izgrabināties
Lietojuma biežums :
izgrabināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrabinos | izgrabināmies | izgrabinājos | izgrabinājāmies | izgrabināšos | izgrabināsimies |
| 2. pers. | izgrabinies | izgrabināties | izgrabinājies | izgrabinājāties | izgrabināsies | izgrabināsieties, izgrabināsities |
| 3. pers. | izgrabinās | izgrabinājās | izgrabināsies | |||
Pavēles izteiksme: izgrabinies (vsk. 2. pers.), izgrabinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrabinoties (tag.), izgrabināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrabinātos
Vajadzības izteiksme: jāizgrabinās
Ilgāku laiku, daudz grabināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Veltīgi izgrabinājies, Juris pieplok pie rūts, pieliek plaukstas pie sejas, lai saskatītu, kas notiek iekšā.
- Šā un tā ap mucu izgrabinājies un gaļas nevarēdams dabūt , viņš beigās bāž asti pa spundas caurumu mucā un sāk iekš mucas vēdīnāt , laikam domādams , ka gaļa pieķersies , bet nepieķērās vis gaļa , bet zēns sagrāba dūšīgi aiz astes un uzsauca
- Šā un tā ap mucu izgrabinājies un gaļas nevarēdams dabūt, viņš beigās bāž asti pa spundas caurumu mucā un sāk iekš mucas vēdīnāt, laikam domādams, ka gaļa pieķersies, bet nepieķērās vis gaļa, bet zēns sagrāba dūšīgi aiz astes un uzsauca: " Nu tad reizē!"