Paplašinātā meklēšana
Meklējam žults.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
- dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas)
- rūgts kā vērmele (arī žults)
- rūgts kā žults (arī vērmele)
- sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien)
- žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas)
- žults apskrienas
- žults apskrienas (kādam)
- žults aptekas
- žults bērzlape
- žults izvadceļi
- žults krājas
- žults maska
- žults pūslis
- žults vārās
Atrasts skaidrojumos (145):
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- biliterapija Ārstēšana ar žulti vai žults sāļiem.
- hematobilija Asins izplūdums žults vados.
- angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums.
- periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli.
- periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem.
- bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma.
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
- holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski.
- duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
- bilīns Dzeltenais žults pigments.
- bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela.
- urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
- sekreti Dziedzeru atdalījumi (piem., kuņģa sula, žults); sekrēts.
- Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
- holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā.
- biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
- holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem.
- žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
- holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- holeglobīns Globīna savienojums ar vaļēju dzelzs porfirīna gredzenu; žults pigmenta veidošanās starpprodukts.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- pseidodzelte Ikteriska ādas krāsa, ko nav radījuši žults pigmenti.
- holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība.
- mekonijs Jaundzimušā pirmie izkārnījumi, kas sastāv no epitēlijšūnām, gļotām un žults.
- holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi.
- jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
- mukoklāze Kāda orgāna, piem., žultspūšļa, gļotādas ķirurģiska iznīcināšana.
- Litogēns katars katars, kas ierosina akmeņu rašanos, piem., hronisks žultspūšļa iekaisums.
- holohroms Katrs žults pigments.
- holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
- hepatolitiāze Konkrementu veidošanās aknu žultsvados.
- holedoholīts Kopējā žultsvada akmens.
- holedohektomija Kopējā žultsvada daļas izgriešana.
- holedohīts Kopējā žultsvada iekaisums.
- holedohektāzija Kopējā žultsvada paplašināšanās.
- holedoholitotomija Kopējā žultsvada pārgriešana akmens izņemšanai.
- holedohotomija Kopējā žultsvada pārgriešana.
- holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- holedohogramma Kopējā žultsvada rentgenogramma.
- holedohorāfija Kopējā žultsvada sašūšana.
- holecistopielostomija Ķirurģiski izveidota anastomoze no žultspūšļa uz nierēm.
- holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- holagogs Līdzeklis, kas veicina žults izdalīšanos; žults dzinējs.
- holecistagogs Līdzeklis, kas veicina žultspūšļa iztukšošanos, ierosinot tā muskuļu kontrakcijas vai Odi sfinktera atslābumu.
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
- butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai.
- hemibilirubīns Modificēts žults pigments urīnā; uzskata, ka tas ir urobilinogēns.
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
- oligoholija Nepietiekama žults izdalīšanās.
- angi- Norāda uz asinsvadu, limfvadu vai žultsvadu.
- holedoh- Norāda uz kopējo žultsvadu.
- holedoho- Norāda uz kopējo žultsvadu.
- holecist- Norāda uz žultspūsli.
- holecisto- Norāda uz žultspūsli.
- eiholija Normāls žults stāvoklis.
- holānskābe Ogļūdeņraža koprostāna derivāts, no kura veidojas nepāra žultsskābes.
- holecistendīze Operācija akmens izņemšanai no žultspūšļa; holecistotomija, kurai seko žultspūšļa pārgrieztās sienas sašūšana.
- Tylopilus felleus parastā žultsbeka.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- holoreja Pārmērīga žults izdalīšanās.
- hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām.
- poliholija Pastiprināta žults sekrēcija un izdale.
- hiperholija Pastiprināta žults sekrēcija.
- hromatopeksija Pigmenta saistīšana, piem., žults pigmenta saistīšana aknās.
- holedohoplastika Plastiska kopējā žultsvada operācija.
- pleirocistīts Pleiras un žultspūšļa iekaisums.
- ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
- primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte.
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
- uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
- holedohocēle Reti sastopama pārmantota kopējā žultsvada cistiskā dilatācija, kuras paplašinātā daļa ir žultsvada sienā.
- kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem.
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- rekrements Sekrēcijas produkts (piem., žults), kas daļēji atkal tiek uzsūkts asinīs.
- konioze Sīki putekļveida akmentiņi žultspūslī, žultsvados vai citur.
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli.
- dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
- holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
- ekstracistisks Tāds, kas atrodas ārpus žultspūšļa, urīnpūšļa vai cistveida audzēja.
- holecistokinētisks Tāds, kas ierosina vai veicina žultspūšļa kontrakcijas.
- antiholagons Tāds, kas mazina žults izvadi; tāds, kas vājina aknu funkciju.
- antiholagogs Tāds, kas pamazina žults izvadi; kas pavājina aknu funkciju.
- holostatisks Tāds, kas radies žults sastrēguma dēļ.
- biliārā diskinēzija traucēta žultspūšļa pildīšanās un iztukšošanās.
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
- holangiolārs Uz žultsvadiņiem attiecīgs.
- žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
- žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- Scleranthus annuus vasaras žultszālīte.
- mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
- žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- glikoholskābe Viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe.
- kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu.
- biliverdīns Zaļā žults krāsviela.
- verdohemīns Zaļš žults pigments, hemīna atvasinājums.
- holecistokinīns Zarnu gļotādas hormons, kas veicina žultspūšļa kontrakcijas.
- Scleranthus perennis ziemas žultszālīte.
- biliozs Žultains, saistīts ar dzelteno kaiti vai žults vemšanu.
- cistikolitotripsija Žults akmeņu sadragāšana žultskanāla izvadkanālā.
- parapedēze Žults pigmentu izdalīšanās no aknu šūnām nevis žultsvados, bet asinsvados.
- aholija Žults trūkums zarnās vai žults neizdalīšanās.
- holūrija Žults urīnā; urīna krāsošanās ar žults pigmentiem.
- holēmija Žults vai žults pigmenti asinīs.
- biliūrija Žults vai žults sāļi urīnā.
- holeperitonejs Žults vēderplēves dobumā žultsvadu plīsuma gadījumos.
- disholija Žults veidošanās vai izvades traucējums; pārmaiņas žults normālajā sastāvā.
- holelīts Žultsakmens, žults konkrements.
- cistikolitektomija Žultsakmeņu izņemšana ar griezienu žultspūšļa izvadkanālā.
- holecistolitotripsija Žultsakmeņu skaldīšana žultspūsli.
- holecistolitiāze Žultsakmeņu slimība, kad akmeņi atrodas vai veidojas žultspūsli.
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu.
- žults pūslis žultspūslis.
- hronisks holecistīts žultspūšļa iekaisums ar relatīvi viegliem simptomiem, kas pastāv ilgu laiku.
- holecistholangiogramma Žultspūšļa un žultsvadu rentgenogramma.
- holebilirubīns Žultspūšļa žults pigments, atšķirīgs no bilirubīna.
- litoholskābe Žultsskābe žultsakmeņos un žultī.
- angioholecistīts Žultsvadu un žultspūšļa iekaisums.
- vasaras žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus annua").
- ziemas žultszālīte žultszālīšu suga ("Scleranthus perennis").
žults citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV