deguns | Tēzaurs

deguns

Lietojuma biežums :

deguns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	deguns	deguni
Ģen.	deguna	degunu
Dat.	degunam	deguniem
Akuz.	degunu	degunus
Lok.	degunā	degunos

deguntiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	deguntiņš	deguntiņi
Ģen.	deguntiņa	deguntiņu
Dat.	deguntiņam	deguntiņiem
Akuz.	deguntiņu	deguntiņus
Lok.	deguntiņā	deguntiņos

1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).

PiemēriLācis palecas un nolaiza Billei degunu.

Saistītās nozīmesožamais, snīpis, kartupelis.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)sisties degunā. Caur degunu (arī degunā).

Tulkojuminose.

2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).

PiemēriLidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.

Saistītās nozīmes

Tulkojumi

3.apvidvārds Graudu, augļu tievākais gals.

4.apvidvārds Gandrene (“Geranium”).

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumi(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā).

(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) sarunvaloda, idioma — (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
(Sa)raukt degunu — paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Aiziet gar degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. idioma Saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.2. frazēma Saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
Aizlaist gar degunu (kaut ko); palaist gar degunu (kaut ko) sarunvaloda, idioma — neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu.
Bāzt degunu sarunvaloda, idioma — nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
Būt pa degunam sarunvaloda, idioma — būt pa prātam, atbilst gaumei.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus sarunvaloda — izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt degunu par augstu sarunvaloda, idioma — būt iedomīgam.
Dabūt garu degunu sarunvaloda, idioma — gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam.
Dabūt pa degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam.
Deguns ar taukiem žargonisms, idioma — apzīmējums lauciniekam.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) sarunvaloda — 1. Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).2. Tikko.
Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) sarunvaloda, idioma — saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Kur deguns rāda sarunvaloda — kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
Labs (arī smalks) deguns sarunvaloda, frazēma — 1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns sarunvaloda, idioma — saka par spēju visu ātri uzzināt.
Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt sarunvaloda, idioma — saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) sarunvaloda, idioma — būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt idioma — saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nevar (ne) degunu laukā rādīt — saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) sarunvaloda — no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
Nokārt (retāk nolaist) degunu idioma — būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Pabāzt degunu sarunvaloda, idioma — pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
Paņem acis pirkstos, deguns parādīs idioma — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
Parādīt garu degunu sarunvaloda, idioma — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
Pēc deguna (arī deguniem) sarunvaloda, idioma — pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
Sabāzt degunus kopā sarunvaloda, idioma — atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sadot pa degunu (kādam) sarunvaloda, idioma — bārt, kritizēt, nosodīt.
Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
Uzmest degunu sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
Vazāt aiz deguna sarunvaloda, idioma — mānīt, muļķot, krāpt.
Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) sarunvaloda, idioma — neskaidri (runāt).

Avoti: LLVV, SLG, Lfv, ME, TWN

Korpusa piemēri:šeit