Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dzelzs.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- agrais dzelzs laikmets
- alfa dzelzs
- bēta dzelzs
- delta dzelzs
- dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis)
- dzelzs inventārs
- dzelzs krusts
- dzelzs laikmets
- dzelzs lēdija
- dzelzs loģika
- dzelzs loks (arī spīles)
- dzelzs mīnijs
- dzelzs nervi
- dzelzs nezāle
- dzelzs papēdis
- dzelzs priekškars
- dzelzs rūda
- dzelzs tapu egļi
- dzelzs tiešā reducēšana
- dzelzs un mangāna konkrēcijas
- Dzelzs vārti
- dzelzs veselība
- kā no dzelzs
- kapājamā dzelzs
- Senākais dzelzs laikmets
- slokšņu dzelzs
- tērauda (biežāk dzelzs) nervi
- vēlais dzelzs laikmets
- α dzelzs
Atrasts skaidrojumos (126):
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- Lejasdonava Donavas posms no Dzelzs vārtiem līdz grīvai, garums - \~960 km.
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km.
- dzelži Dzelzs (2) lūžņi.
- dzelži Dzelzs (2).
- Fe Dzelzs (ķīm. elements).
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass.
- ilksnīca Dzelzs āķis, kas savieno ilksi ar slieci vai ratiem.
- čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai.
- vaigs Dzelzs arkla daļa, kas apvērš zemi.
- balsts Dzelzs arkla rokturis.
- šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka.
- šļucka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai).
- pluška Dzelzs arkls.
- deferizācija Dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem.
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
- snēdedzis Dzelzs caurumu izsišanai.
- kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
- durnis Dzelzs dūre.
- cikcakecēšas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem.
- cikcakecēžas Dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem.
- dzelznīcas Dzelzs ecēšas.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- dzeļžeks Dzelzs gabals.
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- dzelzine Dzelzs karote.
- ķekselis Dzelzs kāsis ar koka kātu.
- dzelzava Dzelzs katls vai cits izstrādājums no dzelzs.
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
- ilksnīca Dzelzs kulba, kurā iekaļ ilksi ratiem.
- ķeilis Dzelzs ķepiņa ravēšanai.
- šplinka Dzelzs ķīlis.
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
- venga Dzelzs lāpsta ar koka kātu.
- feroterapija Dzelzs lietošana ārstēšanas nolūkā.
- zvārte Dzelzs melnums.
- dzelzāja Dzelzs raktuve.
- dzelzsraktuve Dzelzs raktuve.
- dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai.
- ceimurs Dzelzs rīks, instruments.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās.
- dzelzceplis Dzelzs rūdas pārstrādes krāsns.
- rūss Dzelzs rūsa.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
- metava Dzelzs salaidums.
- dzindras Dzelzs sārņi, plāva, apdedži.
- miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā.
- dzelzene Dzelzs sitamais.
- dzelzine Dzelzs sitamais.
- ferrāti Dzelzs skābes sāļi.
- dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai.
- pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta.
- drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis.
- laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapina izkapti.
- raipa Dzelzs stīpa uz (ratu) riteņa.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- jermaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
- jērmaka Dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai.
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos).
- magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
- Džerdapa Dzelzs vārti - Donavas sašaurinājums.
- kandalas Dzelzs važas kāju un roku saistīšanai (smagi sodītajam).
- stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
- vāczemnieks Dzelzs vienlemeša arkls.
- dzelsāns Dzelzs vitriols.
- paase Dzelzs zem (ratu) ass.
- zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas.
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā.
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
- dzeldze Dzelzs.
- dzelezains Dzelzs.
- dzelezis Dzelzs.
- dzelezs Dzelzs.
- dzelze Dzelzs.
- dzelzis Dzelzs.
- ferrum Dzelzs.
- siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs.
- Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka.
- lieskeella Dzelzsbaktēriju grupas ģints.
- blastocaulis Dzelzsbaktēriju ģints.
- hyphomicrobium Dzelzsbaktēriju ģints.
- seliberia Dzelzsbaktēriju ģints.
- sulfolobus Dzelzsbaktēriju ģints.
- toxothrix Dzelzsbaktēriju ģints.
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
- vibrovelmēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas.
- vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
- DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda").
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- dzelzsbrigāde Dzelzsdivīzija.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
- besemerēšana Dzelzsrūdas apstrādes process čuguna atogļošanai.
- burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- grīva Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
- viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
- vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dzelzs.