Paplašinātā meklēšana
Meklējam ierasts.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (26):
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- mizoneisms Naids un pretošanās visam jaunam - jaunām idejām, jauniem tikumiem, jaunai iekārtai utt., bez pārbaudījuma, tikai tāpēc vien, ka jaunais ir pretējs tradicionālam, pie kā pierasts.
- nepierasts Neierasts, neieradis.
- nejūcis Neparasts, neierasts.
- iet savu parasto gaitu (retāk gājumu) norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- pieņemts Parasts, ierasts, vispāratzīts.
- rasts Parasts, ierasts.
- habituāls Pierasts, iesakņojies.
- de règle pierasts; piemērots.
- rast Pierasts.
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts.
- pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
- kā parasti (arī parasts) tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- aprasts Tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs; daļēji pierasts.
- iedzīvots Tāds, kur ir ilgi dzīvots, kur ir ierasts dzīvot (piemēram, par vietu).
- prakse Tas, kā pieņemts, pierasts rīkoties.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija.
- dzimts Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
- ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pierastība Vispārināta īpašība --> pierasts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierasts citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV