2)jrrung/ allo§chana/ bohxti§chana. Manc1638_L, 97A23. Alloschana, irrung, Irrtuhm. Fuer1650_70_1ms, 2224. Alloschana. Irrung. Irthum. Fuer1650_70_2ms, 1112. maldīšanās, maldiKunkxs mheere vnde wenepratibe ex§kan titcibes / bees wu§ce allo§chen vnnde §aiuck§chen / adgre§e mu§ces §cirdes pi i§tene greke waida§chen / vndde pi patte§ces ougles wenei Jounei §igo§chen.. CC1585, 5821. Ne d§enneetees ta` us Nahwi ar to Allośchanu juhśas D§ihwośchanas/ ne peewelzeet to Śamaitaśchanu ar juhśu Rohku Darbeem. VD1689_94 Sal 1:12. la. alot, aloties 'klīst, maldīties' alot, aloties[2020-12]

241 alot

alot (35) v. allo (6), alloht (8), allohtu (3), allodamas (1), allodameem (1), allodami (1), alloyam (1), alloyamme (2), alloyu (1), allojaht (3), allojam (3), allojams (1), allojamu (1), allojeeta (1), alloju (1), allojśchi (1)fählen/ jrren/ alloht/ malldiet/ mulldiet. Manc1638_L, 56B9. irren/ bohxtiet/ alloht.. Manc1638_L, 97A22. Alloht, irren. Fuer1650_70_1ms, 2224. Alloht. irren. Fuer1650_70_2ms, 1111. maldīties, noklīst, arī pārn.; pieviltiesAe§to yuus byet / kha te alloyamme Auwes / beth yuus e§§et nu atgre§the / py to Ganne vnde Py§kope yuu§es Dwhe§elles. EvEp1587, 1164. Teeścham tee allo/ kas Ļaunu padohma/ bet kas Labbu padohma/ tam nahkśees Schehla§tiba un Peetizziba. VD1689_94 Sak 14:22. : gr. ἀλάομαι 'klīstu apkārt' aloties, alošana, alotāji, apalot, nealot[2020-03]

242 alotāji

alotāji (1) s. m. pl. allotayi  (1)tie, kas maldās, nomaldījušies (?)Bett kas nhe gir ißmahzietz / tas proht mas / vnd tee allotayi Gharri dauds ļaun eeśahk. Manc1631_Syr, 37919. la. alot, aloties 'klīst, maldīties' alot[2020-11]

243 aloties

aloties (18) v. refl. alloes (1), allotees (3), allotohs (2), alloyahs (2), allojahs (4), allojahß (2), allojohs (2), allojuśchees (1), allośeeß (1)aloties, maldīties, nomaldīties, noklīst (piem., no ticības, baušļiem)Loecz to kas §tippers gir / vnde czetz kas §ackaltis gir / darre §lap / kas alloes wed vs czell. Ps1615, 1332. Tee Besdeewigee maldahs no Mahtes Meeśahm/ tee Melkuļi allojahs no paśchas Mahtes Meeśas. VD1689_94 Ps 58:4. la. alot 'klīst, maldīties' alot, alošana, izaloties, nealoties[2020-03]

244 āloties

āloties (1) v. refl. ahlohtees (1)Ahlohtees sich vexiren, auffziehen gehey"en. Fuer1650_70_2ms, 1118. muļķoties, kaitināt, zobotiesAhlohtees sich vexiren, auffziehen gehey"en. Fuer1650_70_2ms, 1118. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' āļoties[2020-01]

245 Alvejs

Alvejs (4) s. m. npers. Alwea (1), Alweja (3)Alfejs; JDMateju un Tohmaśu/ Jehkabu Alweja Dehlu/ un Śimani/ kas dehwehts irr Zelotes. JT1685 Lk 6:15. < vc. Alpheus Alveuss[2022-01]

246 Alveuss

Alveuss (1) s. m. npers. Alweuśa (1)Alfejs; JDUn Andreju un Wilipu/ u` Behrtolmeju/ un Matte~uśu/ un Tohmu/ un Jehkabu/ tha Alweuśa (Dehlu)/ un Taddeuśu/ un Śihmani no Kanas. JT1685 Mk 3:18. < vc. Alpheus Alvejs[2022-01]

247 āļa

āļa (4) s. com. ahļa (4)Ahļa, ein unruhiges unstettiges Thier. mensch. Fuer1650_70_1ms, 57. Ahļa. ein unruhiges, unstätiges Tiehr. Mensch.. Fuer1650_70_2ms, 92. nemierīgs dzīvnieks, cilvēksTa Ahļa atkal no pauteem nolehkuśi.. Fuer1650_70_1ms, 59. Ta Ahļa atkal no pauteem nolehkuśi. Fuer1650_70_2ms, 93. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' āla, āle, ālis[2020-03]

248 āļavīce

āļavīce (1) s. f. ahļawize (1)ahļawize. Lang. Fuer1650_70_2ms, 96. ālavaahļawize. Lang. Fuer1650_70_2ms, 96. : vai < jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahļawa, Ahļawize. jühste Kuh. (Lange 1773[1777], 5) ālava, ālavieta[2020-03]

249 āļavīt

āļavīt (1) ahļawiht (1)ahļawiht, im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 9k2. ālēties, muļķoties, iznerrot (?)ahļawiht, im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 9k2. : la. āļa, āļot, āļoties āļoties[2020-11]

250 āļot

āļot (1) v. ahļoht (1)ahļoht. herumlaufen Salisb. Fuer1650_70_2ms, 9k1. maldīties, klejot apkārtahļoht. herumlaufen Salisb. Fuer1650_70_2ms, 9k1. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' āļoties[2020-11]

251 āļoties

āļoties (4) v. refl. ahļohtees (2), ahļojahs (2)Ahļohtees, sich vexiren, gehey"en, auffzihen. Fuer1650_70_1ms, 2232. ahļotees. Possen angeben. Fuer1650_70_2ms, 95. ālēties, muļķoties, iznerrotTahdai ahļojahs, Er vexiret sich it. Es lumpet sich. will nicht fort. Fuer1650_70_1ms, 231. Tahdai ahļojahs, Er vexiret sich it: es lumpet sich, will nicht fort. Fuer1650_70_2ms, 122. : gr. ἠλεός 'apjucis, dumjš', gr. ἠλαίνω 'esmu traks' āloties, āļot[2020-11]

252 Amaza

Amaza (1) s. m. npers. Ama§am (1)Amasa (arī Amāsa); VDTahds ghodiegs Puttniß by taß Joabs / taß śweizenaja und §kuhp§tija to Ama§am / und tomehr tick mielighe turrädammeeß / taß to ohtru §läppäne noduhre. Manc1654_LP2, 310{290}20. < vc. Amasa[2022-01]

253 Amazias

Amazias (1) s. m. npers. Ama§ias (1)Amacija (arī Amacja, Amacjāhu); VDJa da§§ch d§iŗŗahß ghohdighu Mahzetaju wiß no tahß Weetas iß=d§iet / ka tam śwähtam Proweetam Amos noticka / us to śatzija Ama§ias.. Manc1654_LP1, 3212. < vc. Amazia[2022-01]

254 Aminadabs

Aminadabs (3) s. m. npers. Aminadaba{Adminadaba} (1), Aminadabs (1), Aminadabu (1)Aminadabs (arī Ammīnādābs); JDUn Rams d§imdinaja Aminadabu/ un Aminadabs d§imdinaja Na~a~śśanu/ un Na~a~śśans d§imdinaja Salamanu. JT1685 Mt 1:4. < vc. Aminadab (arī Amminadab)[2016-10]

255 Ammon

Ammon (1) s. m. npers. Ammon (1)Amnons; VDKad taß Ab§alons śawu Brahļi to Ammon nokahwe / und tahdu Dumpi darrija / ka winja pa§ścha Tähwam tam Koninjam Dawid behgt by.. Manc1654_LP2, 15421. < vc. Amnon[2016-10]

256 Amoss

Amoss (4) s. m. npers. Amos (3), Amośa (1)Amoss; VD, JDJa da§§ch d§iŗŗahß ghohdighu Mahzetaju wiß no tahß Weetas iß=d§iet ka tam śwähtam Proweetam Amos noticka / us to śatzija Ama§ias.. Manc1654_LP1, 3212. Ta (Dehla) Mattatia/ ta (Dehla) Amośa/ ta (Dehla) Nauma/ ta (Dehla) Esla/ ta (Dehla) Nanga.. JT1685 Lk 3:25. < vc. Amos[2016-06]

257 Amplia, Amplias

Amplia, Amplias (1) s. m. npers. Ampliu (1)Ampliats; JDApśweizinajeet Ampliu mannu Mihligu eekśch ta Kunga. JT1685 Rm 16:8. < vc. Amplia (arī Amplias)[2016-10]

258 an

an (2) excl. an (1), ann (1)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken.. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' anīt, anuž[2016-07]

259 Ananijas

Ananijas (23) s. m. npers. Anania (2), Ananias (11), Ananias{Anainas} (1), Ananija (1), Ananijas (7), Ananiju (1)Ananija (arī Hananja); JDBett weens Mahzeklis by eek§chan Dama§co / ar wahrdu Ananias / vs to śatziya tas Kunx czaur ghiemi: Anania / vnd wings śatziya / Scheitan äßmo es Kunx. Manc1631_LVM, 2032, 3. Un irr red§ejis zaur Parahdiśchanu weenu Wihru ar Wahrdu Ananiju ee=eijam/ un to Rohku us to leekam/ ka tas atkal red§igs tohp. JT1685 Apd 9:12. < vc. Ananias[2020-02]

260 Andreas, Andrejs

Andreas, Andrejs (14) s. m. npers. Andreas (2), Andreis (1), Andreja (3), Andrejam (1), Andrejs (2), Andreju (5)Andrejs; JDWens winge Maetceklis Andreas tas Bralis Simonis Petri ßatcy vs tho / Scheit gir wens Puißis.. EvEp1587, 6413. Wihlips nahze un śazzija to Andrejam: un atkal Andrejs un Wihlips śazzija to JE§um. JT1685 Jn 12:22. Svētā Andreja diena (1) Śwehta^ Andreja deena^ (1)Svētā Andreja diena, 30. novembrisŚwehta^ Andreja Deena^. 30. Novembr.. VLH1685, 9328. < vc. Andreas Andres, Andries[2016-10]

261 Andrejs

Andrejs Andreas, Andrejs[2016-09]

262 Andres

Andres (6) s. m. npers. Andres (6)AndrejsJE§us §taighadams py to Galileeŗo Juhri / eeraud§iya diwi Brahļus / Simoni / katters nośauktz gir Peteris / vnd Andres śawu Brahļi / tee eemette śawu Tieklu Juhry / ai§to tee by Sweineeki. Manc1631_LVM, 20022. Andres unnd Wilipps śatzija us Nathanael liexmodameeß: Mehß ä§śam to attradduśchi.. Manc1654_LP1, 23424. < vc. Andreas Andreas, Andrejs, Andries[2016-10]

263 Andries

Andries (4) s. m. npers. Andrees (4)Andrejs; JDTad śazzija uhs wiņņu weens no wiņņa Mahzekļeem/ Andrees/ Śihmaņa Pehteŗa Brahlis.. JT1685 Jn 6:8. < vc. Andreas Andreas, Andrejs, Andres[2016-10]

264 anīt

anīt (2) excl. annit (2)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' an, anuž[2016-07]

265 Anna

Anna 1 (30) s. f. npers. Ann (1), Anna (26), Annai (1), Annas (1), Annu (1)Anna, HannaHans grib tu Anna yempt par wene loulate Szewe? Ench1586, HA10. Un tur bija weena Prawete/ Anna/ Wahnueļa Meita/ no A§eŗa Zilts/ ta bija wezziga/ un śeptiņus Gaddus ar śawu Wihru d§ihwojuśi pehz śawas Jumprawibas. JT1685 Lk 2:36. < vc. Hanna, vc. Anna Anniņa[2016-08]

266 Anna

Anna 2 (1) s. m. npers. Anna (1)Anna (arī Hanns); JDVnd Anna runnaja no ścho Kunghu Wi§śeem / kattri eek§chan Jeru§alemes us tahß Pe§tiśchanas ghaidija. Manc1654_LP1, 23422. < vc. Hannas Annas[2016-10]

267 Annas

Annas (5) s. m. npers. Annas (4), Anna§a (1)Anna (arī Hanns); JDTad te to notwär ka wen lioune §lapkouwe / Winie macekle wy§§e no to nobäge / Ar lele droudze tappe we§ts pe Annas Mu§e pe§titayß. Elg1621_GCG, 817. Un Annas tas Aug§ts=Pree§teris un Ka`iwas/ un Jahnis/ un Sanders/ un zeek tur no ta Aug§ta=Pree§teŗa Radda bija. JT1685 Apd 4:6. < vc. Hannas Anna 2[2016-10]

268 Anniņa

Anniņa (2) s. f. npers. dem. Anniņņa (2)AnniņaMaśiski runnaht klein machend reden. alß. Anniņņa, Jahnite dahrtiņņa. it. liebkosend reden. Fuer1650_70_1ms, 14314. Anniņņa, Jahnite, dahrtiņņa. it. liebkosend reden. Fuer1650_70_2ms, 21924. la. Anna Anna 1[2022-01]

269 Ansis

Ansis (2) s. m. npers. An§śis (2)AnsisAn§śis/ Mickelis. Manc1638_Run, 463B1. < vc. Hans [2016-05]

270 Antiņš

Antiņš (3) s. m. npers. dem. Anting (1), Antiņsch (2)Antiņštöllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 144. Antiņ(š), kur stabulīte / stabuliņ? (3) Anting kur stabbuling (1), Antiņsch kur stabbulite? (2)töllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur stabbulite? Hans wurst Proverb. Fuer1650_70_1ms, 2927. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 142. muļķistöllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 144. la. Antis, Ante Siliņa-Piņķe 2015, 188–219.[2016-10]

271 Antiokia

Antiokia (19) s. m. nloc. Antiokiai (2), Antiokias (3), Antiokia^ (5), Antiokiu (9)Antiohija; JDBet śchi Ślawa no teem tappe d§irdeta no tahs Draud§ibas kas Jeru§aleme^ bija: un ta śuhtija Barnabu pahr§taigaht ihs Antiokiai. JT1685 Apd 11:22. < vc. Antiochia[2020-02]

272 Antipas

Antipas (1) s. m. npers. Antipas (1)Antipa; JDEs §innu tawus Darbus/ un kur tu peemahjo/ kur ta Śataņa Krehślis irr/ un ka tu mannu Wahrdu turri/ un ne eśśi mannu Tizzibu aisleed§is/ arrid§an tanni^s Deena^s/ kad Antipas mans peetizzigs Leezineeks pee jums irr nokauts tappis/ kur tas Śatans mahjo. JT1685 Atk 2:13. < vc. Antipas[2016-10]

273 anuž

anuž (2) excl. annusch (2)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' an, anīt[2016-07]

274 āņķens

āņķens (3) s. m. ahnkens (3)Laßzapff/ Ahnkens.. Manc1638_L, 217A5. ein Hanechen/ Ahnkens. Manc1638_PhL, 3218. Me§§ings Mi§śinga Ahnkens. Manc1638_PhL, 3219. mucas krāns; mucas spundeLaßzapff/ Ahnkens.. Manc1638_L, 217A5. < vlv. haneken 'mucas krāns' āņķins[2022-01]

275 āņķins

āņķins (1) s. m. ahnkins (1)Han oder Laßzapff an Thonnen/ Ahnkins. Manc1638_L, 83B18. mucas krāns; mucas spundeHan oder Laßzapff an Thonnen/ Ahnkins. Manc1638_L, 83B18. < vlv. haneken 'mucas krāns' āņķens[2022-01]

276 apadīt

apadīt (4) v. apaddiht (2), apaddischu (1), apaddiśchu{apaddi[=]śchu} (1)Apaddiht beknütten.. Fuer1650_70_1ms, 1619. Apaddiht beknütten.. Fuer1650_70_2ms, 321. apadīt, apgādāt ar adījumiemnebba Es weens wissus apaddiśchu{apaddi[=]śchu}, Ich allein werde sie nicht alle beknütten. Fuer1650_70_1ms, 1620. nebba es weens wissus apaddischu. Ich allein werde Sie nicht alle beknütten. Fuer1650_70_2ms, 322. la. adīt adīt[2021-11]

277 apalošana

apalošana (13) s. f. ab allo§chen  (1), apallo§chanas  (1), apallo§chanu  (4), apallo§chenne  (5), apallośchanas (1), apallośchanu (1)nomaldīšanās, maldi, novēršanās (piem., no ticības)THa no ledtczeth nu no yums / peetcz to papre§chye Buu§chenne / to whetcze Czilwheke / katters ßöw czour Egribbe§chenne / exkan apallo§chenne Szammaitayas. EvEp1587, 18523. Un tadehļ śuhtihs teem Deews §pehzigu Apallośchanu/ ka tee teem Meleem tizz. JT1685 2Tes 2:11. la. apalot, apaloties apalot, apaloties[2020-03]

278 apalot

apalot (13) v. abollotes (1), apalloh§cheem  (1), apalloht  (1), apallohtas (1), apallośchas (1), apalloścheem (1), apallośchus (2), apallotes (1), apallotus (1), ap=allośchus  (1), ap=allo§cheem  (1), ap=allotus  (1)Apalloht verirren, verirret machen.. Fuer1650_70_2ms, 1115. nomaldīties; maldināt (?)Wue§§es Apallotes vnde pewiltes atkal adgre§t. UP1587, E4B23. No Wiltus=Wahrdeem śarrgamees / Dohd ap=allo§cheem atgreeßees. LGL1685_V5, 4112. la. alot alot, apaloties, apalošana, apaļot[2020-03]

279 apaloties

apaloties (6) v. refl. ap=allotees  (2), apallojśchees (1), apallojuśchees (2), apallośeetees (1)Ap=allotees. Sich verirren, in die irre zugehen. Fuer1650_70_1ms, 2229. Ap=allotees sich verirren, in die irre gehen.. Fuer1650_70_2ms, 1116. nomaldīties, noklīstAp=allotees. Sich verirren, in die irre zugehen. Fuer1650_70_1ms, 2229. Jo tee bija us Allośchanas Zeļļeem tahļu apallojśchees/ ka tee tohs Lohpus/ ko irr wiņņu Eenaidneeki negohdamus turreja/ par Deeweem zeenija/ un tappe ka` tee neprattigi Behrni peewilti. VD1689_94 Sal 12:24. la. aloties apalot, apalošana, neapaloties[2020-03]

280 apaļot

apaļot (1) v. apaļļoht  (1)Apaļļoht, verirren, verirret machen. Fuer1650_70_1ms, 2226. nomaldīties; maldinātApaļļoht, verirren, verirret machen. Fuer1650_70_1ms, 2226. la. alot apalot[2020-01]

281 apasarāties

apasarāties (4) v. refl. ap=assarajees (1), ap=asśarajees (1), ap=assaratees (1), ap=asśaratees (1)ap=assaratees, beträhnen, mit thränen beweinen. Fuer1650_70_1ms, 114. Ap=asśaratees. betränen, mit Tränen beweinen. Fuer1650_70_2ms, 2314. apraudāties (ar asarām)ap=assaratees, beträhnen, mit thränen beweinen. Fuer1650_70_1ms, 114. Ap=asśarajees dem die Augen mit Thränen befloßen. Fuer1650_70_2ms, 2316. la. asara asara, asars 1[2022-01]

282 apaudzēt

apaudzēt (2) v. ap=audseht  (1), apaudseht (1)Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. apaudzētApaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. la. audzēt, apaugt apaudzināt, apaugt[2021-12]

283 apaudzināt

apaudzināt (2) v. apaudsinaht (2)Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. ‘apaudzēt’Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. la. apaugt, apaudzēt apaudzēt, apaugt[2021-12]

284 apaugt

apaugt (3) v. apaud§is (1), apaugt (2)apaugt, bewachsen.. Fuer1650_70_1ms, 1227. Apaugt. bewachsen.. Fuer1650_70_2ms, 2912. apaugtapaugt, bewachsen.. Fuer1650_70_1ms, 1227. Un red§i/ tur bija Nahtres ween wirśu^/ wiśśur tas bija ar Dad§cheem apaud§is/ un wiņņa akmiņains Muhris bija apgŗu#is. VD1689_94 Sak 24:31. la. augt apaudzēt, apaudzināt[2021-12]

285 apauklēt

apauklēt (2) v. ap=aukleht (2)Ap=aukleht pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 272. Ap=aukleht. pflegen. warten.. Fuer1650_70_2ms, 366. auklēt (noteiktu laiku) (?)Ap=aukleht pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 272. Ap=aukleht. pflegen. warten.. Fuer1650_70_2ms, 366. la. auklēt [2021-12]

286 apaust

apaust (3) v. apau§t  (1), ap=aust  (2)vmbweben/ apau§t. Manc1638_L, 203A14. Ap=aust, ümb weben. Fuer1650_70_1ms, 225. Ap=aust umbweben. Fuer1650_70_2ms, 336. apaustvmbweben/ apau§t. Manc1638_L, 203A14. Ap=aust umbweben. Fuer1650_70_2ms, 336. la. aust [2021-11]

287 apbadīt

apbadīt (2) v. apbaddiht (2)Apbaddiht, zerstoßen, ümbher stechen. Fuer1650_70_1ms, 3923. Apbaddiht, zerstoßen, umbherstoßen. stechen.. Fuer1650_70_2ms, 4813. apbadīt, sabadīt; sadurstītApbaddiht, zerstoßen, ümbher stechen. Fuer1650_70_1ms, 3923. Apbaddiht, zerstoßen, umbherstoßen. stechen.. Fuer1650_70_2ms. la. badīt badīt[2020-01]

288 apbārstīt

apbārstīt (2) v. ap=bahr§tiyu§śi (1), apbahr§titai (1)apbārstītEß Eßmu śawu Ghultas weetu ar Myrrehm / Aloes vnnd Kardemomem ap=bahr§tiyu§śi. Manc1637_Sal, 228. Juhśo Wallodai buhs alla§chiņ buht mihligai ar Śahli apbahr§titai/ ka juhs §innaht warrat/ ka jums peenahkahs ikweenam atbildeht. JT1685 Kol 4:6. la. bārstīt bārstīt[2020-11]

289 apbaudīt

apbaudīt (2) v. apbaudiht (2)Eebaudiht, apbaudiht, prüfen, im schmack gerahten. Fuer1650_70_1ms, 437. Eebaudiht, apbaudiht. prüfen im Schmack schmeck. gerahten. Fuer1650_70_2ms, 5918. nogaršot, nobaudītEebaudiht, apbaudiht, prüfen, im schmack gerahten. Fuer1650_70_1ms, 437. Eebaudiht, apbaudiht. prüfen im Schmack schmeck. gerahten. Fuer1650_70_2ms, 5918. la. baudīt[2020-01]

290 apbauslot

apbauslot (2) v. apbauślojis (2)pavēstīt, pasludināt (?)Tas to wiśśur apbauślojis Er hats allenthalben verkündiget. Fuer1650_70_1ms, 3420. Ta wiņśch wissur apbauślojis er hatts allenthalben verkündiget. Fuer1650_70_2ms, 606. la. bauslot 'pavēstīt, izziņot'[2020-11]

291 apbēdāties

apbēdāties (2) v. refl. abbedayas (2)tikt apbēdinātam, skumdinātam..vnde paer wue§§e neelaimibe paglabba / ka touwe drougtczibe neenekade czour tho v§tetcze§chenne tho Enaideneke ßoew abbedayas / beth exkan wue§§e tai§nibe waddita thope.. UP1587, C2A19. ..vnde paer wy§§e neelaimibe paglabba / ka touwe drougtczibe neenekade czour tho v§tetcze§chenne tho Enaideneke ßöw abbedayas / beth exkan wy§§e tai§nibe waddita thope.. Ps1615, 232. la. bēdāties[2020-03]

292 apbēdenāt

apbēdenāt (10) v. ab=bädenatai  (1), ab=bähdenati  (2), abbähdena (1), abbähdenahs (1), abbähdenatai (1), abbähdenatay (1), ap=bähdenati  (1), apbähdenayeeta (1), apbeedenatems  (1)apbēdināt, skumdinātWue§§ems apbeedenatems vnde Bailigems pallidtczeth vnde epretczenaeth. UP1587, E4B31. ..tha=ba=dehļ arrid§an taß Kungs JE§us śawus ļaudis py śöw aizena / śatzidams: Nahzeeta śchurr py mann wi§śi kattri juhß ab=bähdenati und ar ( Ghräko ) Naßtu abghrutenati e§śeeta / śohlidams / tohß ee=preezenaht. Manc1654_LP1, 13016. - apbēdenāta sirde (3) abbähdenatai śirrdei  (1), abbähdenatay śirdey  (1), ab=bädenatai śirrdei (1) la. bēda, bēdas neapbēdenāt, apbēdināt[2020-11]

293 apbēdināšana

apbēdināšana (9) s. f. apbehdinaśchana (2), apbehdinaśchanas (3), apbehdinaśchanu (4)apspiešana, varmācība, pāridarīšanaBet wiņņa Tehws/ tapehz ka wiņ§ch ar Apbehdinaśchanu irr apbehdinajs/ ta Brahļa Mantu laupijs/ un darrijs kas nelabbi bija śawo Ļau§chu Widdu^/ raugi/ tas nomirs eekśch śawa No§eeguma. VD1689_94 Ech 18:18. la. apbēdināt apbēdināt[2020-01]

294 apbēdināt

apbēdināt (88) v. ab=bähdini  (1), ap=bähdina  (1), apbähdina (1), apbehdina (20), apbehdinahs (6), apbehdinaht (4), apbehdinahts (13), apbehdinaja (6), apbehdinajat (2), apbehdinajis (1), apbehdinajs (8), apbehdinajśchi (6), apbehdinaśchu (1), apbehdinaśi (3), apbehdinata (3), apbehdinatai (1), apbehdinati  (5), apbehdinats (2), apbehdinatu (3), apbehdini (1)1. apbēdināt, skumdināt, sāpinātKas śawu Tähwu att§tay / tas kļuh§t śaymohtz / vnd kas śawu Maht apbähdina / tas gir nolahdätz no Kungu. Manc1631_Syr, 5219. Jo Wiņ§ch ne no śawas Śirds mohza/ un apbehdina tohs Zilweka Behrnus. VD1689_94 Rdz 3:33. - apbēdināta sirds (4) apbehdinata śirds  (1), apbehdinatai śirdi  (1), apbehdinatu śird'  (2)2. apspiest, mocīt, pazemot vai kā citādi darīt pāri, kaitētKurr§ch Śaimneex to zee§ch / kad winja Kallps no śwe§śchu kļuh§t kulltz und śi§ts? ko §chkeet tad tu / O Zillwähx / ka Deews to zeetieß / kad tu winja Kallpam ļaun darri / und to ab=bähdini. Manc1654_LP1, 26317. Tad atmette tas KUNgs wiśśu J§rae#ļa D§immumu/ un apbehdinaja tohs/ un dewe tohs teem Laupitajeem Rohka^/ kamehr wiņ§ch tohs no śew bij atmettis. VD1689_94 2Ken 17:20. grūti apbēdināts / apbēdināta (3) gruhti.. apbehdinata  (1), gruhti apbehdinati  (2)smagi cietis, cietusiJo mehs ne gribbam jums ślehpt/ Brahļi/ muhśas Behdas/ kas mums eekśch A§ijas irr notikkuśchas/ ka mehs gruhti apbehdinati bijam/ wairak ne ka mehs §pehjam/ ka mehs ne śchķittam wairs d§ihwoht. JT1685 2Kor 1:8. Jrr weena Pateikśchana/ jepśchu ta kri§tita Draud§e da§chkahrt un gruhti irr apbehdinata tappuśi .. Tomehr tas taiśnajs Deews wiņņu alla§chiņ isglahbis.. VD1689_94 Ps 129:0. la. bēda, bēdas apbēdināšana, apbēdinātājs, apbēdināts, apbēdināta, neapbēdināt[2020-03]

295 apbēdinātājs

apbēdinātājs (10) s. m. apbehdinataja (5), apbehdinatajam (1), apbehdinataju (3), apbehdinatajus (1)apspiedējs, varmākaTa` śakka tas KUNGS: Neśśeet Teeśu un Taiśnibu/ un isglahbeet to Aplaupitu no ta Apbehdinataja Rohkas/ un ne plehśeet to Śweśchineeku/ Bahriņu/ neds Atraitni/ ne darrajt Warras=Darbu/ un ne isleijeet śchai^ Weeta^ neno§eed§igu Aśśini. VD1689_94 Jer, 223. la. apbēdināt apbēdināt[2020-01]

296 apbēdināts, apbēdināta

apbēdināts, apbēdināta (11) partic. apbehdinahts (1), apbehdinata (2), apbehdinatam (1), apbehdinatee (1), apbehdinateem (1), apbehdinateem (4), apbehdinatus (1)apspiestais, apspiestā; nelaimīgais, nelaimīgā (lietv. nozīmē)Kuŗŗai tohp Leeziba dohta no labbeem Darbeem/ ja ta irr Behrnus usaud§inajuśi/ ja ta labpraht irr peemahjojuśi/ ja ta to Śwehto Kahjas irr ma§gajuśi/ ja ta teem Apbehdinateem irr par Paligu nahkuśi/ ja ta pehz wiśśa labba irr d§innuśees. JT1685 1Tim 5:10. Tapehz klauśi jelle ścho/ tu Apbehdinata un tu Peed§ehruśi/ bet ne no Wihna. VD1689_94 Jes 51:21. la. apbēdināt apbēdināt[2020-03]

297 apbērnot

apbērnot (2) v. apbehrnota (2)dot, sagādāt bērnuUn ta śazzija: Red§/ śche irr manna Kalpone Bila/ eij pee tahs/ ka ta us mannu Klehpi d§emde/ un es arrid§an zaur wiņņu apbehrnota tohpu. VD1689_94 1Moz 30:3. la. bērns apbērnoties[2020-11]

298 apbērnoties

apbērnoties (6) v. refl. apbehrnojahs (2), apbehrnojuśees (2), apbehrnotees (2)Apbehrnotees, sich bekindern, besamen. Fuer1650_70_1ms, 357. Apbehrnotees sich bekindern, besaamen. Fuer1650_70_2ms, 6313. apbērnoties, palikt stāvoklī, dzemdēt Ta ir apbehrnojuśees. Sie hat sich besamet. Fuer1650_70_1ms, 358. Ta` arrid§an notiks tai Śeewai/ kas śawu Wihru at§tahj in ar zitta apbehrnojahs. VLH1685_Syr, 34B16. la. bērns apbērnot[2020-01]

299 apbērt

apbērt (3) v. apbehrt (3)be§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A5. apbehrt, begraben. bestättigen. Fuer1650_70_1ms, 3521. Apbehrt. begraben bestätigen. Fuer1650_70_2ms, 6410. 1. apbērtbe§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A5. 2. apglabātapbehrt, begraben. bestättigen. Fuer1650_70_1ms, 3521. Apbehrt. begraben bestätigen. Fuer1650_70_2ms, 6410. la. bērt bērt[2020-11]

300 apbiedrināšana

apbiedrināšana (1) s. f. apbeedrinaśchanas (1)vienošanās, sadraudzēšanāsNo tahs Apbeedrinaśchanas ar wiņņa, darrihs wiņ§ch Wiltu. VD1689_94 Dan 11:23. la. apbiedrināt, apbiedrināties apbiedrināt, apbiedrināties[2020-12]

301 apbiedrināt

apbiedrināt (2) v. apbeedrinahts (1), apbeedrinatu (1)savienot, biedroties..bet tas Wahrds tahs (Deewa=Wahrda) Śluddinaśchanas ne palihd§eja teem/ tapehz ka tas ne bij ar to Tizzibu apbeedrinahts eekśch teem/ kas to bij d§irdejśchi. JT1685 Ebr 4:2. Un nemittejama Baggatiba nahk zaur wiņņas Rohku Darbeem/ un Śapraśchana zaur wiņņas apbeedrinatu Bildinaśchanu/ un labba Ślawa zaur to Beedribu wiņņas Wallodas.. VD1689_94 Sal 8:18. la. biedrs apbiedrināties, apbiedrināšana[2020-12]

302 apbiedrināties

apbiedrināties (9) v. refl. apbeedrinahśees (1), apbeedrinajahs (2), apbeedrinajees (2), apbeedrinajeetees (1), apbeedrinajohs (1), apbeedrinaśees (1), apbeedrinatees (1)biedroties, apvienotiesTadehļ ka tu ar Akaśiju eśśi apbeedrinajees/ tad irr tas KUNGS tawu Darbu śaplohśijs/ un tahs Laiwas śadau§ijs/ un tee ne warreja us Juhŗu braukt. VD1689_94 2L 20:37. la. biedrs apbiedrināt, apbiedrināšana, apbiedronāties[2020-12]

303 apbiedronāties

apbiedronāties (1) v. refl. apbeedronajuśchees (1)būt līdzdalīgamTomehr juhs eśśat labbi darrijuśchi/ ka juhs śew mannahm Behdahm lihd§ eśśat apbeedronajuśchees. JT1685 Fil 4:14. la. biedrs apbiedroties, apbiedrināties[2020-12]

304 apbiedrošana

apbiedrošana (1) s. f. apbeedrośchanu (1)līdzdalībaKa es wiņņu pa§ih§tu/ un to Spehku wiņņa Augśchamzelśchanas/ un to Apbeedrośchanu wiņņa Zeeśchanas/ un wiņņa Nahwei lihd§ tohpu. JT1685 Fil 3:10. la. apbiedroties apbiedroties[2020-11]

305 apbiedroties

apbiedroties (3) v. refl. apbeedrojahs (1), apbeedrojees (1), apbeedrojuśchees (1)apvienoties, sabiedrotiesBuhtum mehs muhśo Tehwo Laiko^s bijuśchi/ mehs ne buhtum ar teem apbeedrojuśchees/ tho Praweeścho Aśśino labbad. JT1685 Mt 23:30. Jonatans apbeedrojahs ar Dahwidu.. VD1689_94 1Sam 18:0. la. biedrs apbiedrošana, apbiedronāties[2020-03]

306 apbruņāt

apbruņāt (3) v. abbrunna  (1), ap=bruņņatu (1), apbrunyat (1)apbruņot, arī pārn...ar Dewe brunyge mums apbrunyat / Amen / amen / tas gir te§e / Tad czedam mhes Haleluia. UP1587, LA9. Preek§ch Auxtu=Ba§nizas=Kunghu §tahwädams śweede Winjam weens Śullainis ar{} ap=bruņņatu= d§äll§a=Rohku Waigha` / §chkeetaht juhß / ka nhe śchahwehß A§śinis pa Mutt unnd Däggunu? Manc1654_LP3, 10921. la. bruņa, bruņas apbruņenāt, apbruņināt, apbruņot[2020-11]

307 apbruņenāt

apbruņenāt (4) v. abbrunņenati (2), abbruņņenati (1), apbruņņenahti (1)apbruņot, arī pārn.Jsbehkt tha Wälla Willtibu / Ar Deewa Brunņam abbrunņenati / Amen.. Manc1631_LGL, 29118. Isbehgt ta Wella Wiltibu/ Ar Deewa Bruņņahm apbruņņenahti/ Amen.. LGL1685_K1, 6710. la. bruņa, bruņas apbruņenāties apbruņāt, apbruņināt, apbruņot[2020-12]

308 apbruņenāties

apbruņenāties (1) v. refl. apbruņņenajeetees (1)apbruņoties, arī pārn.KAd tad nu Kri§tus preekśch mums zeetis irr Meeśa^/ tad apbruņņenajeetees ar to paśchu Prahtu/ jo kas Meeśa^ zeeśch/ tas irr mittejees no Grehkeem. JT1685 1P 4:1. la. bruņa, bruņas apbruņenāt[2020-12]

309 apbruņināt

apbruņināt (1) v. apbruņņinati (1)apbruņotBet Deews waddija tohs Ļaudis apkahrt us to Tukśnibas Zeļļu/ pee tahs Needru=Juhŗas/ un J§rae#ļa Behrni gahje augścham apbruņņinati no Egiptes=Semmes. VD1689_94 2Moz 13:18. la. bruņa, bruņas apbruņāt, apbruņenāt, apbruņot[2020-01]

310 apbruņošana

apbruņošana (1) s. f. apbruņņośchanu (1)apbruņošanaKad nu wiśśi Moabiteŗi d§irdeja/ ka tee Ķehniņi bij zehluśchees prett teem kaŗŗoht/ tad tappe tee śaśaukti wiśśi/ kas us Apbruņņośchanu gann wezzi/ un wehl wezzaki bija/ un §tahjahs us to Rohbe§chu. VD1689_94 2Ken 3:21. la. apbruņot, apbruņoties apbruņot, apbruņoties[2020-03]

311 apbruņot

apbruņot (38) v. ab=bruņnoht (1), ab=bruņņoht (1), ab=bruņņohtz (1), abbrunnņotu (1), abbrunņotu (1), abbruņņohtz (1), ap=brunnohtz (1), apbruņņohs (1), apbruņņohts (9), apbruņņohtu (1), apbruņņoteem (3), apbruņņoti (16), apbruņņots (1)bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A22. wapnen/ bruņņoht/ ab=bruņņoht. Manc1638_L, 201B7. apbruņot, arī pārn.bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A22. To Stipro Stohps irr śaluh§is/ un tee Wahjee irr apbruņņoti ar Stiprumu. VD1689_94 1Sam 2:4. - apbruņots (kaŗa)vīrs (10) ap=brunnohtz wiers (1), apbruņņohts wihrs (5), apbruņņoteem kaŗŗa=wihreem (1), apbruņņoteem wihreem (1), apbruņņoti kaŗŗa=wihri (1), apbruņņots wihrs (1) la. bruņa, bruņas apbruņošana, apbruņoties, apbruņots apbruņāt, apbruņenāt, apbruņināt[2020-03]

312 apbruņoties

apbruņoties (7) v. refl. apbruņņojahs (5), apbruņņośimees (1), apbruņņotees (1)apbruņotiesUn Ahbrams d§irdeja śawu Brahli eśśam Zeetuma^ aiswe§tu/ tad apbruņņojahs/ wiņ§ch ar śawu Śaimi/ kas śawa^ Namma^ peed§immuśchi/ trihsśimts un a§toņpadeśmits/ un d§innahs teem pakkaļ lihd§ Danei. VD1689_94 1Moz 14:14. la. bruņa, bruņas apbruņot, apbruņošana[2020-03]

313 apbruņots

apbruņots (11) partic. abbrunņohtz (1), abbrunyotz (2), abbruņņohtu (1), abbruņņotu (1), apbruņņotee (2), apbruņņoti (2), apbruņņoto (1), apbruņņotu (1)bewaffnet/ ab=bruņņohtz/ Bruņņineex . Manc1638_L, 199A24. apbruņotais (lietv. nozīmē); karavīrs, karaspēksKad wens §tippraax abbrunyotz ßouwe pille paßarge / tad pallecke wynge pils ar mere. EvEp1587, 6118. Un tee śeptiņ Pree§teŗi/ kas tahs śeptiņ Gawileśchanas Taures neśśe preekśch ta KUNGA Śchķir§ta/ gahje prohjam/ un taureja ar Taurehm/ un tee Apbruņņotee gahje teem preekścha.. VD1689_94 Joz 6:13. - stiprāks / stiprs apbruņots (5) §tippraax abbrunyotz (2), §tippris abbrunņohtz (1), §tippru abbruņņohtu (1), §tippru abbruņņotu  (1) la. apbruņot apbruņot[2020-03]

314 apbūbēt

apbūbēt (1) v. apbuhbejs (1)appelēt, pārvilkties ar pelējuma kārtiņu (piem., par pienu)Tas peens apbuhbejs, apbuhbejees. die milch ist beschim~elt. Fuer1650_70_1ms, 4211. la. būbēt būbēt, apbūbēties[2020-01]

315 apbūbēties

apbūbēties (1) v. refl. apbuhbejees (1)appelēt, pārvilkties ar pelējuma kārtiņu (piem., par pienu)Tas peens apbuhbejs, apbuhbejees. die milch ist beschim~elt. Fuer1650_70_1ms, 4211. la. apbūbēt apbūbēt[2020-01]

316 apburšana

apburšana (1) s. f. apburr§chana (1)bezauberung/ noburr§chana/ apburr§chana. Manc1638_L, 33B18. apburšana, noburšana, burvestībabezauberung/ noburr§chana/ apburr§chana. Manc1638_L, 33B18. la. apburt apburt[2020-01]

317 apburt

apburt (5) v. ab=buhris (1), ab=buhris (1), abburr (1), ap=burrt (1), ap burrt (1)bezaubern/ ap=burrt. noburrt. Manc1638_L, 33B15. verzaubern/ ap burrt/ noburrt. Manc1638_L, 217A18. apburt, noburtbezaubern/ ap=burrt. Manc1638_L, 33B15. ..ka tee Ļaudis turrahß / weens ohtru ähdahß / ka Siwis Vhdeny / ka Willki / ka Lahtśchi zitts us zittu / kaß Mauku meckleh / jeb Maukohß eet / weens ohtru abburr / peewiļļ / ab§ohg ab=mälo.. Manc1654_LP2, 1195. la. burt apburšana[2020-11]

318 apcirpt

apcirpt (9) v. apzehrp (2), apzehrpj (1), apzirpe (2), apzirpta (2), apzirptai (1), apzirrpt (1)be§cheren/ apzirrpt. Manc1638_L, 154B22. apcirpt, apgriezt (par dzīvnieka vilnu, cilvēka matiem)be§cheren/ apzirrpt. Manc1638_L, 154B22. Tad buhs tew wiņņu tawa^ Namma^ we§t/ un lai wiņņa śawu Galwu apzehrpj/ un śawus Naggus apgrai§a. VD1689_94 5Moz 21:12. apcirpt galvu, galvu apcirpt (4) apzirpe.. galwu (1), galwu.. apzehrp (1), galwu apzehrpj (1), galwu apzirpe (1)apgriezt matusUn Pahwils wehl daud§ Deenas tur palizzis/ tappe no teem Brahļeem noraidihts/ un zehlahs pahri uhs Siriju/ (un ar wiņņu Pri§killa un Akila) un apzirpe to Galwu Kenkrea^/ jo wiņśch bij to Deewam apśohlijees.. JT1685 Apd 18:18. Un kad wiņ§ch śawu Galwu apzirpe/ (tas notikke tik ne ikgaddus/ ka wiņ§ch to nozirpe/ tapehz ka tee Matti wiņņam wiśśai gŗuhti bija/ tad nozirpe wiņ§ch tohs/) tad wilke wiņņa Galwas Matti diwiśimts Sihķeļus/ pehz ta Ķehniņa Śwarra. VD1689_94 2Sam 14:26. la. cirpt cirpt apcirpties [2020-03]

319 apcirpties

apcirpties (2) v. refl. apzirpahs (1), apzirptees (1)apgriezt sev matus un bārduTad śuhtija Warau#s/ un aizinaja Jah§epu/ un tee likke to ahtri no Bedres iseet/ un wiņ§ch apzirpahs/ un apwilke zittas Drehbes/ un nahze pee Wara&u&s. VD1689_94 1Moz 41:14. la. apcirpt apcirpt[2020-01]

320 apdarināt

apdarināt (4) v. abdarrinaya (1), apdarrinaja (1), apdarrinaśi (1), apdarrinatas (1)apdarināt, pabeigt, piešķirot galīgo formu; izgreznot; papildināt; aprīkot, arī pārn.Weenas waŗŗas leelas §tippras Wahrtis / eek§chan to eek§kigu Ba§nizu / kuŗŗas diwi deßmitteems Wiereems zelltt by / ghribbädami tahs attdarriet / kattras ar §tipprahms Atzläghams vnd D§äll§a=klinckeems by apdarrinatas / gir śöw pa§§chas app to śäßtu Stundu Nackty attdarriyu§§chahß. Manc1631_LVM, 2242. Jo tu ak KUNGS! śwehtiśi to Taiśnu/ un apdarrinaśi wiņņu ar Labpatikśchanu/ itt ka` ar preekśchturramahm Bruņņahm. VD1689_94, 512. la. darināt, darīt [2020-03]

321 apdarīt

apdarīt (5) v. apdarri (1), apdarriht (2), apdarrihts (2)..apdarriht ümbher bemachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. Apdarriht. umbher bemachen. Fuer1650_70_2ms, 9618. (visapkārt) izveidot, pagatavotapdarriht ümbher bemachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. Un tee Śahnu Kambaŗi isplattijahs jo aug§taki jo plattaki/ jo tas Nams tappe alla§chiņ us augśchu apdarrihts wiśsapkahrt.. VD1689_94 Ech 41:7. la. darīt [2020-03]

322 apdāvan(ā)šana

apdāvan(ā)šana (1) s. f. apdahwanśchana (1)dāvana, atlīdzībaRed§i/ Behrni irr ta Kunga Dahwana/ in Meeśas Augļi irr Apdahwanśchana. LGL1685_K1, 28017. la. apdāvanāt apdāvanāt[2020-11]

323 apdāvanāt

apdāvanāt (15) v. apdawan (1), apdahwana (2), apdahwanahs (2), apdahwanahß (1), apdahwanaht (2), apdahwanahts (1), apdahwanajis (1), apdahwanajs (3), apdahwanaju (1), apdahwani (1)apdāvināt, dāvinātNätcz Dews raditais / O §weetcz Gars / pemecklei to ßirdis tös czilweke töw ar ßeele§tibe{§teele§tibe} apdawan katters tu mu~s nu tuxes pa preex§che darris es.. Ps1615, 754. Tad śazzija Lea: Deews irr man apdahwanajs ar labbu Dahwanu/ ścho Brihdi peed§ihwohs man mans Wihrs/ tapehz/ ka es wiņņam śeśch Dehlus eśmu d§emdejśi/ un nośauze wiņņa Wahrdu Sebulons. VD1689_94 1Moz 30:20. la. dāvanāt, dāvana dāvanāt, apdāvan(ā)šana, apdāvenāt, apdāvienāt, apdāvināt[2020-03]

324 apdāvenāt

apdāvenāt (55) v. ab=dahwenaht  (1), abdahwena (3), abdahwenahß (2), abdahwenaht  (5), abdahwenaja (2), abdahwenata (1), abdahwenatam  (1), abdawena (1), abdawenaes (1), abdawenais (2), abdawenaya (1), abdawenaye (2), abdawenays (2), abdawenaja (1), abdawenas (1), abdawenat (3), abdawenath (2), apdahwena (4), apdahwenadami (1), apdahwenahß (1), apdahwenaht (7), apdahwenahts (1), apdahwenahtz (1), apdahwenayis (1), apdahwenaja (1), apdahwenajis (2), apdahwenu (1), apdawenahß (2), apdawenas (2)begaben/ apdahwenaht. Manc1638_L, 29A12. begabe~/ dahwenaht/ apdahwenaht. Manc1638_L, 68B22. begabt/ apdahwenaht. Manc1638_L, 69A2. apdāvināt, dāvināt; dotNAatze Dews radditays O §weetcz Gars / Pemeckle to ßirde tho Czilwheke touwe / ar ßeele§tibe mums abdawena / Katters tu mums papreexke aran nheneke e§§e darrys. UP1587, N3B26. Mehß luhd§am töw / tu ghribbätu mums muh§śus Ghräkus peedoht / und ar tawu Deewigu Meeru und Weenaidibu apdahwenaht / ka mehß biedameeß und trie§śädami tawam Wahrdam kallpoyam.. LGL1685_V5, 30825. - apdāvenāt ar žēlastību; ar žēlastību apdāvenāt (6) abdahwena ar.. schäla§tibu (1), ar.. schäla§tibu.. abdahwenaht  (1), ar.. schäla§tibu.. apdahwena (1), ar.. schäla§tibu apdahwenaht (1), ar ßeele§tibe.. abdawena (1), ßeele§tibe war.. abdawenat  (1)- ar svētu garu apdāvenāt (5) ar.. śwähtu gharru abdahwenaht (2), ar śwähtu gharru.. apdahwenahtz  (1), ar.. śwähtu gharru apdahwenajis  (1), ar śwähtu gharru.. abdahwenatam (1) la. dāvenāt, dāvana dāvenāt, apdāvanāt, apdāvināt, apdāvienāt[2020-11]

325 apdāvienāt

apdāvienāt (2) v. abdahweena (1), apdaweenati (1)apdāvinātTahds Wälla Kallps und Laume kļuh§t zeeniti / ar leelahm Dawanahm apdaweenati: bett taß Wi§śewalldiegs Kungs JE§us Chri§tus gir aismirr§ts. Manc1654_LP2, 395{375}30. la. dāvienāt, dāvana apdāvanāt, apdāvenāt, apdāvināt[2020-03]

326 apdāvināšana

apdāvināšana (7) s. f. apdahwinaśchana (1), apdahwinaśchanai  (1), apdahwinaśchanas (3), apdahwinaśchanu (2)dāvana, velte, devumsKa tawa Apdahwinaśchana paleek apślehpta: un taws Tehws/ kas Śleppeniba^ red§/ tas atmakśahs to tew Gaiśma^. JT1685 Mt 6:4. Tee Pahrjuhreeśchi Ķehniņi/ un tahs Śallas atneśśihs Dahwanas/ tee Arabijas un Mohŗu Ķehniņi atweddihs Apdahwinaśchanas. VD1689_94 Ps 72:10. la. apdāvināt apdāvināt[2020-01]

327 apdāvināt

apdāvināt (10) v. apdahwina (5), apdahwinahs (1), apdahwinaja (2), apdahwinajs (1), apdahwini (1)apdāvināt, dāvinātNAhtz Deews Radditais / O §wähtz Gharrs / Peemeckle tohß Śirrdes tawo Czillwäko / Ar Schäla§tibu mums apdahwini / Kattrus tu no nheneeka pirms e§śi raddiyis. Manc1631_LGL, 28926. Un us to wezzako un Raddo Wehleśchanu: Apdahwina wiņ§ch Rebekku ar Seltu un Śudrabu.. VD1689_94 1Moz 24:0. la. dāvināt, dāvana dāvināt, apdāvināšana, apdāvanāt, apdāvenāt, apdāvienāt[2020-03]

328 apdedzināt

apdedzināt (2) v. apdedsinaht (2)apdedsinaht bebren~en. Fuer1650_70_1ms, 6220. Apdedsinaht. bebrennen. Fuer1650_70_2ms, 851. apdedzinātapdedsinaht bebren~en. Fuer1650_70_1ms, 6220. Apdedsinaht. bebrennen. Fuer1650_70_2ms, 851. la. dedzināt, apdegt apdegt[2021-12]

329 apdegt

apdegt (4) v. apdeckt (1), apded§is (1), apdegt (2)abbrennen/ pa§§ive`, nodeckt. al§o: eedeckt/ śadeckt/apdeckt.. Manc1638_L, 40B19. apdegt, bebrennen.. Fuer1650_70_1ms, 6211. Apdegt bebrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. apdegteeded§is/ śaded§is apded§is. Manc1638_L, 40B20. Apdegt bebrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. la. degt apdedzināt[2021-12]

330 apdoma

apdoma (6) s. f. apdohma (2), apdohmas (2), apdomahm (2)apdohma bedachtsahmkeit, Andach t. Fuer1650_70_1ms, 598. Apdohma bedachtsamkeit. Andacht. Fuer1650_70_2ms, 888. apdoma, apdomāšana, apsvēršanaTu to bes apdohmas eśśi darrijis, du hast das ohne bedacht gethan. Fuer1650_70_1ms, 599. Nu d§eedait Ślaw' ar Apdomahm / Par Gohdu muhśam Kehniņam. LGL1685_V5, 8217. la. apdomāt apdomāt[2022-01]

331 apdomāšana

apdomāšana (2) s. f. apdohma§chana (1), abdohma§chen (1)betrachtung/ apdohma§chana. Manc1638_L, 186B9. apdomāšana, pārdomas (?)..zeekart taß to dar jeb attra§tcz tohp jeb newar tas §auwe neno§edcziebe nogre§t, würßon talahck abdohma§chen, bus tam ar §wehre§chen neiߧtaweth.. LS1625, 16v11. betrachtung/ apdohma§chana. Manc1638_L, 186B9. la. apdomāt apdomāt[2021-12]

332 apdomāt

apdomāt (400) v. ab=domajeeta (1), abdo`ma't (2), abdo^ma (2), abdo'ma (1), abdo'ma't (2), abdohma (22), abdohmahß (1), abdohmaht (18), abdohmaja (1), abdohmajam (1), abdohmajeeta (1), abdohmajeta (1), abdohmajis (1), abdoma (6), abdomadams (1), abdomaht (8), abdomai (1), abdomay (2), abdomajam (2), abdomajeeta (2), abdomam (1), abdomat (2), abdomäth (1), abdomath (3), ap=dohma (2), ap=dohmaht (3), apdohma (98), apdohma` (1), apdohmadama (2), apdohmadami (9), apdohmadams (16), apdohmah§śeeta (1), apdohmahs (1), apdohmahß (1), apdohmaht (72), apdohmahtu (1), apdohmais (1), apdohmayam (2), apdohmayu (4), apdohmayu§śi (1), apdohmaja (4), apdohmajam (8), apdohmajeet (1), apdohmajeeta (13), apdohmajeta (1), apdohmajis (4), apdohmajs (5), apdohmajt (3), apdohmaju (3), apdohmaju§śi (2), apdohmajuśi (2), apdohmat (2), apdohmatu (3), apdoma (8), apdomadami (1), apdomadams (3), apdomaet (2), apdomah§śi (1), apdomaht (14), apdomay§e  (2), apdomaya (2), apdomayeeta (2), apdomajam (5), apdomajeeta (8), apdomat (1), apdomate (1), apdomathems (1)bedencken/ apdohmaht. Manc1638_L, 28B8. behertzigen / abdohmaht. Manc1638_L, 29B20. be§in~en / apdohmaht. Manc1638_L, 32A18. betrachten / apdohmaht. Manc1638_L, 32B23. in bedacht nehmen/ apdohmaht. Manc1638_L, 45A10. nach§innen / apdohmaht. Manc1638_L, 169B20. betrachten/ apdohmaht. Manc1638_L, 186B7. erwege~ / apdohmaht. Manc1638_L, 199B3. Dohmaht gedenken, apdohmaht idem. Fuer1650_70_1ms, 597. Dohmaht gedenken Apdohmaht. idem. Fuer1650_70_2ms, 887. apdomāt, pārdomāt, apsvērt (kaut ko), domāt, padomāt (par kaut ko)Dewedomige gramate la§cieth. Tho rukte ce§chen vnde mir§chen Chri§ti apdomaet / vnde tho §igo§chen taes miliges §chwetes. CC1585, 344. Jr tee Leeli=Kungi śeh§ch un runna prett manni/ bet taws Kalps apdohma tawus Likkumus. VD1689_94 Ps 119:23. - allaž(iņ) apdomāt; apdomāt allaž (10) abdohma alla§ch (1), alla§ch abdohmaht (1), alla§ch apdohmadams (1), alla§ch apdohmah§śeeta (1), alla§ch apdohmaht (1), alla§ch apdomaht (1), alla§ch.. apdohma (1), alla§ch.. apdohmahtu (1), alla§chiņ apdohmaht (1), alla§chiņ apdomat (1)- apdomāt arīdzan; arīdzan apdomāt (14) abdohma arridh§an (1), apdohma.. arrid§an (1), apdomajeeta.. arrid§an (1), arrid§an abdohmaht (1), arrid§an abdomaht (1), arrid§an apdohmaht (3), arrid§an apdohmayu§śi (1), arrid§an apdohmajis (1), arrid§an apdohmaju§śi (2), arridtczan apdomay§e (2)- apdomāt brīnumu; brīnumu apdomāt (4) abdohmaht.. brienumu (1), ap=dohmaht.. brienumu (1), brienumu ap=dohmaht (1), brienumu apdohmaht (1)- apdomāt Dieva bauslus (4) apdohma.. deewa bauślus (1), apdohma.. deewa baußlus (2), apdohma.. deewa=baußlus (1)- apdomāt dvēseli; dvēseli apdomāt (4) apdohma.. dweh§śel (2), apdohma.. dwehśeli (1), dweh§śel apdohmaja (1)- apdomāt iekškan savu sirdi / savā sirdī (8) apdohma śawa^ śirdi^ (1), apdohma śawa` śirrdi (1), apdohma śawa` śirrdy (1), apdohmadama śawa^ śirdi^ (2), apdomaya.. exkan ßouwe szirde (2), apdohmaja.. śawa` śirrdy (1)- apdomāt labi; labi apdomāt (39) abdo`ma't lab (1), abdohma labbe (1), abdohma.. labbe (1), abdoma lab (1), abdoma.. labbe (1), abdomay lab (1), apdohma labb (1), apdohma labbe (1), apdohmaht labb' (2), apdohmajeeta labb (1), apdohmajeeta labbe (1), apdomaht labb (1), apdomat labb' (1), lab abdo^ma (1), lab abdo'ma't (2), lab abdomäth (1), labb abdohmaht (2), labb abdomaht (1), labb.. apdohma (1), labbe abdohmahß (1), labbe abdohmaht (3), labbe abdohmajis (1), labbe abdomajam (1), labbe apdohma  (1), labbe apdohmaht (3), labbe apdohmat (1), labbe.. apdohmaht (2), labbi apdohma (2), labbi apdohmaht (1), labbi.. apdohmaht (1)- apdomāt mokas; mokas / no mokām apdomāt (5) abdomajam.. mohkas (1), apdohma.. mohkas (1), apdohmaht.. mohkas (1), mohkas.. apdohmaht (1), no.. mohkahm apdohmajam (1)- apdomāt no sirdes diben / no sirds; no sirds apdomāt (6) abdo^ma no §yrdes dybben (1), apdohma no śirrds (1), no śirds apdohma (2), no śirrds apdomaht (1), no śirrtz apdomaht (1)- apdomāt papriekša; papriekš apdomāt (4) apdohma papreekścha (1), apdohma.. papreekścha (1), papreek§ch apdohmajis (1), papreek§che apdomaht (1)- apdomāt pareizi; pareizi apdomāt (9) abdohma.. parei§e (2), apdohmaja parei§e (1), parei§e abdomaht (1), parei§e apdohma (1), parei§e apdohmahß (1), parei§e apdomaht (1), parei§e.. abdohmaht (1), parei§e.. abdohmaht (1)- apdomāt pirmāk; pirmāk apdomāt (5) abdohma pirmahk (1), abdohma pirrmahk (1), apdohmaht pirrmahk (1), pirrmahk apdohmajeeta (1), pirrmahk.. apdohma (1)- apdomāt sirdīgi; sirdīgi apdomāt (4) apdohma.. śirdige (1), apdohma.. śirdigi (1), apdohma.. śirrdige (1), śirrdighe apdohmaht (1)- apdomāt šeitan; šeitan apdomāt (4) apdohma ścheitan (1), apdohma.. §cheitan (1), ścheitan apdohma (1), ścheitan apdohmaht (1)- apdomāt vārdu(s); vārdu(s) apdomāt (6) abdohma.. wahrdus (1), apdohmaht.. wahrdu (1), wahrdu.. apdohmadams (1), wahrdus apdohma (1), wahrdus apdohmajeeta (2)- auglīgi apdomāt (5) auglige abdomath (2), auglige apdohmaht (2), augligi apdohmaht (1)- cilvēks apdomā (4) czilwhex apdoma (2), zillwähks apdohma (1), zillwäkam abdohmaht (1)- gribēt apdomāt (11) ghribbam apdomaht (1), ghribbam.. ap=dohmaht (2), ghribbam.. apdohmaht (4), ghribbam.. apdomaht (3), grib abdomat (1)- grēkus / no grēkiem apdomāt (6) ghräkus apdohmayu (2), grehkus apdohmaju (2), grekes apdomaet (1), no ghräkeem.. apdohmajam (1)- lietas / lietu apdomāt (6) leetas apdohmadami (1), leetas.. abdohmaht (2), leetu apdohmaht (3)- mācīt apdomāt (7) mahz.. apdohmaht (1), mahz.. apdomaht (1), mahzi.. abdohmaht (1), mahzi.. ap=domaht (1), mahzi.. apdohmaht (1), mahziet apdomaht (1), mahziht apdohmaht (1)- mums par labu apdomāt (6) mums par labb apdohmayam (1), mums par labb apdohmajam (1), mums par labba apdohmajam (1), mums par labbu abdohmajam (1), mums par labbu apdohmajam (1), mums par labbu.. abdohmaht (1)- prieku apdomāt (3) preeku apdohmayu (2), preeku.. apdohmayam (1)- redzēt un apdomāt (4) räd§adams und abdomadams (1), räds und apdohma (1), red§.. un apdohma (1), red§eeta und apdohmajeeta (1)- šim brīžam apdomāt (10) śchim brie§cham.. abdohmaht (1), śchim brie§cham abdomaht (1), śchim brie§cham apdohmaht (2), śchim brie§cham apdomaht (3), śchim brie§cham.. apdohmaht (2), śchim brie§cham.. apdomaht (1) la. domāt apdoma, apdomāšana, apdomātājs , apdomāties, apdomīgs[2022-01]

333 apdomātājs

apdomātājs (1)apdomīgais, apdomīgs cilvēksNhepeezeetiex darra Jegkige / bett weens Abdomatais eenied to. Manc1637_Sal, 444. la. apdomāt apdomāt[2021-11]

334 apdomāties

apdomāties (44) v. refl. abdohmadameeß (1), abdohmajeeß (2), abdohmajeteeß (1), abdomajeeß (3), apdohmadamees (1), apdohmadameeß (1), apdohmah§śeeß (1), apdohmays (1), apdohmajahs (4), apdohmajahß (2), apdohmajees (1), apdohmajeeß (10), apdohmajeetees (1), apdohmajeteeß (1), apdohmateeß (9), apdomajahß (1), apdomajeeß (3), apdomateeß (1)apdomāties, apdomāt, pārdomāt, apsvērt; apspriesties§ich wiederumb be§innen/ attkall apdomateeß. Manc1638_L, 169B23. Un manna Śirds apdohmajahs eekśch mannim/ pehz to bahrohs es ar teem Aug§tneekeem/ un ar teem Waldneekeem. VD1689_94 Neh 5:7. - apdomāties labi; labi (sev) apdomāties (9) abdohmajeeß labbe (1), abdomajeeß.. labb (1), labbe abdohmadameeß (1), labbe apdohmateeß (3), labbe śöw apdohmateeß (3) la. apdomāt, domāt apdomāt[2021-12]

335 apdomīgi

apdomīgi (11) adv. abdomyge (2), apdohmiege (1), apdohmige (1), apdohmighe (1), apdohmigi (4), apdomigi (1), apdomighe (1)bedacht§am/ apdohmiege. Manc1638_L, 28B10. für§ichtig/ apdomighe. Manc1638_L, 68A14. apdomīgi, prātīgi; izmanīgiMYļi Brahļi / peelukoyeeta nu / ka juhß apdohmige §taigayeeta / nhe ka tee Nheghuddri / bett ka tee Ghuddri.. Manc1631_LVM, 1825. Jo manna Mutte runnahs apdohmigi to Pateeśibu/ un ta Besdeewiba irr mannahm Luhpahm weena Negantiba. VD1689_94 Sak 8:7. - apdomīgi staigāt (5) abdomyge §taigayet (2), apdohmige §taigayeeta (1), apdohmigi §taigajat (1), apdomigi §taigajaht (1) la. apdomīgs apdomīgs[2021-12]

336 apdomīgs

apdomīgs (11) adj. abdohmigham (1), abdohmigs (1), abdomigus (1), apdohmiga (1), apdohmigam (1), apdohmigs (1), apdohmigu (3), apdohmigus (1), apdomiegs (1)für§ichtig / apdomiegs. Manc1638_L, 168B23. 1. apdomīgs, prātīgs; izmanīgsWallda kaß labban / tad buhß tam apdohmigam buht. Manc1631_LVM, 4726. Wehl śazzija Urams: slawehts laid irr tas KUNgs J§rae&ļa Deews/ kas Debbes un Semmi darrijs/ kas tam Ķehniņam Dahwidam weenu gudru/ śaprattigu un apdohmigu Dehlu dewis irr.. VD1689_94 2L 2:12. - apdomīgs prāts (4) apdohmiga prahta (1), apdohmigs prahts (1), apdohmigu prahtu (2)2. apdomīgais, apdomīgs cilvēks (lietv. nozīmē)Nepazeetigs isturrahs ehrmigi/ bet weens Abdohmigs to ne paneśs. VLH1685_Sal, 21A28. la. apdomāt apdomāt, apdomīgi[2021-12]

337 apdot

apdot (1) v. apdäwa§śi (1)ieskaut no visām pusēm (?)No to Paggal / kattra man apdäwa§śi by / iht no pa§śchas Vgguns / ka es tur widdu nhe śadäggu / no tahs Rieklas tahs Elles. Manc1631_Syr, 6141. la. dot [2020-01]

338 apdraudēšana

apdraudēšana (4) s. f. abdraudeśchanu (1), apdraudeśchana (1), apdraudeśchanu (2)draudiAr weenu bahrgu Apdraudeśchanu/ ka Deews tohs nepeetizzigus Mahzitajus/ kas wairak śawa Wehdera pehz gahda/ neka` Deewa Gohdu mekle/ gau§chi śohdihs.. VD1689_94 Jes 56:0. - bārga apdraudēšana (3) bahrga apdraudeśchana (1), bahrgu apdraudeśchanu (2) la. apdraudēt apdraudēt[2021-11]

339 apdraudēt

apdraudēt (22) v. apdraude (2), apdraudeht (1), apdraudeya (1), apdraudeja (16), apdraudejuśchi (1), apdraudi (1)apsaukt, norātVnd czehlehß auk§cham / vnd apdraudeya to Wehyu vnd to Juhri / tad tappa taß itt klus. Manc1631_LVM, 534. Un tee atneśśe it ma§us Behrniņus pee wiņņu/ ka wiņśch tohs aiskahrtu: bet tee Mahzekļi/ to red§edami/ apdraudeja tohs. JT1685 Lk 18:15. - apdraudēt vēju (6) apdraude.. wehju (1), apdraudeja.. wehju (4), apdraudeya.. wehyu  (1)- Jēzus apdraud (4) JE§us apdraudeja (4) la. draudēt apdraudēšana apdraudīt[2021-12]

340 apdraudīt

apdraudīt (2) v. apdraudiya (1), apdraudija (1)apsaukt, norāt, piedraudēt (?)Bett kattri preek§cha ghaja / apdraudija to / tam by klus zee§t. Manc1654_LP1, 26715. Bett kattri preek§cha ghaya / apdraudiya to / tam by kluß czee§t. Manc1631_LVM, 6326. la. draudīt, draudēt apdraudēt[2021-11]

341 apdraudzināt

apdraudzināt (1) v. apdraud§inati (1)saistīt, padarīt līdzdalīguUn es d§irdeju weenu zittu Balśi no Debbeśu śakkam: iseite no wiņņas manni Ļaudis/ ka juhs ne tohpat apdraud§inati ar wiņņas Grehkeem/ un ka juhs ne dabbujat no wiņņas Mohzibahm. JT1685 Atk 18:4. la. draugs apdraudzināties[2021-11]

342 apdraudzināties

apdraudzināties (11) v. refl. apdraud§inajahs (5), apdraud§inajees (1), apdraud§inajeetees (1), apdraud§inaśees (1), apdraud§inatees (3)savienoties, sasaistīties, apvienoties; saradoties; apprecētiesUn apdraud§inajeetees ar mums/ dohdeet mums juhśas Meitas/ un ņemmeet preekśch jums muhśas Meitas. VD1689_94 1Moz 34:9. la. draugs (pēc vc. sich befreunden parauga) apdraudzināt[2021-11]

343 apdzeldēt

apdzeldēt (2) v. apdseldeht (2)apdseldeht, beschrüen,is= aus, śa= ver.. Fuer1650_70_1ms, 6517. Apdseldeht beschreyen, is - aus - Śa - ver. Fuer1650_70_2ms, 9814. sadzelt no visām pusēmapdseldeht, beschrüen,is= aus, śa= ver.. Fuer1650_70_1ms, 6517. Apdseldeht beschreyen, is - aus - Śa - ver. Fuer1650_70_2ms, 9814. la. dzeldēt dzeldēt, dzeļdēt[2016-09]

344 apdzēris

apdzēris (1) s. m. apd§ehris (1)dzērājs (lietv. nozīmē)Tas KUNGS irr weenu pahrwehr§tu Garru wiņņo Starpa^ islehjis/ ka tee Egipti darra maldam wiśśa^ śawa^ Darba^/ itt ka` Apd§ehris wahrtahs śawa^ Wehmekli`. VD1689_94 Jes 19:14. la. dzert, apdzert apdzert, dzērājs, dzērējs, dzērētāji, dzirulis[2020-11]

345 apdzert

apdzert (6) v. abd§errd (1), abd§erth (1), ap=d§errt (2), apd§err (1), apd§ehris (1)nodzert, piem., naudu, mantuAran tahs lahdes nehbus the bes §inna§chen vnnd pawehle§chen ta ammate kunge, naudas py allß lickt jeb czittur kur abd§erth.. LS1625, 11v18. Plieteht / und Deenas diwi / trieß Krohgha śehdeht / und śawu Naudinju ap=d§errt / ta nhe gir leela Leeta; bett Deewa Ghohda` ko=labb doht / tad Ghallwa nee§a / unnd Meegs us=eet. Manc1654_LP3, 5192. la. dzert apdzēris, apdzerties[2020-01]

346 apdzerties

apdzerties (3) v. refl. apd§ehrahs (1), apd§ehrees (2)apdzerties, piedzertiesDa§śch ar Branda=wienu apd§ehreeß / kriet §emmeh / pirrmahk leelohß Liexmohß bijis / und iß=§teepjahß ar leelahms Mohkahms / mirr§t ka Wehr§śis. Manc1654_LP1, 4743. Un wiņ§ch d§ehre no ta Wihna/ un apd§ehrahs/ un gulleja atśed§ees śawa D§ihwokļa Widdu^. VD1689_94 1Moz 9:21. la. dzert, apdzert apdzert[2020-01]

347 apdzēst

apdzēst (4) v. apd§eh§t  (2), apd§eh§ts (1), apd§eśch  (1)apdzēst, arī pārn.Ka` tas Uhdens deggośchu Ugguni apd§eśch/ ta` delde ta Dahwana Deewa labbad dohta tohs Grehkus. VLH1685_Syr, 5A24. Daud§ Uhdens ne warr to Mihlibu apd§eh§t/ neds tahs Uppes wiņņu apślihzinaht/ jepśchu kas wiśśu śawa Namma Mantu par to Mihlibu dohtu/ tomehr wiņ§ch teeścham taptu nizzinahts. VD1689_94 Dz 8:7. la. dzēst[2022-01]

348 apdziedāt

apdziedāt (6) v. ab=d§eed (1), apd§eed  (2), apd§eedaht  (1), apd§eedam (2)1. apdziedāt mirušo, apstāvētTodten be§ingen/ Mirroni apd§eedaht. Manc1638_PhL, 37213. 2. ar apdziedāšanās dziesmām izzobotŚacka taß Ba§nizas=Kungs kahdam d§iŗŗulam / kahdi Ghräki pa Plieteśchana gir / tad daśch Blehds py Allus=Klappi śädädams ab=d§eed śawu Mahzetaju. Manc1654_LP1, 2634. 3. apdziedāt, ar dziesmām slavinātZaur Kri§tum / ko tee Eņgeli Wiß Debbes Pulzinņ§ch §kannidi Ar §lahwes D§ee§mahm apd§eed. LGL1685_V5, 44725. la. dziedāt [2021-11]

349 apdzimt

apdzimt (2) v. apdsimmis (2)būt tadam, kam ir iedzimts kas nevēlams (piem., par slimību)Es ar kleppu eśmu apdsimmis der husten ist mir angebohren, angeerbet. Fuer1650_70_1ms, 5421. Es ar Kleppu eśmu apdsimmis. der Husten ist mir angebohren, angeerbet.. Fuer1650_70_2ms, 1016. la. dzimt [2022-01]

350 apdzist

apdzist (1) v. apd§ee§t  (1)apdzistKad Malkas wairs ne irr/ tad apd§ee§t Ugguns/ in kad tas Mehlneśśe noh§t irr/ tad no§tahjahs ta Rahśchana. VLH1685_Sal, 39B27. la. dzist [2021-11]

351 Apella, Apells

Apella, Apells (1) s. m. npers. Apellu (1)Apells vai Apella; JDApśweizinajeet Apellu to pahrbauditu eekśch Kri§tus/ apśweizinajeet tohs/ kas no Ari§tobuļa Śaimes irr. JT1685 Rm 16:10. < vc. Apelles[2016-10]

352 apgādāšana

apgādāšana (5) s. f. abghada§chanas (1), apgahdaśchana (1), apgahdaśchanu (3)1. apgādāšana, aprūpēšana..und buhß tam Zillwäkam ißniekt und baddu mirrt / ja Wings patz śöw nhe abghada / irr beß Deewa Schäla§tibas und Abghada§chanas; taß nhe gir parei§e / to Chri§tus JE§us mums aisleeds. Manc1654_LP2, 25531. Ta patti teiz Deewu par tahdu §chehligu Apgahdaśchanu.. VD1689_94 Rut 2:0. 2. apdomīgumsBet tawa Apgahdaśchana ak Tehws! to walda/ jo tu dohdi arri paścha^ Juhŗa^ Zeļļus/ un Wilņu Starpa^ drohśchas Tekkas. VD1689_94 Sal 14:3. la. apgādāt apgādāt, apgādāties[2022-01]

353 apgādāt

apgādāt (49) v. abgada (2), abgadath (3), abga'dät (1), abga^das (1), abghadaht (3), ab=ghadajis (1), ap=gahdaht  (1), apgahda (5), apgahdahs (1), apgahdaht (6), apgahdajs (2), apgahdajśi (1), apgahdat (2), apghada (9), apghadayis (2), apghadajiß (1), apghahd (1), apghahda (4), apghahdahs (1), apghahdahß (1), apghahdaht (1)Ap=gahdaht. beschenken, verehren. bescheren. Fuer1650_70_2ms, 1183. 1. rūpēties, gādāt, aprūpēt, apgādātDreebes vnde kurpes / Eh§chen vnde Sczeer§chen / Namme vnde Muy§che / Szewe vnde Bhernes / Tyrumme / Lopes / vnde wue§§e{wne§§e} Paddome ar wue§§ade wayadtczibe / vnde v§thurre§chenne thäs Meßes vnde Cziwibes / Bagatige vnde deni§ke abgada / prettibe wue§§e bre§mibe pa§§arge / vnd par wue§§e loune paglaeb vnd ßarge.. Ench1586, D2A6. Weena Semme/ ko tas KUNGS taws Deews apgahda/ us ko ta KUNGA tawa Deewa Azzis bes Mitteśchanas §kattahs/ no Gadda Eeśahkuma lihd§ Gadda Gallam. VD1689_94 5Moz 11:12. 2. apdāvināt, aplaimotTapehtz laideeta mums wi§śeems preezateeß / Vnd ar teems Ghanneems eet eek§chan / Paluhkoht ko Deews mums gir §kinkoyis / Ar śawu myļu Dählu apghadayis. Manc1631_LGL, 24712. Śtahw tu mums klaht §cheit alla§chien / Pa§śarg par Kaŗŗu Mähr und Badd / Und wi§śus mums ween lieds apghahd / Ar milig / preezieg / jaunu Ghad. LGL1685_V5, 3829. 3. apdomāt Ja tu to lab abga^das / Mann' ce´ßen teuw no gräke ma§gas / Do^s teuw ßeyt De´we zäle§tyb / Vnd tur päc to mu^źige pre´cyb. Elg1621_GCG, 5823. Apdohma mans Kungs śirdigi/ In to apgahda :/: Ko tu taweem Tizzigeem śohlijs eśśi/ kam tu tawu Schehla§tibu dohd: No Muh§chibas eśśi tu tohs isred§ejs/ Paśargajs ar tawa Padohma/ Zaur ko tee tohp śwehti. LGL1685_K1, 8826. la. gādāt apgādāšana, apgādāties, apgādēt[2022-01]

354 apgādāties

apgādāties (1) v. refl. apgahdajahs (1)apgādāt (sevi)Un tee J§rae#ļa Behrni tappe arri lihd§inati/ un apgahdajahs ar Barribu/ un gahje teem pretti / un J§rae&ļa Behrni apmettehs teem itt pretti/ ittin ka^ diwi Ka§u Pulki/ bet to Sihreŗu bija wiśśa ta Semme pilla. VD1689_94 1Ken 20:27. la. gādāt, apgādāt apgādāt, apgādāšana[2022-01]

355 apgādēt

apgādēt (1) v. abgadät (1)apdomātDo^d man Chri§ti na^we abgadät Winie ce`ßens dallybe mantät / Vnd winie cirtummes lab abdo'ma't. Elg1621_GCG, 6112. la. gādāt apgādāt, apgādētājs[2022-01]

356 apgādētājs

apgādētājs (1) s. m. abgadetays (1)apgādātājsTouwe leenibe vnde ßeele§tibe / Tapeetcz mums Kunx peetcz §tayga / No §cho laike vnde tur mußige / Tu es muße Abgadetays / Ka mhes §cheit czour to Titczibe e§§em / Tur redczamme exkan touwe Wal§tibe / Namneke vnde Nammeßaime. UP1587, L3A2. la. apgādāt apgādēt[2021-11]

357 apgrēcenāt

apgrēcenāt (1) v. apgreetczenate (1)apgrēkoties, grēkot (savienojumā ar sev)Beth Petrus adbildeye / vnde ßatcy vs tho / Ja kad the arridtczan wue§§e ßöw py thöw apgreetczenate / thad neegrib es man mußam apgreetczenates. EvEp1587, 7417. la. grēks apgrēcenāties, apgrēcināt[2022-01]

358 apgrēcenāties

apgrēcenāties (6) v. refl. apgreeczena§es (2), apgreetczenate (1), apgreetczenates  (2), apgretczenatos (1)apgrēkoties, grēkotTad ßatcy tas vs tems : Exkan §cho Nacte yuus wue§§e py man apgreeczena§es. EvEp1587, 7411. Ja kad te arridtczan wü§§e ßöw py thöw apgretczenatos / Tad negrib es man mußam apgreetczenates. EvEp1615, 6518. la. grēks, apgrēcenāt apgrēcenāt, apgrēcināties[2021-12]

359 apgrēcība

apgrēcība (50) s. f. abghrehziba (1), abgräzibai (1), abgreetczibe (2), abgrehzibai (1), apgreetczibe (2), apgreetczibes (2), apgrehziba (2), apgrehzibahs (1), apgrehzibai (2), apgrehzibas (5), apgrehzibu (21), apgretczibe (3), apghrehziba (2), apghrehzibai (2), apghrehzibas (2), apghrehzibu (1)grēcīga darbība, nodarījums, pārkāpums, kas izraisa sašutumu, nosodījumu; vilinājums, kārdinājums, pamudinājums uz grēkuWay tay Pa§§oule thäs apgreetczibes peetcz. Tur buus yo apgretczibe näckt / beth tomher way tam Czilwhekam czour kattre ta Apgreetczibe näck. EvEp1587, 2223. Eepreezina arrid§an tohs Śirds=Skaidrus/ ka tee tapehz nekahdu Apgrehzibu ņem/ ka tahdeem Eenaidneekeem kahdu Brihdi labbi klahjahs: Jo Deews tomehr tohs weenrei§i pateeśi śohdihs.. VD1689_94 Ps 94:0. - apgrēcība nāk (12) abghrehziba nahk (3), apghrehzibai.. nahkt (1), apgreetczibe näck (2), apgrehzibai.. nahkt (4), apgretczibe näckt (2)- apgrēcību darīt (5) apgrehzibu darra (4), apgrehzibu darriht (1)- apgrēcību dot (5) abgreetczibe doth (2), apghrehzibu doht  (1), apgrehzibu dohd (2) apgrēcību (ne / pie)ņemt / ņemties; ņemt apgrēcību (7) apgrehzibu ne ņemmat (1), apgrehzibu ņehmuśchees (1), apgrehzibu ņem (1), apgrehzibu ņemm (2), apgrehzibu peeņemm (1), ņehme apgrehzibu (1)izjust sašutumu, dusmotiesUn tee ņehme apgrehzibu pee wiņņa: Bet JE§us śazzija us teem: weens Praweets ne kur tohp ma§aki gohdahts/ ka` śawa^ Tehwa=Semme^/ un śawa^ Mahja^. JT1685 Mt 13:57. Eepreezina arrid§an tohs Śirds=Skaidrus/ ka tee tapehz nekahdu Apgrehzibu ņem/ ka tahdeem Eenaidneekeem kahdu Brihdi labbi klahjahs: Jo Deews tomehr tohs weenrei§i pateeśi śohdihs.. VD1689_94 Ps 94:0. la. grēks apgrēcīt[2022-01]

360 apgrēcināšana

apgrēcināšana (2) s. f. apgrehzinaśchanu (2)pamudināšana uz grēkuKuŗŗu Usluhkośchana teem neprattigeem par Apgrehzinaśchanu irr/ ka tee eekahro weenas nomirruśchas Bildes Skai§tumu/ kam Dwaśchas newaid. VD1689_94 Sal 15:5. la. apgrēcināt, apgrēcināties apgrēcināt, apgrēcināties[2021-12]

361 apgrēcināt

apgrēcināt (12) v. apgräzinaß (1), apgrehzina (6), apgrehzinaht (1), apgrehzinahts (1), apgrehzinajs (1), apgrehzinajśchi (1), apgrehzinatu (1)mudināt kādu grēkot, būt par iemeslu tam, ka kāds grēko; apgrēkoties, grēkot (savienojumā ar sev)Bätt jä tawa labba Atziß töwi apgräzinaß / wältz wingiu ara / unn mätt no §öwin. Reit1675_UeP, 1112. Ja tas Pree§teris/ kas śwaidihts irr/ irr apgrehkojees/ ka wiņ§ch tohs Ļaudis apgrehzina/ tad buhs wiņņam śawu Grehko dehļ/ ko wiņ§ch grehkojis irr tam KUNGAM peene§t weenu Wehrśiti/ weenu jaunu Wehrśiti/ kas bes Wainas/ par Grehku=Uppuri. VD1689_94 3Moz 4:3. la. grēks apgrēcīt apgrēcināšana, apgrēcināties, apgrēcenāt[2021-12]

362 apgrēcināties

apgrēcināties (7) v. refl. apgrehzinaśees (1), apgrehzinaśeetees (2), apgrehzinatees (1), apgrehzinatohs (2), apgrehzitnatees (1)apgrēkoties, grēkotUn tad daud§ apgrehzinaśees/ un weens ohtru nodohs/ un weens ohtru nihdehs. JT1685 Mt 24:10. Deewabihjigeem pahr to Besdeewigs Labklahśchanahm ne buhs apgrehzinatees.. VD1689_94 Mal 3:0. la. grēks, apgrēcināt apgrēcināt, apgrēcināšana, apgrēcenāties[2021-12]

363 apgrēcīt

apgrēcīt (6) v. aapgretczy (1), apgreetcytz (1), apgretczi (1), apgretczitz (1), apghrehzi (2)apgrēcināt, mudināt kādu grēkot, būt par iemeslu tam, ka kāds grēkoBeth kas wene no §cho wue§§e ma§§ako apgretczi kattre exkan man titcze / tam buute tas labbake / ka wens{mens} Czirne ackmens py winge rykle pakaartz tapte / vnd apßlydtzenaatz tapte exkan Juures.. Ench1615, 22122. Bett kaß weenu no ścheem wi§śeem Ma§akeem apghrehzi / kattri eek§chan mann titz.. Manc1654_LP2, 280{260}5. la. grēks apgrēcība, apgrēcināt, apgrēcīties[2021-12]

364 apgrēcīties

apgrēcīties (3) v. refl. apgreetczyas (3)grēkotBeth kad thöw touwa Roka libe touwe Kaya apgreetczyas / thad no czerte to / vnde mette to no thöwim. EvEp1587, 2224. la. grēks, apgrēcīt apgrēcīt[2022-01]

365 apgrēzīšana

apgrēzīšana (1) s. f. abgrezißen (1)?Ekßan touwe abgrezißen / ekßan touw a§§in y§swyßen Ekßan touwe apßoußen / ekßan touwe galwe ar ärßems.. Elg1621_GCG, 1494. [2022-01]

366 apgrimt

apgrimt (5) v. abgrimpt (2), apgrim§t (1), apgrimpt (1), apgrimpti (1)nogrimt, arī pārn.Tu mußige Dews / Nee laide mums abgrimpt / Exkan tho ruckte Nawes bhede / Kyrieelei§on. UP1587, M2B26. ..tu gribbi ścho Behrniņu §chehligi usraud§iht/ in ar pateeśu Tizzibu eekśch Śwehta Garra apdahwanaht/ ka śchi^ śwehta^ Pluhda^ pee wiņņa noślihk§t in apgrim§t/ wiśs/ kas tam no Adama peelippis.. VHL1685_Cat, 349. la. grimt grimt[2020-01]

367 apģērbs

apģērbs (21) s. m. apģehrbu (7), apgehrbs (3), apģehrba^ (2), apģehrbs (9)Apgehrbs, Kleidung. Fuer1650_70_1ms, 7718. Apgehrbs. Kleidung. Fuer1650_70_2ms, 1294. apģērbs, arī pārn.Apgehrbs, Kleidung. Fuer1650_70_1ms, 7718. ..ka` weena Bruhte ar śawu §kai§tu Apģehrbu isgre§nojahs. VD1689_94 Jes 61:10. la. apģērbt apģērbt[2020-11]

368 apģērbšana

apģērbšana (3) s. f. abghärb§chan (1), apģehrbśchanas (2)apģērbsIn kapehz §udajtees juhs pehz Apģehrbśchanas? VLH1685, 7519. la. apģērbt, apģērbties apģērbt, apģērbties[2020-11]

369 apģērbt

apģērbt (91) v. apgehrbis (1), apghehrbuśchi (1), apģehrbu (1), apģehrbuśchi (1), apgehrbt (2), ap=ghehrbe (1), apghehrbe (1), apghehrbis (1), apghehrbt (1), apgherb (3), apģehrbe (7), apģehrbi (1), apģehrbis (1), apģehrbj (8), apģehrbju (1), apģehrbśchu (2), apģehrbt (3), apģehrbta (3), apģehrbti (17), apģehrbts (27), apģehrbtu (3), apģehrbtus (1), apghärb (1), apghärbtam (1), apghärbtz (2)apgehrbt, ankleiden, anzihen. Fuer1650_70_1ms, 7721. Apgehrbt. ankleiden, anziehen. Fuer1650_70_2ms, 1298. 1. apģērbt, ietērpt; apgādāt ar apģērbu, arī pārn., piem., par zāli, debesīmEs śacku jums / ka arrid§an Salomons wi§śa` śawa` Ghohdiba` nhe gir tha apghärbtz biyis / ka weens no teems pa§§cheems. Manc1631_LVM, 17417. Un es d§irdeju to Wihru/ kas ar linnu Drehbehm bija apģehrbts/ un wirs tahs Uppes §tahweja.. VD1689_94 Dan 12:7. - apģērbt ar audeklu / audekli; ar audekli apģērbt (12) apģehrbta.. ar audeklu (1), apģehrbti ar.. audeklu (1), apģehrbti ar.. audekli (1), ar audekli apģehrbts (7), ar audekli.. apģehrbts (2)- apģērbt ar drēbēm; ar drēbēm apģērbt (19) apģehrbe.. ar.. drehbehm (2), apģehrbj.. ar drehbehm (1), apģehrbti ar.. drehbehm (2), apģehrbts ar drehbehm (1), apģehrbts ar.. drehbehm (1), apģehrbtu ar.. drehbehm (2), apģehrbu.. ar.. drehbehm (1), ar.. drehbehm apghärbtam (1), ar.. drehbehm apģehrbti (3), ar.. drehbehm apģehrbts (2), ar.. drehbehm.. apģehrbts (2), ar drehbehm apģehrbj (1)2. pārn. piešķirt dzīvai būtnei, parasti cilvēkam, kādu stāvokli, īpašību, pazīmi (piem., spēku, kaunu, negodu, pestīšanu) Un red§i/ es śuhtu to Paśohliśchanu manna Tehwa uhs jums: bet paleezeet juhs eekśch Jeruh§alemes Pilsśata/ kamehr juhs tohpht apģehrbti ar Spehku no aug§tibas. JT1685 Lk 24:49. la. ģērbt apģērbs, apģērbšana, apģērbties[2020-11]

370 apģērbties

apģērbties (35) v. refl. apgehrbtees (1), apgerbees (1), ab=ghehrbeeß (2), abghehrbśimeeß (1), abghehrbteeß (1), apghehrbees (1), apgherbees (2),