ieblīvēt

Lietojuma biežums :

ieblīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Blīvējot ievirzīt (kur iekšā).

2.Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri