Paplašinātā meklēšana
Meklējam ievainot.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (190):
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
- atberzēt Beržot ievainot.
- apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
- atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- pārsadurties Durot ievainot sevi.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
- magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
- ieēvelēt Ēvelējot ievainot.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- zambāt Iegriezt, ievainot.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
- nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu.
- tērēt ievainot
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- jēlumains Jēls, ievainots.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
- marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
- dzīšana kļūšana veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
- uzčūlāt Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- aizknābt Knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- pieknābt Knābjot ievainot.
- pieknāpt Knābjot ievainot.
- pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
- noknibināt Knibinot atdalīt un ievainot.
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt.
- iekost Kožot ievainot.
- pārkost Kožot ievainot.
- kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.).
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- aizmīt Minot ievainot.
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- aiznāvēt Nāvīgi ievainot.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot.
- uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- (ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
- uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot.
- dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku).
- izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- sabintēt Pārsiet (ko ievainotu).
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- pārplēst Plēšot ievainot.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam.
- pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- aiztērēt Sabojāt, ievainot.
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu).
- sakampstīt Sakost, ievainot.
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- sadraskāt sasist, ievainot.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- sabrūcēt Savainot, ievainot, radīt brūces.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- noškaldīt Skaldot ievainot.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- ieskrambt Skrāpējot ievainot.
- ieskrampt Skrāpējot ievainot.
- noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- pārskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
- pārspiest Spiežot ievainot.
- izspridzināt Spridzinot ievainot.
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā.
- pārsaut Šaujot ievainot.
- sasaut Šaujot ievainot.
- pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- pārsagriezties Tikt ievainotam ar ko asu.
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- izadurties Tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu.
- dabūt nazi (arī dunci) ribās tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) tikt nošautam; tikt ievainotam ar lodi.
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- uzdrīksnāt Uzskrambāt, viegli ievainot.
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apbrancēt Viegli ievainot (nobrāzt).
- šķelmēt viegli ievainot, saskrāpēt.
- brancēt Viegli ievainot.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
ievainot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV